Court allows debt collection claim against absent defendant based on unchallenged written evidence and procedural rules.

Lietas arhīva Nr. C-1540-20/5

ECLI:LV:RPPT:2020:0310.C68469419.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020.gada 10.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tiesnese M.Šalta

ar sekretāri L.Zemi,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu PlusPlus Baltic OU prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

PlusPlus Baltic OU (turpmāk arī prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī atbildētāja) par parāda piedziņu.

Pieteikumā norādīts, ka 206.gada 17.februārī starp SIA “Inbank līzings” un atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru atbildētājai

piešķirts aizdevums 3269,58 euro, ar procentu likmi 17% gadā un atmaksas termiņu līdz 2022.gada 15.februārim.

SIA “Inbank līzings” savas prasījuma tiesības, pamatojoties ar 2018.gada 24.jūlija Cesijas līgumu, cedēja un nodeva prasītājai. Tā kā atbildētāja

nepildīja uzņemtās saistības, prasītāja ar 2018.gada 30.janvāri vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma.

Atbildētājas parāds sastāv no pamatparāda 2728,32 euro, līgumiskajiem lietošanas procentiem 205,87 euro, līgumiskajiem nokavējuma

procentiem 30,07 euro, nesamaksātās apkalpošanas maksas 18 euro un likumiskajiem procentiem 277,62 euro.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1652., 1756., 1757., 1759., 1805., 1943.pantu.

Atbildētājai nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Līdz prasības izskatīšanas dienai no atbildētājas paskaidrojumi nav

saņemti.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā ir saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītājas pārstāja klātbūtnes.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesu par neierašanās iemesliem nav informējusi, kaut gan par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā

noteiktajā kārtībā.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu

apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 17.februārī starp SIA “Inbank līzings” un atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru

atbildētājai piešķirts aizdevums 3269,58 euro, ar procentu likmi 17% gadā un atmaksas termiņu līdz 2022.gada 15.februārim.

2018.gada 24.jūlijā starp SIA “Inbank līzings” un prasītāju noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva prasījuma tiesības pret

atbildētāju.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Līguma 4.5.punktā puses ir pielīgušas prasītājai tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja atbildētāja vairāk kā 30 dienas kavē grafikā noteikto

maksājumu.

Tā kā atbildētāja kavēja ikmēneša maksājumus, prasītāja ar 2018.gada 30.janvāri vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma.

Saskaņā ar līguma 3.punktu atbildētāja apņēmās veikt maksājumus līdz katra mēneša 15.datumam, tai skaitā apkalpošanas maksu.

No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājas neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 2728,32 euro un nesamaksātā apkalpošanas maksa par

laika periodu no 2016.gada 17.februāra līdz 2018.gada 30.janvārim ir 18 euro.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Atbilstoši līguma 3.punktam atbildētāja apņēmās maksāt procentus par aizdevuma izmantošanu 17% gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi līgumiskos lietošanas procentus par laika periodu no 2016.gada 17.februāra līdz 2018.gada 30.janvārim 205,87 euro.

Atbilstoši līguma 6.punktam atbildētāja apņēmās maksāt nokavējuma procentus 0,09722% dienā vai 35% gadā no kavētās maksājuma summas.

Prasītāja ir aprēķinājusi līgumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2016.gada 17.februāra līdz 2018.gada 30.janvārim 30,07 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.pantā

noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas norunas parādniekam jāmaksā

nokavējuma procenti. Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2018.gada 30.janvāra līdz 2019.gada 11.oktobrim 277,62 euro apmērā.

Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Civillikuma 1806.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas

tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās

būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja

tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

Atbildētājai par prasījuma tiesību cesiju ir paziņots 2018.gada 2.augustā nosūtot paziņojumu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi tiesības prasīt no atbildētājas līguma izpildi.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts. Tā pat atbildētāja nav apstrīdējusi parāda aprēķinu, tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķinu.

Tādēļ no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds, kas sastāv no pamatparāda 2728,32 euro, līgumiskajiem lietošanas procentiem

205,87 euro, līgumiskajiem nokavējuma procentiem 30,07 euro, nesamaksātās apkalpošanas maksas 18 euro un likumiskajiem procentiem

277,62 euro, pavisam kopā 3259,88 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās

parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta

gadā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 365,04 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,20 euro, pavisam kopā 368,24 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 41., 193., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

PlusPlus Baltic OU prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/ par labu PlusPlus Baltic OU parādu, kas sastāv no pamatparāda 2728,32 euro, līgumiskajiem lietošanas procentiem par laika

periodu no 2016.gada 17.februāra līdz 2018.gada 30.janvārim 205,87 euro, līgumiskajiem nokavējuma procentiem par laika periodu no 2016.gada

17.februāra līdz 2018.gada 30.janvārim 30,07 euro, nesamaksātās apkalpošanas maksas par laika periodu no 2016.gada 17.februāra līdz 2018.gada

30.janvārim 1 8 euro un likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2018.gada 30.janvāra līdz 2019.gada 11.oktobrim 277,62 euro, kā arī

tiesāšanās izdevumus 368,24 euro, pavisam kopā 3628,12 euro (trīs tūkstoši seši simti divdesmit astoņi euro un 12 euro centi).

Samaksa veicama ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā kontā AS “Swedbank” Nr.LV76HABA0551041569842.

Noteikt PlusPlus Baltic OU tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīga

pilsētas Pārdaugavas tiesā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Pilns spriedums sastādīts 2020.gada 10.martā.

Tiesnese M.Šalta