Appeal court reversed first instance verdict on combined sentence calculation and probation term inclusion dates under Criminal Law.

Lietas arhīva Nr. KA05-0179-17/13

ECLI:LV:VAT:2017:1228.11170036116.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā 2017.gada 28.decembrī

Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja R.Liepiņa

tiesneses Dz.Apine un E.Sudāre

piedaloties prokuroram H.Brasovam

aizstāvim A.Baguckim

izskatīja apelācijas kārtībā atklātā tiesas sēdē krimināllietu sakarā ar Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurora H.Brasova apelācijas protestu

par Gulbenes rajona tiesas 2017.gada 30.maija spriedumu, ar kuru

/pers. F/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 120

stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, sods /pers. F/ noteikts pēc spriedumu kopības ar Gulbenes rajona tiesas 2016.gada

28.decembra spriedumu, sodus pilnīgi saskaitot, un galīgais sods /pers. F/ noteikts - piespiedu darbs uz 230 stundām, atņemot transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības uz 3 gadiem 10 mēnešiem 28 dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitīts sods pēc Gulbenes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra sprieduma -

izciestās 170 piespiedu darba stundas, izciestais transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas sods 5 mēneši 3 dienas.

Noklausījusies tiesneses – referentes ziņojumu un pārbaudījusi pierādījumus lietā, apgabaltiesa

konstatēja

Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. F/ atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, šādos pirmās instances

tiesas konstatētos apstākļos:

2016.gada 29.septembra naktī ap plkst.03.00, /pers. F/ alkohola reibumā, atrazdamies pie Gulbenes novada Rankas pagasta “Gatves” dzīvojamās

mājas šķūnīšiem, personīgas vajadzības dēļ un domājot, ka šķūnītis nevienam nepieder, brīvi, pa vaļējo durvju ailu, iegāja /pers. G/ šķūnītī. Tumsā

paklupis pret šķūnītī esošo /pers. G/ dārza ķerru ar metāla korpusu, /pers. F/ dusmās, tīši sperot un sitot ar atrasto cirvi pa ķerras korpusu un riteni, ķerru

sabojāja, nodarot materiālo zaudējumu 50 EUR apmērā. Pēc tam /pers. F/ dusmās uzlēca uz zemē esošajām šķūnīša durvīm un tīši salauza divus dēļus,

nodarot materiālo zaudējumu 10 EUR apmērā. Tīšas mantas bojāšanas rezultātā /pers. G/ nodarīts zaudējums 60 EUR apmērā.

Šādas /pers. F/darbības pirmās instances tiesa kvalificējusi pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Pirmās instances tiesā lieta skatīta bez pierādījumu pārbaudes.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedzis Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors H.Brasovs, kurš spriedumu

pārsūdz daļā par /pers. F/ noteikto sodu pēc spriedumu kopības un soda izciešanā ieskaitīto papildsoda termiņu.

Virsprokurors uzskata, ka tiesa /pers. F/ piespriedusi Krimināllikuma 35.panta un 46.panta prasībām atbilstošu sodu par konkrētajā lietā izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, tas ir, piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām, kā arī pamatoti atzinusi, ka, nosakot galīgo sodu pēc spriedumu

kopības, piespriestie sodi pilnīgi saskaitāmi, taču šajā daļā pieļauta kļūda aprēķinos.

Virsprokurors norāda, ka ar Gulbenes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra spriedumu /pers. F/ sodīts ar piespiedu darbu uz 170 (viens simts

septiņdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3 (trim) gadiem 10 (desmit) mēnešiem 28 (divdesmit astoņām) dienām, bet ar

Gulbenes rajona tiesas 2017.gada 30.maija spriedumu sodīts ar piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām, līdz ar ko galīgajam sodam,

sodus pilnībā saskaitot, jābūt 290 (divi simti deviņdesmit) piespiedu darba stundām, nevis 230 (divi simti trīsdesmit), kā norādīts spriedumā.

Sprieduma motīvu daļā neesot norādīti apsvērumi, kāpēc pirmās instances tiesa izvēlējusies tieši šādu sodu saskaitīšanas principu, tas ir, pilnīgu

sodu saskaitīšanu, taču izvērtējot apsūdzētā /pers. F/ personību, nihilistisko attieksmi pret likumu ievērošanu, sistemātisko likumpārkāpumu izdarīšanu,

nav apšaubāms, ka šāds tiesas viedoklis ir likumīgs un objektīvi pamatots. Virsprokurors norāda, ka /pers. F/ neilgā laika periodā izdarījis gan

transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, gan zādzību, gan tīšu mantas bojāšanu. Iepriekšējos spriedumos noteiktie sodi pilnībā saskaitīti un arī šajā

lietā nav konstatēti tādi īpaši apstākļi, kas dotu pamatu piemērot labvēlīgāku sodu saskaitīšanas principu.

Virsprokurors uzskata, ka saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem, pirmās instances tiesa soda izciešanā /pers. F/

pamatoti ieskaitījusi ar iepriekšējo spriedumu noteiktās un izciestās 170 (viens simts septiņdesmit) piespiedu darba stundas, taču nepareizi aprēķinājusi

soda izciešanā ieskaitāmo transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņu. Gulbenes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra spriedums, ar kuru

/pers. F/ noteikts papildsoda termiņš 3 (trīs) gadi 10 (desmit) mēneši 28 (divdesmit astoņas) dienas, stājies spēkā 2017.gada 21.janvārī. Virsprokurors

norāda, ka Krimināllikuma 44.panta ceturtā daļa paredz, ka papildsoda izciešanas termiņu skaita no dienas, kad stājies spēkā notiesājošs spriedums. No

minētā virsprokurors secina, ka līdz 2017.gada 30.maijam /pers. F/ no piespriestā papildsoda bija izcietis 4 (četrus) mēnešus 9 (deviņas) dienas, kas

attiecīgi ieskaitāms soda izciešanā. Pirmās instances tiesa, ieskaitot kā izciestu papildsoda termiņu 5 (piecus) mēnešus 3 (trīs) dienas, acīmredzot termiņu

rēķinājusi no sprieduma taisīšanas, nevis spēkā stāšanās dienas, kas esot pretrunā ar likumu.

Apelācijas instances tiesā krimināllieta, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 464.pantu, tika iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās, jo apsūdzētais

/pers. F/ atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nebija ieradies uz apelācijas tiesas sēdi.

Apelācijas tiesas sēdē Gulbenes rajona virsprokurors uzturēja iesniegto apelācijas protestu, lūdza spriedumu atcelt daļā par /pers. F/ noteikto

galīgo sodu, un galīgo sodu noteikt, pie soda, kas noteikts ar apstrīdēto spriedumu, pilnībā pieskaitot sodu, kas noteikts ar Gulbenes rajona tiesas

2016.gada 28.decembra spriedumu, t.i., sodīt /pers. F/ ar piespiedu darbu uz 290 stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3 gadiem 10

mēnešiem 28 dienām. Virsprokurors lūdza kā izciestu ieskaitīt transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas laiku 11 mēnešus 7 dienas, šī papildsoda

izciešanas laiku skaitot no 2017.gada 21.janvāra, kad stājās spēkā pirmais spriedums, līdz lietas izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Aizstāvis B.Baguckis nepiekrita apelācijas protestam un norādīja, ka tiesa ir pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu, sprieduma rezolutīvajā daļā ierakstot,

ka piespriestie sodi tiek saskaitīti pilnībā. Aizstāvja ieskatā tiesa sodus ir saskaitījusi daļēji, kā arī pareizi aprēķinājusi izciesto papildsoda laiku.

Novērtējusi apelācijas protesta motīvus, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies prokurora un aizstāvja viedokli, apelācijas instances tiesa

atzīst, ka iesniegtais protests ir pamatots un apmierināms, un pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. F/ noteikto sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta 5.daļu, kā arī daļā par soda laikā ieskaitīto papildsoda termiņu.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. F/ likumīgi un pamatoti atzīts par vainīgu un notiesāts par tīšu svešas mantas sabojāšanu, un

viņa darbībām dots pareizs juridiskais vērtējums.

Nosakot apsūdzētajam sodu, pirmās instances tiesa vadījusies no Krimināllikuma 46.panta prasībām un nosakot soda veidu, ņēmusi vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību, bet nosakot soda mēru – atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošo

apstākli.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti /pers. F/ pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sodījusi ar piespiedu darbu uz 120

stundām.

Apsūdzētais /pers. F/ noziedzīgo nodarījumu, par kuru notiesāts ar apstrīdēto spriedumu, izdarīja pirms Gulbenes rajona tiesas 2016.gada

28.decembra sprieduma spēkā stāšanās, līdz ar to pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka galīgais sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta piekto daļu.

Nosakot /pers. F/ galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, pirmās instances tiesa piemērojusi pilnīgu piespriesto sodu

saskaitīšanas principu. Ņemot vērā apsūdzētā /pers. F/ personību, viņa nihilistisko attieksmi pret likumu ievērošanu, sistemātisko likumpārkāpumu

izdarīšanu (īsā laika periodā izdarīti trīs tīši noziedzīgi nodarījumi), apgabaltiesa atzīst, ka šāds tiesas atzinums ir pamatots. Taču pirmās instances tiesa,

saskaitot piespriestos pamatsodus, ir pieļāvusi matemātisku kļūdu. Ar Gulbenes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra spriedumu /pers. F/ tika notiesāts

ar piespiedu darbu uz 170 stundām, bet ar jauno spriedumu – ar piespiedu darbu uz 120 stundām, līdz ar to, pilnībā saskaitot piespriestos pamatsodus, ir

290 piespiedu darba stundas, nevis 230, kā to norādījusi pirmās instances tiesa.

Apgabaltiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa nepareizi aprēķinājusi /pers. F/ soda laikā ieskaitāmo transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

atņemšanas termiņu. Gulbenes rajona tiesas 2016.gada 28.decembra spriedums stājās spēkā 2017.gada 21.janvārī (l.l. 43.). Saskaņā ar Krimināllikuma

44.panta ceturtajā daļā noteikto, papildsoda – tiesību ierobežošana, izciešanas laiku skaita no dienas, kad stājies spēkā notiesājoš s spriedums.

Konkrētajā gadījumā /pers. F/ papildsodu sāka izciest no 2017.gada 21.janvāra. Ievērojot minēto, apsūdzētais /pers. F/ līdz 2017.gada 30.maijam, kad

tika taisīts apstrīdētais spriedums, no piespriestā papildsoda bija izcietis 4 mēnešus 9 dienas, nevis 5 mēnešus 3 dienas, kā to spriedumā norādījusi pirmās

instances tiesa.

Apgabaltiesa atzīst par pamatotu virsprokurora lūgumu izciestajā papildsoda termiņā ieskaitīt laiku no 2017.gada 21.janvāra līdz nolēmuma

pieņemšanai apelācijas instances tiesā, t.i., 11 mēnešus 7 dienas, jo /pers. F/ visu šo laiku ir turpinājis izciest piespriesto papildsodu.

Apelācijas instances tiesā apsūdzētā /pers. F/ aizstāvību pēc tiesas norīkojuma veica zvērināts advokāts A.Baguckis, kuram par veikto darbu no

valsts līdzekļiem pienākas atlīdzība 50,00 EUR apmērā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. un 368.pantu šie izdevumu piedzenami no /pers. F/

valsts labā.

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563., 564.pantu, apgabaltiesa

nosprieda:

Gulbenes rajona tiesas 2017.gada 30.maija spriedumu atcelt daļā par /pers. F/ noteikto sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un

soda laikā ieskaitīto papildsoda termiņu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu sodu, kas noteikts ar jauno spriedumu, pilnībā saskaitīt ar Gulbenes rajona tiesas 2016.gada

28.decembra spriedumā noteikto sodu un galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības /pers. F/ noteikt – piespiedu darbs uz 290 stundām, atņemot

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3 gadiem 10 mēnešiem 28 dienām.

Soda laikā /pers. F/ ieskaitīt sodu, kas izciests pēc pirmā sprieduma - 170 piespiedu darba stundas un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

atņemšanas sodu 11 mēnešus 7 dienas.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. F/ valsts labā procesuālos izdevumus 50 EUR apmērā par aizstāvja piedalīšanos apelācijas tiesas sēdē, nosakot 30 dienu termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā LR Augstākajā tiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2018.gada 3.janvāra.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja: R.Liepiņa

Tiesneses: Dz.Apine

E.Sudāre