Small claims court dismisses defendant's defense and orders payment of debt and court costs.

Lietas arhīva Nr. C-1448-18/3

ECLI:LV:RLPT:2018:0103.C29478517.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 3.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “LIVONIA PRINT” maza apmēra prasībā pret SIA

“IPT PROPERTY” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA “LIVONIA PRINT” (turpmāk – prasītāja) 2017.gada 31.jūlijā cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību par

naudas piedziņu pret SIA “IPT PROPERTY” (turpmāk – atbildētāja), lūdzot piedzīt no atbildētājas parādu 1 562,35 euro, valsts nodevu 234,35 euro

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar atbildētājas 2016.gada 24.oktobrī izrakstīto avansa rēķinu Nr.0056 (turpmāk – rēķins) prasītāja

2016.gada 24.oktobrī veica minētā rēķina apmaksu, ko apliecina prasības pieteikumam pievienotais maksājuma uzdevums. Atbilstoši minētajā rēķinā

norādītajam, atbildētājai 4 nedēļu laikā, t.i., līdz 2016.gada 21.novembrim bija jāpiegādā prasītājai preci. Taču līdz pat šai dienai atbildētāja nav veikusi

ne preces piegādi, ne arī par tās piegādi samaksātās naudas 1 562,35 euro apmērā atgriešanu.

2017.gada 25.maijā SIA “DELSS” kā prasītājas pilnvarotā pārstāve nosūtīja atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu par savlaicīgi nenokārtotām

maksājuma saistībām, kurā lūdza atbildētāju līdz 2017.gada 1.jūnijam samaksāt parādu. Uz minēto brīdinājumu no atbildētājas pamatoti iebildumi nav

saņemti, kas liecina par to, ka atbildētāja vienkārši izvairās no savu pret prasītāju uzņemto maksājuma saistību pilnīgas un pienācīgas izpildes.

Prasītāja norādījusi, ka savstarpēju pārrunu ceļā starp prasītāju un atbildētāju radušos strīdu atrisināt nav iespējams, jo atbildētāja ir sistemātiski

izvairījusies no savu uzņemto saistību izpildes, ir izvairījusies no iespējamām sarunām par jautājuma atrisināšanu, un tai piedāvātajā laikā nav piedāvājusi

prasītājai apmierinošu šī jautājuma risinājumu. Līdz ar to prasītāja nepiekrīt izmantot mediāciju strīda risināšani.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1587., 2107., 2108.pantu.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai 2017.gada 8.augustā uz viņas juridisko adresi Krustpils ielā 12, Rīgā ierakstītā pasta

sūtījumā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapas, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa

likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts

atbildētājai (lietas 21.lapa).

Atbildētāja paskaidrojumus tiesas noteiktajā termiņā nav sniegusi. Atbildētājai nosūtītie tiesas dokumenti atgriezti tiesā ar atzīmi — beidzies

glabāšanas laiks (lietas 22.–23.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta sesto daļu tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir

paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek

saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļā noteikts, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā

varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad

sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

2017.gada 4.decembrī paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu 2018.gada 3.janvārī

parastā pasta sūtījumā nosūtīts uz atbildētājas juridisko adresi un prasītājas juridisko adresi (lietas 24.lapa).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas vietu un laiku, kā arī sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāju paskaidrojumi vai iebildumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu

paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai

personai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Savukārt Civillikuma 1512.pantā noteikts, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses

(vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kuras mērķis ir nodibināt saistību tiesības (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nodibināts, ka 2016.gada 24.oktobrī atbildētāja izrakstīja prasītājai avansa rēķinu Nr.0056 par preces Stall Torgue=4,75Nm Stall

Current=4,84A Voltage Supplay=230/400 VAC Rated speed=2500/5000 rpm 2-pole-Resolver w/o Holding Brake par kopējo summu 1 562,35 euro

(ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) piegādi (lietas 15.lapa). Rēķinā norādīts rēķina apmaksas termiņš 2016.gada 7.novembris, apmaksas veids –

100% priekšapmaksa ar pārskaitījumu un norādīta piegāde 4 nedēļu laikā pēc apmaksas saņemšanas.

Lietas materiālos esošais 2016.gada 24.oktobra maksājuma uzdevums Nr.HB166684 apstiprina, ka prasītāja no bankas konta

Nr.LV39HABA0551013268430 veica atbildētājai uz bankas kontu Nr.LV23PARX0013732360001 maksājumu 1 562,35 euro apmērā, maksājuma

mērķi norādot: Inv. No.0056 (lietas 16.lapa).

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka atbildētāja savas saistības nav izpildījusi, proti, nav piegādājusi prasītājas apmaksāto preci.

Lietā noskaidrots, ka puses līgumu par saistību tiesisko attiecību nodibināšanu nav noslēgušas, tomēr vienlaikus lietā nav strīda, ka starp pusēm

pastāv saistību tiesiskās attiecības.

Prasītājas pilnvarotā pārstāve atbildētājai 2017.gada 25.maijā nosūtīja pirmstiesas brīdinājumu par savlaicīgi nenokārtotām maksājuma saistībām,

pieprasot atgriezt prasītājai apmaksātā avansa rēķina summu pilnā apmērā, tas ir 1 562,35 euro apmērā un aprēķinātos likumiskos nokavējuma

procentus, līdz 2017.gada 1.jūnijam (lietas 12.lapa).

Lietā nodibinātie apstākļi liecina, ka prasītāja savas saistības – pienākumu samaksāt atbildētājai par precei ir izpildījusi pilnā apmērā, savukārt

atbildētāja savas saistības – piegādāt prasītājas pasūtīto un apmaksāto preci nav izpildījusi.

Konkrētajā gadījumā, tā kā atbildētāja nav veikusi preces piegādi ne noteiktajā laikā, ne arī līdz prasības celšanai, avansa maksājums vērtējams kā

aizdevums.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Samaksas izdarīšanu

saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu atbildētāja nav pierādījusi – nav iesniegusi jebkādas ziņas, kas dotu pamatu atzīt, ka parāds samaksāts

pilnīgi vai kādā daļā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda fakti, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpamato savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – paskaidrojumus par celto prasību nav sniegusi, iebildumus

pret prasību nav cēlusi, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī pretējus pierādījumus nav iesniegusi, no kā secināms, ka atbildētājai

nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus un tiesa atzīst, ka prasība par parāda 1 562,350 euro piedziņu ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 234,35 euro (lietas 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 10.lapa).

No uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir 3,30 euro,

tādējādi prasītājai ir atlīdzināmi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā.

Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 237,65 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.–97., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “IPT PROPERTY”, reģistrācijas Nr.40103557642, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “LIVONIA PRINT”,

reģistrācijas Nr.40003827729, parādu 1 562,35 euro apmērā un tiesas izdevumus 237,65 euro apmērā, kopā 1 800 euro (viens tūkstotis astoņi simti

euro).

Samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LIVONIA PRINT”, reģistrācijas Nr.40003827729, norēķina kontā

Nr.LV39HABA0551013268430, AS “Swedbank”.

Noteikt SIA “IPT PROPERTY”, reģistrācijas Nr.40103557642, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 3.janvāra Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese K.Vinte-Korme