Court orders debt collection and seizure of mortgaged property for transferred bank loan claims.

Lieta Nr. C71158621

Lietas arhīva Nr. C-0102-23/6

ECLI:LV:VRT:2023:0519.C71158621.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2023. gada 19. maijā

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Jolanta Uminska

ar sekretāri Evitu Kļaviņu,

piedaloties prasītājas SIA “Intrum Latvia” pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/, atbildētājas /pers. C/ juridiskās palīdzības sniedzējam zvērinātam advokātam

Kārlim Ielejam,

atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā izskatīja civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. D/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2021. gada 8. februārī Vidzemes rajona tiesā saņemts SIA “Intrum Latvia” (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums prasībā pret /pers. D/ un /pers. C/

(turpmāk – atbildētāji) par solidāru parāda piedziņu 4280,07 EUR apmērā.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem:

2005. gada 18. martā starp akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka”, reģistrācijas numurs 40003098527 (turpmāk – banka), un solidārajiem aizņēmējiem

/pers. D/ un /pers. C/ tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. /numurs C/ (kopā ar tā grozījumiem turpmāk - aizdevuma līgums).

Saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem banka izsniedza aizņēmējiem aizdevumu 5000,00 Latvijas latu (turpmāk – LVL) apmērā (turpmāk –

aizdevums), ar mērķi ¼ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/, iegādei un tā remontam.

Pamatojoties uz 2005. gada 18. marta hipotēkas līgumu Nr. /numurs D/ (turpmāk – hipotēkas līgums) bankas no aizdevuma līguma izrietošās prasījuma

tiesības tika nodrošinātas ar atbildētājam /pers. D/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/, ierakstīts Alūksnes pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/, nostiprinot hipotēku par maksimālo summu 6500,00 LVL.

Aizdevums tika izsniegts bankai veicot pārskaitījumu uz aizdevuma līgumā norādīto atbildētāja /pers. D/ kontu bankā Nr. LV69UBAL1100A58308300.

2009. gada 10. jūlijā un 2012. gada 24. jūlijā aizdevuma līgumā izdarīti grozījumi, ar kuriem tika kapitalizēti vēl nesamaksātie procenti par aizdevuma

izmantošanu, kavētā

aizdevuma pamatsumma pievienota nākošajiem aizdevuma maksājumiem un pagarināts aizdevuma apmaksas termiņš līdz 2020. gada 17. martam.

Ar Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesu kolēģijas 2011. gada 23. decembra spriedumu lietā Nr. C04523311 pasludināta bankas maksātnespēja.

2013. gada 23. augustā starp banku kā pārdevēju un Baltics Credit Solutions Latvia SIA, reģistrācijas Nr. 40103700274, kā uzņēmuma ieguvēju tika

noslēgts uzņēmuma pārejas līgums par bankas korporatīvo kredītu, hipotekāro kredītu, studiju/studējošo kredītu, kā arī patēriņa kredītu kredītportfeli,

kas paredz, ka visas saistības un prasījuma tiesības, kas izriet no aizdevuma līguma, tai skaitā pamatparāda, procentu, līgumsoda prasījums un blakus

saistības ir nodotas Baltics Credit Solutions Latvia SIA.

Uzņēmuma pārejas līgums pēc noslēgšanas tika iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (turpmāk - FKTK) un 2013. gada 7. novembrī FKTK

pieņēma lēmumu Nr. 247 par atļaujas sniegšanu uzņēmuma pārejai Baltics Credit Solutions Latvia SIA īpašumā. 2014. gada 3. jūlijā uzņēmuma daļa,

kurā ietilpst arī visas bankas prasījuma tiesības pret atbildētājiem pārgāja Baltics Credit Solutions Latvia SIA.

Baltics Credit Solutions Latvia SIA zemesgrāmatā reģistrēja savas kreditora tiesības nekustamajam īpašumam /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/.

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017. gada 7. decembrī izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par laulības laikā iegūtās

mantas sadali, kā rezultātā ar tiesas spriedumu civillietā Nr.C08043914 tiesa atzina /pers. C/ īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no nekustamā

īpašuma /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/, ierakstīts Alūksnes pilsētas zemesgrāmata nodalījums Nr.

/numurs B/, saglabājot ar hipotēkas līgumu nodibināto ķīlas tiesību. Spriedums civillietā Nr.C08043914 2018. gada 24. aprīlī stājies likumīgā spēkā.

Atbildētāja /pers. C/ līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai nav reģistrējusi savas īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma

/adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/, ierakstīts Alūksnes pilsētas zemesgrāmata nodalījums Nr. /numurs B/

.

2018. gada 13. decembrī starp Baltics Credit Solutions Latvia SIA un prasītāju SIA “Intrum Latvia” tika parakstīts pirkuma līgums (cesija), saskaņā ar

kuru 2018. gada 19. decembrī cesijas kārtībā visas prasījuma tiesības pret atbildētājiem, kas izriet no aizdevuma līguma, tai skaitā pamatparāda,

procentu, līgumsoda prasījums, prasījuma nodrošinājums, tika nodots prasītājai.

Atbilstoši minētajam prasītāja zemesgrāmatā reģistrēja savas kreditora tiesības nekustamajam īpašumam /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka konstatējot to, ka atbildētāji ilgāk par 60 kalendārajām dienām kavēja no aizdevuma līguma izrietošos kredīta un

procentu maksājumus, tādā veidā pieļaujot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta astoņpadsmitās daļas 1. punktā noteikto būtisku līguma

pārkāpumu, prasītāja 2019. gada 13. decembrī uz atbildētāju deklarētajām dzīvesvietām, ierakstītos pasta sūtījumos ar paziņojumu par saņemšanu

nosūtīja brīdinājumu Nr. TP 5747/2019 par aizdevuma līguma vienpusēju izbeigšanu un tiesvedības uzsākšanu, nosakot aizdevuma līguma aizdevuma

atmaksas beigu termiņu 2020. gada 22. janvāris, un aicināja labprātīgi, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 22. janvārim samaksāt visus kavētos aizdevuma

pamatsummas, aprēķinātos un nesamaksātos procentus par aizdevuma izmantošanu un līgumsodu, kā arī paziņoja atbildētājam, ka kavētā aizdevuma

pamatsumma ir 3404,48 EUR , kavētie procenti par

aizdevuma izmantošanu ir 132,31 EUR un līgumsods par saistību izpildes kavējumu ir 356,88 EUR, kas kopā ir 3893,67 EUR.

Atbildētāji kavētās saistības līdz 2020. gada 22. janvārim neizpildīja.

Uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu parāds nav samaksāts.

Prasītāja prasības pieteikumā lūdz tiesu:

? piedzīt solidāri no /pers. D/ un /pers. C/ par labu prasītājai no aizdevuma līguma izrietošo parādu, kas sastāv no pamatsummas 3579,18 EUR,

procentiem par aizdevuma izmantošanu 132,79 EUR, līgumsoda 356,88 EUR par saistību izpildes kavējumu un likumiskajiem nokavējuma procentiem

211,22 EUR, kas kopā ir 4280,07 EUR;

? atzīt prasītājas tiesības vērst piedziņu, izlietojot ķīlas tiesības uz /pers. D/ piederošajām ¾ domājamām daļām un /pers. C/ piederošo ¼ domājamo daļu

no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/, ierakstīts Alūksnes pilsētas zemesgrāmata nodarījumā Nr. /numurs B/, uz kuru par labu

prasītājai reģistrēta hipotēka 6500,00 LVL apmērā;

? piedzīt solidāri no /pers. D/ un /pers. C/ par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus šajā lietā;

? noteikt prasītājas tiesību par laiku līdz sprieduma šajā lietā izpildei saņemt solidāri no /pers. D/ un /pers. C/ likumiskos procentus 6 % gadā no

neatmaksātās parāda summas.

Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1278., 1319.-1326., 1587., 1590., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1760., 1934. un

1943. pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu, 41.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo

daļu un 128.pantu.

Prasības pieteikums atbildētājam /pers. D/ nosūtīts uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojuma sniegšanai līdz

2021. gada 17. martam.

Prasības pieteikums atbildētājai /pers. C/ nosūtīts uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi un uz prasības pieteikumā norādīto adresi, nosakot termiņu

rakstveida paskaidrojuma sniegšanai līdz 2021. gada 17. martam.

2021. gada 3. martā tiesā saņemts atbildētājas lūgums par paskaidrojumu sniegšanas procesuālā termiņa pagarināšanu, kuru tiesnese apmierinājusi un

pagarinājusi termiņu paskaidrojuma sniegšanai līdz 2021.gada 16.aprīlim.

2021.gada 12.aprīlī tiesā saņemts atbildētājas /pers. C/ paskaidrojums par prasības pieteikumu, kurā atbildētāja norādījusi, ka prasītāja nav tiesā

iesniegusi pierādījumus, ka prasības pieteikumā norādīto darījumu noformēšanā būtu ievērotas tiesību aktu prasības, līdz ar to atbildētājas vārdā

noformētie darījumi, saistības nav un nevar būt spēkā, atbildētāja minētos darījumus un saistības apstrīd, kā dēļ apstrīdētajiem darījumiem un

apstrīdētajām saistībām nav un nevar būt tiesisku seku. Atbildētāja esot dzirdējusi, ka akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka” jau it kā esot bankrotējusi

un atbildētājas ieskatā bankrotējuša iespējamā kreditora formēti un šobrīd apstrīdēti darījumi nevarētu būt par pamatu, lai piedzītu naudas summas par

labu prasītājai no atbildētājas. Atbildētāja piekrīt izmantot mediāciju, ja vien tā pieejama bez maksas. Atbildētāja uzskata, ka viņai nepieciešama zvērināta

advokāta palīdzība tiesas procesā, taču sava mantiskā stāvokļa dēļ par zvērināta advokāta palīdzību samaksāt nevar.

Atbildētāja paskaidrojumā apliecina, ka 2021. gada 8. aprīlī nosūtījusi iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijai, lūdzot piešķirt viņai valsts

nodrošināto juridisko palīdzību civillietā Nr.C71158621, tāpēc lūdz tiesu neizskatīt civillietu Nr.C71158621, kamēr atbildētājai nav nodrošināta zvērināta

advokāta juridiskā palīdzība šajā lietā.

Atbildētāja paskaidrojusi, ka ir 1. grupas redzes invalīde, līdz ar to viņa nevar strādāt un gūt ienākumus no algota darba, atbildētājai nav iespējams izlasīt

viņai adresētus dokumentus.

Atbildētājs /pers. D/ tiesas noteiktajā termiņā paskaidrojumus nav iesniedzis.

Lietas izskatīšana tika noteikta 2021.gada 18.augustā, taču pēc atbildētājas /pers. C/ papildu paskaidrojuma saņemšanas, kurā atbildētāja lūgusi atlikt

lietas izskatīšanu. Paskaidrojumā norādīts, ka Juridiskās palīdzības administrācija noraidījusi lūgumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības civillietā

Nr.C71158621 piešķiršanu. Lietas izskatīšana atlikta, nosakot lietas izskatīšanu 2021.gada 29.oktobrī.

2021.gada 18.augustā tiesā saņemts atbildētāja /pers. D/ paskaidrojums, kurā atbildētājs norāda, ka pret prasību iebildumu viņam nav, taču parāda

nomaksu nevarēs veikt ātri, jo atbildētājam ir vēl trīs kreditori. Atbildētāja/pers. D/ ieskatā viņa bijušo sievu atbildētāju /pers. C/ nav jēgas, jo viņa dzīvo

Vācijā, ir 1.grupas redzes invalīde un viņas ienākumi ir mazāki nekā atbildētājam. Norāda, ka atbildētājas /pers. C/ līdzdalība bija nepieciešama, atpērkot

vectēva māju, un viņai nav nekādas intereses uz nekustamo īpašumu.

2021.gada 13.oktobrī tiesā saņemts atbildētājas /pers. C/ iesniegums, kurā atbildētāja lūgusi apturēt tiesvedību civillietā Nr.C71158621 līdz tiks izskatīta

administratīvā lieta Nr.A420294819.

Ar 2021. gada 29. oktobra tiesas lēmumu tiesvedība lietā apturēta līdz administratīvās lietas Nr. A420294819 izskatīšanai.

Ar Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja rezolūciju civillieta Nr. C71158621/C-0276-22 2021. gada 4. novembrī nodota izlemšanai Vidzemes rajona

tiesas tiesnesei Jolantai Uminskai.

2022. gada 17. novembrī lietā saņemts Juridiskās palīdzības administrācijas 2022. gada 17. novembra lēmums Nr. 3-3.1.22/678, ar kuru nolemts

piešķirt /pers. C/ valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietā Nr. C71158621, ieceļot zvērinātu advokātu Kārli Ieleju (turpmāk – atbildētājas

pārstāvis) par juridiskās palīdzības sniedzēju.

Lieta noteikta izskatīšanai tiesas sēdē 2023.gada 23.janvārī, par ko pusēm Civilprocesa likuma 56. panta (2.) daļas 2. punkta un (2.1) daļas noteiktajā

kārtībā nosūtīts paziņojums.

2023.gada 4.janvārī tiesā saņemts prasītājas iesniegums, kurā apliecināts, ka prasītāja uztur prasības pieteikumu uz tajā norādītā pamata, lūgts izskatīt

lietu bez prasītājas klātbūtnes.

2023.gada 10.janvārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. C/ paskaidrojums par prasības pieteikumu, kurā atbildētāja norādījusi, ka prasību neatzīst.

2023.gada 4.janvārī tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētājas /pers. C/ paskaidrojumu, kurā norādīts, ka paskaidrojumā apšaubītais fakts par

prasītājas prasījuma tiesībām ir noraidāms, jo prasības pieteikumā ir izskaidrota prasījuma tiesību pāreja no sākotnējā kreditora un atbildētāju stāvoklis ar

cesiju netiek pasliktināts. Uzskata, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā.

2023.gada 23.janvārī lietas izskatīšana atlikta, nosakot lietas izskatīšanu tiesas sēdē 2023.gada 21.aprīlī. Ar tiesas 2023.gada 23.janvāra lēmumu

tiesvedība civillietā Nr. C71158621 atjaunota.

2023. gada 26. janvārī pusēm Civilprocesa likuma 56. panta (2.1) daļas 2. un 3. punkta noteiktajā kārtībā nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu

atklātā tiesas sēdē 2023. gada 21. aprīlī.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve norādīja, ka prasības pieteikumu uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem faktiem un pievienotajiem

pierādījumiem. Pēc prasījuma tiesību pārejas prasītājai, atbildētāji rakstveidā ir informēti par kreditora maiņu un jauno maksāšanas kārtību. No

atbildētāju puses saziņa ar prasītāju nav bijusi. Prasītāja saņēma tiesu izpildītājas Vēsmas Ampermanes paziņojumu, ka viņa veiks nekustamā īpašuma

/adrese A/, izsoli, kurā lūdza prasītājai kā hipotekārajam kreditoram sniegt informāciju par atlikušā parāda apmēru. Tad arī prasītāja atklāja, ka

nekustamais īpašums vēl joprojām ir reģistrēts uz /pers. D/ vārda, lai arī prasītājas lietā ir spēkā stājies tiesas spriedums par laulības laikā iegūtās mantas

sadali, ar kuru domājamā daļa no nekustamā īpašuma ir atzīta /pers. C/. Informēja tiesu izpildītāju par šo situāciju, ka ir zemesgrāmatā reģistrētie dati, bet

ir arī spriedums, kur daļa no īpašuma pieder /pers. C/. Konstatējot, ka parāda kavējums pārsniedz 60 dienas, prasītāja vienpusēji atkāpās no līguma,

noteica atbildētājiem jaunu atmaksas termiņu 2020.gada 22.janvāris, līdz šim datumam lūdza veikt saistību izpildi. Tas netika izdarīts, tāpēc prasītāja

vērsās tiesā ar prasības pieteikumu. Prasītājas pārstāve paskaidroja, ka līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu aprēķināti par laiku no 2013.gada

6.oktobra līdz 2020.gada 22.janvārim un līgumsods no 2014.gada 6.novembra līdz 2020.gada 22.janvārim. Pēdējais pamatsummas maksājums no

atbildētājiem ir bijis 2013.gada 23.septembrī. Ir bijuši vēlāk arī maksājumi, kas ir attiecināti uz līgumiskajiem procentiem un līgumsodu. Pēdējais

maksājums veikts 2016.gada 20.decembrī. Parāds jau ir ilgstošs, tiesā prasība ir no 2021.gada. /pers. D/ prasību atzīst, /pers. C/ prasību neatzīst,

norādot, ka ienākumi ir nepietiekoši saistību segšanai. Prasītājai ir zemesgrāmatā reģistrēta hipotēka uz nekustamo īpašumu, kurš pieder atbildētājiem.

Tiesu izpildītāja šobrīd neuzsāk piedziņu pēc pašvaldības pieprasījuma par nesamaksātu nekustamā īpašuma nodokli. Ja piedziņa tiks uzsākta un tiks

vērsta uz nekustamo īpašumu, tad prasītāja atgūs parādu.

Prasītāja paskaidroja, ka precīza informācija par darījuma noslēgšanas norisi prasītājas rīcībā nav. Bet kredīts atbildētājiem piešķirts laulības laikā,

pieļauj, ka laulātais /pers. D/ un arī bankas pārstāvis izskaidroja /pers. C/ līguma noteikumus, turklāt /pers. C/ nav apstrīdējusi darījumus un sava

paraksta īstumu uz līgumiem. Nauda tika saņemta, īpašums tika iegādāts, hipotēka nostiprināta. Pēc tam /pers. C/ vēl uzsāka tiesvedību par laulības laikā

iegūtās mantas sadali. Nav skaidrs, kāpēc atbildētāja uzskata, ka nav parakstījusi līgumus. Parāds ir, hipotēka ir nostiprināta. Hipotēku var dzēst tikai

tad, ja ir dzēsts parāds. Tā kā prasītājs nav kredītiestāde, tad atbrīvot no parādsaistībām prasītāja atbildētājus nevar. Var vienoties par parāda atmaksas

kārtību un atvieglotiem noteikumiem.

Prasītājas pārstāve paskaidroja, ka atbildētājs /pers. D/ nav sazinājies ar prasītāju. Neviens no atbildētājiem nav vērsies pie prasītājas, lai mēģinātu risināt

šo lietu.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve norādīja, ka prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, visi pierādījumi tiesā ir iesniegti,

kā arī parāda aprēķins. Attiecībā uz 2012.gada 24.jūlija vienošanos norāda, ka ir konstatēts, ka /pers. D/ to nav parakstījis, taču saistības viņi ir

uzņēmušies solidāri, šī vienošanās neparedz jaunu aizdevumu izsniegšanu, tieši pretēji, tā paredz kapitalizēšanu, atvieglotu atmaksu un brīvdienām.

Prasītājas lietvedībā nav informācijas, ka /pers. C/ nevarēja parakstīt šādus līgumus. Prasītājas rīcībā ir oriģināli līgumi ar /pers. C/ un visu pušu

parakstiem, nav pamata

apšaubīt, ka šāds darījums ir bijis, ka naudas summas ir izsniegta, ir reģistrēta hipotēka, tā ir spēkā esoša, uz īpašumu ir jau zemesgrāmatā reģistrētas

trešo personu piedziņas atzīmes, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka drīzumā īpašums varētu tikt realizēts izsolē. Uzskata, ka prasība ir pamatota un pierādīta.

Atbildētājas/pers. C/ pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka, ņemot vērā atbildētājas /pers. C/ tiesai sniegtajos paskaidrojumos un iesniegumos norādīto

informāciju, kā arī apstākli, ka /pers. C/ ir 1.grupas invaliditāte, viņa neko neredz un pat nevar patstāvīgi pārvietoties, tad pārstāvja uzskatā ir pamatotas

atbildētājas norādes, ka viņa apstrīd šos darījumus un saistības. Nav saprotams, kā neredzīgs cilvēks var uzņemties šos darījumus, ja viņam nav priekšā

skaļi nolasīts. No prasītājas puses nav tādu pierādījumu, ka tas tā būtu noticis. Tas ka personas dati ir ierakstīti līgumā, nav pietiekami, lai uzskatītu, ka

viņa saprata darījumu, ka saprata, ko paraksta. Arī otrs atbildētājs /pers. D/ savos paskaidrojumos norāda, ka viņa bijusī sieva nav iesaistāma šo

jautājumu risināšanā, ka to īpašumu jau vajadzēja viņam, ka tā bija senču māja, kuru vajadzēja atpirkt, ka /pers. C/ nav nekādas intereses bijušas, naudu

nav ne saņēmusi, ne izmantojusi. /pers. C/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/ nav zemesgrāmatā ierakstītas, tāpēc nav, uz ko vērst

piedziņu. Ņemot vērā, ka darījums formēts uz diviem, tad uzskata, ka pēc 2012.gada vienošanās, ko parakstījusi tikai atbildētāja /pers. C/, nav grozāms

tas līgums, un uz šiem grozījumiem nevar pamatot prasījumus. Prasītājai bija jānorāda arī prasībā, par kādiem periodiem tiek aprēķināti līgumiskie

procenti un līgumsods, tāpēc no prasītājas puses nav pamatota tā prasība. Atbildētājas pārstāvja ieskatā līgumisko procentu, līgumsoda un tiesības

saņemt likumiskos procentus no 1.grupas invalīdes nav taisnīga, jo, kā redzams, viņai jau tāpat nav ienākumu, viņa atrodas īpašā situācijā, kā dēļ nav

spējīga nodrošināt savu aizstāvību, kā arī ienākumu gūšanu. Invaliditātes pabalsta apmērs atbildētājai ir mazāks par minimālo algu Latvijā. Pēc

Civilprocesa normām nevar neko piedzīt vai ieturēt, ja ienākumi nepārsniedz minimālo algu. Tā kā atbildētājs /pers. D/ ir piekritis viens uzņemties

saistības, tad ir pamats noraidīt prasību pret atbildētāju /pers. C/.

Atbildētājas pārstāvis paskaidroja, ka lietas materiālos ir invaliditātes izziņa. Atbildētājas pārstāvis paskaidroja, ka, ja persona, kurai tiesa ir atzinusi

īpašumtiesības, pati nevēršas zemesgrāmatā, lai reģistrētu īpašumtiesības, ir diskutabls jautājums, vai viņa ir vispār īpašniece. Atbildētājas pārstāvis

pieņem, ka tas ir naudas jautājums, kāpēc zemesgrāmatā nav reģistrētas atbildētājas /pers. C/ īpašumtiesības.

Atbildētājas pārstāvis atkārtoja, ka atbildētājas /pers. C/ iebildumi pret prasību ir pamatoti, tos apstiprina arī atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumi, kuros

norāda, ka /pers. C/ nevajadzētu iesaistīt šajā parāda piedziņas lietā. Ņemot vērā vispārējo /pers. C/ veselības stāvokli, ir apšaubāmas viņas iespējas

uzņemties saistības. Prasība pret /pers. C/ nav pierādīta un nav pamatota.

Atbildētājs /pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradies un nav paziņojis par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi.

Par tiesas sēdi atbildētājs informēts Civilprocesa likuma 56. panta otrās daļas un (2.1) daļas 3.punkta kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētāja oficiālo

elektronisko adresi. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesā iesniegto prasību un tiesas sēdi ir paziņots Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās

daļas 4.punktā noteiktajā kārtībā, kas noteic, ka uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdi un dokumenti izsniegti trešajā dienā no nosūtīšanas

dienas, ja dokumenti nosūtīti elektroniski.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. vai 210. pantā norādītie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst par

iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja /pers. D/ klātbūtnes, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus, iepazinusies ar iesniegtajiem paskaidrojumiem, uzklausījusi prasītājas un atbildētājas /pers. C/

pārstāvju tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu

esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna redakcijā, Rīga,

Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikto, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Lietā noskaidroti un netika apstrīdēti šādi faktiskie apstākļi.

Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Konstatēts, ka starp akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka” un solidāriem aizņēmējiem /pers. D/ un /pers. C/ 2005.gada 18.martā noslēgts aizdevuma

līgums Nr./numurs C/ (turpmāk tekstā – aizdevuma līgums) par aizdevuma 5 000 LVL piešķiršanu nekustamā īpašuma /adrese A/, ierakstīts Alūksnes

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, ½ domājamās daļas iegādei un šī nekustamā īpašuma remontam. Aizdevuma atmaksas termiņš

noteikts 2019.gada 17.marts.

Lietā nav strīda, un no lietas materiāliem pievienotā akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” konta Nr./konta numurs/ izraksta redzams, ka aizdevuma

summa 5000 LVL apmērā ir izsniegta /pers. D/ 2005.gada 5.augustā.

Ar 2009.gada 10.jūlija vienošanos par grozījumiem 2005.gada 18.marta aizdevuma līgumā Nr./numurs C/ noteikts, ka aizdevuma atmaksas termiņš ir

2020.gada 17.marts.

A r 2012.gada 24.jūlija vienošanos par grozījumiem 2005.gada 18.marta aizdevuma līgumā Nr./numurs C/ noteikts, ka neatmaksātā aizdevuma

pamatsummas atlikums, kapitalizējot procentus un līgumsodu, ir 2639,46 LVL.

No lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 19.marta tiesību un saistību nodošanas apliecinājuma redzams, ka likvidējamā AS “Latvijas Krājbanka”

kredītiestādes uzņēmuma daļas nodošanas rezultātā, kas notika 2014.gada 3.jūlijā, akciju sabiedrība “Latvijas

Krājbanka” nodevusi ieguvēja SIA “Baltics Credit Solutions Latvia” īpašumā no aizdevuma līgumiem un hipotēkas līgumiem izrietošos prasījumus pret

atbildētājiem.

A r 2013.gada 7.novembra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu Nr.247 pierādīts, ka likvidējamai akciju sabiedrībai “Latvijas

Krājbanka” atļauts nodot tās uzņēmumu SIA “Baltics Credit Solutions Latvia” īpašumā.

Savukārt ar 2018.gada 13.decembra pirkuma – pārdevuma līgumu SIA “Baltics Credit Solutions Latvia” pārdeva un nodeva SIA “Intrum Latvia” visas

saistības, prasījuma tiesības, īpašumtiesības, tai skaitā pamatparāda, procentu, līgumsoda prasījums un blakus saistības, kas izriet no kredītportfeļa, kas

balstās uz datiem, ko pārdevējs saņēmis no pirmā kreditora – akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka”.

No 2018.gada 13.decembra pirkuma līguma pielikuma Nr.1 izraksta redzams, ka ir nodotas saistības pret atbildētājiem pēc 2005.gada 18.marta

aizdevuma līguma Nr./numurs C/ un 2005.gada 18.marta hipotēkas līguma Nr./numurs D/.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pamata, vai labprātīgi.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka akciju sabiedrība “Latvijas Krājbanka” ir nodevusi prasījuma tiesības pret atbildētājiem SIA “Baltics Credit Solutions

Latvia”, savukārt SIA “Baltics Credit Solutions Latvia” savas prasījuma tiesības nodevusi prasītājai.

Kā izriet no lietai pievienotajiem paziņojumiem, tad atbildētājiem paziņots par kreditoru maiņu.

Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos

apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar aizdevuma līguma 10.1.2. punktu bankai, 30 dienas iepriekš brīdinot aizņēmēju, ir tiesības vienpusēji izbeigt šo līgumu un/vai pieprasīt, lai

aizņēmējs nekavējoties samaksā bankai viņam izsniegto summu, līgumsodu un aprēķinātos aizdevuma procentus, ja banka ir konstatējusi, ka aizņēmējs

nav ievērojis līguma 7.1. punktu, saskaņā ar kuru aizņēmējam ir pienākums atmaksāt izsniegto aizdevumu, samaksāt procentus par aizdevuma lietošanu

visā šī līguma darbības laikā (..).

Kā tiesa sēdē norādīja prasītājas pilnvarotā pārstāve, tad atbildētāji kavēja kredīta maksājumus no 2013.gada 23.septembra, savukārt pēdējais

maksājums veikts 2016.gada 20.decembrī. Minēto apstiprina lietas materiāliem pievienotais parāda aprēķins.

Atbildētāji nav apstrīdējuši saistību izpildes pārkāpumu (samaksas nokavējuma) faktu, tādēļ tiesa atzīst, ka prasītāja bija tiesīga vienpusēji izbeigt līgumu

un pieprasīt no parādniekiem saistību izpildi pirms līgumā noteiktā beigu termiņa iestāšanās.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja 2019.gada 13.decembrī atbildētājiem ierakstītā sūtījumā nosūtīja paziņojumu par aizdevuma līguma

Nr./numurs C/ vienpusēju izbeigšanu ar 2020.gada 22.janvāri un tiesvedības uzsākšanu, kurā norāda, ka 2019.gada 27.novembrī kavētās saistības

sastāda 3893,67 EUR, tai skaitā kavētie aizdevuma pamatsummas maksājumi 3404,48 EUR, kavētie procentu par aizdevuma izmantošanu maksājumi

132,31 EUR un līgumsods par saistību izpildes kavējumu 356,88 EUR. Prasītājs brīdināja atbildētājus, ka, ja parāds netiks samaksāts, prasītājs iesniegs

tiesā prasības pieteikumu par parāda piedziņu.

Prasītāja prasībā lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 3’579,18 EUR, procentus par

aizdevuma izmantošanu 132,79 EUR, līgumsodu par saistību izpildes kavējumu 356,88 EUR un likumiskos nokavējuma procentus 211,22 EUR, kopā

4280,07 EUR.

Kā tiesas sēdē paskaidroja prasītājas pārstāve un ko apliecina prasības pieteikumam pievienotais parāda aprēķins, tad procentu par aizdevuma

izmantošanu parāds aprēķināts par laika posmu no 2013.gada 6.oktobra līdz 2020.gada 22.janvārim, savukārt līgumsods par saistību izpildes kavējumu

aprēķināts par laika posmu no 2014.gada 6.novembra līdz 2020.gada 22.janvārim. Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti par laika posmu no

2022.gada 23.janvāra līdz 2021.gada 15.janvārim.

Konstatēts, ka atbildētājs /pers. D/ savos paskaidrojumos apliecināja, ka saistībā ar prasītājas celto prasību tiesā viņam iebildumu nav. Lūdz ņemt vērā,

ka parāda nomaksu nevarēs veikt ātri, jo viņam ir vēl trīs kreditori.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētājs /pers. D/ neapstrīd, ka aizdevums ir izsniegts un tas ir atmaksāts tikai daļēji, pieļaujot saistību izpildes

kavējumu, neapstrīd arī prasības summas aprēķinu.

Konstatēts, ka iebildumus pret celto prasību lietā ir cēlusi atbildētāja /pers. C/.

Kā izriet no lietā iesniegtajiem atbildētājas /pers. C/ paskaidrojumiem, ko tiesas sēdē apstiprināja atbildētājas pārstāvis, tad atbildētājas ieskatā prasītāja

nav iesniegusi pierādījumus, ka veicot prasības pieteikumā norādīto darījumu noformēšanu būtu ievērotas tiesību aktu prasības, līdz ar ko atbildētājas

vārdā noformētie darījumi, saistības nav un nevar būt spēkā. Bez tam, atbildētāja ir pirmās grupas redzes invalīde, invaliditāte noteikta bez termiņa.

Atbildētāja neko neredz un pat nevar patstāvīgi pārvietoties. Prasītāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka līgumi, ko atbildētāja

parakstīja, būtu viņai skaļi nolasīti. Tas, ka personas dati ir ierakstīti līgumā, nav pietiekami, lai uzskatītu, ka atbildētāja saprata līgumu, ko paraksta.

Ievērojot minētos atbildētājas /pers. C/ un viņas juridiskās palīdzības sniedzēja zvērināta advokāta Kārļa Ieleja gan rakstveidā, gan tiesas sēdē paustos

argumentus, tiesa secina, ka tie nav pamatoti sekojošu apsvērumu dēļ.

Lietas materiāliem pievienota 2000.gada 4.aprīļa invaliditātes izziņa BB102177, kas apliecina, ka atbildētāja /pers. C/ no bērnības ir atzīta par pirmās

grupas invalīdu pēc redzes. Invaliditāte noteikta bez termiņa.

No minētā tiesa secina, ka redzes defekts atbildētājai /pers. C/ ir kopš bērnības un invaliditāte redzes defekta dēļ viņai bija piešķirta jau pirms aizdevuma

līguma un tā grozījumu noslēgšanas. Tādējādi/pers. C/ nevarēja nezināt, kā viņai piemītošais redzes defekts ietekmēs viņas spēju noslēgt civiltiesiskus

darījumus, tai skaitā izlasīt līguma tekstu. Tikai pati /pers. C/ varēja objektīvi izvērtēt savu spēju piedalīties rakstveida līgumu noslēgšanā. Arī sava

paraksta īstumu uz aizdevuma līguma un tā grozījumiem atbildētāja nav apstrīdējusi.

Lietas materiāliem pievienots 2017.gada 7.decembra Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums lietā Nr.C08043914, CA-0149-17/9

/pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par laulības laikā iegūtās mantas sadali ar trešajām personām bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētāja pusē akciju

sabiedrību “Swedbank” un likvidējamo akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka”. Ielūkojoties Tiesu informatīvajā sistēmā, konstatēts, ka spriedums stājies

spēkā 2018.gada 24.aprīlī. Sprieduma motīvu daļā (sprieduma 12.lpp.)

norādīts, ka “no lietas materiāliem un pirmās instances tiesas sprieduma nepārsūdzētajā daļā konstatētā 2005.gada 18.marta aizdevuma līgumu

Nr./numurs C/ abi laulātie noslēguši solidāri un naudas līdzekļi izmantoti nekustamā īpašuma iegādei. (..) No 2005.gada 18.marta hipotēkas līguma

Nr./numurs D/ ir redzams, ka līgums noslēgts laulības laikā un ir saņemta laulātās /pers. C/ piekrišana īpašuma ieķīlāšanai”.

Tiesas ieskatā minētais apliecina faktu, ka pirms šīs prasības celšanas atbildētāja /pers. C/ pati ir atzinusi aizdevuma līguma un tā grozījumu pastāvēšanu

un atzinusi tos par sev saistošiem. Kā izriet no minētā sprieduma, tad pušu – atbildētāju /pers. D/ un /pers. C/ strīdā par laulāto kopīgas mantas atzīšanu

un sadali, kas radies laikā, kad prasītāja vēl nebija vienpusēji atkāpusies no līgumiem, /pers. C/ atsaucās uz aizdevuma līgumu un tā grozījumiem, arī uz

2012.gada 24.jūlijā noslēgto vienošanos par grozījumiem 2005.gada 18.marta aizdevuma līgumā Nr./numurs C/, ko no līdzaizņēmēju puses bija

vienpersoniski parakstījusi atbildētāja /pers. C/, kā uz tiesiski noslēgtiem, spēkā esošiem un viņas tiesības nodibinošiem. Bez tam, no sprieduma par

laulāto kopīgas mantas atzīšanu un sadali redzams, ka atbildētāja /pers. C/ ir noslēgusi darījumus ne tikai ar akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka”, bet

arī ar citām bankām.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka pēc šīs prasības celšanas atbildētāja /pers. C/ ir mainījusi viedokli, ceļot iebildumus šajā lietā par to, ka nevarēja izprast

darījuma sekas, jo invaliditātes dēļ nav spējusi izlasīt līgumus, ko parakstīja, nolūkā tikt atbrīvotai no aizdevuma līguma un to grozījumu saistību izpildes.

Civillikuma Ievada daļas 1.punktā noteikts, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Atbildētājas /pers. C/ rīcību, civillietā

Nr.C08043914, CA-0149-17/9 atsaucoties uz aizdevuma līgumu un tā grozījumiem kā tiesības nodibinošiem, bet šajā lietā kā par prettiesiski noslēgtiem

un apstrīdētiem, nevar atzīt kā tiesību izlietošanu labā ticībā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājas /pers. C/ iebildumi par to, ka aizdevuma līgums un tā grozījumi attiecībā pret viņu ir atzīstami par prettiesiski

noslēgtiem, nav pamatoti un ir noraidāmi.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka atbildētāja /pers. C/ nav apstrīdējusi, ka aizdevums ir izsniegts un tas ir atmaksāts tikai daļēji, pieļaujot saistību izpildes

kavējumu, neapstrīd arī prasības summu.

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punktam parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas ar

līgumu nolikts izpildīšanai.

Līdz ar to atzīstams, ka atbildētāji ir pieļāvuši nokavējumu Civillikuma 1652.panta 3.punkta izpratnē un attiecīgi prasītājai ir radušās tiesības pieprasīt

nekavējošu saistību izpildi.

Prasītāja lūdz piedzīt aizdevuma pamatsummu 3579,18 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto

tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ievērojot Civillikuma 1943.pantā noteikto, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Kā izriet no 2012.gada 24.jūlija vienošanās par grozījumiem 2005.gada 18.marta aizdevuma līguma Nr./numurs C/ 3.1.punkta tad aizdevuma summa,

kuru banka aizdod aizņēmējiem saskaņā ar šī līguma noteikumiem ir 5011,60 EUR, kas konvertējot LVL uz EUR pēc Latvijas bankas noteiktā kursa

0,702804 ir 7130,86 EUR.

Aizdevuma neatmaksātā pamatsumma saskaņā ar prasības pieteikumam pievienoto parāda aprēķinu ir 3579,18 EUR.

Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājiem pamatparāda 3579,18 EUR samaksu, un prasība daļā par pamatparāda 3579,18 EUR

piedziņu ir apmierināma.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt procentus par aizdevuma izmantošanu 132,79 EUR.

Konstatēts, ka prasītāja aprēķinājusi nesamaksātos procentus par aizdevuma lietošanu par laiku no 2013.gada 6.oktobra līdz 2020. gada 22.janvārim

132,79 EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Aizdevuma līguma 5.1.punktā noteikta procentu likmes mainīgā daļa 3,31%, procentu likmes nemainīgā daļa visā šā līguma darbības laikā noteikta

2,98% apmērā. Līguma spēkā stāšanās dienā procentu likme par aizdevuma izmantošana ir 6,29%.

2012.gada 24.jūlija vienošanās par grozījumiem 2005.gada 18.marta aizdevuma līgumā Nr./numurs C/ 1.3.punktā izteikts līguma 5.1.punkts sekojošā

redakcijā: procentu likme tiek noteikta kā procentu mainīgās daļas un nemainīgās daļas summa. Procentu likmes mainīgā daļa ir noteikta kā triju mēnešu

starpbanku kredīta procentu likmju indeksa RIGIBOR (LVL) vērtība 2012.gada 24.jūlijā, kad tā ir 0,94% un turpmāk tiek mainīta līguma 5.5.punktā

noteiktajā kārtībā. Sākot ar 2012.gada 24.jūliju procentu likmes nemainīgā daļa ir 3,48%. Tādējādi 2012.gada 24.jūlijā procentu likme par aizdevuma

izmantošanu ir 4,42% gadā.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina aizdevuma līgumam konstatēts, ka procenti kā daļa maksājumu grafikā aprēķināti līguma darbības

periodā. Nesamaksātie procenti par aizdevuma lietošanu aprēķināti, sākot no 2013. gada 6.oktobra līdz 2020. gada 22.janvārim par kopējo summu

132,79 EUR.

Tiesa ir konstatējusi saistību neizpildi no atbildētāju puses, līdz ar to no atbildētājiem prasītājas labā piedzenami aprēķinātie procenti par aizdevuma

izmantošanu. Tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu, jo procenti par aizdevuma izmantošanu aprēķināti līdz laikam, kad prasītāja vienpusēji atkāpās

no aizdevuma līguma.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas lūgums piedzīt no atbildētājiem nesamaksātos procentus par aizdevuma izmantošanu par laiku no 2013. gada

6.oktobra līdz 2020. gada 22.janvārim 132,79 EUR apmērā ir apmierināms pilnā apmērā.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājiem līgumsodu par saistību izpildes kavējumu 356,88 EUR, kas aprēķināts par laiku no 2014. gada 6.novembra

līdz 2020. gada 22.janvārim.

Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt

vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var

tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījuma praksei.

Aizdevuma līguma 9.1. apakšpunktā noteikts, ka par termiņā nesamaksātu aizdevumu un/vai nesamaksātiem procentiem par aizdevuma lietošanu

aizņēmējam jāmaksā bankai līgumsods 0,1% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās aizdevuma un termiņā nesamaksāto aizdevumu procentu

summas.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina aizdevuma līgumam konstatēts, ka līgumsods aprēķināts līguma darbības periodā par kopējo

summu 356,88 EUR. Tiesa konstatē, ka aprēķinātais līgumsods 356,88 EUR apmērā nepārsniedz Civillikumā noteiktos 10 % no pamatparāda,

līgumsods ir samērīgs ar galveno saistību apmēru un tas atbilst vispārējiem taisnīguma un samērīguma principiem. Lietā nav konstatējama prasītājas

negodprātīga un atbildētāju tiesību aizskaroša rīcība.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas lūgums piedzīt no atbildētājiem līgumsodu 356,88 EUR apmērā par saistību neizpildi ir apmierināms pilnā

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Prasītāja lūdza piedzīt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2020. gada 23.janvāra līdz 2021. gada 15.janvārim 211,22 EUR

apmērā.

Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā lietā konstatējams nokavējums, un prasītājs 2020. gada 22.janvārī ir atkāpies no līguma, tad prasītāja tiesiski pamatoti ir aprēķinājusi likumiskos

nokavējuma procentus 211,22 EUR, kas aprēķināti par laiku no 2020. gada 23.janvāra līdz 2021. gada 15.janvārim.

No lietā esošā parāda aprēķina redzams, ka prasītāja aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus 211,22 EUR apmērā, ko atbildētāji nav apstrīdējuši,

kā arī nav iesnieguši pierādījumus, kas apliecinātu samaksas faktu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 211,22 EUR par laika periodu no 2020. gada

23.janvāra līdz 2021. gada 15.janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Savukārt Civillikuma 1683.panta noteikts, ka kreditors

var pēc sava ieskata prasīt visas saistības izpildījumu no visiem vai tikai no dažiem kopparādniekiem (..).

Prasītājs prasības pieteikumā lūdz tiesu kopējo parāda summu 4280,07 EUR apmērā piedzīt solidāri no abiem atbildētājiem – /pers. D/ un /pers. C/.

Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā no aizdevuma līguma izriet, ka tika nodibināta solidāra saistība (aizdevuma līguma 11.2.punkts), jo saskaņā ar

aizdevuma līgumu aizņēmēji ir kopīgi parādnieki, kas par līgumā noteiktajām saistībām atbild solidāri.

Līdz ar to tiesa secina, ka prasība par kopējo prasības summu 4280,07 EUR piedziņu no atbildētājiem solidāri ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Prasība daļā par tiesību atzīšanu vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu ir apmierināma sekojošu iemeslu dēļ.

Aizdevuma līguma 8.1.punktā noteikts, ka saistības, kuras aizņēmējs uzņēmies ar šo līgumu tiek nodrošinātas ar hipotēku uz nekustamo īpašumu, kas

ieķīlāts Bankai saskaņā ar pušu starpā noslēgto hipotēkas līgumu.

Konstatēts, ka 2005.gada 18.martā starp akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka” kā ķīlas ņēmēju un /pers. D/ kā ieķīlātāju noslēgts hipotēkas līgums

Nr./numurs D/ (nekustamā īpašuma ieķīlājums).

Saskaņā ar hipotēkas līguma 1.1. punktā noteikto, hipotēka uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese A/, ierakstīts Alūksnes pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs B/, apzīmējums kadastrā 3601 024 3804, nodrošina prasījumus, kas varētu rasties no 2005.gada 18.martā noslēgtā aizdevuma

līguma Nr./numurs C/. Puses vienojās, ka hipotēka tiek nostiprināta zemesgrāmatā par prasījuma summu 6500 LVL.

Lietas materiāliem pievienotais Alūksnes pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/, kadastra numurs /numurs A/, noraksts apliecina, ka uz

nekustamo īpašumu /adrese A/, 2005.gada 4.augustā par labu kreditoram akciju sabiedrībai “Latvijas Krājbanka” ir nostiprināta hipotēka 6500 LVL

apmērā. Hipotēka ir ierakstīta zemesgrāmatas nodalījumā pamatojoties uz 2005.gada 18.marta hipotēkas līgumu Nr./numurs D/ un 2005.gada 18.marta

aizdevuma līgumu Nr./numurs C/.

Konstatēts, ka Alūksnes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/ ir nostiprināta hipotēka par labu prasītājai 6500 LVL apmērā. Hipotēka ir

nostiprināta, pamatojoties uz kreditoru maiņu saskaņā ar 2014.gada 3.jūlija vienošanos par hipotēkas tiesību pāreju, 2018.gada 19.decembra vienošanos

par hipotēkas tiesību pāreju, 2018.gada 19.decembra izrakstu no 2018.gada 13.decembra pirkuma līguma pielikuma Nr.1.

Atbildētāji hipotēkas līgumu nav apstrīdējuši.

Civillikuma 1278.pantā noteikts, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841.p.), uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā

kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.

No lietas materiāliem pievienotā 2017.gada 7.decembra Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma lietā Nr.C08043914, CA-0149-

17/9 /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par laulības laikā iegūtās mantas sadali ar trešajām personām bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētāja pusē akciju

sabiedrību “Swedbank” un likvidējamo akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka” redzams, ka /pers. C/ cita starpā atzītas īpašuma tiesības uz ¼ domājamo

daļu no nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, Alūksnes pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs B/,

saglabājot ar 2005.gada 18.marta hipotēkas līgumu Nr./numurs D/ nodibināto ķīlas tiesību.

Civillikuma 1380.pantā noteikts, ka zemes grāmatās ierakstītu ķīlas tiesību dzēšana, tiklab pilnīgi, kā arī pa daļai pielaižama tikai ar kreditora piekrišanu.

Tādējādi, lai arī īpašums pieder ne tikai /pers. D/ (kā tas bija hipotēkas nodibināšanas laikā), bet /pers. D/ 1/3 domājamās daļas apmērā un /pers. C/ ¼

domājamās daļas apmērā, nodibinātā hipotēka saglabājas.

No minētā izriet, ka ir tiesisks pamats atzīt prasītāja tiesības vērst piedziņu uz /pers. D/ un /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra

numurs /numurs A/, ierakstīts Alūksnes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, kas ieķīlāts par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas

Nr.40203088409, saskaņā ar 2005.gada 18.marta hipotēkas līgumu Nr/numurs D/, kas noslēgts starp akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka” un /pers.

D/.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētājiem par labu prasītājai ir piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva

405,84 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,57 EUR, kopā 414,41 EUR.

Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765. pantam likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā to, ka tiesa ir atzinusi prasību par pamatotu, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no atbildētājiem solidāri sešus procentus no simta gadā no kopējās piedzītās summas 4694,48 EUR, ņemot vērā Civillikuma

1763. pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu.

Faktiski ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 40,24 EUR. Starpība starp samaksātajiem un faktiskajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem ir

31,67 EUR. Šī summa būtu piedzenama no atbildētājiem valsts labā.

Atbildētāja /pers. C/ kā persona, kas saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu nomaksas valsts labā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 16.punktu. Līdz ar to ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 31,67 EUR piedzenami no atbildētāja /pers. D/

valsts labā.

Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. panta pirmo daļu, 41. panta pirmo daļu, 42. pantu, 43.panta pirmās daļas 16.punktu, 93. panta pirmo daļu, 97., 189.

- 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no solidāri no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas

numurs 40203088409, neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 3579,18 EUR, procentus par aizdevuma izmantošanu 132,79 EUR par laika periodu no

2013. gada 6.oktobra līdz 2020. gada 22.janvārim, līgumsodu 356,88 EUR par laika periodu no 2014. gada 6.novembra līdz 2020. gada 22.janvārim,

likumiskos nokavējuma procentus 211,22 EUR par laika periodu no 2020. gada 23.janvāra līdz 2021. gada 15.janvārim un tiesas izdevumus 414,41

EUR, kopā piedzenot 4694,48 EUR (četri tūkstoši seši simti deviņdesmit četri euro un 48 centi).

Rekvizīti piedzīto summu samaksai: SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs 40203088409, konts Nr. LV43RIKO0000081667899, Luminor Bank

AS.

Noteikt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs 40203088409, tiesības par laiku, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei,

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/,

solidāri, likumiskos 6 (sešus) % gadā no kopējās piedzītās summas 4694,48 EUR (četri tūkstoši seši simti deviņdesmit četri euro un 48 centi), ievērojot

Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Atzīt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs 40203088409, tiesības vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/,

ierakstīts Alūksnes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, kas ieķīlāts par

labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs 40203088409, saskaņā ar 2005.gada 18.marta hipotēkas līgumu Nr.

/numurs D/, kas noslēgts starp akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka” un /pers. D/, personas kods /personas kods/, un saskaņā ar 2014.gada 3.jūlija

vienošanos par hipotēkas tiesību pāreju, 2018.gada 19.decembra vienošanos par hipotēkas tiesību pāreju, 2018.gada 19.decembra izrakstu no

2018.gada 13.decembra pirkuma līguma pielikuma Nr.1.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 31,67 EUR ( trīsdesmit viens euro, 67

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs – Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, reģistrācijas Nr. 90001672316,

saņēmēja banka – Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis – 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati personas vai lietas

identificēšanai.

Izskaidrot /pers. D/, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Vidzemes rajona tiesā Raunas ielā 14, Cēsīs

sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei.

Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit)

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnese Jolanta Uminska

DOKUMENTS PARAKSTĪTS ELEKTRONISKI AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU