Court dismisses administrative offense case due to police report failing to specify exact demands violated by defendant.

Lietas arhīva Nr. 1-0399-18/2

ECLI:LV:RPPT:2018:0910.168039918.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 10.septembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

tiesnese Gunta Sokolova,

izskatot atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 175.panta,

k o ns t a t ē ja :

2018.gada 02.augustā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC358635 par to, ka 2018.gada 0.augustā plkst.22./adrese/ pie nama

/pers. A/ (protokolā uzvārds norādīts Peredinovs), būdams alkohola reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Vīrietis bija agresīvs, draudēja, pretojās, izrādīja agresiju un u8z vairākkārtējiem lūgumiem pārtraukt savas pretlikumīgās darbības nereaģēja.

Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (tālāk tekstā arī- LAPK) 175.panta kā ļaunprātīga

nepakļaušanās pašvaldības policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta

pienākumus.

Tiesas sēdē /pers. A/ nav ieradies, neziņojot par neierašanās iemesliem. Tā kā viņam pavēste uz tiesas sēdi ir nosūtīta saskaņā ar LAPK 271.panta

ceturto daļu, tiesnese atzīst, ka lietu var izskatīt bez viņa piedalīšanās tiesas sēdē, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

No Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes darbinieka Edgara Grabļevska ziņojuma redzams, ka 2018.gada 01.augustā plkst.22.17

saņēma izsaukumu ierasties /adrese/, kur pie nama lieto alkoholu un trokšņo. Plkst. 22.20 izsaukuma vietā atradās kompānija- divi vīrieši un divas

sievietes. Vienam vīrietim un vieni sievietei rokās bija alus iepakojumi. Visiem tika lūgts uzrādīt dokumentus. Vīrietis, kuram rokās bija alus, bija /pers. A/.

Pārrunu laikā /pers. A/ mēģināja pamest notikuma vietu, uz ko viņam tika paskaidrots, ka prom iet nedrīkst, ka tiks pārbaudīti personu dati un sastādīts

administratīvā pārkāpuma protokols. /pers. A/ nāca klāt, viņam tika doti rīkojumi to nedarīt. Tika izsaukti papildspēki, jo viņa uzvedība bija

neprognozējama. Kad atbrauca otra ekipāža, /pers. A/ atkal mēģināja aiziet. Viņu pieveda pie operatīvā transportlīdzekļa, kur viņš palika agresīvs, sāka

plātīties ar rokām, izrādīja pretošanos. Par nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām viņš tika aizturēts (lietas lapas 11-12).

Lai personu atzītu par vainīgu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, ir jākonstatē, vai policijas darbinieku prasības

konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas, vai nepakļaušanās šīm prasībām ir bijusi ļaunprātīga.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa paredz, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

LAPK 248.panta pirmā daļa nosaka, ka protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku,

pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

No citētajām LAPK normām secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē

kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru

paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 07.oktobra spriedumā lietā Nr.2010-01-01 “Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286.14 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92.pantam” norādīts, ka Tieslietu ministrija informējusi Satversmes tiesu, ka 2007. gada

28. novembrī izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt LAPK grozījumus. Darba grupa esot konceptuāli vienojusies, ka administratīvo

pārkāpumu lietas pēc būtības ir “mazās krimināllietas”.

Līdz ar to administratīvā pārkāpuma protokola saturs pēc savas būtības pielīdzināms apsūdzībai.

Līdz ar to, no vienas puses, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona

par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts,

ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus,

iesniegt pierādījumus) (skatīt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-157/2006).

Protokolā nav norādīts, kādas prasības tika izvirzītas /pers. A/. Protokolā norādīts tikai uz viņa faktiskajām darbībām.

No policijas darbinieka ziņojuma ir redzams, kādas prasības tika izteiktas un /pers. A/ darbības, taču tas nav aprakstīts administratīvā pārkāpuma

protokolā.

Tā kā protokolā iztrūkst izteikto prasību, kam /pers. A/ nepakļāvās pirms viņa aizturēšanas, apraksta, tiesnese atzīst, ka protokols sastādīts,

neievērojot LAPK 248.panta pirmās daļas prasības.

Tiesnesei, ņemot vērā to, ka administratīvā pārkāpuma lieta nesatur /pers. A/ darbību, kas varētu tikt kvalificētas pēc LAPK 175.panta, aprakstu,

nav pamata konstatēt, ka ir noticis administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikums.

Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Tiesnese nekādā gadījumā neatbalsta un neatzīst par atbilstošu situācijai /pers. A/ uzvedību, kas aprakstīta policijas darbinieka ziņojumā, taču, lai

sauktu personu pie atbildības, pareizi jākonstatē un jākvalificē personas darbības.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar LAPK 274., 275., 289.16 pantu, tiesnese

no s pri e da :

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedumu 10 darba dienu laikā no tā pieejamības dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese G.Sokolova