Court convicts defendant of burglary and theft, imposing short detention and waiving evidence trial.

Lieta Nr. 11370042015

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2016.gada 8.septembrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša,

piedaloties prokuroram M.Beķeram,

aizstāvim zvērinātam advokātam J.Rakevičam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu neatliekamības kārtībā, kurā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas apsūdzēts /pers. B/, personas

kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā.

2015.gada 3.jūlijā ap plkst.2.25 /pers. B/ ar mērķi izdarīt velosipēda zādzību devās uz Kokneses novada, /adrese/ esošo šķūni. /pers. B/ atlaužot

šķūņa aizmugures trīs dēļus, iekļuva šķūnī. Pēc kā /pers. B/ iedzīvošanās nolūkā, slepeni, būdams pārliecināts, ka viņa noziedzīgās darbības neviens

nenovēro, no šķūņa nolaupīja /pers.C/ piederošo zilas krāsas velosipēdu ,,Leader” 120 EUR vērtībā. Pēc minēto noziedzīgo darbību veikšanas /pers. B/

ar nolaupīto kustamo mantu atstāja notikuma vietu.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. B/ savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzina pilnībā un izteica lūgumu lietu skatīt bez pierādījumu pārbaudes.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokuroru, apsūdzēto, cietušo, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzina savu vainu viņam izvirzītajā

apsūdzībā un piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas

izmeklēšanā izskaidrotas un sekas ir skaidras, apsūdzētā vaina ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav

šaubu par apsūdzēto vainu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama,

līdz ar ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīta.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma

175. panta trešās daļas, jo viņš apsūdzībā norādītajā vietā un laikā izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu(zādzību), iekļūstot telpā. Tiesa

atzīst, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Apsūdzētais /pers. B/ agrāk piecas reizes sodīts, sods izciests, sodāmība dzēsta (lietas 23.-25.lapa), pie administratīvā atbildības saukts un sodīts

15 reizes (lietas 22.-23.lapa), nestrādā, apgādībā atrodas viens bērns.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu,

apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.

Apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu atzīts par smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12.punktu apsūdzētā atbildību pastiprina apstāklis, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola

ietekmē.

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz pieciem gadiem, vai ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantam soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā, ka /pers. B/ savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, līdz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai agrāk bija

sodīts piecas reizes, sodāmības dzēsta un juridiski viņš skaitās nesodīts. Ieskatoties Tiesu informatīvajā sistēmā redzams, ka ar Jēkabpils rajona tiesas

2016.gada 30.augusta spriedumu /pers. B/ notiesāts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 190 stundām. Minētais spriedums

nav stājies likumīgā spēkā, līdz ar to šajā spriedumā nosakot galīgo sodu apsūdzētajam, šis piespriestais sods nav jāņem vērā.

Ar Aizkraukles rajona tiesas 2016.gada 31.marta lēmumu /pers. B/ tika grozīts drošības līdzeklis uz apcietinājumu un tika izsludināta viņa

meklēšana, jo apsūdzētais neieradās uz tiesas sēdēm. Lietā tika iesniegtas SIA „Jēkabpils reģionālās slimnīcas” tuberkulozes nodaļas izraksti-epikrīzes,

kas apliecina, ka apsūdzētais /pers. B/ laikā no 2015.gada 23.augusta līdz 2015.gada 28.novembrim un no 2015.gada 4.decembra līdz 2016.gada

30.maijam ir atradies stacionārā. Tādejādi tiesa secina, ka laikā, kad tika izsludināta apsūdzētā meklēšana, /pers. B/ ārstējās stacionārā. Tiesa atzīst, ka

šis apstāklis ņemams vērā, nosakot sodu. Tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes. Apsūdzētais,

piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, lai sekmētu kriminālistisko attiecību noregulējumu. Tas,

ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa

ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 21.aprīļa

spriedums lietā Nr.SKK-232.)

Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, faktiskos lietas apstākļus, iestājušās sekas, atbildību mīkstinošos, pastiprinošos apstākļus, apsūdzētā

personību tiesa, sodu individualizējot, atzīst, ka /pers. B/ piemērojams likumā paredzētais īslaicīgas brīvības atņemšanas sods, kas būtu atbilstīgs,

samērīgs, atbilstošs soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem. Tiesa atzīst, ka īslaicīga brīvības atņemšana apsūdzētajam nosakāma uz 1

mēnesi 7 dienām, uz laiku, kādu /pers. B/ jau atradies apcietinājumā.

Izvērtējot Krimināllikuma 175. panta trešās daļas sankcijā paredzēto mantas konfiskācijas piemērošanas lietderību, tiesa atzīst, ka papildsodu –

mantas konfiskāciju, kura nav panta sankcijā paredzēta kā obligāta, apsūdzētajam nav piemērojama. Tiesas ieskatā mantas konfiskācijas piemērošana

konkrētajā gadījumā būs apsūdzētajam pārāk bargs sods un neadekvāts nodarītajam noziedzīgajam nodarījumam un tā radušajām sekām. Turklāt lietas

materiālos nav informācijas par to, vai apsūdzētajam vispār pieder kustama vai nekustama manta, kas būtu pakļaujama konfiskācijai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmo, piekto daļu apsūdzētajam soda izciešanā ieskaitāma atrašanās īslaicīgās aizturēšanas vietā 2015.gada

3.jūlijā un atrašanās apcietinājumā no 2016.gada 2.augusta līdz 2016.gada 8.septembrim, atzīstot īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu par izciestu.

Lietā cietušais mantiskā kaitējuma kompensāciju nav pieteicis.

Lietā radušies procesuālie izdevumi par zv.advokāta R.Zesera aizstāvības veikšanu apsūdzētajam tiesā pēc procesa virzītāja norīkojuma -

47,67 EUR (lietas 47.lapa), 28,46 EUR (lietas 50.lapa), zv.advokātam J.Rakevičam 70 EUR. Tiesa neatrod iemeslus, kuru dēļ apsūdzētais būtu

atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas, līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu minētie procesuālie izdevumi

piedzenami valsts labā no apsūdzētā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu apsūdzētajam nosakāms 30 dienu termiņš labprātīgai

lēmuma izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā par procesuālo izdevumu piedziņu.

Lietā lietisko pierādījumu nav.

Apsūdzētajam ar Aizkraukles rajona tiesas 2016.gada 31.marta lēmumu (lietas 54.-57.lapa) grozīts drošības līdzeklis uz

apcietinājumu. Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis ir atceļams.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.-530. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi 7 (septiņām) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu un piekto daļu /pers. B/ soda izciešanā ieskaitīt atrašanos īslaicīgās aizturēšanas vietā

2015.gada 3.jūlijā un apcietinājumā no 2016.gada 2.augusta līdz 2016.gada 8.septembrim, atzīstot īslaicīgās brīvības atņemšanas sodu par izciestu.

Drošības līdzekli apcietinājumu /pers. B/ atcelt, atbrīvojot viņu no apcietinājuma tiesas zālē.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus 146,13 EUR (viens simts četrdesmit sešus euro un 13 centus), kas saistīti ar aizstāvju

sniegto juridisko palīdzību tiesā pēc procesa virzītāja norīkojuma.

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu samaksāšanu noteikt termiņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma pieejamības 2016.gada

12.septembrī, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2016.gada 12.septembrī.

Tiesnese J. Bebriša