Court dismisses employee reinstatement claim where disability duration exceeded statutory termination limits.

Lietas arhīva Nr. C-2988-21/2

ECLI:LV:RIRT:2021:0429.C33298821.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2021.gada 29.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Bernharde

ar sekretāri L.Moralesu-Harrisu,

piedaloties prasītājai /pers. A/ un atbildētājam SIA “/SIA nosaukums/” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Davidovičam

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “/SIA nosaukums/” par atjaunošanu darbā.

Aprakstošā daļa.

2021.gada 22.janvārī /pers. A/ (turpmāk tekstā – prasītāja) iesniedza tiesā prasību pret SIA “/SIA nosaukums/” (turpmāk tekstā – atbildētāja,

prasītāja un atbildētāja kopā - puses) par atjaunošanu darbā. Prasībā norādīts, ka 2017.gada 21.aprīlī starp pusēm tika noslēgts darba līgums, ar kuru

atbildētāja pieņēma darbā prasītāju par farmaceita palīgu uz pusslodzi ar dara algu 190 euro mēnesī. 2020.ada 23.decembrī prasītāja saņēma 2020.gada

21.decembra darba līguma uzteikumu, kurā darba attiecības ar prasītāju tika uzteiktas ar 2021.gada 4.janvāri, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta

pirmās daļas 11.punktu. Tā kā prasītāja kopš 2010.gada ir atzīta par personu ar invaliditāti, atbildētāja nebija tiesīga uzteikt darba līgumu, pamatojoties

uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktu. Atbildētājs nav prasījis nekādus paskaidrojumus no prasītāja, tādējādi atbildētājs nav pienācīgi

izpildījis Darba likumā noteiktās normas. Lūdz tiesu atzīt atbildētāja darba līguma uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot prasītāju iepriekšējā darbā,

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam par katru nenostrādāto mēnesi 184 euro, kā arī noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.

Prasība pamatota ar Darba likuma 30., 109., 122., 124., 126., 127.pantu.

2021.gada 4.martā atbildētāja SIA “/SIA nosaukums/” iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību neatzīst pilnībā.

Paskaidro, ka pušu starpā 2017.gada 21.aprīlī tika noslēgts darba līgums, ar kuru prasītāja tika pieņemta darbā par farmaceita palīgu uz pusslodzi ar

darba algu 190 euro mēnesī. 2020.gada 21.decembrī līgums tika uzteikts un darba attiecības pārtrauktas kopš 2021.gada 4.janvāra, pamatojoties uz

Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktu, jo darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ neveica darbu vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā.

Atbildētāja ilgstoši veda pārrunas ar prasītāju pirms darba attiecību uzteikšanas. Atbildētāja noskaidroja, ka prasītāja nav arodbiedrības biedrs, sekojoši

atbrīvošana no darba ir likumīga un pamatota.

2021.gada 20.aprīlī prasītāja iesniedza prasības pieteikuma precizējumus, kuros norāda, ka piedzenamā kompensācija par katru nenostrādāto

mēnesi sastāda 215 euro, jo 2017.gada 29.decembrī pie Darba līguma tika noslēgta Vienošanās par grozījumiem.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un motīviem. Papildus paskaidroja, ka ir invalīde

kopš 1998.gada, šobrīd invaliditāte ir piešķirta bez atkārtotas pārbaudes termiņa noteikšanas. Pieņemot prasītāju darbā atbildētāja bija informēta, ka

prasītājai ir otrā invaliditātes grupa. Prasītāju nedrīkst atbrīvot no darba, jo viņa ir slimojusi. Apstrīd, ka ir notikušas pārrunas pirms atbrīvošanas no

darba, tāpat norāda, ka nav zinājusi par iespēju iestāties arodbiedrībā, jo būtu šādu iespēju izmantojusi. Lūdz tiesu atjaunot darbā un piedzīt darba algu

par visu šo laika periodu.

Atbildētājas SIA “/SIA nosaukums/” pilnvarotais pārstāvis Jānis Davidovičs tiesas sēdē prasību neatzina uz paskaidrojumos norādītajiem

argumentiem un pamatiem, papildus informēja, ka prasītāja sāka strādāt 2017.gadā. Pieņemot darbā prasītāju tika konstatēta profesionālā atbilstība

farmaceita palīga pienākumu pildīšanai, bija dokumenti par atbilstošas izglītības iegūšanu. Darba alga tika noteikta 215 euro mēnesī. Uzteikums tika

izsniegts 2020.gada decembrī pirms Ziemassvētkiem. Darba devējs konstatēja, ka pēdējā darba gadā slimības lapu skaits pieauga un darbiniece darba

pienākumus nevarēja pildīt lielāko gada daļu, kas ļoti apgrūtināja darba organizēšanu aptiekā, jo nepārtraukti bija jāmeklē aizvietotāji. Darba devējs ir

runājis ar prasītāju par šo situāciju. Invaliditāte nav saistīta ar darbu aptiekā, nav arodslimība. Arī arodbiedrības piekrišana šajā gadījumā nebūtu bijusi

nepieciešama. Lūdz tiesu prasību noraidīt.

Motīvu daļa.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un iepazīstoties ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa konstatē, ka prasība ir noraidāma sekojošu

iemeslu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļa noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka 2017.gada 21.aprīlī starp SIA “/SIA nosaukums/” un /pers. A/ tika noslēgts Darba līgums, saskaņā, ar kuru

/pers. A/ tika pieņemts darbā par farmaceita palīgu uz nepilnu darba laiku, summētu darba laiku, kas nepārsniedz 20 stundas nedēļā.

Tāpat tiesa konstatē, ka pušu starpā nepastāv strīds par faktu, ka ar 2017.gada 29.decembra pušu noslēgto Vienošanos par grozījumiem Darba

līgumā prasītajai ir noteikta darba alga 215 euro mēnesī.

Tiesa konstatē, ka starp pusēm pastāv strīds par prasītājas /pers. A/ darba attiecību uzteikšanu ar atbildētāju, pamatojoties uz Darba likuma

101.panta pirmās daļas 11.punktu, jo prasītāja uzskata, ka darba devējam nebija tiesības uzteikt darbu personai ar invaliditāti slimošanas dēļ. Savukārt

atbildētājs norāda, ka dara līguma uzteikums tika izteikts Darba likumā norādītajā kārtībā un ir pamatots, jo slimošanas periods trīs gadu laikā pārsniedza

vienu gadu.

Kā tas izriet no lietas materiāliem pievienotā 2020.gada 21.decembra SIA “/SIA nosaukums/” Darba līguma uzteikuma, tad atbildētājs ir uzteicis

darba tiesiskās attiecības ar prasītāju, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktu, jo prasītāja pēdējo trīs gadu laikā ir slimojusi

vairāk nekā 552 dienas, kas ir vairāk nekā katra otrā darba diena un šādos apstākļos prasītāja nevar turpināt darbu pie atbildētāja.

Atbilstoši Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktam darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks

pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja

darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja

darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Prasītāja nav apstrīdējusi faktu, ka trīs gadu perioda ir bijuši slimības periodi, taču ir iebildusi atbildētāja norādītajam slimības dienu skaitam.

No lietas materiāliem pievienotās Valts ieņēmumu dienesta EDS sistēmas sniegtās informācijas izriet, ka laika periodā no 2017.gada 27.oktobra

līdz 2020.gada 19.decembrim prasītājai bija izsniegtas slimības lapas par 604 dienām.

Kaut arī prasītāja norāda, ka atbildētājs, pieņemot prasītāju darbā, bija informēts par prasītājas invaliditāti un par šo jautājumu pušu starpā

nepastāv strīds, taču atbildētājam ir tiesības sagaidīt, ka darbā pieņemtais darbinieks pildīs darba pienākumus un darba kavējuma laiks trīs gadu periodā

nepārsniegs viena gada periodu slimības dēļ.

Šajā gadījumā Dara likums pieļauj darbinieka atbrīvošanu no darba, ja darba kavējums slimības dēļ pārsniedz likumā norādīto laika periodu,

neņemot vērā to vai personai ir noteikta invaliditāte vai nav.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs ir ievērojis gan Darba likuma 102.pantu un izsniedzis darba līguma uzteikumu rakstveidā, gan Darba likuma

103.panta pirmās daļas 2.punktu un uzteicis darbu 10 dienas pirms darba attiecību izbeigšanas.

Tāpat nav konstatējams Darba likuma 109.panta ceturtajā daļā norādītais gadījums, kurš nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu

ar darbinieku šā likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā noteiktajā gadījumā līdz darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai, ja

darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, jo invaliditāti prasītāja ir ieguvusi jau 2010.gadā, ko apliecina lietas materiāliem

pievienotais lēmums.

Ņemot vērā to, ka prasītāja nav arodbiedrības biedrs un šo faktu atbildētājs ir mēģinājis noskaidrot pirms darba līguma uzteikšanas, kā to apliecina

lietas materiāliem pievienotais akts, tad nav piemērojams Darba likuma 110.panta pirmajā daļā noteiktais, ka, ja darba līgumu paredzēts uzteikt šā

likuma 101. panta pirmās daļas 7. un 11. punktā minētajā gadījumā, darba devējs iepriekš informē arodbiedrību un konsultējas ar to.

Apkopojot konstatēto, tiesa secina, ka prasītāja savu prasījumu pamatotību nav pierādījusi, savukārt atbildētājs savu iebildumu likumiskos

pamatus ir apstiprinājis, tādējādi ir secināms, ka prasība ir noraidāma pilnībā.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 43., 93., 97., 187.panta otrās daļas., 193., 194., 199. pantu,

nosprieda:

prasību noraidīt.

Spriedums ir pārsūdzams 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese S.Bernharde