Administrative court dismissed land use request as no favorable administrative act could be issued due to lack of free state land.

NORAKSTS Lieta Nr.A42609108 (A-6091 – 08/2) SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2008.gada 15.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Mednis, piedaloties pieteicējai I.I., atbildētāja Centrālās zemes komisijas pārstāvei Guntai Strodei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.I. pieteikuma par Inčukalna novada domes 2007.gada 19.jūnija atbildes Nr.1441 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu un tiesa konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

[1.1] I.I. (turpmāk – pieteicēja) 2007.gada 29.maijā vērsās Inčukalna novada domē (turpmāk – atbildētājs vai Dome) ar iesniegumu par 2005.gada 2.augusta iesnieguma prasījuma uzturēšanu - zemes gabala, ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ (turpmāk

– Zemesgabals) piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. [1.2] 2007.gada 19.jūnijā Dome atbildēja pieteicējai ar vēstuli Nr.1441 (turpmāk arī – Vēstule), ka 2005.gada 4.augustā Domē saņemts pieteicējas iesniegums par Zemesgabala piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, un 2005.gada 8.augustā sniegta rakstveida atbilde, ka Zemesgabals ar Domes 2005.gada 16.februāra lēmumu (turpmāk – Lēmums) atstāts pašvaldības rīcībā. Lēmums pieņemts pirms pieteicējas pieprasījuma saņemšanas, laikā, kad nebija saņemts neviens pieprasījums uz Zemesgabalu. Likuma „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” 9.panta 1.daļas 4. punktā noteikts, ka padome kārto zemes lietojumu uzskaiti, tāpēc lemšana par Zemesgabala ieskaitīšanu valstij piekrītošajās brīvajās zemēs vai atstāšanu pašvaldības vajadzībām ietilpst padomes kompetencē. Saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta 1.daļas b) apakšpunktu, pieprasījumi par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā tiek izskatīti tikai, ja fiziska persona pieprasa brīvo, valstij piekrītošo zemi, tāpēc nebija iespējams apmierināt pieprasījumu par Zemesgabala piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, tā kā Zemesgabals nav ieskaitīts valstij piekrītošajās brīvajās zemēs. Tādēļ administratīvā akta izdošana nav lietderīga, jo likums vairs neparedz Domei tiesības piešķirt zemi pastāvīgā lietošanā, un Lēmums ir politisks, plānošanas dokuments, nesatur administratīvā akta elementus, izdots privāto tiesību jomā. Attiecībā uz pieteicējas lūgumu par brīvās, valstij piekrītošās zemes piešķiršanu kā bijušā īpašnieka mantiniecei, Domei nav brīvo, valstij piekrītošo zemju. [2.1] 2008.gada 16.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums (lietas 5.-6.lp.), 25.jūnijā ierosināta administratīvā lieta, kā atbildētājus pieaicinot Domi un CZK. Pieteikumā lūgts: [2.1.1] atcelt Domes 2005.gada 8.augusta vēstuli Nr.1585 un Vēstuli; [2.1.2] izdot labvēlīgu administratīvo aktu, uzliekot Domei pienākumu Zemesgabalu piešķirt pieteicējai pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām;

[2.1.3] uzlikt Domei par pienākumu izdot izziņu par zemes, kas bija brīva, valstij piekrītoša zeme, sākot no pieteicējas iesnieguma 2007.gada 28.maija vai vēlāk; [2.1.4] uzlikt par pienākumu Centrālajai zemes komisijai (turpmāk – CZK) atjaunot īpašuma tiesības uz pieteicējas mantoto zemi 17,4 ha platībā. [2.2] Pieteikums pamatots ar to, ka laikā, kad pieteicēja Zemesgabalu prasīja piešķirt lietošanā, tas bija brīvā valstij piekrītoša zeme (atbilstoši Valsts zemes dienesta mājas lapā publicētajai informācijai) un lūgums bija jāapmierina, Dome nav pamatojusi, kādiem likumā paredzētiem mērķiem Zemesgabals atstāts pašvaldības rīcībā. [3] CZK rakstveida paskaidrojumā (lietas 21.-22.lp.) pieteikumu neatzīst, norādot: [3.1] CZK 2006.gada 18.aprīlī reģistrēts pieteicējas iesniegums par kompensācijas piešķiršanu vai īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu. [3.2] CZK 2006.gada 19.aprīlī atbildēja, ka pieteicējai zeme nav piešķirta pastāvīgā lietošanā, iesniegums tiek uzskatīts par kompensācijas pieprasījumu, bet ja pieteicēja vēlas atjaunot īpašuma tiesības uz līdzvērtīgu zemi citā vietā, tad par to informēt CZK. [3.3] Pieteicēja informēja CZK, ka vēlas atjaunot īpašuma tiesības. 2006.gada 5.septembrī CZK nosūtīja paskaidrojumu, kā jārīkojas, lai zemes īpašuma tiesības tiktu atjaunotas atbilstoši likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.pantam. [3.4] Saeima 2007.gada 14.jūnijā pieņēma grozījumus likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, kas stājās spēkā 2007.gada 1.augustā.

Šie likuma grozījumi būtiski maina visu zemes reformas pabeigšanas kārtību, pēc citiem kritērijiem un citiem principiem. Līdz ar to, sākot ar 2007.gada 1.septembri pašvaldības nav tiesīgas izdot izziņu par brīvo valstij piekrītošo zemi. CZK 2007.gada 25.jūlijā informējusi pieteicēju par minētajām likuma izmaiņām un lūgusi precizēt savu zemes pieprasījumu. [3.5] CZK 2007.gada 14.augustā reģistrēts pieteicējas pieprasījums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz vecvectēvam A.T. piederējušo zemi 12,00 ha platībā no zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes. [3.6] Konkrētajā strīdus gadījumā pieteicēja bija izvēlējusies konkrētu administratīvo teritoriju, proti, Inčukalna novadu, bet Dome izziņu par tās teritorijā esošajiem brīvajiem, valstij piekrītošajiem zemes gabaliem pieteicējai nav izsniegusi. [3.7] Izskatot konkrēto administratīvo lietu, tiesai jākonstatē, vai Domes Vēstule atzīstama par prettiesisku.

Lemjot par administratīvā akta izdošanu, tiesai lieta jāizskata pēc normām, kas ir spēkā nolēmuma pieņemšanas brīdī. [3.8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 51.pantu, iestāde izskata lietu atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu. CZK kompetenci nosaka likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16. pants un 17.pants, kur norādīts, ka CZK, pamatojoties uz ieinteresēto personu pieprasījumu un dokumentiem, kas apliecina zemes īpašuma un mantošanas tiesības, īpašuma tiesības var atjaunot: uz pieprasījuma iesniedzējam pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi; ja zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigušās, - uz zemi, kura nav ierakstīta zemesgrāmatā un kuru iesniedzējs nomā no vietējās pašvaldības atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk arī – Privatizācijas pabeigšanas likuma) 25.panta otrajai daļai; uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi.

Saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 17.panta otro un trešo daļu CZK sākot no 2009.gada 2.janvāra atjaunos īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, ievērojot likumā noteiktās prioritātes šādā secībā: tās vietējās pašvaldības teritorijā, kurā atrodas bijušais zemes īpašums (pieteicējas gadījumā bijušais zemes īpašums atrodas Rēzeknes rajona Strūžānu pagastā); tā rajona teritorijā, kurā atrodas bijušais zemes īpašums; citu pašvaldību teritorijā. [4] Dome rakstveida paskaidrojumā (lietas 33.-34.lp.) pieteikumu neatzīst, papildus Vēstulē minētajam norādot, ka Dome 2006.gada 18.oktobrī izdeva lēmumu Nr.11-3/2, kura 8.punktā noteikts, ka Zemesgabals nepieciešams pašvaldības funkciju pildīšanai, kas saistītas ar dzīvojamā fonda izveidošanu.

Izskatot 2007.gada 29.maija iesniegumu Dome konstatēja esošos apstākļus un saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta 1.daļas (b) apakšpunktu, nebija iespējams apmierināt pieteicējas pieprasījumu par Zemesgabala piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, tā kā Zemesgabals nav ieskaitīts valstij piekrītošajās brīvajās zemēs. Par to 2005.gada 8.augustā pieteicējai jau sniegta rakstveida atbilde. Dome nav atbildīga par informāciju Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) interneta lapā, kura laicīgi netika mainīta.

Domē informācija par brīvajiem zemes gabaliem izlikta informatīvajā stendā un tajā nebija iekļauts Zemesgabals. [5] Pieteicēja tiesas sēdē pieteikumu uzturēja pilnā apmērā ar pieteikumā norādītajiem argumentiem. [6] Atbildētāja - CZK - pārstāve tiesas sēdē pieteikumā ietverto prasījumu neatzina ar paskaidrojumos norādītajiem argumentiem. CZK pārstāve paskaidroja, ka atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, CZK ir pienākums izskatīt pēc būtības pieteicējas pieprasījumu atjaunot zemes īpašuma tiesības.

Šāds likumam atbilstošs pieteicējas iesniegums CZK ir saņemts un CZK likumā noteiktajā termiņā par to izdos administratīvo aktu. [7] Atbildētāja – Domes – pārstāvji uz tiesas sēdi nebija ieradušies, lai gan tiem pienācīgi paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, un nosūtījuši tiesai lūgumu izskatīt lietu bez Domes pārstāvju klātbūtnes. Motīvu daļa

[8] Uzklausot administratīvā procesa dalībniekus un pārbaudot lietas materiālus, tiesa secina, ka pieteikums daļā ir nepamatots un noraidāms, bet daļā – atstājams bez izskatīšanas. [9] Pieteicēja pieteikumā izteikusi vairākus prasījumus, un tiesa konstatē, ka pēc būtības pieteicēja vēlas, lai atbildētāju pārstāvošajām iestādēm tiktu uzlikts par pienākumu izdot pieteicējai labvēlīgus administratīvos aktus – lai Dome piešķir pieteicējai pastāvīgā lietošanā Zemesgabalu ar lietošanas tiesību pāreju citām personām un lai CZK atjaunot īpašuma tiesības uz pieteicējas mantojamo zemi. [10] Judikatūrā atzīts (arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk arī – Senāts) 2006.gada 2.novembra spriedumā lietā SKA- 415/2006), ka skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi.

Nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt.

Tādu dod vienīgi labvēlīga akta izdošana. Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, iepriekš izdotais atteikums automātiski zaudē spēku. Tādējādi atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu atcelšana, vienlaikus neuzliekot pienākumu izdot labvēlīgu administratīvu aktu, ir bezjēdzīga, jo tā nerada tiesiskas sekas. Līdz ar to atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu tiesiskums pārbaudāms, skatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nevis vērtējams kā patstāvīgs prasījums par administratīvā akta atcelšanu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto judikatūru, kas ir konsekventa un pamatota, tiesa atzīst, ka administratīvie akti vai faktiskā rīcība pēc pieteicējas iesniegumiem vērtējami vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikumi, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tāpēc tiesa pārbauda, vai pieteicējai ir tiesības prasīt Domei un CZK labvēlīgu administratīvo aktu izdošanu. [11] Pārbaudot priekšnoteikumus prasīt no CZK pieteicējai labvēlīgā administratīvā izdošanu, tiesa atzīst par pamatotiem CZK pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, ka CZK ir saņemts likumam atbilstošs pieteicējas pieprasījums atjaunot īpašuma tiesības uz pieteicējas mantoto zemi, CZK ir pienākums izskatīt pēc būtības šo pieteicējas pieprasījumu un CZK likumā noteiktajā termiņā par to izdos administratīvo aktu, jo saskaņā ar no 2007.gada 1.augusta spēkā esošo likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.panta otrās un trešās daļas redakciju:

„Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz ieinteresēto personu pieprasījumu un dokumentiem, kas apliecina zemes īpašuma un mantošanas tiesības [...] 2) atjauno zemes īpašuma tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izņemot šā likuma 2.panta sestajā daļā minētos gadījumus, vai uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, vai uz zemi, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā un ko tās nomā no vietējās pašvaldības atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai. [...] Centrālā zemes komisija īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno no 2009.gada 2.janvāra līdz 2009.gada 30.decembrim.” Lietā nav strīda, ka CZK ir saņemts pieteicējas pieprasījums un dokumenti, un CZK noteiktajā termiņā par to izdos administratīvo aktu.

Līdz ar to pieteicējai ir tiesības uz administratīvā akta izdošanu un CZK pieteicējai adresētu administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz pieteicējas mantojamo zemi izdos no 2009.gada 2.janvāra līdz 2009.gada 30.decembrim. [12] CZK nav ievērojusi APL 64.panta pirmajā daļā paredzēto viena mēneša termiņu lēmuma pieņemšanai par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no pieteicējas iesnieguma iesniegšanas dienas CZK. Tomēr APL 3.panta pirmā un otrā daļa paredz: (1) Šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. (2) Administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu.

Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu.

Tiesa secina, ka šajā gadījumā ir pamats piemērot likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.panta trešās daļas redakciju kā speciālo tiesību normu attiecībā pret APL 64.panta pirmās daļas normu CZK lēmumu izdošanai pēc pieteicējas pieprasījuma par īpašuma tiesību atjaunošanu uz pieteicējas mantoto zemi. [13] Pie tam, šī speciālā tiesību norma pēc tiesas ieskata nav pretrunā ar APL pamatmērķiem un principiem, tai skaitā atbilst APL 13.panta paredzētajam samērīguma principam, jo likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.panta otrās daļas 1.punkts paredz arī iespēju piešķirt īpašuma kompensācijas sertifikātus par nepiešķirto zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi.

Lietā nav strīda, ka pieteicēja nevēlējās saņemt īpašuma kompensācijas sertifikātus par mantojamo zemi, kas atradās Rēzeknes rajona Strūžānu pagastā (Strūžānu pagasta padomes 2005.gada 25.maija vēstule pieteicējai lietas 12.lp., pieteicējas 2007.gada 28.maija iesniegums Domei lietas 9.lp., CZK paskaidrojums lietas 22.lp.). [14] Līdz ar to pēc tiesas ieskata pieteicēja izvēlējās gaidīt CZK lēmumu, kas atbilstoši likumam tiks izdots par īpašuma tiesību atjaunošanu uz pieteicējas mantoto zemi un kas saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.panta trešās daļas redakciju paredzēts no 2009.gada 2.janvāra līdz 2009.gada 30.decembrim.

APL 188.panta pirmā daļa paredz, ka pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad ir stājies spēkā augstākas iestādes administratīvais akts (lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu), bet otrā daļa – ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. [15] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa konstatē: [15.1] pieteicējai iespējami labvēlīga administratīvā akta - lēmuma izdošana par īpašuma tiesību atjaunošanu uz pieteicējas mantojamo zemi (vai zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi), ir piekritīga CZK, nevis Inčukalna novada domei; [15.2] Iesniedzot pieteikumu tiesā 2008.gada 16.jūnijā pieteicēja nebija ievērojusi likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā par pienākuma uzlikšanu CZK izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvu aktu - lēmumu jautājumā par īpašuma tiesību atjaunošanu uz pieteicējas mantojamo zemi.

Pieteicēja nebija sagaidījusi spēkā esošu CZK izdotu APL 1.panta trešajai daļai atbilstošu administratīvo aktu lietā par īpašuma tiesību atjaunošanu uz pieteicējas mantojamo zemi. [16] Tiesa konstatē, ka no likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.panta normām neizriet, ka CZK būtu pienākums personām (t.sk. pieteicējai) piešķirt zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi tieši Inčukalna novadā, lai gan likums to CZK arī neaizliedz darīt. Tomēr vērtēt, vai CZK ir pienākums piešķirt pieteicējai zemi tieši Inčukalna novadā, tiesa varēs tikai tad, kad pieteicēja ievēros šai lietu kategorijai noteikto ārpustiesas izskatīšanas kārtību – no 2009.gada 2.janvāra līdz 2009.gada 30.decembrim sagaidīs pieteicējai adresētu CZK administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz pieteicējas mantojamo zemi un pēc tam, ja šis CZK administratīvais akts pieteicēju neapmierinās, atbilstoši APL 188.panta pirmās līdz trešās daļas normām, iesniegs tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. [17] Ja pieteicēja ir lūgusi izdot administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz pieteicējas mantojamo zemi, bet CZK šādu pieteicējas lūgumu nav izskatījusi pēc būtības un administratīvo aktu pēc pieteicējas iesnieguma nav izdevusi, pieteicējai jāgaida, kamēr CZK izdos administratīvo aktu un tikai tad pieteicēja būs ievērojusi likumā noteikto ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Šādu secinājumu izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa 2005.gada 14.novembra spriedumā lietā AA1077-05/9, kad pieteicējs bija apstrīdējis zemāku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonu lēmumus līdz VID ģenerāldirektoram, un tiesā bija pārsūdzējis VID ģenerāldirektora lēmumu. Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto ārpustiesas izskatīšanas kārtību, jo VID ģenerāldirektors nebija izskatījis pieteicēja iesniegumu pēc būtības. CZK vēl nav izskatījusi pēc būtības pieteicējas pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz pieteicējas mantojamo zemi, ko apliecina CZK 2007.gada 25.jūlija un 2007.gada 20.septembra vēstules pieteicējai (lietas 24. un 26.lp.) un CZK pārstāves paskaidrojumi tiesas sēdē.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesai saskaņā ar APL 278.panta 1.punktu, ir pienākums atstāt pieteikumu bez izskatīšanas daļā par pienākuma uzlikšanu CZK atjaunot īpašuma tiesības uz pieteicējas mantojamo zemi Rēzeknes rajona Strūžānu pagastā. Atbilstoši APL 281.pantam, ja pieteikums atstāts bez izskatīšanas, pieteicēja var no jauna iesniegt pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību. [18] Ņemot vērā minēto Senāta 2006.gada 2.novembra sprieduma lietā SKA- 415/2006 judikatūru, skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, bet nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana vai iestādes rīcības pārbaude administratīvā akta izdošanas procesā nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets.

Attiecīgi tiesa konstatē, ka ja īpašuma tiesību atjaunošana uz pieteicējas mantojamo zemi ir piekritīga CZK nevis Domei, bet prasījums daļā par pienākuma uzlikšanu CZK atjaunot īpašuma tiesības uz pieteicējas mantojamo zemi ir atstājams bez izskatīšanas, tad pieteicējai īpašuma tiesību atjaunošanai uz pieteicējas mantojamo zemi nav nepieciešama Domes izdota izziņa par zemes, kas bija brīva, valsti piekrītoša zeme, sākot no pieteicējas iesnieguma datuma 2007.gada 28.maijā. Bez tam, Saeima 2007.gada 14.jūnijā pieņēma grozījumus likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, kas stājās spēkā 2007.gada 1.augustā.

Šie likuma grozījumi būtiski maina visu zemes reformas pabeigšanas kārtību, pēc citiem kritērijiem un citiem principiem, un sākot ar 2007.gada 1.septembri, zemes reformas pabeigšanai pašvaldības neizdod izziņas par brīvo valstij piekrītošo zemi. Tāpēc ir nepamatots un noraidāms pieteikums daļā par pienākuma uzlikšanu Domei izsniegt izziņu par zemi, kas bija brīva, valsti piekrītoša zeme, sākot no pieteicējas iesnieguma datuma 2007.gada 28.maijā. [19] Izskatot otru pieteicējas prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu Domei piešķirt pieteicējai Zemesgabalu pastāvīgā lietošanā, tiesa konstatē, ka Dome pieteicējai Vēstulē paskaidroja, ka Dome saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta 1.daļas (b) apakšpunktu, nevar apmierināt pieteicējas pieprasījumu par Zemesgabala piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, tā kā Zemesgabals nav ieskaitīts valstij piekrītošajās brīvajās zemēs, un ar Inčukalna pagasta padomes 2005.gada 4.agusta lēmumu atstāts pašvaldības rīcībā (lietas 15.lp.).

Pēc tam, 2006.gada 18.oktobrī ar Domes lēmuma Nr.11, 3.§, 8.punktu Zemesgabals ar adresi Plānupes iela 5B Zemesgabals apstiprināts pašvaldībai piederošo un piekrītošo zemes gabalu sarakstā Inčukalna pagasta administratīvajā teritorijā, kuri nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai, un konkrēti, izveidot un uzturēt pašvaldības dzīvojamo fondu (lietas 37.lp.), pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 15.pantu un 77.panta pirmo un otro daļu. Saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta 1.daļas (b) apakšpunktu, pieteicējas pieprasījumu pēc 1997.gada 9.septembra par Zemesgabala piešķiršanu pastāvīgā lietošanā Dome varētu apmierināt tikai tad, ja Zemesgabals būtu brīvā, valstij piekrītošā zeme.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka nepastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, lai Dome pieteicējai piešķirtu pastāvīgā lietošanā Zemesgabalu, un pieteikums šajā daļā ir noraidāms. [20] Ņemot vērā minēto Senāta 2006.gada 2.novembra sprieduma lietā SKA- 415/2006 judikatūru, skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, bet nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana vai iestādes rīcības pārbaude administratīvā akta izdošanas procesā nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets.

Ņemot vērā minēto, Domes 2005.gada 8.augusta vēstules Nr.1585 un Vēstules atcelšana nav pastāvīgs pieteikuma priekšmets un spriedums šajā pieteicējas prasījuma daļā nav jātaisa. Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 251.-257.pantu, 278.panta 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt I.I. pieteikumu daļā par pienākuma uzlikšanu Inčukalna novada domei izsniegt pieteicējai izziņu par zemi, kas bija brīva, valsti piekrītoša zeme, sākot no 2007.gada 28.maija, un daļā par pienākuma uzlikšanu Inčukalna novada domei piešķirt pieteicējai pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām zemes gabalu ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/. Atstāt bez izskatīšanas I.I. pieteikumu daļā par pienākuma uzlikšanu Centrālajai zemes komisijai atjaunot īpašuma tiesības uz pieteicējas mantojamo zemi Rēzeknes rajona Strūžānu pagastā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 15.decembrī.

Tiesnesis (paraksts) M.Mednis NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis Rīgā, 2008.gada 15.decembrī.