Court orders defendant to pay child support and court costs in small claims family dispute.

Lietas Nr. C24158915

Lietas arhīva Nr. C-1589-15/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2015.gada 8.septembrī

Ogres rajona tiesas

tiesnese S.Cīrule

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 21.maijā prasītāja /pers. A/ cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 177.,

179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” lūgusi piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājai dēla /pers. C/ uzturam uzturlīdzekļus 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas uz

prasības celšanas brīdi ir 90 euro mēnesī, sākot no prasības iesniegšanas dienas tiesā līdz 2019.gada 18.decembrim, bet no 2019.gada 18.decembra līdz

dēla pilngadībai 30% apmērā no ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas mēnesī.

Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas prasībām uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi, nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts un paskaidrojuma veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības.

Sūtījums saņemts atpakaļ tiesā ar atzīmi – beidzies glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti: septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti

ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek

nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu [..].

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par prasības celšanu, tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pateikti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē un tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to, 2015.gada 10.augustā

pieņemts lēmums un pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2015.gada

8.septembrī.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar lietas materiālos esošo dzimšanas apliecības kopiju (lietas 6.lapa) pierādīts, ka puses ir 2012.gada 18.decembrī dzimušā /pers. C/ vecāki.

Civillikuma 179.panta pirmā, otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Savukārt Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem

neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Valstī noteiktā minimālā mēnešalga no 2015.gada 1.janvāra ir 360 euro.

Atbildētājs nav apstrīdējis faktu, ka pušu nepilngadīgais dēls dzīvo kopā ar māti.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteic, ka katra vecāka

pienākums ir katru mēnesi nodrošināt bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai uzturlīdzekļus 25 % apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet, sākot no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, uzturlīdzekļus 30 % apmērā no

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Tiesa uzskata, ka prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, jo ir atbilstošs minimālo uzturlīdzekļu

apmēram, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 atzinis, ka, iztulkojot Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu

saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no

brīža, kad prasība iesniegta tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas spriedumu kā uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt prasības celšanas brīdi un atzīst,

ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi dēla /pers. C/ uzturam no prasības celšanas dienas līdz bērna pilngadībai, nosakot, ka

uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai

prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30

procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Ar lietas materiālos esošo zvērināta advokāta Zigurda Broka 2015.gada 25.februāra izrakstīto kvīti VA Nr.029719 par kopējo summu 30 euro

apstiprinās, ka zvērināts advokāts sniedzis prasītājai juridisko palīdzību prasības pieteikuma sagatavošanā (lietas 9.lapa).

Ņemot vērā, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktā noteiktās

robežas, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītajai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 30 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 2.,3.punkts noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Ievērojot ka prasītāja, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvota,

no atbildētāja valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva, kuras apmērs aprēķināts atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam,

34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam - 162 euro.

Saskaņā ar lietā esošo uzziņu (lietas 2.lapa) lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,28 euro, kas arī piedzenami no atbildētāja valsts

ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts

ienākumos – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25027.panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas

kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 4402.pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas

kods /personas kods/ uzturam, sākot no 2015.gada 21.maija 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, tas ir, 90

euro (deviņdesmit euro) ik mēnesi, bet sākot no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas katru mēnesi, līdz bērna pilngadībai. Samaksa veicama uz prasībā norādīto /pers. A/ norēķinu kontu Latvijas pasta bankā /numurs/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 30

euro (trīsdesmit euro).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 162 euro (viens simts sešdesmit divi euro), kas jāiemaksā

šādā kontā: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22. Iemaksas mērķis: civillieta Nr.C24158915.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,28 euro (septiņi euro un 28 centi),

kas jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr.C24158915.

Noteikt termiņu atbildētājam sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, nosakot, ka, maksājumu apstiprinošie dokumenti sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Ogres rajona tiesas kancelejā, lai

šajā daļā netiktu uzsākta tiesas sprieduma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Ogres rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese S.Cīrule