Legislator Case Law & Legislation
C31337911 / CA-3038-13 AI generated

Court dismissed insurance recovery claim for administrative costs due to lack of specific evidence linking expenses to claim handling.

Case Number C31337911 / CA-3038-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The appellate court dismissed the insurance company's claim for administrative costs and interest against a vehicle driver. The plaintiff failed to provide specific evidence detailing which administrative actions generated the claimed expenses, as the submitted documents did not distinguish between general and claim-related costs. Consequently, the court ruled that the plaintiff did not meet the burden of proof required to establish these costs as recoverable damages under the relevant insurance law.

Legislator headnote

AI generated

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta 2. daļa 1. punkts; 51. panta 3. daļa 1. punkts: To, ka izdevumi par prasības nokārtošanu ir segami no garantijas fonda, prasa konkrētu pierādījumu par tiešu saistību starp veikto darbību un apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai regresa prasību.

Keywords

AI generated
administrative costs recovery insurance subrogation burden of proof specific evidence requirement vehicle liability insurance regress claim damages calculation

Cited Legislation

AI generated
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta 2. daļa 1. punkts
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51. panta 3. daļa 1. punkts
Civilprocesa likuma 430. pants
Civilprocesa likuma 432. pants
Civilprocesa likuma 433. pants
Civilprocesa likuma 434. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C31337911

Lietas arhīva Nr. CA-3038-13/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Sviķis

tiesneši M.Šķendere un I.Ošiņa

ar sekretāri L.Dzeni,

piedaloties prasītāja biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs” pilnvarotajai pārstāvei /pers. F/,

2013.gada 25.novembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu

apdrošināšanas birojs” prasībā pret /pers. G/ par parāda piedziņu, sakarā ar biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas

birojs” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 29.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

2011.gada 25.februārī biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (turpmāk tekstā – prasītājs) cēla Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. G/ (turpmāk tekstā - atbildētājs) par zaudējumu piedziņu, ar kuru lūgts piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus Ls 225,86 apmērā un likumiskos procentus Ls 21,98 apmērā, kopā Ls 247,84.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 22.janvārī notika ceļu satiksmes negadījums, kurā tika iesaistīts atbildētājs kā

transportlīdzekļa AUDI A6 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – V/N) vadītājs (tiesīgs lietotājs). Ceļu

satiksmes negadījuma veids – uzbraukšana šķērslim (SIA „Augstceltne” piederošā DUS iekārta). Par šo ceļu satiksmes negadījuma

faktu sastādīta Valsts policijas izziņa par ceļu satiksmes negadījumu.

Ceļu satiksmes negadījuma brīdī transportlīdzekļa AUDI A6 ar V/N /TL numurs/ īpašnieks nebija apdrošinājis savu civiltiesisko

atbildību.

Pamatojoties uz AAS „ERGO Latvija” apdrošināšanas atlīdzības pieprasījumu Nr./numurs/-/adrese/ un izskatot atlīdzību lietu par SIA

„Augstceltne” piederošās DUS iekārtas bojājumiem ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju

birojs pieņēmis lēmumu atlīdzināt AAS „ERGO Latvija” izmaksāto atlīdzības summu Ls 153,26 apmērā par transportlīdzekļa

bojājumiem saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma

nosacījumiem un Ls 58,01 apmērā par lietu administrēšanu, kas kopā ar PVN sastādīja Ls 72,60, tādējādi kopā AAS „ERGO Latvija”

pārskaitot Ls 225,86.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta otrās daļas 1.punktu,

prasītājs vērsās regresa kārtībā pret transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju /pers. G/, bet atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus

brīvprātīgi.

2009.gada 16.aprīlī SIA „Julianus Inkasso Latvija”, kā prasītāja pilnvarotais pārstāvis, nosūtīja atbildētājam vēstuli ar paziņojumu par

parādsaistībām, lūdzot nokārtot parādsaistības pret prasītāju un segt tam radušos zaudējumus līdz 2009.gada 23.aprīlim. Atbildētājs

savas parādsaistības pret prasītāju nav izpildījis.

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 29.aprīļa spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no atbildētāja

par labu prasītājam zaudējumu atlīdzībai Ls 153,26, likumiskos nokavējuma procentus par laika posmu no 2009.gada 23.aprīļa līdz

2010.gada 2.decembrim Ls 14,74 un tiesas izdevumus 53,30 apmērā, kopā piedzenot Ls 221,30. Piedzenot no atbildētāja par labu

valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 2,05. Nosakot prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no

zaudējumu pamatsummas par laika posmu no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Spriedumā norādīts, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 9.pantu, Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus

transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām,

attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota

atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

Prasītāja prasības tiesības izriet no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma

41.panta otrās daļas 1.punkta, kas dod tiesības Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes

negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa

tiesīgo lietotāju.

Kā redzams no lietas materiāliem – Izziņas par ceļu satiksmes negadījumu, pieprasījuma Nr.E-30, ceļu satiksmes negadījumu izraisīja

atbildētājs.

Atbilstoši lietas materiālos SIA „DLL Serviss” veiktajai kalkulācijai, automašīnas DUS iekārtas remonta izmaksas sastādīja Ls

153,26, neieskaitot PVN.

2009.gada 26.martā prasītājs no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas

fonda līdzekļiem izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību Ls 153,26 apmērā AAS „ERGO Latvija”, kas atlīdzināja radušos zaudējumus par

mantas bojājumiem Ls 153,26 apmērā SIA „Augstceltne”.

Atbildētājs celto prasību nav apstrīdējis, nav iesniedzis pierādījumus tam, ka savas saistības ar prasītāju būtu nokārtojis, līdz ar to,

pirmās instances tiesai nav bijis pamata apšaubīt faktu, ka atbildētājs nav atlīdzinājis prasītājam zaudējumus Ls 153,26 apmērā.

Ievērojot minētos faktus, pirmās instances tiesa atzinusi, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami zaudējumi izmaksātās

apdrošināšanas atlīdzības Ls 153,26 apmērā.

Vienlaicīgi pirmās instances tiesa atzinusi, ka nav pamata papildus zaudējumu Ls 72,60 piedziņai no atbildētāja, kas prasītājam it kā

radušies sakarā ar apdrošināšanas atlīdzības lietas administrēšanu.

Kā redzams, minētā prasījuma pamatošanai prasītājs atsaucies uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta trešo daļas 1. punktu, kas nosaka, ka no Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par

ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs

pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības, piedzen regresa kārtībā.

Zaudējumi, kuri saistīti ar ceļu satiksmes negadījumu, uzskaitīti Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas likuma 19.pantā, sadalot tos divās grupās: materiālie zaudējumi un nemateriālie zaudējumi. Savukārt

materiālie zaudējumi atbilstoši OCTA likuma 19. un 25.pantam sadalīti kā personai nodarītie zaudējumi un mantai nodarītie

zaudējumi. Pantā minētais uzskaitījums nav paplašināms un tajā nav minēti zaudējumi, kurus veido ar lietas administrēšanu saistīti

izdevumi.

Kā izriet no lietas materiāliem pievienotā AAS „ERGO Latvija” pārskata par administrēšanas izdevumiem un maksājuma uzdevuma

Nr.984, prasītājs izmaksājis AAS „ERGO Latvija” apdrošināšanas lietas administrēšanas izdevumus Ls 72,60 apmērā, pamatojoties

uz 2005.gada 28.februāra līgumu Nr.TAB/SAD-1 „Par savstarpējo sadarbību atlīdzību lietu administrēšanā”, un šobrīd prasītājs vēlas

šo naudas summu regresa ceļā piedzīt no atbildētāja.

Pirmās instances tiesas ieskatā, minētie zaudējumi nav saistīti ar satiksmes negadījumu un nav izmaksāti satiksmes negadījumā

cietušajai persona, kas būtu par pamatu regresa prasībai, kā arī minētā naudas summa nav atzīstama par zaudējumiem, kas

radušies atbildētāja darbības vai bezdarbības rezultātā Civillikuma 1779.panta izpratnē, jo nav saistīti ar satiksmes negadījumu.

Līgums, kas noslēgts starp prasītāju un apdrošināšanas sabiedrību par savstarpējo sadarbību atlīdzību lietu administrēšanā,

neattiecas uz trešo personu – atbildētāju lietā, tas nevar kalpot par pamatu papildus zaudējumu Ls 72,60 piedziņai no atbildētāja, jo

tie nav attiecināmi uz izdevumiem, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību regresa kārtībā

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta trešās daļas 1.punkta

izpratnē.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasītājs nav pierādījis minētās summas apmēru un tiesisko pamatu šīs summas piedziņai, jo

lietas materiālos neatrodas minētās summas aprēķins, proti, kādi administrēšanas izdevumi ietilpst šajā naudas summā. Tādejādi

prasītājs nav pierādījis ne minētās summas piedziņas apmēru, ne tiesisko pamatu, līdz ar ko prasība šajā daļā noraidāma kā

nepamatota.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasītājs pamatoti lūdzis piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, bet prasītāja

veiktais aprēķins neatbilst atbildētāja faktiski nodarītajiem zaudējumiem Ls 153,26 apmērā. Bez tam prasītājs aprēķinājis likumiskos

nokavējuma procentus no pretenzijas sastādīšanas dienas 2009.gada 16.aprīļa, neievērojot parāda labprātīgas nokārtošanas termiņu

līdz 2009.gada 23.aprīlim, kas norādīts pretenzijā, kā arī pretenzijas piegādāšanai nepieciešamo laiku.

Tādējādi par laika periodu no 2009.gada 23.aprīļa līdz 2010.gada 2.decembrim, proti, par 585 kavējuma dienām, nokavējuma

procentu apmērs no parāda pamatsummas Ls 153,26 sastāda Ls 14,74.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā

no piespriestās summas.

Par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 29.aprīļa spriedumu prasītājs iesniedzis apelācijas sūdzību, lūdzot

atcelt spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par ar lietas administrēšanu saistīto izdevumu Ls 72,60 apmērā piedziņu un likumisko

procentu Ls 6,98 apmērā piedziņu.

Apelācijas sūdzībā, papildus pirmās instances tiesā norādītajam, norādīts, ka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51. panta trešās daļas 1. punktā noteiktā norma nosaka, ka LTAB, pildot tai uzliktos

pienākumos, var rasties papildus izdevumi, proti, no garantijas fonda līdzekļiem tiek segti izdevumi par ekspertīzi vai citām prasības

nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu LTAB pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un

izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā. Konkrēti šajā gadījumā

prasītājam radušies papildus izdevumi - ar lietas administrēšanu saistītie izdevumi Ls 72,60 apmērā, kas bija izmaksāti AAS „ERGO

Latvija”.

Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 1770., 1773., 1775. un 1779.pantu, norādot, ka prasības daļā par ar lietas administrēšanas saistīto

izdevumu atlīdzināšanu apmierināšanai bija visi priekšnosacījumi: tiesību aizskārējā neattaisnojama darbība (prettiesiska rīcība -

atbildētāja vainojama rīcība rezultātā notika CSNg, atbildētāja vadītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāta

apdrošināšana CSNg brīdī nebija veikta), zaudējumu esamība (tiešie zaudējumi: SIA „Augstceltne” piederošās DUS iekārtas

bojājumi, kuri radušies CSNg rezultātā, AAS „ERGO Latvija” izmaksātā atlīdzības summa Ls 153,26 apmērā, un netiešie zaudējumi:

ar lietas administrēšanu saistīto izdevumu izmaksa AAS „ERGO Latvija” Ls 72,60 apmērā), cēloniskais sakars (cēloņsakarība) starp

zaudējumiem un neatļauto darbību. Ja nebūtu noticis CSNg (pārkāpums), kas izraisīja negatīvas sekas, tad nekāda apstākļu sakritība

neizraisītu zaudējumus (gan tiešus, gan netiešus).

Prasītājs piekrīt tiesas argumentācijai, ka prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos procentus par laika periodu no 2009.gada

23.aprīļa līdz 2010.gada 2.decembrim par 585 kavējuma dienām, bet nepiekrīt tiesas secinājumam, ka tos jāaprēķina no zaudējumu

pamatsummas - Ls 153,26.

Prasītāja ieskatā ar lietas administrēšanu saistītie izdevumi Ls 72,60 apmērā ir uzskatami par zaudējumiem, kuru kopējā summa

tādējādi sastāda Ls 225,86. Līdz ar to prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos procentus Ls 21,72 apmērā, aprēķinot tos no summas

Ls 225,86.

Uz tiesas sēdi nebija ieradies atbildētājs, lai gan par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa, apspriežoties uz vietas un

uzklausot prasītāja pārstāves viedokli, nolēma atbildētāja neierašanos atzīt par neattaisnotu un izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja prasību un apelācijas sūdzību, sniedza paskaidrojumus.

M o t īvu d a ļ a

Noklausoties prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietā iegūtos pierādījumus, Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesu kolēģija uzskata, ka apelācijas sūdzība, līdz ar ko arī prasība pārsūdzētajā daļā nav pamatotas un ir noraidāmas.

Pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja prasītājs un tikai daļā par zaudējumu piedziņu Ls 72,60 apmērā un likumisko procentu

piedziņu attiecībā par minēto summu. Līdz ar ko lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā ir minētajā apmērā

(Civilprocesa likuma 426.panta pirmā daļa).

Izvērojot prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītos faktus kopsakarā ar lietā esošajiem un iztiesāšanas laikā pārbaudītiem

pierādījumiem, kurus apelācijas instances tiesa novērtēja atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām, apelācijas instances

tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ko apelācijas instances

tiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un secina, ka prasība par zaudējumu piedziņu minētās summas

apmērā nav tiesiski pamatota.

Kā izriet no lietas materiāliem, tad prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus Ls 72,60 apmērā, kuri saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības lietas

administrēšanu. Tiesas sēdē prasītājas pārstāve paskaidroja, ka minētie lietas administrēšanas izdevumi ietver dažādu dokumentu

nosūtīšanu, ekspertīzes veikšanu un citus izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs minēto zaudējumu pierādīšanai iesniedzis lēmumu par administrēšanas izdevumu

izmaksu Ls 72,60 apmērā un /nosaukums/ AAS pārskatu par piekritīgo lietu administrēšanas izdevumiem.

No minētajiem pierādījumiem redzams, ka tajos nav ietverts uzskatījums darbībām, kas veiktas administrējot apdrošināšanas lietu. Arī

prasītāja pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka precīzi nevar uzskatīt, par kādām darbībām radušies prasītie administrēšanas

izdevumi. Prasītāja pārstāve vispārīgi norādīja, ka tie ir izdevumi par sūtījumiem un ekspertīzes veikšanu.

Bez tam no lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem (ekspertslēdziena – kalkulācijas, pavadzīmes) redzams, ka kopējos

zaudējumos, kurus ir piedzinusi arī pirmās instances tiesa, ir ietverta pozīcija – ekspertīze un slēdziena sagatavošana. Tādejādi nav

guvis apstiprinājumu prasītājas pārstāves norāde tiesas sēdē, ka administrēšanas izdevumos ir ietverti arī izdevumi par ekspertīzi.

Ievērojot minēto, apelācijas instances tiesa secina, ka prasītājs nav pierādījis administrēšanas izdevumu apmēru, kurus lūdz piedzīt

kā zaudējumus, jo prasītājam ir jāpierāda, kādi tieši izdevumi tam radušies administrējot apdrošināšanas lietu.

Apelātors apelācijas sūdzībā atsaucas uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

likuma 51.panta trešās daļas pirmais punktu, kurš paredz, ka no garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām

prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu

par apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

regresa kārtībā.

Prasītājs lūdz piedzīt izdevumus, kas radušies „ERGO LATVIJA„ AAS saistībā ar lietas administrēšanu. Prasītājs nav norādījis un nav

pamatojis kā „ERGO LATVIJA„ AAS norādītie administrēšanas izdevumi ir saistīti ar minētajā normā noteikto pienākumu segt

izdevumus par citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām. Citiem vārdiem sakot prasītājs nav pamatojis un iesniedzis

pierādījumus, ka „ERGO LATVIJA„ AAS būtu veicis prasītāja labā kādas darbības, kas saistības ar zaudējumu piedziņu regresa

kārtībā no atbildētāja. Kā tiesa noskaidroja iepriekš, tad lietā nav pierādījumu, kādas darbības lietas administrēšanas ietvaros

„ERGO LATVIJA„ AAS ir veicis. Ievērojot minēto nav guvuši apstiprinājumu apelācijas sūdzības iebildumi par administrēšanas

izdevumu kā zaudējumu piedziņu minētās normas kontekstā. Secīgi nav pamata apsvērt arī likumisko procentu piedziņu par minēto

summu.

R e zo l ut īvā d a ļ a

Pamatojoties uz sprieduma motīvu daļā norādītajām materiālām tiesību normām un Civilprocesa likuma 430.pantu, 432. – 434.

pantiem, Civillietu tiesu kolēģija

no sp ri e d a :

noraidīt biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu birojs” prasību pret /pers. G/ par zaudējumu Ls 72,60 apmērā un likumisko procentu

piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams 2013.gada 25.novembrī.

Priekšsēdētājs: /paraksts/ M.Sviķis

Tiesneši: /2 paraksti/ I.Ošiņa

M.Šķendere