Court fully allows small claims debt for property management fees and interest against individual defendant.

Lietas arhīva Nr. C-2210-17/9

ECLI:LV:RLPT:2017:1006.C29576316.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 6.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Sviķe

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 28.augustā prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlis maza apmēra prasību pret

atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja parādu, kas izveidojies par atbildētājam piederošā dzīvokļa īpašuma Nr.23, /adrese/,

Rīgā apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.augustam 1565,33 EUR

apmērā un likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 16.janvāra līdz 2016.gada 8.augustam 78,83 EUR apmērā, kopā

piedzenot parādu 1644,16 EUR apmērā, kā arī visus tiesas izdevumus un noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus 6% gadā no pamatparāda summas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 3., 1402., 1753., 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10.pantu un likuma “Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54.panta pirmo daļu.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, 2016.gada 5.septembrī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi Rīgā, /adrese/, tika nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, paziņojums, kurā izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, citas Civilprocesa likumā

noteiktās tiesības, kā arī tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka

personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā

dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis, kā arī nav lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē. Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

2017.gada 4.septembrī prasītājam un atbildētājam nosūtīts tiesas paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 6.oktobrī un

tiesas sprieduma noraksta pieejamību tiesas kancelejā.

Līdz ar to par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/ izdrukas (lietas 10.lapa) ir redzams, ka pamatojoties uz

2002.gada 22.maija dāvinājuma līgumu, atbildētājam ir reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.23, /adrese/, Rīgā, kadastra Nr./numurs B/.

Pamatojoties uz 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu ar tā pielikumiem (lietas 17.-24.lapa), dzīvojamā māja /adrese/, nodota

prasītāja pārvaldīšanā.

Starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu un sniedz atbildētājam komunālos pakalpojumus. Ik mēnesi

atbildētājam tiek izrakstīts rēķins par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tiesa secina, ka atbildētājam uz likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem.

No prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – 2016.gada 18.jūlija rēķina (lietas 11.lapa) un parāda aprēķina (lietas 12., 15.-16.lapa) ir

konstatējams, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem veidojies ilgstošā laika periodā

- no 2015.gada 1.janvāra. Par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.augustam pamatparāds par sniegtajiem pakalpojumiem un

apsaimniekošanu sastāda 1565,33 EUR. Par minēto periodu maksājumi nav veikti nekādā apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta noteikumiem faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par parāda pilnīgu vai daļēju nomaksu.

Izvērtējusi lietas materiālus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība daļā par galvenā parāda 1565,33 EUR apmērā piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā par laika periodu no 2015.gada 16.janvāra līdz 2016.gada

8.augustam 78,83 EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā norādīts, ka procentu apmērs ir cieši

jānosaka aktā vai darījumā, bet ja tas nav darīts, kā arī tad, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.

Izvērtējusi lietas materiāliem pievienoto likumisko procentu aprēķinu (lietas 13.lapa) tiesa atzīst, ka likumisko procentu aprēķins ir aritmētiski

pareizs un veikts saskaņā ar Civilprocesa likuma 1765.panta pirmās daļas noteikumiem.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā un no atbildētāja par labu prasītājam ir pamats piedzīt galveno parādu 1565,33 EUR

apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.augustam un likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā par laika periodu no

2015.gada 16.janvāra līdz 2016.gada 8.augustam 78,83 EUR apmērā, kopā piedzenot parādu 1644,16 EUR apmērā.

Prasītājs lūdzis noteikt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

piespriestās, bet nesamaksātās galvenā parāda summas 1565,33 EUR līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama nomaksātā valsts nodeva 246,62 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

EUR apmērā, kopā tiesas izdevumi 251,32 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas prasībām atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 10., 41.panta pirmo daļu, 93., 97., 193. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, galveno parādu

1565,33 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā par laika periodu no 2015.gada 16.janvāra līdz 2016.gada 8.augustam 78,83 EUR

apmērā un tiesas izdevumus 251,32 EUR apmērā, kopā piedzenot parādu 1895,48 EUR (viens tūkstotis astoņi simti deviņdesmit pieci euro 48 centi)

apmērā.

Piedzītās naudas summas samaksa veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, norēķinu kontā

Nr.LV63RIKO0002013197596, AS “DNB banka”.

Atzīt prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās galvenā parāda summas (1565,33 EUR) par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas - 2017.gada 6.oktobra Rīgas

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Sviķe