Court dismissed appeal against municipal order for unauthorized construction, ruling it legally sound despite procedural imprecision.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicants' request to annul the City Council's decision regarding unauthorized construction. The applicants argued the authority failed to clearly specify whether they must restore the building or legalize the existing work, while the authority claimed it offered broad discretion. The court held that the decision was legally valid because it did not mandate a specific outcome, leaving the owners free to choose between restoration or legalization.
Legislator headnote
AI generatedBūvniecības likuma 18. panta 5. daļa; Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kas ir nozīmīgi no tiesību viedokļa, un nav pienākums detalizēti atbildēt uz jebkuru iesniegumu, ja lēmums neatbilstoši interpretēta, bet nodod dalībniekiem izvēli starp dažādām rīcības iespējām.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-00306-18/20
ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0523.A420223017.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2018.gada 23.maijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese M.Romanova,
piedaloties pieteicēju dzīvojamās ēkas /adrese A/ un /adrese B/ īpašnieku pilnvarotās personas biedrības „/nosaukums C/” pilnvarotajai pārstāvei
/pers. D/, pieteicējam /pers. E/ un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta
pilnvarotajai pārstāvei /pers. F/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz dzīvojamās ēkas /adrese A/ un /adrese B/ īpašnieku pilnvarotās
personas biedrības „/nosaukums C/” un /pers. G/ pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2017.gada 22.februāra lēmuma Nr.DA-
17-965-nd atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – būvvalde) Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas 2015.gada 1.jūnija atzinumā
Nr.BV-15-1546-atz par būves pārbaudi (turpmāk – atzinums Nr.1), apsekojot nekustamajā īpašumā /adrese A/, /adrese B/ (kadastra Nr./kadastra
numurs H/) (turpmāk – nekustamais īpašums) atrodošās dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums Nr.001) (turpmāk – ēka Nr.1 ) /adrese A/
iekšpagalma teritoriju, fiksēts, ka pie ēkas Nr.1 ir izbūvēta piebūve ar vienu logu un ārdurvīm ar izeju uz pagalmu. Savukārt ar būvvaldes Būvniecības
kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas 2016.gada 1.marta atzinumu Nr.BV-16-617-atz par būves pārbaudi (turpmāk – atzinums Nr.2)
konstatēts, ka ēkai Nr.1 ir izbūvēta piebūve, dzīvojamā ēkā /adrese B/ (turpmāk – ēka Nr.2) ir pārbūvēta kāpņu telpa (ārdurvis ir izbūvētas no blakus
esošas telpas, mainot ēkas Nr.2 ārējo veidolu). Telpās /adrese A1/ ir pārbūvētas saimniecības telpas.
Ņemot vērā, ka būvvalde konstatēja, ka lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu nekustamajā īpašumā pieņemt nevar, jo nav
nosakāms administratīvā akta adresāts, būvvaldes būvinspektors veica atkārtotu nekustamā īpašuma apsekošanu. Par apsekošanas laikā fiksēto
sagatavots 2017.gada 18.janvāra atzinums Nr.BV-17-182-182-atz par būves pārbaudi (turpmāk - atzinums Nr.3) un 2017.gada 19.janvāra atzinums
Nr.BV-17-200-atz par būves pārbaudi (turpmāk - atzinums Nr.4). Atzinumā Nr.3 cita starpā norādīts, ka ēkai Nr.1 izbūvētā piebūve tiek ekspluatēta -
tā ir publiski pieejama nekustamā īpašuma iedzīvotājiem, savukārt pārbūvēto kāpņu telpu izmanto nekustamā īpašuma sētnieks, no kāpņu telpas var
nokļūt telpās, kurās atrodas ēkas Nr.2 ūdensapgādes uzskaites mezgls. Atzinumā Nr.4 norādīts, ka īpašumā, kas sastāv no nedzīvojamām telpām Nr.50,
Nr.51, Nr.1B; 2B; 3B; 4B /adrese A/, /adrese B/(kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums I/; 57 un/kadastra apzīmējums J/; 7; 8; 9) (turpmāk –
telpas) pārbūvēta ventilācijas šahta, mainīts telpu plānojums.
Ar būvvaldes 2017.gada 23.janvāra lēmumu Nr.BV-17-648-ap (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējiem dzīvojamās ēkas Nr.1 un Nr.2
īpašniekiem uzlikts pienākums trīs mēnešu laikā no šī administratīvā akta spēkā stāšanās dienas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā
kārtībā izstrādāt būvniecības dokumentāciju piebūves izbūvei un kāpņu telpas pārbūvei, bet pieteicējai /pers. G/ - telpu un ventilācijas šahtas pārbūvei.
Pieteicēji sākotnējo lēmumu apstrīdēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – departaments) direktoram.
[2] Ar departamenta direktora 2017.gada 22.februāra lēmumu Nr.DA-17-965-nd (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums daļā par
ventilācijas šahtas pārbūvi atcelts, pārējā daļā (piebūves izbūve, kāpņu telpas pārbūve un telpu pārbūve) - atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums
pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Strīdus ēku 2000.gada rekonstrukcijas projektā Nr.3204 (turpmāk – būvprojekts) piebūve nav paredzēta. No faktiskās situācijas dabā
izriet, ka piebūve ir ieeja ēkā Nr.1, kuru izmanto pieteicēji. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 27.panta pirmajai daļai, publiski tiesiskais pienākums
izstrādāt būvniecības dokumentāciju piebūves izbūvei noteikts visiem pieteicējiem kā nekustamā īpašuma īpašniekiem.
[2.2] Ēkā Nr.2 ir pārbūvēta kāpņu telpa - ārdurvis ir izbūvētas no blakus esošas telpas, mainot ēkas Nr.2 ārējo veidolu. Būvprojektā ieejas durvis
ēkas Nr.2 frontē nav paredzētas. No iekšpuses ir izbūvētas kāpnes, kuras būvprojektā nav uzrādītas. Tāpat, salīdzinot telpu plānu, konstatējams, ka
ēkas Nr.2 būvprojektā telpa Nr.11 ir sadalīta ar sienu, kurā izveidotas durvis, tādējādi mainot telpas plānojumu. No atzinumā Nr.3 konstatētā izriet, ka
ēkā Nr.2 telpa Nr.1B tiek izmantota sētnieka vajadzībām, savukārt no šīm telpām var nokļūt pie ēkas Nr.2 kopējām ēku inženierkomunikācijām - ūdens
uzskaites mezgla. Kāpņu telpas pārbūve ietver visu īpašnieku vajadzībām nepieciešamu telpas izbūvi. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 27.panta
pirmajai daļai, publiski tiesiskais pienākums izstrādāt būvniecības dokumentāciju kāpņu telpai ir visu nekustamā īpašuma īpašnieku pienākums.
[2.3] Salīdzinot būvprojektu ar atzinumā Nr.4 norādīto, konstatējams, ka ir būtiski mainīts telpu plānojums - izbūvētas jaunas un nojauktas esošās
starpsienas, durvju izvietojums un tualetes atrašanās vieta neatbilst būvprojektā norādītajai atrašanās vietai. Faktiskais telpu dalījums neatbilst
būvprojektā paredzētajam. Publiski tiesiskais pienākums izstrādāt būvniecības dokumentāciju telpu pārbūvei noteikts telpu īpašniecei pieteicējai /pers.
G/.
[3] Tiesā iesniegtajā pieteikumā ir norādīti turpmāk minētie argumenti.
[3.1] Atstājot negrozītu sākotnējo lēmumu daļā par piebūves izbūvi, kāpņu telpas pārbūvi un telpu pārbūvi, departaments nonācis pie kļūdainiem
secinājumiem, jo būvvaldes rīcību vērtējis vienpusēji un bez atbilstošas kvalitātes kontroles.
[3.2] Visos lietā esošajos būvvaldes atzinumos ir pieļauta neprecizitāte un kļūdas, piemēram, atzinumā Nr.3 secināts, ka plaisas piebūvē paplašinās.
Tomēr no pievienotajām fotofiksācijām to izsecināt nevar (nav izmantots mērogs un piefiksēts fotografēšanas laiks). No pārsūdzētā lēmuma redzams, ka
gan būvvaldei, gan departamentam radušās neskaidrības par būvvaldes speciālistu veikto fotofiksāciju, ko apliecina faktu interpretācija, pretēji dabā
esošajam stāvoklim, piemēram, atzinumos sajauktas telpas, ēku ārējās un iekšējās sienas, to atrašanās vieta abās ēkās.
[3.3] No tehniskās dokumentācijas un būvvaldē esošajiem dokumentiem izriet, ka būvvaldē un Valsts zemes dienestā atrodas identisks telpu
plānojums, tikai piebūves daļa būvvaldē esošajā tehniskā plāna rasējumā neeksistē (iespējams tā noslēpta, kopējot, izdzēsta ar tehniskiem līdzekļiem, vai
būvvaldē rasējums iesniegts nepabeigts). Valsts zemes dienesta inventarizācijas lietā (no 2001.gada jūlija) piebūve ir atrodama, ar precīzu novietojumu un
izmēriem. Kopš tā laika, tā nav izmainīta. Pieteicēji ir veikuši un iesnieguši akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā detalizētu analīzi, ko būvvalde
ignorējusi.
[3.4] Situācija, kad būvvaldē nesaglabājās visa tajā iesniegtā būvniecības dokumentācija, bet tikai atsevišķi dokumenti, turklāt neveicot pārbaudi
par dokumentu neesības apstākļiem, rada šaubas, ka nākotnē šāda situācija var atkal atkārtoties. Pieteicēji nevar paļauties uz tagad iesniegto dokumentu
ilgstošu saglabāšanu.
[3.5] Piebūve tādā nestabilā stāvoklī, kad to ietekmē grunts seguma stāvoklis pagalmā un nokrišņi, nav saglabājama un tās legalizēšana nav
pamatota, un uzturēšana nav lietderīga, tāpēc ir plānota esošās piebūves nojaukšana un, izmantojot pilnīgi citus risinājumus, citas piebūves būvēšana, par
ko ir nepieciešams attiecīgs dzīvokļu īpašnieku kopības balsojums.
[4] Departaments paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem
argumentiem. Papildus norādīts turpmāk minētais.
[4.1] Uzturēt būvi atbilstoši tās drošai ekspluatācijai ir katra īpašnieka pienākums. Pieteicēji nav ierobežoti iesniegt pierādījumus attiecībā uz
piebūves plaisu dinamiku un to ietekmi uz piebūvi, ja vien viņi uzskata, ka šādi pierādījumi lietā ir būtiski.
[4.2] Konkrētajā gadījumā pieteicējiem uzlikts pienākums veikt darbības patvaļīgi konstatēto būvdarbu legalizācijā - būvniecības dokumentu
sakārtošanā. Pieteicēji nav ierobežoti tiesisko stāvokli sasniegt savādāk, piemēram, nojaucot būvi. Ņemot vērā, ka iestādē netika iesniegts kopīpašnieku
kopības lēmums par vēlamo risinājumu piebūves dokumentu izstrādei, iestāde pieņēma labvēlīgāko risinājumu, kāds pieļaujams attiecībā uz piebūvi.
[5] Tiesas sēdē pieteicēju pārstāve pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata, ņemot vērā tiesas sēdē iesniegtajā 2017.gada
7.novembra iesniegumā paustos argumentus par to, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir izpildīts daļā.
Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.
[7] Vispirms tiesa norāda, ka pieteicēju pārstāve un atbildētājas pārstāve tiesas sēdē apstiprināja pieteicējas 2017.gada 7.novembra iesniegumā
norādīto, ka ar pārsūdzēto administratīvo aktu uzliktais pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas attiecībā uz piebūvi ir izpildīts, un pašlaik strīds
šajā daļā pastāv tikai par pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskumu. Pieteicēja, ņemot vērā strīdus starp nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, vēlās
novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējiem uzlikts pienākums izstrādāt būvniecības
dokumentāciju piebūves izbūvei un kāpņu telpas pārbūvei, bet pieteicējai /pers. G/ - telpu pārbūvei, tiesa vērtēs pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu attiecībā
uz piebūvi un lems par tā atcelšanu pārējā daļā.
[8] Konkrētajā lietā strīds ir par to, vai atzinumos konstatētie būvniecības darbi atzīstami par patvaļīgu būvniecību, par kuru atbildība jāuzņemas
pieteicējiem.
Atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta otrajai daļai būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā,
apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem
aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga
būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta
dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu, ja būvinspektors saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu konstatē patvaļīgu būvniecību,
viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā
objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu
izpildi - neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta; 2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu
prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, - arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību
regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt
par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.
[9] Vispirms par piebūves būvniecību tiesa konstatē turpmāk minēto.
No atzinuma Nr.1, atzinuma Nr.2 un atzinuma Nr.3 izriet, ka ēkas Nr.1 iekšpagalma teritorijā ir izbūvēta piebūve ar vienu logu un ārdurvīm ar izeju uz pagalmu. Piebūves augstums ir 3,5 m,
platums - 2,5 m, garums - 2,5 m. Piebūves ārsienas klāj krāsots apmetums, piebūves iekšpusē izbūvēti pakāpieni, pa kuriem var nokļūt ēkas Nr.1 kāpņu telpā.
No lietas materiāliem izriet, ka 2000.gadā tika izstrādāts ēkas Nr.1 un ēkas Nr.2 būvprojekts (lietas 1.sēj. 197.lapa), uz kura pamata tika izdota 2000.gada 8.decembra būvatļauja Nr.253-Z, ar
2001.gada 24.augusta aktu būvdarbi tika pieņemti ekspluatācijā (lietas 1.sēj. 227.lapa). No būvprojekta izriet, ka ēkā plānoja iekārtot tirdzniecības un pakalpojumu objektus pirmajā stāvā (lietas 1.sēj.
200.lapa). No tā paskaidrojuma raksta izriet, ka projekts paredz sešu un piecu stāvu mūra ēkās veikt sekojošus pārplānošanas darbus: nojaukt liekas sienas, uzmūrēt jaunas starpsienas, izveidojot
lielāka skaita mazģimeņu dzīvokļus, fasādēs nomainīt logus pret pakešu plastmasas logiem, nomainīt esošās durvis pret jaunām, ēku fasādēm veikt kosmētisko remontu, no jauna izveidotos sanitāros
mezglus bloķēt ar esošajiem inženierkomunikāciju stāvvadiem, kas tiek saglabāti neskarti (lietas 1.sēj. 214.lapa).
Pārbaudot būvprojektam pievienoto ēkas Nr.1 pirmā stāva plānu (Bloks A un Bloks B) (lietas 1.sēj. 216.lapa), tiesa konstatē, ka tika veikti būvniecības darbi, kuru būvniecību neattaisno
būvniecības dokumenti, proti, ēkas Nr.1 iekšpagalma teritorijā ir izbūvēta piebūve, piebūves iekšpusē izbūvēti pakāpieni, pa kuriem var nokļūt ēkas Nr.1 kāpņu telpā. Būvprojektā šāda piebūve nav
paredzēta. No lietas materiāliem izriet, ka pirms piebūves nojaukšanas to izmantoja, lai nokļūtu ēkā Nr.1.
Secīgi departaments pamatoti uzlicis pienākumu izstrādāt būvniecības dokumentāciju piebūves izbūvei visiem dzīvojamās ēkas /adrese A/ un /adrese B/ īpašniekiem.
[10] Par kāpņu telpu pārbūvi tiesa konstatē turpmāk minēto.
No atzinuma Nr.2 un atzinuma Nr.3 izriet, ka ēkā Nr.2 ir pārbūvēta kāpņu telpa, mainot ēkas Nr.2 ārējo veidolu. Ēkā Nr.2 ārdurvis ir izbūvētas no blakus esošas telpas. Būvprojektā ieejas
durvis ēkas Nr.2 frontē nav paredzētas, no iekšpuses ir izbūvētas kāpnes, kuras būvprojektā nav uzrādītas. Tāpat, salīdzinot telpu plānu, konstatējams, ka ēkas Nr.2 būvprojektā telpa Nr.11 ir sadalīta
ar sienu, kurā izveidotas durvis, tādējādi mainot telpas plānojumu.
No atzinumā Nr.3 konstatētā izriet, ka ēkā Nr.2 kāpņu telpu izmanto sētnieks, no kāpņu telpas var nokļūt telpās, kurās atrodas ēkas Nr.2 ūdens uzskaites mezgls.
Pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantu, dzīvojamo māju pārvaldīšana cita starpā ietver obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, kur pieguļošas teritorijas uzkopšana ir
uzskatāma par obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību (minētā panta otrā daļa). Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9.pants nosaka, ka par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā, par
šā likuma 6.panta otrās daļas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, dzīvojamās mājas īpašnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.
No minētā izriet, ka nekustamā īpašuma īpašnieku pienākums ir uzturēt dzīvojamo māju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Secīgi kāpņu telpas pārbūve ietver visu īpašnieku vajadzībām
nepieciešamu telpas izbūvi. Līdz ar to departaments pamatoti ir uzlicis publiski tiesisko pienākumu izstrādāt būvniecības dokumentāciju kāpņu telpai visiem nekustamā īpašuma īpašniekiem.
[11] Attiecībā uz telpu pārbūvi tiesa konstatē turpmāk minēto.
No būvprojekta un atzinuma Nr.4 izriet, ka telpās ir mainīts telpu plānojums, jo ir izbūvētas jaunas un nojauktas esošās starpsienas, durvju izvietojums un tualetes atrašanās vieta neatbilst
būvprojektā norādītajai atrašanās vietai. Telpu dalījums dabā neatbilst būvprojektā norādītajam.
Tā kā telpu īpašniece ir pieteicēja /pers. G/, atbildētāja pamatoti pienākumu izstrādāt būvniecības dokumentāciju ir uzlikusi viņai.
[12] Pieteicēji atsaucās uz inventarizācijas lietu un argumentēja, ka būvprojekts ir kļūdains un neatspoguļoja situāciju dabā pirms strīdus ēku nodošanas ekspluatācijā, kā arī pēc tam. Uz šo
argumentu tiesa norāda turpmāk minēto.
[12.1] Inventarizācijas lietā piebūve ir fiksēta ēkas Nr.1 otrajā stāvā (lietas 2.sēj. 224.lapa, lietas 1.sēj. 24.lapa). Tomēr tajā nav logu. No lietas materiāliem izriet, un tas ir fiksēts arī
būvvaldes 2018.gada 13.aprīļa atzinumā Nr.BV-18-1034-atz (lietas 2.sēj. 164.-165.lapa), ka faktiskā situācija telpās atšķiras no inventarizācijas lietā fiksētās. Proti, ir nojauktas atdalošās starpsienas,
telpu grupas ir apvienotas, izbūvētas koka konstrukcijas starpsienas, ierīkota apkures katla sistēma un uzstādīts apkures katls, papildus esošajam velvju tipa pārsegumam veikta pārseguma
pastiprināšana ar nesošu metāla siju, izbūvēta koka konstrukciju starpsiena, uzstādīts durvju bloks un izbūvētas loga ailes, ierīkoti sanmezgli, ārsienā izbūvēta loga aile un uzstādīts stikla pakešu PVC
rāmjos, aizbūvēta aile ar keramzītblokiem (lietas 2.sēj. 165., 223.lapa un lietas 2.sēj. 166.lapa, 3.sēj. 10.lapa).
Secīgi, pat tad, ja būvvaldes dokumenti, proti, būvprojekts, būvatļauja vai akts par attiecīgo būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā, neatspoguļoja to izdošanas laikā faktisko situāciju, patvaļīgās
būvniecības fakts būtu konstatējams arī no inventarizācijas lietas, jo tā arī neatspoguļo faktisko situāciju.
[12.2] Gan būvatļauja, gan akts par tās pieņemšanu ekspluatācijā netika apstrīdēts. Secīgi tiesai jebkurā gadījumā nav pamata apšaubīt, ka būvatļauja, kas tika izdota būvprojekta realizācijai,
tika izpildīta. Būvdarbi, kas tika veikti, pamatojoties uz minēto būvatļauju, tika pieņemti ekspluatācijā, apstiprinot, ka tie tika veikti atbilstoši būvprojektam un būvatļaujai.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. K/ liecināja, ka viņš izstrādāja būvprojektu, bet neatceras, vai būvprojektā tika veikti grozījumi, kā arī norādīja, ka tas tika apstiprināts un būvdarbi tika nodoti
ekspluatācijā.
No būvvaldes 2018.gada 26.februāra atbildes uz tiesas pieprasījumu izriet, ka, ņemot vērā 2000.gada 20.novembra būvprojektu Nr.3204, tās
rīcībā nav atšķirīga satura būvniecības dokumentācijas (lietas 2.sēj. 118.lapa).
[12.3] Valsts zemes dienesta dokumenti, tajā skaitā inventarizācijas lietas, ir atzīstami par pierādījumiem patvaļīgās būvniecības konstatācijai. Tomēr, kā pamatoti atbildētāja ir norādījusi
pārsūdzētajā lēmumā, tehniskās inventarizācijas mērķis ir apkopot informāciju par būvi. Šādai lietai ir informatīvs raksturs un tajā var tikt atspoguļota telpu faktiskā situācija, kurai nav izstrādāta
būvniecības dokumentācija.
[13] Tiesas sēdē pieteicēju pārstāve pauda viedokli, ka ar pārsūdzēto lēmumu uzliktais pienākums nav izpildāms, jo nav iespējams atjaunot iepriekšējo stāvokli. Uz šo argumentu tiesa norāda
turpmāk minēto.
[13.1] Atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta piektajai daļai, būvniecības kontroli noteicošā iestāde, konstatējot patvaļīgu būvniecību, atkarībā no
pārkāpuma var pieņemt divu veidu lēmumus - par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu
prasību izpildes. Tādējādi patvaļīga būvniecība tiek novērsta, ja tā ir pieļaujama un tā tiek sakārtota atbilstoši normatīvajiem aktiem (legalizācija).
Savukārt patvaļīgas būvniecības radītās sekas tiek novērstas, atjaunojot iepriekšējo stāvokli - būvi vai tās daļu nojaucot, utml.
Kā atzinusi Augstākā tiesa, ar būvniecības radīto seku novēršanu nav saprotama tādu darbību izpilde, kas akceptē radītās sekas, tas ir, būves
legalizēšana (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-86/2010 9.punktu).
[13.2] Tiesa konstatē, ka pieteicēju bažām ir pamats, lasot sākotnējā lēmuma, kurš attiecīgajā daļā atstāts spēkā ar pārsūdzēto lēmumu, rezolutīvo daļu. Tajā ir iekļauta atsauce uz
Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punktu, kā arī ir norādīts, ka iestāde pieņem lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu. Tas pirmsšķietami liek saprast, ka no pieteicējiem
atbildētāja sagaida, ka viņi atjaunos strīdus ēku stāvokli atbilstoši būvprojektam.
Tomēr atbildētāja nepareizi interpretē Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu vai kļūdaini ir atsaukusies uz Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punktu, jo sākotnējā lēmuma
rezolutīvajā daļā ir ietverts arī pienākums izstrādāt būvniecības dokumentāciju piebūves izbūvei, kāpņu telpas pārbūvei un telpu pārbūvei, proti, atbildētāja atstājusi pieteicēju ziņā to, kā viņi rīkosies,
proti, atjaunos ēku stāvokli atbilstoši būvprojektam vai legalizēs veiktos būvdarbus atbilstoši faktiskajai situācijai, vai izstrādās dokumentus un pārplānos telpas savādāk, nekā dabā vai būvprojektā.
Minēto apstiprināja tiesas sēdē arī atbildētājas pārstāve, norādot, ka atbildētājai nav iebildumu pret būvdarbu legalizāciju un pieteicējiem ir plaša rīcības brīvība.
Līdz ar to pareizi ir konstatēt, ka izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai pieteicējiem kā pašreizējiem nekustamā īpašuma īpašniekiem pamatoti uzdots
par pienākumu izpildīt konkrētas būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Minētā neprecizitāte ar patvaļīgu būvniecību saistīto
jēdzienu lietošanā neietekmē pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.
[14] Tiesa norāda, ka tā šajā spriedumā detalizēti neatrunā visus lietas dalībnieku norādītos argumentus, jo, pirmkārt, tie nevar ietekmēt tiesas
iepriekš izdarītos secinājumus, otrkārt, kā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram,
1994.gada 19.aprīļa sprieduma lietā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90) 61.punktu). Tiesai ir jāuzklausa visi argumenti,
bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā
uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.10153/82 Austria).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt dzīvojamās ēkas /adrese A/ un /adrese B/ īpašnieku pilnvarotās personas biedrības „/nosaukums C/” un /pers. G/ pieteikumu par Rīgas
domes Pilsētas attīstības departamenta 2017.gada 22.februāra lēmuma Nr.DA-17-965-nd atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās
rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) M.Romanova