Court allows divorce property claim by recognizing 50% ownership of jointly acquired real estate.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia overturned the lower court's dismissal, granting the plaintiff 50% ownership of specific real estate. The plaintiff argued that the property was acquired during the marriage using joint funds, while the defendant claimed ownership based on a prior agreement and land registry records. The court found that the land registry data was outdated and did not reflect a subsequent 2003 decision transferring the property to a third party, thereby validating the plaintiff's claim that the property was jointly acquired marital property under Civil Code Article 89.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 89; Civil Procedure Law Sections 41, 42, 432, 433, 434: When real estate acquired during marriage is proven to be joint property, the court must recognize equal ownership shares despite conflicting land registry records or prior agreements, provided the plaintiff presents sufficient evidence of joint contribution and the registry reflects an error or subsequent transfer.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Lieta Nr. C03042909
PAC–0082/2013
Rīgā 2013.gada 26.septembrī
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis R.Grāvelsiņš
tiesnesis A.Dundurs
tiesnesis A.Keišs
ar sekretāri S.Šadursku un tulku V.Apiņu
piedaloties prasītājam /pers. A/ un trešajai personai /pers. B/
izskatīja atklātā apelācijas instances tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/, ar trešajām personām /pers. B/ un/pers.D/,
par laulāto kopmantas sadali, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010.gada
23.augusta spriedumu.
Aprakstošā daļa
/pers.A/ 2009.gada 27.novembrī cēlis Latgales apgabaltiesā prasību pret /pers. C/ par laulāto kopīgās mantas sadali.
Prasītājs norādījis, ka viņš sastāvējis laulībā ar /pers. C/ no /datums/ līdz /datums/, kad viņu laulība šķirta. Laulības laikā viņi kopīgi
iegādājušies ½ domājamo daļu no būvju nekustamā īpašuma, pēc toreizējās adreses/adrese/. Šā būvju nekustamā īpašuma iegādē
viņš ieguldījis 7697 rubļus no savām pajām, bet atbildētāja savas pajas vispār neieguldīja, bet tikai piedalījās ar saviem naudas
līdzekļiem iztrūkstošo paju iegādē.
Sakarā ar to prasības pieteikumā, ar vēlāk iesniegtajiem papildinājumiem, lūgts atzīt ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma
/adrese/, kas sastāv no būvēm, ar kadastra numuriem /numurs /, numurs/ /numurs/, /numurs/ un /numurs/, par /pers. A/ un/pers.C/
kopīgo nekustamo īpašumu un sadalīt to, atzīstot īpašuma tiesības /pers. A/ uz 3/10 domājamām daļām, bet /pers. C/ uz 2/10
domājamām daļām.
Prasība pamatota uz Civillikuma 89.pantu.
Kā trešās personas norādīti /pers. B/ un /pers.D/.
Ar Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010.gada 23.augusta spriedumu /pers. A/ prasība noraidīta. Noraidot prasību,
tiesa nospriedusi piedzīt no /pers. A/ valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 15,90.
Tiesa secinājusi, ka 1993.gada 24.martā paju sabiedrība/nosaukums/ un /pers. C/ ir noslēguši vienošanos par to, ka paju
sabiedrība/nosaukums/ nodod /pers. C/ īpašumā pret pajām atsavināto sabiedrības mantu, sastāvošu no dzīvokļa /numurs/ un
saimniecības ēkām, kas atrodas /adrese/ 40800 rubļu vērtībā.
Saskaņā ar 2009.gada 5.jūnija Valsts zemes dienesta Dienvidlatgales reģionālās nodaļas izziņu, Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas būves ar kadastra apzīmējumiem /numurs/; /numurs/; /numurs/; /numurs/ un /numurs/, kas
ir viena dzīvokļa māja ar četrām palīgēkām. Par būvju īpašniecēm ir norādītas /pers. C/ un /pers. B/, kurām katrai pieder ½ domājamā
daļa.
Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka laulātie par kopīgiem līdzekļiem bija iegādājušies pajas, lai varētu norēķināties par
atsavināto sabiedrības mantu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, ka viņš ar saviem naudas līdzekļiem būtu piedalījies paju iegādē,
kas izmantotas namīpašuma privatizācijā.
Līdz ar to, kā secinājusi tiesa, namīpašums nav atzīstams par laulāto kopīgu mantu, jo tas iegūts tikai par atbildētājas pajām, kas ir
viņas atsevišķa manta.
Apelācijas sūdzību par minēto spriedumu /pers. A/ vārdā iesniedzis viņa pilnvarotais pārstāvis /pers. E/, norādot, ka viņa ieskatā
tiesas secinājumi neatbilst faktiskajiem apstākļiem.
Saskaņā ar informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas strīdus ēkām /nosaukums/ kadastra numuri ir
/numurs/; /numurs/;/numurs/, bet /pers. B/ piederošajām ēkām, saskaņā ar zemesgrāmatas apliecību, kadastra numuri ir/numurs/;
/numurs/,/numurs/; /numurs/. Līdz ar to minētajām /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma/nosaukums/ sastāvā esošajām ēkām nav
nekāda sakarā ar strīdus ēkām.
Nav ņemts vērā, ka atbildētājai paju bija nepietiekami, lai ēkas privatizētu. Tas nozīmē, ka atbildētāja vai nu paņēma prasītāja pajas
vai arī nopirka pajas par kopīgiem līdzekļiem, ko atbildētāja nav atspēkojusi. Līdz ar to tiesa varēja prasību apmierināt daļēji un sadalīt
nekustamo īpašumu vienādās daļās.
Apelācijas sūdzībā lūgts sadalīt strīdus ēkas vienādās daļās.
Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāja /pers. C/ un trešās personas /per.D/ pārstāvis nav ieradušies.
Lietā saņemts/pers.C/ 09.01.2013.iesniegums, kurā /pers. C/ norāda, ka /pers. A/ prasību viņa atzīst pilnībā un lūdz izskatīt lietu bez
viņas klātbūtnes.
Civillietu tiesu palāta uzskata, ka līdz ar to lieta izskatāma bez atbildētājas, kā arī domes pārstāvja piedalīšanās. Par lietas
izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem ir pienācīgi paziņots.
Motīvu daļa
Noklausoties prasītāja /pers. A/ paskaidrojumus, kurš apelācijas sūdzību uztur un lūdz prasību apmierināt, trešās personas /pers. B/
paskaidrojumus, kura apelācijas sūdzību atzīst, kā arī novērtējot lietas materiālus, Civillietu tiesu palāta secina, ka prasība
apmierināma.
Nav strīda par faktiem, ka 1993.gada 24.martā paju sabiedrība /nosaukums/ saskaņā ar pilnvaroto biedru sapulces protokolu un
Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma „Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” 19.pantu nodeva
atbildētājas /pers. C/ īpašumā pret pajām atsavināto sabiedrības mantu – dzīvokli /numurs//adrese/, ar saimniecības ēkām.
Civillikuma 89.panta otrā daļa nosaka, ka viss ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem
vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Daugavpils zonālā valsts arhīva izziņa „Izraksts no Daugavpils rajona/nosaukums/ pagasta paju sabiedrības /nosaukums/ 1993.g. paju
uzskaites saraksta” apstiprina paju piederību kā /pers. C/, tā arī /pers. A/.
Savukārt ar liecinieku /pers. E/ un /pers. F/ liecībām apelācijas instances tiesas sēdē apstiprinās fakts, ka /pers. A/ pārrakstīja savas
pajas /pers. C/ šā nekustamā īpašuma iegādei, kas redzams arī no /pers. E/ uzrādītā paju sabiedrības paju kustības žurnāla.
Pirmās instances tiesas spriedumu līdz ar to nevar atzīt par pareizu.
Sakarā ar to ir pamats atzīt minēto būvju nekustamo īpašumu par /pers. C/ un /pers. A/ laulības laikā kopīgi iegūtu mantu.
Pie tam, kā redzams no lietas materiāliem, apstākļi ir mainījušies un ar /nosaukums/pagasta padomes 2003.gada 18.jūnija lēmumu
izdalīts atsevišķs mājas īpašums /pers. B/, piešķirot tam nosakumu /nosaukums/, kas sastāv no zemes gabala un uz tā esošās
dzīvojamās mājas, kadastra apzīmējums /numurs /, un trīs palīgēkām, kadastra apzīmējumi /numurs/; /numurs/;/numurs/, kas uz /pers.
B/ vārda reģistrēts /nosaukums/ zemesgrāmatu nodaļas /nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā /numurs/, kadastra numurs
/numurs /. No minētā, kā arī /pers. B/ paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka minētajām uz viņas vārda zemesgrāmatā reģistrētajām
būvēm nav tagad vairs nekāda sakarā ar Valsts zemes dienesta 24.04.2013.Kadastra informāciju par būvēm ar kadastra
apzīmējumiem /numurs/, /numurs/, /numurs/, /numurs/,/numurs/ ar adresi/adrese/, kuru tiesiskā valdītāja ir atbildētāja /pers. C/ un kas
trešās personas /pers. B/ intereses neskar.
Sakarā ar to ir pamats apmierināt prasību un atzīt prasītājam /pers. A/ īpašuma tiesības uz minētā laulības laikā iegūtā būvju
nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu, kā viņa daļu laulāto kopmantā, saskaņā ar Civillikuma 89.panta otrās daļas nosacījumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas prasībām, /pers. A/ labā no /pers. C/ piedzenami prasītāja samaksātie tiesas
izdevumi Ls 86,07 apmērā, kā arī ievērojot Civilprocesa likuma 42.panta prasības no /pers. C/ valsts labā piedzenami tiesas
izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas Ls 125,70 apmērā par prasības pieteikuma iesniegšanu, no kura samaksas prasītājs bija
atbrīvots, un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem Ls 36,90 apmērā, t.i., kopā tiesas izdevumi Ls 162,90 apmērā.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 432., 433. un 434.pantiem, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta
nosprieda
/pers. A/ prasību apmierināt.
Atzīt /pers.A/, /personas kods/, īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no būvēm: viena dzīvokļa mājas, būves kadastra apzīmējums
/numurs /; būvi, kadastra apzīmējums /numurs /; būvi, kadastra apzīmējums /numurs /; būvi, kadastra apzīmējums /numurs / un būvi,
kadastra apzīmējums /numurs /, ar adresi /adrese/.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods/, par labu /pers. A/, /personas kods/, tiesas izdevumus Ls 86,07 (astoņdesmit seši lati un 07
santīmi).
Piedzīt no /pers. C/,/personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus Ls 162,90 (simts sešdesmit divi lati un 90 santīmi).
Noteikt /pers.C/ termiņu sprieduma par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30
dienu laikā no tiesas noteiktās pilna sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Augstākās tiesas Civillietu tiesu
palātā un iemaksājot drošības naudu 200 latu apmērā.
Sēdes priekšsēdētājs tiesnesis (paraksts) R.Grāvelsiņš
tiesnesis (paraksts) A.Dundurs
tiesnesis (paraksts) A.Keišs
NORAKSTS PAREIZS
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Civillietu tiesu palātas tiesnesis R.Grāvelsiņš
Rīgā 2013
.gada 26.septembrī