Court overturned warning for minor's minor offense, allowing verbal reprimand instead of formal penalty.

Lietas Nr. 137006516

Lietas arhīva Nr. 1-0065-16/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 8.jūnijā Tukumā

Tukuma rajona tiesa tiesnese L.Sprigule

ar sekretāri D.Paiķi

izskatīja atklātā tiesas sēdē /pers. A/, personas kods, sūdzību par Tukuma novada Domes Administratīvās komisijas bērnu pārkāpumu

izskatīšanai 2016.gada 23.marta lēmumu Nr.D43-12.

Tiesa konstatēja

[1] 2016.gada 29.februārī Tukuma pašvaldības policijas vecākā inspektore I.Valdmane konstatēja, ka nepilngadīgais /pers. B/ izdarīja -

2015.gada 2.jūlija Tukuma novada Domes saistošo noteikumu Nr.17, 17.punkta pārkāpumu. Ņemot vērā apstākli, ka /pers. B/ nav sasniedzis vecumu,

no kura iestājas administratīvā atbildība, taču ir sasniedzis vecumu, no kura var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus tika pieņemts lēmums

materiālu nosūtīt Tukuma novada Domes administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijai jautājuma lemšanai par audzinoša rakstura piespiedu

līdzekļu piemērošanu mazgadīgajam /pers. B/.

Ar Tukuma novada Domes Administratīvās komisijas bērnu pārkāpumu izskatīšanai( turpmāk-iestāde) 2016.gada 23.marta lēmumu Nr. D43-

12(turpmāk-lēmums) tika nolemts piemērot /pers. B/ audzinoša rakstura piespiedu līdzekli-brīdinājumu.

[2] Nepiekrītot iestādes lēmuma, mazgadīgā likumiskā pārstāve- /pers. A/ (turpmāk-sūdzības iesniedzēja) to apstrīdēja Tukuma rajona tiesā.

Ar Tukuma rajona tiesas tiesneses - 2016.gada 25.aprīļa lēmumu, /pers. A/ sūdzība pieņemta un ierosināta tiesvedība administratīvā

pārkāpuma lietā.

[3] /pers. A/ sūdzībā norāda, ka 2016.gada 23.martā iestāde izskatīja Tukuma novada pašvaldības policijas vecākās inspektores I.Valdmanes

2016.gada 29(iespējams februāra) lēmumu par iespēju /pers. B/ piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Iestāde konstatēja, ka /pers. B/

2016.gada 26.februārī plkst. 13.40 atradās neapdzīvotā un daļēji sagruvušā ēkā, /adrese/ un ar savām darbībām izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas

paredzēts 2015.gada 2.jūlija Tukuma novada Domes saistošo noteikumu Nr.17, 17.punktā.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka minētie noteikumi Nr.17 apstiprināti ar Tukuma novada Domes 2015.gada 2.jūlija lēmumu, prot.Nr.7,7.

paragrāfs, 17.punkts nosaka, par atrašanos ekspluatācijā nenodotā būvē, neapdzīvotā vai saimnieciskai darbībai neizmantotā ēkā, kā arī būvē, kas pilnīgi

vai daļēji sagruvusi, izņemot personas, kuras saistītas ar ēkas, būves uzturēšanas pasākumiem, remontdarbiem u.tml. un tas saskaņots ar ēkas, būves

īpašnieku vai valdītāju, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 40 euro. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka iestāde par konstatēto pārkāpumu

bērnam piemēroja audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, pamatojoties uz likuma ”Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”6.panta

pirmās daļas 1.punktu un izteica /pers. B/ brīdinājumu.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka nepiekrīt, ka par minēto pārkāpumu /pers. B/, kuram ir 12 gadi, ierosināta lieta un tiek piemērots audzinoša

rakstura piespiedu līdzeklis. Sūdzības iesniedzējas ieskatā, būtu pietiekami pārrunāt un izskaidrot mazgadīgajam apstākļu bīstamību. /pers. B/ ēkā atradās

ar draugiem, bīstamas darbības neveica. Uzskata, ka bērnam šajā vecumā nav pilnīgas izpratnes par ēkas statusu un bīstamību, ja pie ēkas nav

norobežojošu aizlieguma zīmju, žoga vai pazīmju, ka atrašanās tur ir aizliegta.

Sūdzības iesniedzēja citē laikrakstā “Neatkarīgās Tukuma ziņas” 2013.gada 19.maija publikāciju par ēkas /adrese/ stāvokli. Sūdzības iesniedzēja

uzskata, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (saīsināti-LAPK) 21.pants paredz iespēju izbeigt lietu mazsvarīga pārkāpuma gadījumā,

aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu, jo neskatoties uz to, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis nav sods, tomēr likums “Par audzinoša rakstura

piespiedu līdzekļu piemērošanu” paredz, pēc tādu divu līdzekļu piemērošanas vairākus ierobežojošus līdzekļus bērnam, tātad rada sekas, kas pēc savas

izpildes līdzinās kontrolei pār sodu izpildi. Uzskata, ka viņas bērna darbības, izdarot pārkāpumu nezināšanas un nepietiekamas izpratnes dēļ, nav

piemērojams audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis. Uzskata, ka būtu pietiekami ar mutvārdu aizrādījumu un pārrunām, izskaidrojot sekas. Sūdzības

iesniedzēja lūdz atcelt iestādes lēmumu un izbeigt lietu.

[4] Saskaņā ar 289.6panta pirmo daļu tiesa sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā izskata mutvārdu procesā.

[5] Tiesas sēdē /pers. A/ lūdza izbeigt administratīvo lietvedību un papildus paskaidroja, ka pie pamestās ēkas nav aizlieguma norādes, nav

arī nožogojuma. Bērni joprojām skraida pa šo ēku. Ar dēlu tika pārrunāts izdarītais pārkāpums, izskaidrots, ka šajā ēkā ir bīstami atrasties. /pers. A/

norāda, ka iepriekš dēlam nav bijuši pārkāpumi, nav konstatēti uzvedības traucējumi.

Iestādes pārstāvis norādīja, ka iestāde /pers. A/ sūdzību neatzīst, uzskata, ka /pers. B/ pamatoti piemērots audzinoša rakstura piespiedu

līdzeklis, jo minētā ēkā jebkurā brīdī var sabrukt, ar savām darbībām /pers. B/ apdraudēja gan savu drošību, gan tuvāko māju iedzīvotāju drošību.

[6] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, noklausījusies /pers. A/ un iestādes pārstāvja paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka

Tukuma novada Domes Administratīvās komisijas bērnu pārkāpumu izskatīšanai 2016.gada 23.marta lēmums Nr.D43-12 atceļams un lieta ir

izbeidzama. Tiesa /pers. B/ izdarīto administratīvo pārkāpumu atzīst par maznozīmīgu līdz ar to viņš ir atbrīvojams no administratīvās atbildības, izsakot

mutvārdu aizrādījumu.

Lietā ir konstatēti šādi pierādījumi.

No Tukuma novada pašvaldības policijas vecākās inspektores I.Valdmanes 2016.gada 29.februāra lēmuma izriet, ka 2016.gada 26.februārī

mazgadīgais /pers. B/ atradās /adrese/, neapdzīvotā un daļēji sagruvušā ēkā. Lēmumā secināts, ka ar savām darbībā /pers. B/ pārkāpa Tukuma novada

Domes 2015.gada 2.jūlija sasitošo noteikumu Nr.17 “Par Tukuma novada sabiedriskās kārtības noteikumiem”, 17.punktā noteikto (turpmāk-Noteikumi

Nr.17). Inspektore nolēma materiālu nosūtīt Tukuma novada Domes komisijas Bērnu lietu apakškomisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura

piespiedu līdzekļu piemērošanu /pers. B/ (lietas 8.lapa)

Lēmumā norādītos lietas faktiskos apstākļus apstiprina inspektores I.Valdmanes 2016.gada 26.februāra ziņojums (lietas 9.lapa) un

mazgadīgo : /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ paskaidrojumi (lietas 10., 11.,12.,13.,14.lapa).

Lietā tika noskaidrots, ka iestādes lēmumā norādītajā vietā un laikā mazgadīgais /pers. B/ atradās neapdzīvotā un daļēji sagruvušā ēkā. Tiesa

secina, ka lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem. Mazgadīgais /pers. B/ tiesas sēdē atzina, ka atradās minētajā ēkā, saprot izdarīto, norādīja,

ka turpmāk pārkāpumus neizdarīs. Ģimenē ir veiktas pārrunas par izdarīto pārkāpumu.

[7] LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izvērtējot lietā esošo pierādījumu kopumu, tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā ir pareizi konstatēti visi pārkāpuma izdarīšanas apstākļi. Tiesa secina,

ka iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatota /pers. B/ vaina pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Noteikumos Nr.17.

Izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, pārkāpuma būtību, /pers. B/ vecumu, to, ka iepriekš /pers. B/ nav konstatēti pārkāpumi, nav konstatētas

uzvedības problēmas, tiesa atzīst, ka pastāv LAPK 21.pantā norādītie apstākļi, proti, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai

konstatētu, ka izdarīts pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma

lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (turpmāk-likuma) mērķis, piemērot audzinoša rakstura piespiedu

līdzekļus par būtiskiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas aizskar personu un sabiedriskās intereses, laicīgi reaģējot uz bērna devianto uzvedību un

samazinot iespēju, ka bērns izdarīs atkārtotus likumpārkāpumus. Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā, nav pietiekami izvērtēta /pers. B/ personība,

pārkāpuma būtība, lai konstatētu, ka /pers. B/ izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs.

Tiesa, vērtējot sūdzības iesniedzējas izteiktos argumentus tiesas sēdē, /pers. B/ paskaidrojumus secina, ka /pers. B/ ģimenē tika veiktas pārrunas

par izdarīto pārkāpumu, /pers. B/ ir sapratis izdarīto, izdarījis secinājumus līdz ar to tiesai ir radusies pārliecība, ka /pers. B/ turpmāk neizdarīs

likumpārkāpumus. Tiesa uzskata, ka mutvārdu aizrādījums būs pietiekams preventīvs līdzeklis, lai /pers. B/ turpmāk šādus pārkāpumus nepieļautu.

Pamatojoties uz LAPK 21., 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, 289.13 pantu, 289.17, 289.18 pantu, tiesa

no s pri e da

Atcelt Tukuma novada Domes Administratīvās komisijas bērnu pārkāpumu izskatīšanai 2016.gada 23.marta lēmumu Nr.D43-12 un izbeigt

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, izsakot /pers. B/ mutvārdu aizrādījumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā, no pilna sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot apelācijas

sūdzību Tukuma rajona tiesā.

Pilns spriedums tiesas kancelejā būs pieejams no 2016.gada.20.jūnija.

Tiesnese L.Sprigule