Court dismissed appeal to invalidate condominium owners' assembly decisions regarding property management and fees.

Lietas arhīva Nr. CA-1739-20/24

ECLI:LV:RAT:2020:1209.C30471118.12.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2020.gada 9.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Marika Bebriša,

tiesnese Ineta Ozola un tiesnesis Normunds Riņķis,

izskatīja tiesas sēdē rakstveida procesā, Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu /pers. A/ mantojuma masas prasībā pret

/pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. H/, ar trešo personu /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/par

dzīvojamās mājas kopīpašnieku kopsapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem sakarā ar /pers. C/ un /pers. B/

apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 28.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ mantojuma masa cēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. B/, /pers. C/,

/pers. D/, /pers. E/, /pers F./u n /pers. H/, ar trešo personu /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/par dzīvojamās mājas

kopīpašnieku kopsapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Prasībā lūgts tiesu atzīt par spēkā neesošiem 2017.gada 27.oktobra dzīvojamās mājas /adrese A/ un /adrese B/

kopīpašnieku kopsapulces pieņemtos lēmumus: a) atsaukt /pers. I/ doto pilnvarojumu un /pers. A/ un /pers. J/ mantiniekiem

piekrītošo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/, pārvaldīšanas uzdevumu ar 2017.gada 1.novembri; b) no

2017.gada 1.novembra par /pers. A/ īpašumā un /pers. J/ mantiniekiem piekrītošās 3/8 domājamās daļas no nekustamā

īpašuma /adrese A/ un /adrese B/, kā arī /pers. C/ īpašumā esošās 1/8 domājamās daļas no minētā nekustamā īpašuma, t.i.,

dzīvokļu Nr.10, 11, 14, 15, 16, 20, 21, 23, 24, 25, 26, 28, 31, 32, 36, 37, 41, 42, 46, 47, pārvaldnieku noteikt /sabiedrība ar

ierobežotu atbildību/nosakot pārvaldniekam pārvaldīšanas atlīdzību (izņemot sētnieka, santehniķa, elektriķa un

palīgstrādnieka atlīdzību, kas tiek apmaksāta papildus) 0,50 EUR/m2 (bez PVN) apmērā no katra dzīvokļa īpašuma

kopējās platības kvadrātmetra, kā arī nosakot, ka pārvaldnieks veic obligātās pārvaldīšanas darbības, sedzot tam

nepieciešamos izdevumus no īrniekiem iekasētajiem maksājumiem, vienlaicīgi nosakot, ka /pers. B/ savā īpašumā esošo 1/2

domājamo daļu apsaimnieko un pārvalda atsevišķi. /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/ ir tiesīgs slēgt līgumus, tajā skaitā

īres, ar trešajām personām par tās apsaimniekošanā un pārvaldīšanā nodoto nekustamā īpašuma daļu, savukārt /pers. B/ -

par viņas īpašumā, apsaimniekošanā un pārvaldīšanā nodoto nekustamā īpašuma daļu; c) uzdot /sabiedrība ar ierobežotu

atbildību/sagatavot uzteikumu /pers. I/, parakstīt to nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/ īpašnieku vārdā un nosūtīt

t o /pers. I/, kā arī uzdot veikt visas nepieciešamās un normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai pārņemtu nekustamā

īpašuma /adrese A/ un /adrese B/ lietu no /pers. I/ uzliekot par pienākumu /pers. I/ ar pieņemšanas-nodošanas aktu nodot

jaunajam pārvaldniekam visu dokumentāciju, t.sk. atskaites par naudas līdzekļu izlietojumu un atlikumu, aktus, bilanci u.c.

dokumentus, kas attiecas uz /pers. I/ veiktajām nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/ pārvaldīšanas darbībām;

apstiprināt nekustamā īpašuma kopīpašumā esošo domājamo daļu pārvaldīšanas līgumu pielikumā pievienotajā redakcijā.

[2] Atbildētāji/pers. B/ un /pers. C/ pirmās instances tiesai snieguši paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību neatzīst

un lūdz to noraidīt.

[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 28.februāra spriedumu prasība apmierināta

daļēji.

/pers. A/ mantojuma masas prasība pret /pers. B/ un /pers. C/ par kopsapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

apmierināta un atzīti par spēkā neesošiem 2017.gada 27.oktobra dzīvojamās mājas /adrese A/ un /adrese B/ kopīpašnieku

kopsapulces pieņemtie lēmumi, kas norādīti dzīvojamās mājas /adrese A/ un /adrese B/, kopīpašnieku 2017.gada

27.oktobra kopsapulces protokolā Nr.1. No /pers. B/ /pers. A/mantojuma masas labā piedzīti tiesas izdevumi 750,71 euro,

bet no /pers. C/ /pers. A/mantojuma masas labā piedzīti tiesas izdevumi 750,71 euro.

/pers. A/ mantojuma masas prasība pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. H/, /pers F./par kopsapulces lēmumu atzīšanu par

spēkā neesošiem noraidīta.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Tiesa nodibināja šādus lietas apstākļus, par kuriem nav strīda:

[3.1.1] Atbilstoši nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, nodalījuma norakstam uz 2017.gada

27.oktobri (strīdus sapulces norises datums) /pers. B/ ir nostiprinātās īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā

īpašuma; /pers. A/ - uz 3/8 domājamām daļām no nekustamā īpašuma; /pers. C/ - uz 1/8 domājamo daļu no nekustamā

īpašuma.

Atbilstoši ierakstam II daļas 2.iedaļā noteikta kopīpašnieku nekustamā īpašuma lietošanas kārtība. Pamats: 1998.gada

12.februāra vienošanās par namīpašuma un tam piegulošās zemes sadali, 1998.gada 12.februāra akts par izlozes rezultātiem,

2000.gada 5.marta pielikuma Nr.1 1998.gada 12.februāra vienošanās dokumentam, 2002.gada 2.decembra pielikums Nr.2

pie 1998.gada 12.februāra vienošanās (lietas 1.sējuma 17.lapa).

[3.1.2] No 1998.gada 12.februārī starp /pers. B/ un /pers. R/ noslēgtās vienošanās un šajā pašā datumā sastādītā akta

par izlozes rezultātiem izriet, ka /pers. B/ un /pers. R/ bija vienojušās par nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo dzīvojamo

māju dalītas lietošanas kārtību tādējādi, ka /pers. B/ atsevišķā lietošanā tika nodots pirmo dzīvokļu bloks, kurā ietilpst

dzīvokļi Nr.9, 12, 13, 17, 18, 19, 22, 33, 34, 35, 38, 39, 40, 43, 44, 45, 48, 49 un 50, bet /pers. R/ atsevišķā lietošanā tika

nodots otrais dzīvokļu bloks, kurā ietilpst dzīvokļi Nr.15, 16, 20, 21, 23, 24, 25, 26, 31, 32, 36, 37, 41, 42, 46 un 47 (lietas

1.sējums 18.-19.lapa).

2000.gada 5.martā /pers. B/ un /pers. R/ parakstījušas pielikumu Nr.1 pie minētās vienošanās, kurā papildus vienojās

par nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo nedzīvojamo telpu dalītas lietošanas kārtību (1.sējums lietas 20.lapa).

[3.1.3] Saskaņā ar 2002.gada 7.decembrī starp /pers. B/ un /pers. A/ noslēgto vienošanos puses vienojās pārjaunot

starp /pers. B/ un /pers. R/ 1998.gada 12.februārī noslēgto vienošanos un tās pielikumu Nr.1 (1.sējums lietas 21.lapa).

[3.1.4] /pers. A/ miris /miršanas datums/.

Oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” /datums/numurā Nr./numurs/ticis publicēts sludinājums par /pers. A/

mantojuma atklāšanos, nosakot triju mēnešu pieteikšanās termiņu visiem, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir

kādas tiesības uz mantojumu (1.sējums lietas 22.lapa).

[3.1.4.1] 2017.gada 22.novembrī zvērināta notāre Ilona Ķibilde izsniedza mantojuma apliecību (aktu par pēdējās gribas

rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā), ar kuru par spēkā stājušos atzīts /pers. A/ 2014.gada 13.februārī Amerikas

Savienotajās Valstīs taisītais testaments un, ievērojot testamenta noteikumus, apstiprināja /pers. A/ nepilngadīgās meitas

/pers. T/ mantojuma tiesības uz visu /pers. A/ atstāto mantojumu pēc atliekoša nosacījuma iestāšanās - divdesmit piecu

gadu vecuma sasniegšanas.

[3.1.4.2] Saskaņā ar /pers. A/ 2014.gada 13.februārī Amerikas Savienotajās Valstīs taisīto testamentu par testamenta

izpildītāju (personisko pārstāvi) iecelts /pers. U/.

Ar Denveras pilsētas un apgabala bāriņtiesas 2017.gada 29.septembra lēmumu (rīkojumu par pilnvaru apstiprināšanu)

apstiprinātas /pers. U/ tiesības kā testamenta izpildītājam veikt darbības, kas pamatoti nepieciešamas, lai pārvaldītu /pers.

A/ mantojumu (lietas 1.sējums 77.-84.lapa).

[3.1.4.3] Atbilstoši zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Baltās 2017.gada 21.novembrī sastādītajam aktam par inventāra

saraksta precizējumiem mantojuma apliecībā norādīts, ka /pers. A/ mantojuma sastāvā ietilpst 1/4 domājamā daļa no

nekustamā īpašuma /adrese A/ (lietas 1.sējums 23.-30.lapa).

[3.1.5] Tiesa konstatēja, ka 2017.gada 27.oktobrī notika nekustamā īpašuma /adrese A/ kopīpašnieku kopsapulce,

kurā piedalījušies nekustamā īpašuma kopīpašnieki /pers. B/ un /pers. C/.

Sapulcē tika nolemts:

1) atsaukt /pers. I/ doto pilnvarojumu un /pers. A/ un /pers. J/ mantiniekiem piekrītošo daļu no nekustamā īpašuma

/adrese A/ un /adrese B/, pārvaldīšanas uzdevumu ar 2017.gada 1.novembri;

2) no 2017.gada 1.novembra par /pers. A/ īpašumā un /pers. J/ mantiniekiem piekrītošās 3/8 domājamās daļas no

nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/, kā arī /pers. C/ īpašumā esošās 1/8 domājamās daļas no minētā nekustamā

īpašuma, t.i. dzīvokļu Nr. 10, 11, 14, 15, 16, 20, 21, 23, 24, 25, 26, 28, 31, 32, 36, 37, 41, 42, 46, 47, pārvaldnieku noteikt

/sabiedrība ar ierobežotu atbildību/, nosakot pārvaldniekam pārvaldīšanas atlīdzību (izņemot sētnieka, santehniķa, elektriķa

un palīgstrādnieka atlīdzību, kas tiek apmaksāta papildus) 0,50 EUR/m2 (bez PVN) apmērā no katra dzīvokļa īpašuma

kopējās platības kvadrātmetra, kā arī nosakot, ka pārvaldnieks veic obligātās pārvaldīšanas darbības, sedzot tam

nepieciešamos izdevumus no īrniekiem iekasētajiem maksājumiem, vienlaicīgi nosakot, ka /pers. B/ savā īpašumā esošo 1/2

domājamo daļu apsaimnieko un pārvalda atsevišķi./sabiedrība ar ierobežotu atbildību/ ir tiesīgs slēgt līgumus, tajā skaitā

īres, ar trešajām personām par tās apsaimniekošanā un pārvaldīšanā nodoto nekustamā īpašuma daļu, savukārt /pers. B/ -

par viņas īpašumā, apsaimniekošanā un pārvaldīšanā nodoto nekustamā īpašuma daļu;

3) uzdot /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/ sagatavot uzteikumu /pers. I/, parakstīt to nekustamā īpašuma /adrese A/

un /adrese B/ īpašnieku vārdā un nosūtīt to /pers. I/, kā arī uzdot veikt visas nepieciešamās un normatīvajos aktos noteiktās

darbības, lai pārņemtu nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/ lietu no /pers. I/, uzliekot par pienākumu /pers. I/ ar

pieņemšanas-nodošanas aktu nodot jaunajam pārvaldniekam visu dokumentāciju, t.sk. atskaites par naudas līdzekļu

izlietojumu un atlikumu, aktus, bilanci u.c. dokumentus, kas attiecas uz /pers. I/ veiktajām nekustamā īpašuma /adrese A/ un

/adrese B/ pārvaldīšanas darbībām;

4) apstiprināt nekustamā īpašuma kopīpašumā esošo domājamo daļu pārvaldīšanas līgumu pielikumā pievienotajā

redakcijā (1.sējums lietas 101.-104.lapa).

[3.2] Tiesa atzina, ka prasība daļā pret /pers. C/ un /pers. B/ par kopsapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir

pamatota un apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

[3.2.1] Tiesa konstatēja, ka lietā pastāv strīds par to vai prasītājs likuma noteiktajā termiņā ir cēlis prasību par

kopīpašnieku sapulces lēmuma atcelšanu.

Atsaucoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta trešo un ceturto daļu, tiesa konstatēja, ka vispārīgie

Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumi attiecas tikai uz tādām dzīvojamām mājām, kuras ir sadalītas dzīvokļa īpašumos, bet

likuma noteikumi par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu ir attiecināmi arī uz kārtību, kādā tiek pieņemti

lēmumi par obligāti, veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā.

Tiesa norādīja, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka

pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir

pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai

vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

[3.2.1.1] Tiesa konstatēja, ka lietā apstrīdētie lēmumi tika pieņemti 2017.gada 27.oktobrī, bet prasītājs prasību ir cēlis

2018.gada 27.janvārī, ko apliecina pasta zīmogs uz aploksnes. (lietas 1.sējums 156.lapa).

Līdz ar to tiesa atzina, ka prasītājs likuma noteiktajā termiņā trīs mēnešu laikā no strīdus lēmuma pieņemšanas brīža ir

cēlis tiesā prasību par kopīpašnieku pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu un prasība ir izspriežama pēc būtības.

[3.2.2] Saistībā ar prasībā izteikto iebildumu, ka apstrīdētie lēmumi pieņemti kopsapulcē par kuru prasītājam nav ticis

paziņots, tiesa atzina, ka Dzīvokļa īpašumu likuma 19.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka uz dzīvokļu īpašnieku

kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs

dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.

[3.2.2.1] Tiesa norādīja, ka pēc mantojuma atstājēja nāves mantojums saskaņā ar Civillikuma 383.pantu kļūst par

juridisku personu un tādējādi /pers. A/ mantojuma masai bija visas civilās tiesības un pienākumi, tai skaitā tiesības

piedalīties kopīpašnieku lēmumu pieņemšanā.

Tiesa konstatēja, ka lietā nepastāv strīds, ka pretēji Dzīvokļa īpašuma likuma 19.pantam par kopsapulci nav paziņots

/pers. A/ mantojuma masai, kas ir viens no nekustamā īpašuma /adrese A/ kopīpašniekiem.

[3.2.2.2] Tiesa nodibināja, ka atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ uz strīdus sapulces sasaukšanas brīdi bija zināms, ka

/pers. A/ ir miris, kā arī atbildētājam /pers. C/ bija zināms, ka pie zvērinātas notāres Ilonas Ķibildes ir uzsākta /pers. A/

mantojuma lieta, un par šiem apstākļiem lietā nav strīdu.

Tiesa atzina par nepamatotu atbildētāju iebildumu, ka viņiem nebija zināma konkrēta persona, kurai paziņot par

kopsapulci, proti mantojuma masas pārstāvis, secinot, ka šis fakts neatbrīvo atbildētājus no pienākuma paziņot par

kopsapulci mantojuma masai.

Tiesa konstatēja, ka neskatoties uz to, ka /pers. C/ bija zināms zvērināts notārs, kurš bija uzsācis Jura Bērziņa

mantojuma lietu, nedz /pers. C/, nedz /pers. B/ pat nemēģināja noskaidrot, vai mantojuma masai ir kāds pārstāvis, kā arī pat

nemēģināja paziņot mantojuma masas pārstāvjiem par kopsapulci.

Tiesa atzina, ka šāda atbildētāju rīcība, veicot kopsapulces sasaukšanu un nepaziņojot par to mantojuma masai, nevar

tikt atzīta par labticīgu.

[3.2.3] Tiesa norādīja, ka tikai tas apstāklis, ka /pers. A/ mantojuma masai netika paziņots par sapulci un tādējādi tika

pārkāpta sapulces sasaukšanas procedūra, kā procesuāls pārkāpums nebūtu pamats atzīt kopīpašnieku sapulcē pieņemtos

lēmumus par spēkā neesošiem, jo pārkāpumam jābūt tādam, kas ļautu uzskatīt, ka gadījumā, ja procedūra būtu ievērota,

lēmums būtu citāds.

Tiesa secināja, ka ir pamats atzīt, ka gadījumā, ja prasītājam būtu paziņots par sapulces norisi, lēmums būtu citāds

šādu iemeslu dēļ.

[3.2.3.1] No 2017.gada 27.oktobra kopīpašnieku kopsapulces protokola redzams, ka nekustamā īpašuma /adrese A/

kopīpašnieki /pers. C/ un /pers. B/ ir pieņēmuši lēmumu par nekustamā īpašuma daļas, kurš atbilstoši zemesgrāmatā

ierakstītai lietošanas kārtībai ir /pers. A/ mantojuma masas un /pers. C/ lietošanā, pārvaldnieku noteikt /sabiedrība ar

ierobežotu atbildību/

Tiesa atzina, ka ņemot vērā, ka lēmums par nodošanu pārvaldīšanā tika pieņemts tikai attiecībā uz to nekustamā

īpašuma daļu, kas bija nodota /pers. A/ un /pers. C/ atsevišķā lietošanā, /pers. B/ nebija tiesību piedalīties balsojumā par

pārvaldnieka iecelšanu nekustamā īpašuma daļai, kura nav nodota viņas atsevišķā lietošanā, norādot, ka saskaņā ar

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta piekto daļu, ja kopīpašnieki atbilstoši Civillikuma 1070.panta pirmās daļas

noteikumiem vienojušies par dzīvojamās mājas dalītas lietošanas kārtību un par to izdarīta atzīme zemesgrāmatā, šā panta

ceturtās daļas noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar kopīpašnieku noteikto dzīvojamās mājas dalītas

lietošanas kārtību.

[3.2.3.2] Tiesa norādīja, ka /pers. B/ un /pers. A/ bija vienojušies par nekustamā īpašuma /adrese A/ dalītas lietošanas

kārtību, nosakot, ka /pers. B/ atsevišķā lietošanā tika nodoti dzīvokļi Nr.9, 12, 13, 17, 18, 19, 22, 33, 34, 35, 38, 39, 40, 43,

44, 45, 48, 49 un 50, bet /pers. A/ atsevišķā lietošanā tika nodoti dzīvokļi Nr.15, 16, 20, 21, 23, 24, 25, 26, 31, 32, 36, 37,

41, 42, 46 un 47. Atzīme par šo vienošanos ir tikusi nostiprināta zemesgrāmatā.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta piektās daļas noteikumiem Dzīvokļa īpašuma likuma

noteikumi par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu tiesas ieskatā ir piemērojami atsevišķi attiecībā uz /pers. B/

un /pers. A/ atsevišķā lietošanā nodotajiem dzīvokļiem. Tādējādi /pers. B/bija balsojusi par lēmumu, kas viņas intereses

nekādi neskar, jo pati turpina pārvaldīt savā atsevišķajā lietošanā nodotos dzīvokļus.

[3.2.3.3] Ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 19.panta trešās daļas noteikumu, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir

lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, tiesa atzina, ka

konkrētajā gadījumā kopsapulce nemaz nebija tiesīga pieņemt lēmumus, jo kopsapulcē bez /pers. B/ piedalījās tikai /pers.

C/, uz kura vārda nostiprināta 1/8 domājamā daļa no nekustamā īpašuma /adrese A/, kas veido tikai 1/4 daļu no /pers. A/

atsevišķā lietošanā nodotajiem dzīvokļiem.

Tiesa secināja, ka tādējādi lēmumu par pārvaldnieka noteikšanu /pers. A/ un /pers. C/ atsevišķā lietošanā esošajai daļai

no nekustamā īpašuma pēc būtības ir pieņēmis /pers. C/ vienpersoniski, nepaziņojot /pers. A/ mantojuma masas pārstāvim

par sapulces norisi.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ mantojuma masai uz strīdus lēmuma pieņemšanas brīdi piederēja 3/8 (vai ¾ daļas no

atsevišķā lietošanā nodotā nekustamā īpašuma daļas) /pers. A/ mantojuma masas piedalīšanās sapulcē varēja ietekmēt

lēmuma pēc būtības pieņemšanu.

[3.2.4] Tādējādi tiesa nosprieda, ka prasība šajā daļā ir pamatota un apmierināma, atzīstot nekustamā īpašuma /adrese

A/, kopīpašnieku 2017.gada 27.oktobra sapulces lēmumus par spēkā neesošiem.

Balstoties uz procesuālās ekonomijas principu, tiesa nevērtēja citus prasības pieteikumā ietvertos argumentus, norādot,

ka tiem nav juridiskas nozīmes un tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu, izskaidrojot lietas dalībniekiem, ka no Eiropas

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav

saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (61.punkts 1994.gada 19.aprīļa spriedumā “Van de Hurk

v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90) ); Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums

detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu; Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus,

kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra

lēmums lietā 10153/82 Austria).

[3.3] Tiesa atzina par noraidāmu prasība daļā pret atbildētājiem /pers. D/, /pers. E/, /pers. H/, /pers. F/, konstatējot, ka

prasītājs ir apstrīdējis tiesā kopīpašnieku 2017.gada 27.oktobra sapulces protokolu, bet atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatā

šajā datumā nekustamais īpašums ir piederējis attiecīgajās domājamās daļas /pers. B/, /pers. C/ un /pers. A/ mantojuma

masai. Citi īpašnieki 2017.gada 27.oktobrī zemesgrāmatā nav reģistrēti.

Tiesa konstatēja, ka atbildētajai /pers. E/ īpašuma tiesības uz 1/32 domājamo daļu no nekustamā īpašuma tika

nostiprinātas 2017.gada 31.oktobrī; atbildētājam /pers. F/tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1/16 domājamo daļu

2017.gada 1.novembrī; atbildētājam /pers. H/ īpašuma tiesības uz 1/32 domājamo daļu no nekustamā īpašuma tika

nostiprinātas 2017.gada 6.novembrī; atbildētājai /pers. D/ tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1/8 domājamo daļu

2017.gada 9.novembrī (lietas 1.sējuma 17.lapa). No kopsapulces protokola redzams, ka sapulcē piedalījās tikai

kopīpašnieki /pers. B/ un /pers. C/.

Ņemot vērā, ka atbildētāji /pers. D/, /pers. E/, /pers. H/ un /pers. F/ 2017.gada 27.oktobrī nav bijuši nekustamā

īpašuma /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/īpašnieki, kā arī nav piedalījušies 2017.gada 27.oktobra sapulcē, tiesa

atzina, ka prasība pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. H/, /pers.F/ ir celta nepamatoti un ir noraidāma.

[3.4] Tiesa atzina, ka no atbildētājiem /pers. C/ un /pers. B/ piedzenama prasītāja samaksāta valsts nodeva 71,14 euro

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,28 euro, kopā 76,42 euro (no katra atbildētāja 38,21 euro).

Tāpat tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās un ceturtās daļas nosacījumiem, piedzina no

atbildētājiem /pers. C/ un /pers. B/ prasītājas labā izdevumus par advokāta Mārtiņa Aljēna sniegto juridisko palīdzību 1425

euro apmērā (no katra 712,50 euro).

[4] Par spriedumu atbildētāji /pers. C/ un /pers. B/ iesnieguši apelācijas sūdzību, kurā pārsūdzējuši spriedumu

prasības apmierinātajā daļā, norādot šādus argumentus:

[4.1] Apelatori uzskata, ka tiesa ir pakļāvusi 2017.gada 27.oktobra nekustamā īpašuma /adrese A/, kopīpašnieku

kopsapulces norisi un tās ietvaros pieņemtos lēmumus tikai virspusīgam un formālam izvērtējumam, klaji ignorējot

kopsapulces pieņemto lēmumu būtību, mērķi un nozīmi, kā arī nevērtējot faktisko un tiesisko situāciju kopsapulces

lēmumu pieņemšanas laikā.

Sapulce tika sasaukta, jo 2017.gada oktobrī nekustamā īpašuma bijušajam kopīpašniekam /pers. A/ piederējušo

domājamo daļu apsaimniekotāja /pers. I/ paziņoja, ka no 2017.gada 1.novembra pārtrauks /pers. A/ īpašuma pārvaldību.

/pers. A/ piederējušo domājamo daļu pārvaldība tika uzticēta /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/, lai nodrošinātu

nekustamā īpašuma pārvaldīšanu arī pēc līdzšinējā pārvaldnieka darbības pārtraukšanas.

Apelatori norāda, ka pirms nāves /pers. A/ aktīvi sadarbojās ar /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/tajā skaitā nododot

sabiedrības pārvaldībā un apsaimniekošanā sev piederošās domājamās daļas no vairākiem viņa kopīpašumā esošajiem

nekustamajiem īpašumiem.

Gan /pers. A/ dzīves laikā, gan arī pēc viņa nāves /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/sadarbojās ar pārējiem /pers. A/

kopīpašumā bijušo nekustamo īpašumu kopīpašniekiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu un profesionālu pārvaldīšanas

uzdevumu izpildi. Līdz ar to uz kopsapulces sasaukšanas dienu tajā pieņemtie lēmumi bija atbilstoši /pers. A/ interesēm.

[4.2] Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka 2017.gada 27.oktobra kopsapulce tika sasaukta laikā, kad

nebija zināmi prasītāja pārstāvji un /pers. A/ mantinieki netika apstiprināti mantojuma tiesībās. Ja prasītājs vēlējās panākt

sabiedrības pilnvarojuma atsaukšanu un citas pārvaldīšanas kārtības noteikšanu, tam nepastāvēja šķēršļi ierosināt

kopīpašnieku kopsapulces sasaukšanu un ārpustiesas kārtībā vienoties ar pārējiem nekustamā īpašuma kopīpašniekiem par

nekustamā īpašuma pārvaldīšanas noteikumiem.

Apelatori uzskata, ka šādos apstākļos pirmās instances tiesai, izskatot šo civillietu, bija cita starpā jāattiecina uz strīdu

Civillikuma 1.pantā nostiprinātais labas ticības princips.

[4.3] Apelatori uzskata, ka pirmās instances tiesa savā spriedumā tiesa nav pareizi piemērojusi un iztulkojusi materiālo

un procesuālo tiesību normas, kas novedis pie netaisnīga un nepamatota sprieduma pieņemšanas, tādejādi spriedums nevar

tikt uzskatīts par likumīgu un pamatotu Civilprocesa likuma 189.panta trešās daļas izpratnē.

[5] Paskaidrojumos par apelācijas sūdzību /pers. A/ mantojuma masas pārstāvis zvērināts advokāts Mārtiņš Aljēns

norādījis, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

[6] Apelācijas instances tiesa sākotnēji nozīmējusi lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, bet, pamatojoties uz 2020.gada

5.jūnija COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka konkrētajā

civillietā pastāv iespēja nodrošināt lietas dalībnieku procesuālās tiesības, arī nerīkojot mutvārdu tiesas sēdi, un vienbalsīgi

atzīst, ka lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā veicama rakstveida procesā.

Pusēm 2020.gada 23.septembrī nosūtīts tiesas paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Civilprocesa

likumam atbilstoši lūgumi tiesas noteiktajā termiņā netika iesniegti, kā arī lietas dalībnieki nebija izmantojuši savas tiesības

iesniegt rakstveida paskaidrojumus Civilprocesa likuma 166.panta kārtībā.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar prasību, apelācijas sūdzību un izvērtējusi visus pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst,

ka prasība ir apmierināma, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma šādu motīvu dēļ:

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu

pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas

konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

No apelācijas sūdzības redzams, ka pirmās instances tiesas spriedums apelācijas kārtībā pārsūdzēts prasības

apmierinātājā daļā pret atbildētājiem /pers. C/ un /pers. B/.

Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība apelācijas kārtībā skatāma tikai minētajā apjomā, jo prasības

noraidītajā daļā pret atbildētājiem /pers. D/, /pers. E/, /pers. H/, /pers. F/stājies spēkā pirmās instances tiesas spriedums.

[8] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ka, ja tiesa atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma

193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju atzīst, ka Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 28.februāra spriedumā sniegtā argumentācija ir izvērsta, pareiza un pilnībā pietiekama, līdz ar to tiesas

kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un

sprieduma motivācijai, papildus izvērtējot apelācijas sūdzības argumentus.

[8.1] Apelatoru argumentu, ka tiesa neesot ņēmusi vērā apstākli, ka kopīpašnieku kopsapulces sasaukšanas laikā

neesot bijuši zināmi /pers. A/ mantojuma masas pārstāvji un /pers. A/ mantinieki vēl nebija apstiprināti mantojuma tiesībās,

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par maldīgu un noraidāmu.

Lietā nav strīda par faktu, ka /pers. A/ 2014.gada 13.februārī Amerikas Savienotajās Valstīs taisītajam testamentam

bija iecelts testamenta izpildītājs (personiskais pārstāvis) /pers. U/, informācija par kuru bija zvērinātas notāres Ilonas

Ķibildes rīcībā, jo viņas lietvedībā tika uzsākta /pers. A/ mantojuma lieta.

Starp pusēm nav strīda par pirmās instances tiesas spriedumā nodibināto faktu, ka /pers. C/ kopīpašnieku

kopsapulces sasaukšanas laikā bija zināms, ka pie zvērinātas notāres Ilonas Ķibildes atrodas /pers. A/ mantojuma lieta.

Lietā konstatējams, ka ne kopīpašnieks /pers. C/, ne arī kopīpašniece /pers. B/ nav veikuši nekādas, pat vismazākās

darbības, lai noskaidrotu vai /pers. A/ mantojuma masai ir kāds pārstāvis.

Civillietu tiesas kolēģija piekrīt prasītājas pārstāvim, ka, ja par nodomu sasaukt kopīpašnieku kopsapulci būtu paziņots

mantojuma lietu vedošajai notārei Ilonai Ķibildei, viņai būtu bijis iespējams nodot šo informāciju testamenta izpildītājam un

tādējādi nodrošināt /pers. A/ mantojuma masas pārstāvību kopīpašnieku kopsapulcē, savukārt apelatoriem būtu iespējams

pierādīt, ka viņi par sapulces dienu centušies paziņot arī /pers. A/ mantojuma pārstāvim un tādējādi izpildījuši savu

pienākumu.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka telefoniska vai elektroniskā veidā veikta saziņa ar zvērinātu notāri pierādītu, ka

apelatori rīkojušies labā ticībā, jo šobrīd apstrīdētās sapulces norise un tajā pieņemtie lēmumi, it sevišķi fakts, par kuru nav

strīda, ka kopīpašnieks /pers. C/ faktiski vienpersoniski ir lēmis par pārvaldnieka noteikšanu /pers. A/ un /pers. C/ atsevišķā

lietošanā esošajai daļai no nekustamā īpašuma, par to neliecina.

[8.2] Lietā nav strīda par faktu, ka kopīpašnieki /pers. B/ un /pers. A/ bija vienojušies par nekustamā īpašuma /adrese

A/ dalītas lietošanas kārtību, nosakot, ka /pers. B/ atsevišķā lietošanā nodoti dzīvokļi Nr. 9, 12, 13, 17, 18, 19, 22, 33, 34,

35, 38, 39, 40, 43, 44, 45, 48, 49 un 50, bet /pers. A/ atsevišķā lietošanā nodoti dzīvokļi Nr. 15, 16, 20, 21, 23, 24, 25, 26,

31, 32, 36, 37, 41, 42, 46 un 47, un atzīme par šo vienošanos ir tikusi nostiprināta zemesgrāmatā.

Lietā nav strīda par faktu, ka arī pēc 2017.gada 27.oktobra sapulces kopīpašniece /pers. B/ pati turpina pārvaldīt un

apsaimniekot savā atsevišķā lietojumā nodotos dzīvokļus.

Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts pirmās instances tiesas secinājums, ka kopīpašniecei /pers. B/ nebija tiesību

piedalīties balsojumā par pārvaldnieka iecelšanu /pers. A/ un /pers. C/ atsevišķā lietošanā esošajai daļai no nekustamā

īpašuma, jo tas nekādi neietekmēja viņas tiesības.

Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā pamatoti secināts, ka saskaņā ar

Dzīvokļa īpašuma likuma 19.panta trešās daļas prasībām dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās

dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, un tādējādi 2017.gada 27.oktobra

kopīpašnieku kopsapulce vispār nebija tiesīga pieņemt lēmumus par mirušā /pers. A/ atsevišķajā lietošanā nodotās

dzīvojamo māju daļas pārvaldīšanu, jo kopsapulcē bez /pers. B/ vēl piedalījās tikai /pers. C/, uz kura vārda nostiprināta 1/8

domājamā daļa no nekustamā īpašuma /adrese A/, kas veidoja tikai 1/4 daļu no /pers. A/ atsevišķajā lietošanā nodotajiem

dzīvokļiem.

[8.3] Apelatoru argumentiem, ka tiesa nav ņēmusi vērā, ka 2017.gada oktobrī nekustamā īpašuma bijušajam

kopīpašniekam /pers. A/ piederējušo domājamo daļu apsaimniekotāja /pers. I/ paziņojusi, ka no 2017.gada 1.novembra

pārtrauks /pers. A/ īpašuma pārvaldību, nav izšķirošas nozīmes šīs lietas izskatīšanā, jo lietā nav strīda, ka /pers. I/

pilnvarojums nav izbeigts viņai par to paziņojot savam pilnvardevējam (viņa mantojuma masas pārstāvim), bet izbeigts tikai

ar sapulces lēmumu, tajā nolemjot atsaukt /pers. I/ doto pilnvarojumu un /pers. A/ un /pers. J/ mantiniekiem piekrītošo daļu

no nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/, pārvaldīšanas uzdevumu ar 2017.gada 1.novembri.

No atbildētājas /pers. B/ rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka 2017.gada oktobrī /pers. I/ paziņojusi viņai, ka no

2017.gada 1.novembra vairs neveiks /pers. A/ īpašuma pārvaldību.

Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā šis paziņojums nekādi neietekmēja atbildētājas /pers. B/ intereses, jo lietā nav strīda

par faktu, ka savas nekustamā īpašuma daļas viņa apsaimnieko pati un /pers. I/ to nekad nav darījusi.

Uzzinot, ka iepriekšējā apsaimniekotāja nevēlas turpināt darbu, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā loģiska rīcība būtu

sākotnēji uzklausīt visu kopīpašnieku viedokļus un, lai to īstenotu, veikt kādas darbības, lai nekavējoties par šo faktu

informētu mirušā kopīpašnieka /pers. A/ testamenta izpildītāju, un tikai tad kopīgi lemt par nākamā apsaimniekotāja

iecelšanu.

Neapšaubāmi apelatori pamatoti uzskata, ka lai tiktu nodrošināta dzīvojamās mājas lietošanas īpašību saglabāšana visā

tās ekspluatācijas laikā, ir nepieciešams, lai tā tiktu nepārtraukti pārvaldīta, taču ēkas pārvaldīšana nodrošināma tiesiski,

atbilstoši likuma prasībām un ievērojot visu īpašnieku tiesības, nevis izmantojot tās kopīpašnieces balsis, kuras atsevišķā

lietošanā un apsaimniekošanā atrodas pavisam cita dzīvojamo māju daļa.

[8.4] Atbildētāji norādījuši, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav vērtēti lietas faktiskie apstākļi, kuru skaitā arī

argumenti, ka vienai dzīvojamai ēkai var būt tikai viens pārvaldnieks.

Civillietu tiesas kolēģija piekrīt, ka vienai dzīvojamai ēkai var būt tikai viens pārvaldnieks, bet norāda, ka šajā lietā nav

strīda par faktu, ka kopīpašnieki /pers. B/ un šobrīd mirušais /pers. A/, laikā kad nekustamais īpašums piederēja tikai

viņiem, bija vienojušies par dalītu īpašuma apsaimniekošanu, proti – /pers. A/ domājamās daļas apsaimnieko viņa

pilnvarniece, savukārt /pers. B/ savas daļas apsaimnieko pati. Līdz ar to atbildētāju argumenti, ka ēkai var būt tikai viens

pārvaldnieks, nav attiecināmi uz šo situāciju, jo arī apstrīdētajā sapulces lēmumā /pers. B/ un /pers. C/ vienojās turpināt

praksi, ka ēkā darbojas divi pārvaldnieki (/pers. B/ – savā daļā ietilpstošajiem dzīvokļiem un /sabiedrība ar ierobežotu

atbildību/– pārējiem dzīvokļiem).

[8.5] Apelatori izteikuši iebildumus, ka tiesa strīda izšķiršanai nav piemērojusi Civillikuma 1. pantu.

Civillikuma 1.pants paredz, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Lietā konstatējams, ka

atbildētāji nav ievērojuši kopīpašnieku pienākumu ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību lēmuma pieņemšanai par

dzīvojamās mājas pārvaldnieka maiņu.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka pārsūdzētajā spriedumā (skat. šī sprieduma p.3.2.2.2) pirmās instances tiesa

vērtējusi atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ rīcību kopsapulces sasaukšanā un atzinusi, ka šāda atbildētāju rīcība, veicot

kopsapulces sasaukšanu un nepaziņojot par to mantojuma masai, nevar tikt atzīta par labticīgu.

Līdz ar to minētais iebildums nav pamatots.

[8.6] Apelatoru iebildumi, ka kopsapulcē pieņemtie lēmumi esot bijuši atbilstoši /pers. A/ interesēm, ir viņu subjektīvs

uzskats, jo lēmuma pieņemšanas laikā /pers. A/ jau bija miris, savukārt viņa mantojuma masas pārstāvis par kopsapulcē

pieņemtajiem lēmumiem un sapulces laiku vispār netika informēts.

Arī apelatoru norāde, ka no publiski pieejamiem ierakstiem redzams, ka /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/darbības

veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata, un ka mirušais /pers. A/ pirms nāves esot

sadarbojies ar /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/nerada pamatu pārvaldnieka maiņai normatīviem aktiem neatbilstošā

veidā.

No zemesgrāmatu ierakstiem redzams, ka kopīpašnieka /pers. C/ īpašuma tiesības uz 1/8 domājamo daļu no

nekustamā īpašuma /adrese A/, nostiprinātas zemesgrāmatā tikai 2017.gada 20.oktobrī, kas ir tikai septiņas dienas pirms

2017.gada 27.oktobra kopīpašnieku kopsapulces.

Līdz ar to nav pamatoti iebildumi apelatoru paskaidrojumos un apelācijas sūdzībā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

procesa nepārtrauktības principa ievērošanu, jo Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā šī steidzamā apsaimniekotāja maiņa, par to

nepaziņojot mirušā /pers. A/ mantojuma masas pārstāvim, drīzāk liecina par kādām citām kopīpašnieka /pers. C/

interesēm.

[8.7] Konstatējot, ka arī pārējie apelācijas sūdzības iebildumi nerada pamatu pretēja sprieduma pieņemšanai, jo atkārto

iebildumus, kuri pamatoti noraidīti pirmās instances tiesas spriedumā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība daļā pret

atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ ir apmierināma, bet abu atbildētāju apelācijas sūdzība – noraidāma.

Pirmās instances tiesas spriedumu Civillietu tiesas kolēģija vērtē kā labi motivētu un atzīst, ka tajā veiktā apstākļu

analīze atbilst strīda apstākļiem un tā izšķiršanā piemērojamajām tiesību normām.

[8.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Apelācijas instances tiesa analogi pirmās instances tiesai apmierina prasību, apelācijas sūdzībā pārsūdzētajā apmērā

pret /pers. B/ un /pers. C/. Līdz ar to no /pers. B/ un /pers. C/ prasītāja labā piedzenama viņa samaksātā valsts nodeva

71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 euro, kopā 76,41 euro, no katra atbildētāja 38,21 euro.

[8.9] Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par

labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar

to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

[8.9.1] Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 16.novembra spriedumā lietā Nr.SKC381/2016 pausta

atziņa, ka, likumdevējs, formulējot Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktu (“izdevumi par advokāta

palīdzību”) un 44.panta pirmās daļas 1.punktu (“ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi [..] advokāta

palīdzības samaksai [..]”), skaidri noteicis iespēju atgūt izdevumus par juridisko palīdzību tiesvedībā iesaistītajai pusei,

kas izmanto advokāta pakalpojumus, proti, atlīdzināmi izdevumi tikai par advokāta palīdzību.

Lietas materiālos (lietas 1.sējuma 13.lapa, lietas 2.sējuma 133.lapa) atrodas zvērināta advokāta Mārtiņa Aljēna izrakstīti orderi par juridisko

palīdzību prasītājam.

[8.9.2] Lietā esošie zvērinātu advokātu biroja “Cobalt” rēķini par juridiskās palīdzības sniegšanu 3593,07 euro apmērā (lietas 2.sējuma

30.,35.,40.lapa) apstiprina zvērināts advokāts sniedzis juridisko palīdzību prasītājam.

Mārtiņš Aljēns 2019.gada 15.oktobra lūgumā (lietas 2.sējuma 27.-29.lapa) pirmās instances tiesā lūdzis piedzīt izdevumus par advokāta sniegto

juridisko palīdzību 1425 apmērā, apelācijas instances tiesā citi lūgumi par advokāta izdevumu piedziņu nav pieteikti.

Līdz ar to no atbildētājiem /pers. C/ un /pers. B/ prasītāja labā piedzenami izdevumi par advokāta sniegto juridisko palīdzību 1425 euro apmērā,

no katra atbildētāja vienādās daļas, tas ir 712,50 euro, kas nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunkta un ceturtajā

daļā noteiktos ierobežojumus.

[8.10] Iztiesājot lietu divu instanču tiesās radušies ar tiesas paziņojumu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi 38,29 euro apmērā (35,02 euro + 3,27 euro), no kuriem prasītājs, ceļot prasību, bija

samaksājis 15,62 euro (lietas 1.sējuma 16.,110.lapa).

Pirmās instances tiesā prasība apmierināma daļā pret /pers. B/ un /pers. C/, bet noraidīta daļā pret /pers. D/, /pers. E/,

/pers. H/, /pers. F/, veicot proporcionālu izdevumu sadali starp pusēm - piedzenot no prasītāja par labu valstij

nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,70 euro; no /pers. B/ 4,85 euro; no /pers. C/ 4,85 euro.

Ņemot vērā apstākli, ka pirmās instances tiesas spriedums prasības noraidītajā daļā pret /pers. D/, /pers. E/, /pers.

H/, /pers. F/ apelācijas kārtībā nav pārsūdzēts, kā arī prasītājs nav cēlis iebildumus par uz šo prasības daļu attiecinātajiem

ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 9,70 euro, pirmās instances tiesas minētajā daļā ir stājies likumīgā spēkā.

Ņemot vērā, ka divu instanču tiesās prasība apmierināta pret atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/, kopējie nesamaksātie

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12,97 euro (38,29 euro - 15,62 euro - 9,70 euro) piedzenami par labu valstij no abiem

atbildētājiem vienādās daļās (no katra 6,49 euro).

[8.11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1 , 430., 432., 434.pantu Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

/pers. A/ mantojuma masas prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ apmierināt.

Atzīt par spēkā neesošiem dzīvojamās mājas /adrese A/ un /adrese B/ kopīpašnieku 2017.gada 27.oktobra

kopsapulces (Protokols 1) lēmumus:

a) atsaukt /pers. I/, personas kods /personas kods/, doto pilnvarojumu un /pers. A/ un /pers. J/, personas kods

/personas kods/, mantiniekiem piekrītošo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/, pārvaldīšanas uzdevumu ar

2017.gada 1.novembri; b) no 2017.gada 1.novembra par /pers. A/, personas kods: /personas kods/, īpašumā un /pers. J/

mantiniekiem piekrītošās 3/8 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/, kā arī /pers. C/, personas

kods /personas kods/, īpašumā esošās 1/8 domājamās daļas no minētā nekustamā īpašuma, t.i., dzīvokļu Nr.10, 11, 14, 15,

16, 20, 21, 23, 24, 25, 26, 28, 31, 32, 36, 37, 41, 42, 46, 47, pārvaldnieku noteikt /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/,

vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese C/, nosakot pārvaldniekam pārvaldīšanas atlīdzību

(izņemot sētnieka, santehniķa, elektriķa un palīgstrādnieka atlīdzību, kas tiek apmaksāta papildus) 0,50 EUR/m2 (bez PVN)

apmērā no katra dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetra, kā arī nosakot, ka pārvaldnieks veic obligātās

pārvaldīšanas darbības, sedzot tam nepieciešamos izdevumus no īrniekiem iekasētajiem maksājumiem, vienlaicīgi nosakot,

ka /pers. B/, personas kods /personas kods/, savā īpašumā esošo 1/2 domājamo daļu apsaimnieko un pārvalda atsevišķi.

/sabiedrība ar ierobežotu atbildību/ir tiesīgs slēgt līgumus, tajā skaitā īres, ar trešajām personām par tās apsaimniekošanā

un pārvaldīšanā nodoto nekustamā īpašuma daļu, savukārt /pers. B/ - par viņas īpašumā, apsaimniekošanā un pārvaldīšanā

nodoto nekustamā īpašuma daļu; c) uzdot /sabiedrība ar ierobežotu atbildību/vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, juridiskā adrese: /adrese C/, sagatavot uzteikumu /pers. I/, parakstīt to nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese

B/ īpašnieku vārdā un nosūtīt to /pers. I/, kā arī uzdot veikt visas nepieciešamās un normatīvajos aktos noteiktās darbības,

lai pārņemtu nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/ lietu no /pers. I/ uzliekot par pienākumu /pers. I/ ar pieņemšanas-

nodošanas aktu nodot jaunajam pārvaldniekam visu dokumentāciju, t.sk. atskaites par naudas līdzekļu izlietojumu un

atlikumu, aktus, bilanci u.c. dokumentus, kas attiecas uz /pers. I/ veiktajām nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/

pārvaldīšanas darbībām; d) apstiprināt nekustamā īpašuma kopīpašumā esošo domājamo daļu pārvaldīšanas līgumu

pielikumā pievienotajā redakcijā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/ mantojuma masai tiesas izdevumus 38,21 euro

un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 712,50 euro, kopā 750,71 euro (septiņi simti piecdesmit euro, 71 cents), kuru

samaksa veicama /pers. A/ mantojuma masas kontā Nr./numurs/, MidFirst Trust (ASV).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Jura Bērziņa mantojuma masai tiesas izdevumus 38,21

euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 712,50 euro, kopā 750,71 euro (septiņi simti piecdesmit euro, 71 cents), kuru

samaksa veicama /pers. A/ mantojuma masas kontā Nr./numurs/, MidFirst Trust (ASV).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītus izdevumus 6,49 euro

(seši euro, 49 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītus izdevumus 6,49 euro

(seši euro, 49 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN

apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un

civillietu identificējoša informācija.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību

Rīgas apgabaltiesā un samaksājot drošības naudu 300 euro Latvijas Republikas Augstākās tiesas, reģistrācijas

Nr.90000068892, Valsts kases kontā Nr.LV83 TREL 8280 0100 0000 0.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Bebriša

Tiesneši I.Ozola

N.Riņķis