Court dismissed appeal against administrative fine for driving without a digital driver's card.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed SIA "Akatrans"'s appeal against a fine imposed for operating a vehicle without a digital driver's card. The first-instance court upheld the penalty, noting that the violation is a formal offense where the driver's subjective intent is irrelevant, and the company's liability is tied to its employee's actions. The appellate court affirmed the decision, citing the company's repeated violations as an aggravating circumstance that justified the specific fine amount.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.38 panta 14. daļa; LAPK 34. panta 2. punkts: The court established that liability for driving without a digital card is a formal offense where the company's responsibility is determined by its employee's conduct, and repeated violations serve as an aggravating factor for sentencing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133068113
Lietas arhīva Nr. 104AA-0550-14/20
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 8.jūlijā
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnesis G.Kveska
tiesneses T.Broda un A.Nicmane
izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas materiālus sakarā ar Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Akatrans”
pilnvarota pārstāvja iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2014.gada 23.janvāra spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts
Valsts policijas Galvenā kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka 2013.gada 20.septembra lēmums Nr.716,
bet SIA „Akatrans” sūdzība noraidīta.
Aprakstošā daļa
2013.gada 25.jūnijā Valsts policijas Galvenā kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja
(turpmāk spriedumā - VP GKPP PP SUB) jaunākais inspektors J.Gudovskis sastādīja administratīvā pārkāpuma Protokolu Nr. PA
820825 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Akatrans” reģ.Nr.40003583507, par to, ka 2013.gada 25.jūnijā plkst.08.32 Rīgas reģionā,
vadītājs /pers. A/ (p.k./personas kods/) vadīja transportlīdzekli /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, pa autoceļu Rīga -
Veclaicene no Garkalnes puses Berģu virzienā, veica autopārvadājumu bez vadītāja kartes, kad transportlīdzeklis ir aprīkots ar
digitālo reģistrācijas kontrolierīci, līdz ar to pārkāpa Regulas Nr.3821/85 13.pantu un atbildība par šo pārkāpumu ir paredzēta Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk spriedumā - LAPK) 149.38panta četrpadsmitajā daļā. Protokolam pievienots protokols
Nr. PA 820824, paskaidrojums un fotogrāfijas (lietas 6.un 7.lpp.)
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 2013.gada 18.jūlija Lēmumu SIA „Akatrans” piemērots naudas sods Ls 700 (septiņi simti
lati) (lietas 18.lpp.).
SIA „Akatrans” pārstāvis pārsūdzēja minēto lēmumu un 2013.gada 20.septembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas
pārvaldes Prevencijas pārvaldes (turpmāk spriedumā – VP GKPP PP) priekšnieks N.Krapsis pieņēma lēmumu Nr.716 (turpmāk -
Lēmums) atstāt negrozītu 2013.gada 18.jūlija Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PA 820825 (lietas 25.-30.lpp.).
2013.gada 20.septembra Lēmumā ir labotas pārrakstīšanās kļūdas, izlabojot transportlīdzekļa vadītāja vārdu no „/uzvārds/” uz /pers.B/
un transportlīdzekļa nosaukumu no „Renault Midzum” uz „Renault Midlum”.
SIA „Akatrans” pārsūdzēja Lēmumu Nr.716 tiesā un ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 23.janvāra spriedumu atstāts negrozīts VP
GKPP PP Lēmums Nr.716, bet iesniegtā sūdzība noraidīta (lietas 31.-39.lpp.).
Pirmās instances tiesa spriedumā izvērtējusi Lēmumā Nr.716norādīto pamatojumu un secinājusi, ka pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, kā arī atzinusi, ka Protokolā Nr.PA820825 fiksētie apstākļi un LAPK 149. 38panta četrpadsmitās daļas pārkāpums ir
apstiprinājies ar administratīvā pārkāpuma lietā iegūtiem pierādījumiem, kuri ir vērtēti, lemjot par vainu un soda piemērošanu,līdz ar
ko tiesa izmantojusi LAPK 289.13panta trešajā daļā dotās tiesības un pievienojusies iestādes nolēmumamotivācijai.
Pirmās instances tiesa norādījusi, ka lietā faktiski nepastāv strīds par to, vai /pers. A/ 2013.gada 25.jūnija vadījis transportlīdzekli, kurā
uzstādīta digitālā reģistrācijas kontrolierīce, bez vadītāja kartes, jo minēto faktu apliecina lietā esošās izdrukas no /pers. A/ vadītāja
kartes Nr.LV10000284380 (lietas 13.lpp.).
Pirmās instances tiesa norādījusi, ka lietā pastāv strīds par to vai pie administratīvās atbildības ir saucama sūdzības iesniedzēja, tas
ir, juridiskā persona SIA „Akatrans”.
Pirmās instances tiesa norādījusi uz Eiropas Padomes 1985.gada 20.decembra Regulas 3821/85 13.pantā noteiktajām prasībām
par reģistrācijas kontrolierīces pareizas darbības nodrošināšanu un tās pienācīgu lietošanu, kā arī LAPK 149.38panta četrpadsmitajā
daļā paredzēto atbildību par noteikumu neievērošanu saistībā ar transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci.
Pirmās instances tiesa secinājusi, ka atbildība par pārkāpuma izdarīšanu ir attiecināma gan uz transportlīdzekļa vadītāju, gan
pārvadātāju, konkrētā gadījumā - sūdzības iesniedzēju. Tiesa norādījusi, ka juridiskās personas atbildība par administratīvajiem
pārkāpumiem izriet no tiesību normās noteiktās atbildības par attiecīgu noteikumu neievērošanu, nevis vainas, kas saistāma vienīgi ar
indivīda atbildību.
Pirmās instances tiesa atsaucoties uz LAPK 9.pantā noteikto, norādījusi, ka juridisko personu vaina ir nosakāma, ņemot vērā divus
nosacījumus: pirmkārt, vai juridiskajai personai bija iespēja nodrošināt noteikumu ievērošanu, par kuru pārkāpšanu ir paredzēta
administratīvā atbildība, otrkārt, vai juridiskā persona veica nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu (sk.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.marta sprieduma lietā SKA-19/2009 19.punktu).
Pirmās instances tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas izslēgtu pārvadātāja – Sūdzības iesniedzēja, atbildību un norādījusi, ka lietā ir
noskaidrots, ka pārvadājuma dalībniece ir SIA ,,Akatrans”, un pamatots ir Iestādes secinājums, ka pārvadājums veikts SIA ,,Akatrans”
interesēs un iestādes lēmumā ir izvērtēti pierādījumi, kas apliecina, ka kontroles laikā netika ievērotas Regulas Nr. 3821/85 13.panta
prasības.
Pirmās instances tiesa norādījusi, ka minētās direktīvas izpratnē vadītāja kartes neizmantošana gadījumā, kad tā ir obligāti
izmantojama, atzīstams par ļoti nopietnu pārkāpumu, tādējādi SIA ,,Akatrans” ir atbildīga par konstatēto pārkāpumu un pamatoti
saukta pie administratīvās atbildības.
Par Rīgas rajona tiesas 2014.gada 23.janvāra spriedumu SIA „Akatrans” valdes loceklis /pers. C/ (turpmāk Sūdzības iesniedzējs) ir
iesniedzis apelācijas sūdzību.
Sūdzības iesniedzējs atsaucoties uz tiesas spriedumā norādīto uzskata, ka Lēmumā konstatētais administratīvais pārkāpums
nesakrīt ar Lēmumā norādīto LAPK 149.38panta četrpadsmitās daļas dispozīciju (citēta panta dispozīcija), saskaņā ar kuru SIA
„Akatrans” ir piemērots administratīvais sods.
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pieņemot lēmumu ir svarīgi nošķirt autotransporta līdzekļa vadītāja atbildību no juridiskas personas -
darba devēja, atbildības. Sūdzības iesniedzēja ir veikusi visas no sabiedrības atkarīgas darbības un nav pārkāpusi nevienu likumu,
kas arī nav konstatēts Lēmumā, kā arī citos lietas materiālos nav konstatēts neviens fakts, kas norādītu uz Sūdzības iesniedzēja vainu
izdarītajā administratīvajā pārkāpumā.
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Lēmums ir pieņemts pārsteidzīgi, neizvērtējot visus objektīvos lietas apstākļus, netika vispusīgi
izanalizēta cēloņsakarība starp Sūdzības iesniedzēja darbībām un izdarīto pārkāpumu, kas savukārt noveda pie kļūdainas
sabiedrības vainas pakāpes noteikšanas un nesamērīgi liela soda piemērošanas.
Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt tiesas viedoklim, ka Sūdzības iesniedzēja vaina ir pierādīta, jo administratīvās lietas materiālos nav
neviena pierādījuma, ka Sūdzības iesniedzējs, kā juridiska persona ir atbildīgs, par transporta vadītāja pārkāpumu.
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ir pārkāpts LAPK 32.pants, kurš nosaka to, kas ņemams vērā nosakot sodu un tiesa nav vērtējusi
uzliktā soda samērīgumu, kā arī nav sniegusi argumentētu piemērotā soda apmēra pamatojumu.
Sūdzības iesniedzējs pārsūdz spriedumu, jo nevar piekrist tam, ka viņam ir jāuzņemas atbildība par pārkāpumu, kurā viņš vainu
nesaskata.
Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izskatīt lietu pēc būtības.
Motīvu daļa
Saskaņā ar LAPK 28921.pantā noteikto, apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā, rakstveida
procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.
Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tiesu kolēģija uzskata, ka iesniegto sūdzību var izskatīt rakstveida procesā, izvērtējot lietas materiālus.
Tiesu kolēģija novērtējusi apelācijas sūdzības motīvus un pārbaudījusi lietas materiālus atzīst, ka Rīgas rajona tiesas 2014.gada
23.janvāra spriedums ir atstājams negrozīts.
Tiesu kolēģija uzskata, ka pārsūdzot pirmās instances tiesas spriedumu izvērtēšanai apelācijas instances tiesā Sūdzības
iesniedzējs ir izvirzījis tos pašus argumentus, kuri bija izteikti pārsūdzot 2013.gada 20.septembra Lēmumu Nr.716. Šos argumentus
Sūdzības iesniedzējs izvirza neskatoties uz to, ka pirmās instances tiesa ir sniegusi plašu, uz tiesību teorijas atziņām pamatotu,
sprieduma motivāciju, kuru apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotu.
Sūdzības iesniedzējs atkārtoti norāda, ka lietā nav SIA „Akatrans” vainas pierādījumu, līdz ar ko SIA „Akatrans”, kā juridiska persona,
nevar būt atbildīga par autotransporta vadītāja pārkāpumu.
LAPK 14938.panta četrpadsmitā daļa pārkāpuma izdarīšanas brīdī paredzēja – „Par transportlīdzekļa , kas aprīkots ar digitālo
reģistrācijas kontrolierīci, vadīšanu bez vadītāja kartes vai izmantojot vairāk nekā vienu vadītāja karti, vai ar citu vadītāja karti –
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz četrsimt latiem, bet pārvadātājam – no piecsimt līdz tūkstoš latiem”.
Regulas Nr.3821/85 (ar grozījumiem, kurus ievieš Regula Nr.561/2006) 13.pantā ir noteikts, ka darba devējs un autovadītāji nodrošina
reģistrācijas kontrolierīces pareizu darbību un tās pienācīgu lietošanu, kā arī vadītāja kartes izmantošanu gadījumos, kad autovadītāji
vada transportlīdzekļus, kuros uzstādītās reģistrācijas kontrolierīces atbilst I B pielikumā noteiktajām prasībām.
Minētās Regulas 14.panta 4.punkta a) apakšpunktā noteikts, ka autovadītājiem var būt tikai viena derīga vadītāja karte. Autovadītāji
var lietot tikai savas personiskās vadītāja kartes. Autovadītāji nedrīkst izmantot bojātas vadītāja kartes vai kartes, kurām derīguma
termiņš ir beidzies.
Savukārt minētās Regulas 15.panta 7.punkta b) apakšpunktā noteic, ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas ir aprīkots
ar reģistrācijas kontrolierīci saskaņā ar I B pielikumu, tad pēc pilnvarota inspektora pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājam ir
pienākums uzrādīt viņa vadītāja karti.
No minētajām tiesību normām secināms, ka personu (gan vadītāju, gan pārvadātāju) var saukt pie administratīvās atbildības, ja tā
nevar uzrādīt savu vadītāja karti vai uzrāda citas personas vadītāja karti.
Ir skaidri saprotams, ka Regulas prasību ievērošanas nodrošināšana ir transportlīdzekļu vadītāju un viņu darba devēju atbildība.
Kā pareizi ir norādīts 2013.gada 20.septembra Lēmumā Nr. 716, Regulā noteikto prasību neievērošana ir sinhronizēta ar LAPK
paredzēto soda piedraudējumu.
Iesniegtajā sūdzībā netiek apstrīdēts, ka transportlīdzeklis „Renault Midlum” ar v.reģ.nr. /TL numurs/ ir aprīkots ar digitālo reģistrācijas
kontrolierīci. Tas arī ir redzams no lietas materiāliem, kuriem ir pievienota izdruka no šīs digitālās ierīces (lietas 13.lpp.).
Sūdzības iesniedzējs neapstrīd to, ka 2013.gada 25.jūnijā veiktajā pārbaudē tika konstatēta pārvadājuma veikšana ar SIA „Akatrans”
turējumā esošu transportlīdzekli „Renault Midlum” v.reģ.nr. /TL numurs/ kā arī neapstrīd apgalvojumu, ka SIA „Akatrans” ir uzskatāma
par pārvadātāju. Par to, ka tika veikts pārvadājums, liecina kravu pārvadājumu kontroles akts Nr. KP010941 un preču pavadzīme Nr.
1009345948 (lietas 11. un 14.lpp.).
Sūdzībā arī netiek apstrīdēts, ka pārvadājums tika veikts ar transportlīdzekli „Renault Midlum”, kuru vadīja vadītājs /pers. A/. Par to
liecina /pers. A/ paskaidrojums (lietas 8.lpp.).
LAPK 14938.panta četrpadsmitajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums, ir pārkāpums ar formālu sastāvu, tas ir – pārkāpuma
sastāvs satur pazīmes, kuras raksturo pašu prettiesisko darbību, neatkarīgi no kaitīgu seku iestāšanās.
Līdz ar to, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma sastāva esamību, ir jāgūst pierādījumi tam, ka transportlīdzeklis tika vadīts bez
vadītāja kartes.
Atbilstoši tiesību teorijā noteiktajam, vaina ir nodarījuma subjektīvās puses pamatpazīme, tā ir personas psihiskā attieksme nodoma
vai neuzmanības formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un ar to saistītajām kaitīgajām sekām.
SIA „Akatrans”, kā juridiskai personai, nevar būt subjektīvu vainas izpausmes pazīmju attiecībā pret LAPK 14938.panta četrpadsmitajā
daļā paredzēto pārkāpumu, bet tā vietā ir jāvērtē SIA „Akatrans” amatpersonu darbības vai bezdarbība.
LAPK 14938.panta četrpadsmitajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums savā sankcijā paredz soda piemērošanu gan
transportlīdzekļa vadītājam, gan pārvadātājam – neatkarīgi no tā vai pārvadātājs ir fiziska vai juridiska persona. Lemjot par soda
piemērošanu transportlīdzekļa vadītāja un pārvadātāja atbildība nav nošķirama.
Par to, ka pie administratīvās atbildības saistībā ar šo pārkāpumu ir saukts arī transportlīdzekļa vadītājs /pers. A/, liecina
administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA820824, kurš ir pievienots lietas materiāliem (lietas 7.lpp.).
Gadījumā, ja Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ir pienācīgi rūpējies par to, lai transportlīdzekļu vadītāji ievērotu prasības pārvadājumu
veikšanas laikā izmantot digitālās vadītāju kartes, SIA „Akatrans” var izmantot iespēju griezties tiesā, pieprasot no transportlīdzekļa
vadītāja /pers. A/ atlīdzināt tos zaudējumus, kas radušies pēc administratīvā soda piemērošanas.
Tiesu kolēģija uzskata, ka piemērotā naudas soda apmērs ir pamatots un samērīgs ar izdarīto administratīvo pārkāpumu, un izvērtējot
lietas materiālus, kā arī pie administratīvās atbildības sauktās personas attieksmi pret izdarīto pārkāpumu, konstatēja, ka, saskaņā ar
LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu Sūdzības iesniedzēja atbildību pastiprina apstāklis, ka gada laikā atkārtoti ir izdarīts līdzīgs
pārkāpums.
Piemērot minimālo panta sankcijā paredzēto sodu nav pamata.
Tiesu kolēģija konstatē, ka Sūdzības iesniedzējam sods uzlikts attiecīgā panta sankcijā paredzētajās robežās, jo LAPK 149.38panta
četrpadsmitās daļas sankcija pašreiz paredz uzlikt naudas no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912.panta otrā daļas 1.punktu, 28921.pantu un 28922.pantu Rīgas
apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
nosprieda
Rīgas rajona tiesas 2014.gada 23.janvāra spriedumu atstāt negrozītu, bet iesniegto sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Spriedums sastādīts 2014.gada 8.jūlijā.
Tiesnesis /paraksts/ G.Kveska
Tiesneses /paraksts/ T.Broda
/paraksts/ A.Nicmane
NORAKSTS PAREIZS
Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis G.Kveska
Rīgā 08.07.2014.