Court allows appeal against default judgment, ordering joint liability for debt and costs against individuals.

Lietas arhīva Nr. CA-1602-18/18

ECLI:LV:RAT:2018:0511.C24093114.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 11.maijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Iveta Stuberovska

un tiesneses Ilze Ramane un Inta Zaļā,

ar sekretāri Evelīnu Švābi,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2018.gada 11.aprīlī Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu akciju sabiedrības “SEB banka”

prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “B.M.S.W.-13”, /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers.

C/ apelācijas sūdzību par Ogres rajona tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumu.

Civillietu tiesas kolēģija konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

2014.gada 15.janvārī Ogres rajona tiesā saņemts akciju sabiedrības “SEB banka” (turpmāk arī - prasītāja) prasības

pieteikums pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “B.M.S.W.-13” (turpmāk arī – SIA “B.M.S.W.-13”), /pers. B/ un /pers.

C/ (turpmāk visi kopā arī - atbildētāji, bet katrs atsevišķi - atbildētājs) par parāda piedziņu. Pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 487.pantu, Civillikuma 1587.pantu, 1692.pantu, 1698.pantu, 1699.pantu, 1716.pantu, 1720.pantu, 1793.pantu,

1798.pantu, 1805.pantu, prasītāja lūdza tiesu piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “B.M.S.W.-13” par labu

prasītājai 7361,73 EUR, kas sastāv no šādām summām: pēc līguma Nr.F030701: starpība starp nesamaksātajiem nomas

maksājumiem un Līzinga objekta Nr.1 pārdošanas vērtību 4455,66 EUR apmērā; pēc līguma Nr.OG0227: nesamaksātie

nomas maksājumi 507,37 EUR apmērā un starpība starp nesamaksātajiem nomas maksājumiem un Līzinga objekta Nr.2

pārdošanas vērtību 2398,70 EUR apmērā, kopā 2906,07 EUR; piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt 7361,73 EUR

par labu prasītājai šādā veidā: solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ pēc līguma Nr.F030701 starpību starp nesamaksātajiem

nomas maksājumiem un Līzinga objekta Nr.1 pārdošanas vērtību 4455,66 EUR apmērā; no /pers. B/ pēc līguma

Nr.OG0227 nomas maksājumus 507,37 EUR apmērā un starpību starp nesamaksātajiem nomas maksājumiem un Līzinga

objekta Nr.2 pārdošanas vērtību 2398,70 EUR apmērā, kopā 2906,07 EUR; piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“B.M.S.W.-13” par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt tos solidāri

no /pers. B/ un /pers. C/; piedzītās summas pārskaitīt uz kontu Nr.LV79UNLA0091000904403.

Ar Ogres rajona tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 41., 43., 193., 194.,

413., 414. un 415.pantu, tiesa nosprieda apmierināt prasītājas prasību pret atbildētājiem par parāda piedziņu. No SIA

“B.M.S.W.-13” par labu prasītājai piedzīt parādu 7 361,73 EUR, kas sastāv no parāda 4 455,66 EUR (Līgums

Nr.OG0213) un parāda 2 906,07 EUR (Līgums Nr.OG0227). Noteikt, ka piedziņas no SIA “B.M.S.W.-13” neiespējamības

gadījumā parāda daļa 4 455,66 EUR par labu prasītājai piedzenama solidāri no /pers. B/ un /pers. C/, bet parāda daļa 2

906,07 EUR - no /pers. B/. No SIA “B.M.S.W.-13”, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no /pers. B/ un /pers.

C/, par labu prasītājai piedzīt tiesas izdevumus – valsts nodevu 528,53 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumus

10,96 EUR, kopā 539,49 EUR. No SIA “B.M.S.W.-13”, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no /pers. B/ un

/pers. C/, valsts labā piedzīt ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 43,82 EUR.

Sprieduma motīvu daļā norādīts sekojošais.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2009.gada 26.novembra līgumu par līzinga prasījumu cesiju pierādīts, ka SIA “SEB

Līzings” cedējis savus prasījumus pret atbildētajiem lietā prasītājai.

Lietā nav strīda par to, ka 2012.gada 25.aprīlī starp SIA “Unilīzings” (tagad AS “SEB līzings”) un atbildētāju SIA

“B.M.S.W.-13” noslēgts finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgums Nr.OG0213, ar kuru SIA “B.M.S.W-13.” nomā nodots

transportlīdzeklis Toyota Hilux. Savukārt, 2008.gada 16.jūnijā starp AS “SEB līzings” un SIA “B.M.S.W.-13” noslēgta

vienošanās par grozījumiem norādītajā līgumā, kurā noteikts, ka SIA “B.M.S.W.-13” jāsamaksā komisijas maksa 47,20 Ls

apmērā.

Līzinga devējs, saskaņā ar līzinga līgumu, atbildētājas SIA “B.M.S.W.-13” uzdevumā iegādājies transportlīdzekli

Toyota Hilux, kas saskaņā ar šī līguma 3.1.punktu un piegādes apliecinājumu nodots atbildētājai.

Lietā nav strīda arī par to, ka 2012.gada 25.oktobrī starp SIA “Unilīzings” (tagad AS “SEB līzings”) un atbildētāju

SIA “B.M.S.W.-13” noslēgts finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgums Nr.OG0227, ar kuru atbildētājai SIA “B.M.S.W.-13”

nomā nodots transportlīdzeklis Toyota Land Cruiser.

Līzinga devējs, saskaņā ar līzinga līgumu, atbildētājas SIA “B.M.S.W.-13” uzdevumā, iegādājies transportlīdzekli

Toyota Land Cruiser, kas saskaņā ar šī līguma 3.1.punktu un piegādes apliecinājumu nodots atbildētājai.

Saskaņā ar finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.OG0213 un Nr.OG0227 speciālo noteikumu 4.1.punktu

nomniekam ir pienākums samaksāt iznomātājam komisijas maksu, pirmo maksājumu, kā arī visus nomas un citus

maksājumus saskaņā ar šo līgumu, un, ja nomnieks nepilda savas maksāšanas saistības pret iznomātāju, iznomātājam ir

tiesības vienpusēji atkāpties no šī līguma un pieprasīt nomniekam šī līguma saistību izpildi pirms termiņa un līgumsoda

samaksu.

2008.gada 18.augustā AS “SEB līzings” saskaņā ar finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.OG0213 un

Nr.OG0227 8.3.punktu nosūtījusi paziņojumu par šo līgumu vienpusēju izbeigšanu un visu naudas summu atmaksu.

Iepriekš norādīto līgumu Nr.OG0213 un Nr.OG0227 8.4.1.punkts noteic, ka gadījumā, ja iznomātājs vienpusēji

atkāpjas no līguma, iznomātājam ir tiesības pārņemt savā valdījumā nomas priekšmetu un pēc sava ieskata pārdot to par

cenu, kas nav zemāka par neatkarīga sertificēta īpašuma vērtētāja noteikto ātrās realizācijas vērtību.

Sertificēts vērtētājs /pers. E/ 2008.gada 23.septembrī noteicis transportlīdzekļa Toyota Hilux piespiedu pārdošanas

vērtību 8 600 Ls apmērā (summa bez PVN 7 288,14 Ls), bet sertificēts vērtētājs /pers. F/ 2008.gada 4.septembrī noteicis

transportlīdzekļa Toyota Land Cruiser piespiedu pārdošanas vērtību 15 800 Ls apmērā (summa bez PVN 13 389,83 Ls).

2009.gada 30.aprīlī SIA “SEB līzings” saskaņā ar pirkuma līgumu Nr.I04DL-0337 pārdevusi transportlīdzekli Toyota

Hilux SIA „Karlo Motors” par 12 500 EUR (summa bez PVN 10 330,58 EUR). Savukārt, 2008.gada 2.oktobrī SIA “SEB

līzings” saskaņā ar pirkuma līgumu Nr.l2513F pārdevusi transportlīdzekli Toyota Land Cruiser SIA “ALIN-MT” par 28

000 EUR (summa bez PVN 23 728,81 EUR).

Saskaņā ar līgumu Nr.OG0213 un Nr.OG0227 8.5.1.punktu iznomātāja vienpusējas atkāpšanās no līguma gadījumos

nomniekam jāmaksā iznomātājam naudas summa, kas veidojas kā starpība starp summu, ko iznomātājs ieguvis, pārdodot

nomas priekšmetu, un nesaņemtajiem nomas maksājumiem.

Kopējo parāda summas aprēķinu apstiprina lietas materiāliem pievienotie prasības aprēķini par finanšu līzinga (nomas

pirkuma) līgumiem Nr.OG0213 un Nr.OG0227, no kuriem redzams, ka atbildētājas SIA “B.M.S.W.-13” parāds saskaņā ar

finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.OG0213 ir 4 455,66 EUR, bet saskaņā ar finanšu līzinga (nomas pirkuma)

līgumu Nr.OG0227 – 2 906,07 EUR.

Atsaucoties uz Civillikuma 1587. un 1934.pantu, tiesa konstatējusi, ka lietas materiāliem nav pievienots apliecinājums

tam, ka atbildētāja SIA “B.M.S.W.-13” minētās saistības būtu izpildījusi.

Līdz ar to tiesa atzina, ka prasītājas prasība par parāda saskaņā ar finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.OG0213

4 455,66 EUR apmērā un parāda saskaņā ar finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.OG0227 2 906,07 EUR apmērā,

bet pavisam kopā 7 361,73 EUR, piedziņu no atbildētājas SIA “B.M.S.W.- 13” ir pamatota un apmierināma.

Citējot Civilprocesa likuma (Civillikuma – pārrakstīšanās kļūda, tiesu kolēģijas paskaidrojums) 1692. un 1698.pantu

un Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 7.marta spriedumā lietā Nr.SKC-115/2012 norādīto, tiesa par

pamatotu atzina prasītājas lūgumu piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas SIA “B.M.S.W.-13” visas

piedzenamās summas, kas izriet no finanšu līzinga (nomas pirkuma) līguma Nr.OG0213 piedzīt solidāri no galviniekiem

/pers. B/ un /pers. C/.

2007.gada 8.maijā un 2008.gada 16.jūnijā starp SIA “SEB līzings” un atbildētāju /pers. B/ noslēgti galvojuma līgumi

Nr. GL0213/1 un Nr.GOG0213-1, ar kuriem nodrošinātas līguma Nr.OG0213 saistības un galvinieks /pers. B/ pilnā mērā

uzņēmies šā līguma saistības, ja parādnieks SIA “B.M.S.W.-13” tās nepildīs. Savukārt, galvojuma līgumi Nr.GL0213/2 un

Nr. GOG0213-2, ar kuriem nodrošinātas līguma Nr.OG0213 saistības un galvinieks /pers. C/ pilnā mērā uzņēmies šā

līguma saistības, ja parādnieks SIA “B.M.S.W.-13” tās nepildīs, noslēgti 2007.gada 16.jūnijā un 2008.gada 16.jūnijā starp

SIA “SEB līzings” un /pers. C/. Minētie galvojuma līgumi ir pamats piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas SIA

“B.M.S.W.-13” parādu piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/.

Tiesa atzina, ka pamatota ir arī prasība, piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas SIA “B.M.S.W.-13”, visas

piedzenamās summas, kas izriet no finanšu līzinga līguma Nr.OG0227, piedzīt no galvinieka - atbildētāja /pers. B/.

2007.gada 22.oktobrī noslēgts galvojuma līgums Nr.OG0227 starp SIA “Unilīzings” un /pers. B/, ar kuru nodrošinātas

finanšu līzinga līguma Nr.OG0227 saistības un galvinieks /pers. B/ pilnā mērā uzņēmies šā līguma saistības, ja parādnieks

SIA “B.M.S.W.-13” tās nepildīs. Šis galvojuma līgums ir pamats, piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas SIA

“B.M.S.W.-13”, parādu piedzīt no atbildētāja /pers. B/.

Par nepamatotu tiesa atzina atbildētāja /pers. C/ argumentu, ka tiesvedība attiecībā pret viņu izbeidzama prasības

noilguma dēļ, jo pagājis Komerclikuma 406.pantā noteiktais prasības celšanas termiņš prasībai, kas izriet no

komercdarījuma.

Atbildētāja /pers. C/ saistības pret prasītāju radušās saistībā ar 2007.gada 16.jūnijā un 2008.gada 16.jūnijā noslēgtajiem

galvojuma līgumiem, līdz ar to šīs saistības nevar uzskatīt par komercdarījumu un Komerclikumā noteiktais prasības

noilguma termiņš uz tām neattiecas.

Turklāt atbildētājs /pers. C/ ir atbildētāja SIA “B.M.S.W.-13” valdes loceklis – parakst tiesīga amatpersona, līdz ar to

nevar uzskatīt, ka prasītāja prasība SIA “B.M.S.W.-13” izpildīt līzinga līgumu saistības atbildētājam /pers. C/ nebūtu

zināma.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo un otro daļu, tiesa atzina, ka prasītājas labā no atbildētājas SIA

“B.M.S.W.-13” piedzenami tiesas izdevumi pilnā to apmērā, t.i. 539,49 EUR, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas

528,53 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 10,96 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta noteikumiem, lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi 54,78 EUR apmērā

par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Tā kā prasītāja pirms prasības celšanas

samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 EUR, nesamaksātā summa 43,82 EUR saskaņā ar Civilprocesa

likuma 42.pantu piedzenama valsts labā no atbildētājas SIA “B.M.S.W.-13”.

Piedziņas neiespējamības gadījumā no SIA “B.M.S.W.-13” tiesas izdevumi piedzenami solidāri no atbildētājiem /pers.

B/ un /pers. C/.

2015.gada 28.janvārī tiesā saņemta atbildētāja /pers. C/ pilnvarotās pārstāves apelācijas sūdzība, ar kuru minētais

spriedums pārsūdzēts pilnā apjomā. 2015.gada 4.martā tiesā saņemti apelācijas sūdzības precizējumi.

Apelācijas sūdzība un tās papildinājumi pamatoti ar Komerclikuma 406.pantu un 388.pantu un norādīts, ka no publiski

pieejamās informācijas izriet, ka prasītāja un SIA “SEB līzings” komercdarbība ir kreditēšanas pakalpojumi, kā arī līzinga

pakalpojumi, automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings.

2007.gada 8.maijā noslēgts finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgums Nr.OG0213 starp prasītāju un atbildētāju SIA

“B.M.S.W.-13”. 2008.gada 16.jūnijā noslēgta vienošanās par grozījumiem minētajā finanšu līzinga līgumā.

2007.gada 8.maijā noslēgts galvojuma līgums Nr.GL0213/2 starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/. 2008.gada 16.jūnijā

tika pārslēgts galvojuma līgums Nr.GOG0213-2 starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/.

2008.gada 18.augustā prasītāja nosūtīja paziņojumu par finanšu līzinga līguma izbeigšanu tikai atbildētājai SIA

“B.M.S.W.-13”.

2009.gada 30.aprīlī prasītāja nosūtīja paziņojumu par parāda samaksu tikai atbildētājiem SIA “B.M.S.W.-13” un /pers.

B/.

Tikai pēc 4 gadiem 5 mēnešiem un 10 dienām prasītāja nosūtīja atbildētājam /pers. C/ jebkādu paziņojumu par

saistībām un to apmēru. /pers. C/ nav sūtīts ne 2008.gada 18.augusta paziņojums par līguma izbeigšanu, ne 2009.gada

30.aprīļa paziņojums par parāda samaksu, līdz ar to ir iestājies noilgums un prasītājam nav prasījuma tiesību pret /pers. C/.

Arī pret pārējiem atbildētājiem lietā noilgums ir iestājies, jo kopš 2009.gada 30.aprīļa līdz 2013.gada 10.oktobrim ir

pagājuši vairāk kā trīs gadi.

Bez tam pārsūdzētajā spriedumā noteikts, ka piedziņas neiespējamības gadījumā tiesas izdevumi 539,49 EUR

piedzenami solidāri no atbildētājiem /pers. C/ un /pers. B/. Atbildētājs /pers. C/nav noslēdzis galvojuma līgumu saistību

nodrošināšanai, līdz ar to no viņa nevar piedzīt tiesas izdevumus, kas radušies sakarā ar prasības apmierināšanu.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1.pantu, 5.pantu, 1587.pantu, 1589.pantu, 1652.panta 3.punktu,

1691.pantu, 1962.pantu, 1695.pantu, 1698.pantu, 1702.pantu, 1703.pantu, 1716.pantu, 1717.pantu, 1720.pantu, 1722.pantu,

1753.pantu, 1754.pantu, 1755.pantu, 1756.pantu, 1757.pantu, 1764.pantu, 1765.pantu, 1934.pantu, 1943.pantu, 1946.panta

pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1., 5., 24., 34., 41., 74., 93., 127., 128., 129., 130., 149., 1491., 195., 413.-418.pantu,

Komerclikuma 338., 406., 413.-418.pantu, atbildētājs lūdz tiesu izskatīt civillietu pēc būtības un noraidīt pilnā apmērā

prasītājas prasību pret SIA “B.M.S.W.-13”, /pers. C/ un /pers. B/ kā nepamatotu, kā arī piedzīt no prasītājas par labu

atbildētājam /pers. C/ tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu par apelācijas sūdzību 412,97 EUR.

Pirmās instances tiesas spriedumu, iesniedzot apelācijas sūdzību, pārsūdzējis tikai atbildētājs /pers. C/, līdz ar ko,

ievērojot Civilprocesa likuma 203.panta otrās daļas noteikumus, Ogres rajona tiesas 2014.gada 23.decembra spriedums daļā

par parāda un tiesas izdevumu piedziņu no SIA “B.M.S.W.-13”, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, ir

stājies spēkā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 16.septembra spriedumu noraidīta akciju sabiedrības

“SEB banka” prasība daļā pret /pers. C/ par solidāru parāda un solidāru tiesas izdevumu piedziņu, piedzīta no prasītājas

par labu atbildētājam /pers. C/ valsts nodeva 412,97 EUR un valsts ienākumos – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

11,32 EUR.

2015.gada 2.novembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā saņemta prasītājas kasācijas sūdzība, ar kuru

pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 16.septembra spriedums pilnā apjomā.

Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018.gada 12.februāra spriedumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

474.panta 2.punktu, Augstākā tiesa nosprieda Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 16.septembra

spriedumu atcelt, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Augstākā tiesa konstatējusi, ka lietā problēmjautājums saistīts ar galvinieka atbildības pienākumu kreditoram, proti, vai

iestājas Komerclikuma 406.pantā noteiktais noilgums attiecībā uz galvojuma saistību situācijā, kad pastāv galvenā saistība

(parāds).

Augstākā tiesa atsaucās uz Civillikuma 1402.pantu un norādīja, ka apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka atbildētājs

/pers. C/ uzņēmies saistības galvojuma līgumos kā pats parādnieks, atbildot par SIA “B.M.S.W.-13” parādsaistībām, t.i.,

apņemoties tās izpildīt uzņēmuma vietā.

Augstākā tiesa norādīja, ka Civillikuma 1692.pantā galvojums definēts kā ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt

kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Nav šaubu, ka galvojums, kā saistības nodrošinājums, ir atzīstams par papildu jeb akcesoru saistību, kura daudzējādā

ziņā atkarīga no galvenā parāda. Galvojuma akcesoritātes princips nostiprināts Civillikuma 1694.pantā, un tas caurvijas

visiem Civillikuma noteikumiem par galvojumu, definējot galvojuma atkarību no galvenās saistības un pakārtojot galvojuma

rašanos, apmēru, pastāvēšanu un izbeigšanos galvenā parāda dinamikai. Kā skaidrots juridiskajā literatūrā, parasti galvojums

ir naudas izteiksmē nosakāma un pildāma saistība, kas var tikt nodibināta gan vienlaikus ar galveno saistību, gan vēlāk, gan

pat agrāk (sk. Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 92.lpp.).

Civillikuma tiesību normas, kas regulē galvojuma institūtu (1692.-1715.pants), paredz divu veidu galvojumus: 1)

neekspromisorisko (vienkāršo) galvojumu, proti, kad kreditoram ar prasību vispirms ir jāvēršas pie galvenā parādnieka un

tikai pēc tam pie galvinieka; 2) ekspromisorisko galvojumu, proti, kad galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks,

turklāt šajā gadījumā galvinieks atsakās no Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa

priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka. Ievērojot ekspromisoriskā galvojuma būtību, kreditors ir tiesīgs saņemt

neizpildītās galvenās saistības izpildījumu no galvinieka uzreiz, iestājoties galvenā parādnieka saistību izpildes

nokavējumam. Tas izriet no galvojuma mērķa – kā saistību izpildes nodrošinājums galvojums dod tiesības kreditoram gūt

apmierinājumu no galvinieka, ja kādu iemeslu dēļ galvenais parādnieks nespēj izpildīt savas saistības (sk. Augstākās tiesas

Senāta 2011.gada 27.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-86/2011 (C05061306) 16.punktu, Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2016.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr. SKC-44/2016 (C28360612) 7.punktu, 2017.gada

17.februāra sprieduma lietā Nr. SKC-46/2017 (C13057213) 6.punktu, 2017.gada 26.maija sprieduma lietā Nr. SKC-

168/2017 (C29503013) 7.1.punktu).

Tādējādi svarīgi, ņemot vērā galvojuma kā saistību pastiprināšanas veida būtību, lai kreditora prasījuma brīdī

parādniekam pastāvētu kaut kāda saistība, tā kā galvojums ir ar līgumu uzņemta akcesora jeb papildu saistība, kura atkarīga

no galvenās saistības. Kā jau tika norādīts iepriekš, galvojuma akcesoritātes princips exspressis verbis nostiprināts

Civillikuma 1694.pantā, nosakot, ka galvojumam ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds. Tas nozīmē, ka galvojuma

rašanās, apmērs, pastāvēšana un izbeigšanās ir atkarīga no galvenās saistības pastāvēšanas (sk. Augstākās tiesas

2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-382/2017 (C33344914) 11.1.punktu).

Respektīvi, ja apelācijas instances tiesa secināja, ka pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā daļā, ar

kuru atzīts, ka pastāv galvenā parādnieka saistība, tad galvojumam kā akcesorai saistībai jeb papildus saistībai noilgums

iestāties nevar.

Savukārt galvinieka neinformēšana par galvenās parādnieces neizpildītajām saistībām pati par sevi nevar būt pamats

atzinumam par galvojuma izbeigšanos, kad pastāv galvenā saistība, jo tas ir pretrunā ar galvojuma mērķi un iepriekš

norādīto galvojuma raksturojumu no materiālo tiesību viedokļa (sk. sal. Augstākās tiesas 2017.gada 19.oktobra

sprieduma lietā Nr. SKC-382/2017 (C33344914) 11.2.punktu).

Augstākā tiesa atzina, ka, pastāvot šādiem lietas apstākļiem, apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par

tiesisku un pamatotu, tamdēļ tas atceļams, nosūtot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.

Atkārtoti izskatot civillietu sakarā ar atbildētāja /pers. C/ apelācijas sūdzību par Ogres rajona tiesas 2014.gada

23.decembra spriedumu, lietas dalībnieki uz tiesas sēdi nebija ieradušies.

Motīvu daļa

Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus,

atzīst, ka apelācijas sūdzība ir atzīstama par nepamatotu un prasība daļā pret atbildētāju /pers. C/ ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikto apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 430.panta trešās daļas noteikumiem, fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā,

apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Pirmās instances tiesas spriedumu, iesniedzot apelācijas sūdzību, pārsūdzējis tikai atbildētājs /pers. C/, līdz ar ko,

ievērojot Civilprocesa likuma 203.panta otro daļu, 1.panta pirmo daļu, Ogres rajona tiesas 2014.gada 23.decembra

spriedums daļā par parāda un tiesas izdevumu piedziņu no SIA “B.M.S.W.-13”, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no

/pers. B/, ir stājies spēkā.

Ievērojot minēto, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar atbildētāja /pers. C/ apelācijas sūdzību

tikai prasītājas prasībā pret atbildētāju /pers. C/ par solidāru parāda piedziņu, kā arī par tiesāšanās izdevumiem.

Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti sekojoši pirmās instances tiesā konstatētie fakti:

2007.gada 8.maijā (tiesu kolēģijas precizēts datums sakarā ar pārrakstīšanās kļūdu) starp SIA “Unilīzings”

(tagad AS “SEB līzings”) un atbildētāju SIA “B.M.S.W.-13” noslēgts finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgums

Nr.OG0213, ar kuru SIA “B.M.S.W-13.” nomā nodots transportlīdzeklis Toyota Hilux, bet 2008.gada 16.jūnijā starp

AS “SEB līzings” un SIA “B.M.S.W.-13” noslēgta vienošanās par grozījumiem minētajā līgumā;

līzinga devējs, saskaņā ar līzinga līgumu, atbildētājas SIA “B.M.S.W.-13” uzdevumā iegādājies transportlīdzekli

Toyota Hilux, kas saskaņā ar šī līguma 3.1.punktu un piegādes apliecinājumu nodots atbildētājai;

2007.gada 8.maijā un 2008.gada 16.jūnijā starp SIA “SEB līzings” un atbildētāju /pers. B/ noslēgti galvojuma

līgumi Nr. GL0213/1 un Nr.GOG0213-1, ar kuriem nodrošinātas līguma Nr.OG0213 saistības un galvinieks /pers. B/

pilnā mērā uzņēmies šā līguma saistības, ja parādnieks SIA “B.M.S.W.-13” tās nepildīs;

2007.gada 8.maijā u n 2008.gada 16.jūnijā starp SIA “SEB līzings” un /pers. C/ noslēgti galvojuma līgumi

Nr.GL0213/2 un Nr. GOG0213-2, ar kuriem nodrošinātas līguma Nr.OG0213 saistības un galvinieks /pers. C/ pilnā

mērā uzņēmies šā līguma saistības, ja parādnieks SIA “B.M.S.W.-13” tās nepildīs;

minētie galvojuma līgumi ir pamats piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas SIA “B.M.S.W.-13”

parādu piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/;

2008.gada 18.augustā AS “SEB līzings” saskaņā ar finanšu līzinga (nomas pirkuma) līguma Nr.OG0213

8.3.punktu nosūtījusi paziņojumu par šī līguma vienpusēju izbeigšanu un visu naudas summu atmaksu;

sertificēts vērtētājs /pers. E/ 2008.gada 23.septembrī noteicis transportlīdzekļa Toyota Hilux piespiedu

pārdošanas vērtību 8 600 Ls apmērā (summa bez PVN 7 288,14 Ls);

2009.gada 30.aprīlī SIA “SEB līzings” saskaņā ar pirkuma līgumu Nr.I04DL-0337 pārdevusi transportlīdzekli

Toyota Hilux SIA „Karlo Motors” par 12 500 EUR (summa bez PVN 10 330,58 EUR);

atbildētājas SIA “B.M.S.W.-13” parāds saskaņā ar finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.OG0213 ir 4

455,66 EUR;

lietas materiāliem nav pievienots apliecinājums tam, ka atbildētāja SIA “B.M.S.W.-13” minētās saistības būtu

izpildījusi.

Savā apelācijas sūdzībā atbildētājs /pers. C/ nav apstrīdējis atbildētājas SIA “B.M.S.W.-13” parāda saskaņā ar

finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.OG0213 apmēru, tādējādi, atbilstoši pirmās instances tiesas spriedumā

konstatētajam, tas ir 4 455,66 EUR.

Kā to savā 2018.gada 12.februāra spriedumā norādījis Augstākās tiesas Civillietu departaments,

problēmjautājums saistīts ar galvinieka atbildības pienākumu kreditoram, proti, vai iestājies Komerclikuma 406.pantā

noteiktais noilgums attiecībā uz galvojuma saistību situācijā, kad pastāv galvenā saistība (parāds).

Civillikuma 1692.pantā galvojums definēts kā ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās

personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Atbilstoši Civillikuma 1694.pantā nostiprinātajam

galvojuma akcesoritātes principam, galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds, proti, galvojuma rašanās,

apmērs, pastāvēšana un izbeigšanās ir atkarīga no galvenās saistības pastāvēšanas (sk. Augstākās tiesas 2017.gada

19.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-382/2017 (C33344914) 11.1.punktu).

Stājoties likumīgā spēkā pirmās instances tiesas spriedumam daļā, ar kuru atzīts, ka pastāv galvenā parādnieka

saistība - SIA “B.M.S.W.-13” parāds saskaņā ar finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.OG0213 4 455,66 EUR

apmērā, atbildētāja /pers. C/ dotajam galvojumam kā akcesorai saistībai jeb papildus saistībai noilgums iestāties nevar.

Paziņojumu par neizpildītām saistībām, kas izriet no finanšu līzinga līguma Nr.OG0213, prasītāja

nosūtījusi atbildētājam /pers. C/ 2013.gada 10.oktobrī ierakstītā vēstulē (lietas 1.sēj. 25.-26.lapas).

No lietā esošiem akciju sabiedrības “SEB banka” 24. un 25.maija brīdinājumiem (lietas 1.sēj. 178.-182.lapas)

izriet, ka prasītāja ir paziņojusi par parāda saistībām visiem atbildētājiem. Ņemot vērā dzīvē gūtos novērojumus,

Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt, ka minētie brīdinājumi atbildētājiem varēja tikt nosūtīti vienkāršos pasta

sūtījumos.

Turklāt galvinieka neinformēšana par galvenās parādnieces neizpildītajām saistībām pati par sevi nevar būt

pamats atzinumam par galvojuma izbeigšanos, kad pastāv galvenā saistība, jo tas ir pretrunā ar galvojuma mērķi un

iepriekš norādīto galvojuma raksturojumu no materiālo tiesību viedokļa (sk. Augstākās tiesas 2017.gada 19.oktobra

sprieduma lietā Nr. SKC-382/2017 (C33344914) 11.2.punktu).

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 30.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-46/2015 ir norāde uz

juridiskajā doktrīnā izteiktu atziņu, ka noilguma notecējums tiesai jāņem vērā tikai tad, ja uz to ierunas veidā atsaucas

atbildētājs (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 745.lpp.).

No lietas materiāliem izriet, ka galvenais parādnieks SIA “B.M.S.W.-13” nav cēlusi ierunas vai iebildumus

tiesvedības laikā par noilguma iestāšanos akciju sabiedrības “SEB banka” prasījumiem, kas izriet no finanšu līzinga

(nomas pirkumu) līgumiem, kā arī nav iebildusi pret prasītājas izteiktajiem argumentiem un apsvērumiem un tās

iesniegtajiem pierādījumiem.

No “Lursoft” datu bāzē publiski pieejamās informācijas izriet, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “B.M.S.W.-

13” likvidēta 2015.gada 27.jūlijā. Tādējādi secināms, ka lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā minētajai

atbildētājai bija iespējas izmantot savas Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības, kā arī realizēt Civilprocesa

likuma 10.pantā noteikto sacīkstes principu, tai skaitā arī izteikt ierunas par prasījuma noilguma iestāšanos, ko

atbildētāja nav darījusi.

Pie minētajiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija secina, ka, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1692., 1694.,

1698., 1699.pantiem, prasītājas prasība pret atbildētāju /pers. C/ par solidāru parāda 4 455,66 EUR piedziņu,

piedziņas no SIA “B.M.S.W.-13” neiespējamības gadījumā, ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa

piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Iesniedzot tiesā savu prasības pieteikumu, prasītāja ir aprēķinājusi un samaksājusi valsts nodevu no kopējās

prasības summas 528,53 EUR apmērā (lietas 1.sēj. 9.lapa), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 EUR

apmērā (lietas 1.sēj. 10.lapa), kopā 539,49 EUR. Taču spriedumā atzīts, ka atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ parāda

piedziņas neiespējamības gadījumā no galvenā parādnieka solidāri atbildīgi par parāda daļu 4455,66 apmērā, bet atbildētājs

/pers. B/ – par parāda daļu 2906,07 apmērā.

Ievērojot to, ka prasība apmierināta pilnā apmērā par summu 7361,73, bet solidāra piedziņa no atbildētājiem

/pers. B/ un /pers. C/ noteikta tikai par summu 4 455,66 EUR, kas atbilst 60,5% no kopējās parāda summas, Civillietu

tiesas kolēģija atzīst, ka samērā ar piedzenamo parāda daļu apmēru piedzenami arī tiesas izdevumi.

Proti, tiesas izdevumu 539,49 EUR piedziņas no SIA “B.M.S.W.-13” neiespējamības gadījumā 60,5% no šiem

izdevumiem, kas ir 326,39 EUR, piedzenami solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/, bet 39,5% no šiem izdevumiem,

kas ir 213,10 EUR, piedzenami no atbildētāja /pers. B/.

Kā redzams no lietas materiāliem, saistībā ar lietas izskatīšanu ir radušies ar nosūtīto tiesas dokumentu un tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā – 54,78 EUR (lietas 1.sēj. 3.lapa) un apelācijas

instances tiesā – 35,77 EUR (lietas 2.sēj. 5.lapa), kopā 90,55 EUR, no kuriem 10,96 EUR prasītāja samaksājusi, iesniedzot

prasības pieteikumu. Tādējādi atlikušie izdevumi 79,59 EUR apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punktu, 42.panta pirmo daļu piedzenami valsts ienākumos no atbildētājiem. Ievērojot apstākli, ka SIA “B.M.S.W.-13”

likvidēta 2015.gada 27.jūlijā, bet tiesu praksē nostiprinājusies atziņa, ka nav pieļaujama solidāra ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu piedziņa valsts ienākumos, tad ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 79,59 EUR piedzenami valsts ienākumos no

atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ līdzīgās daļās, proti 39,80 EUR – no /pers. B/, 39,79 EUR – no /pers. C/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 434.panta ceturto daļu, 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš

no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430.pantu, 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

piedziņas no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “B.M.S.W.-13” neiespējamības gadījumā parāda daļu 4455,66 EUR

(četri tūkstoši četri simti piecdesmit pieci euro un 66 centi) piedzīt par labu akciju sabiedrībai “SEB banka”, reģistrācijas

Nr. 40003151743, solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/;

piedziņas no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “B.M.S.W.-13”, reģistrācijas Nr.40003776047, neiespējamības

gadījumā tiesas izdevumu daļu 326,39 EUR (trīs simti divdesmit seši euro un 39 centi) piedzīt solidāri no atbildētājiem

/pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/;

piedziņas no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “B.M.S.W.-13”, reģistrācijas Nr.40003776047, neiespējamības

gadījumā tiesas izdevumu daļu 213,10 EUR (divi simti trīspadsmit euro un 10 centi) piedzīt no atbildētāja /pers. B/;

piedzīt no atbildētāja /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 39,80 EUR (trīsdesmit deviņi euro un 80 centi);

piedzīt no atbildētāja /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 39,79 EUR (trīsdesmit deviņi euro un 79 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami saņēmējam Tiesu administrācija, konta Nr.

LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (fiziskas personas vārds un uzvārds/ juridiskas

personas nosaukums, lietas numurs).

Noteikt 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei. Šajā termiņā

valsts ienākumos piedzenamo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas

apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Spriedums sastādīts 2018.gada 11.maijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja

tiesnese /personiskais paraksts/ I.Stuberovska

Tiesneši /personiskais paraksts/ I.Zaļā

/personiskais paraksts/ I.Ramane