Court finds defendant guilty of obstructing child custody enforcement and imposes a €5 fine.

Lietas Nr.173050518

Lietas arhīva Nr. 1-0505-18/19

ECLI:LV:ZRT:2018:0806.173050518.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2018. gada 6. augustā

Zemgales rajona tiesas

tiesnese S. Daukšte

ar tiesas sēdes sekretāri D. Venderoti

2018.gada 3.augustā atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, deklarētās

dzīvesvietas adrese /adrese/Staburaga pagasts, Jaunjelgavas novads, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.

Aprakstošā daļa

2018. gada 11. jūlijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors V.Rubiķis

sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC244518 par to, ka 2018. gada 28.martā plkst. 11.55 Jaunjelgavas nov., Staburaga pag., /adrese/

/pers. C/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka vairākkārtējām prasībām pārtraukt kavēt Jaunjelgavas novada bāriņtiesas darbiniecēm bāriņtiesas

lēmuma izpildi (neielaida mājā, liedzot bērnu /pers. D/ aizvest – izņemt no ģimenes).

Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- Iestādes) pārstāvis uz tiesas sēdi Aizkraukles rajona tiesā 2018. gada 3. augustā plkst.

11.00 neieradās.

Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta kārtībā 2018.gada 14.jūlijā, nosūtot

pavēsti uz tās elektroniskā pasta adresi (lietas 1.,10. lapa).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties

tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi

nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Iestāde nav paziņojusi par neierašanās iemesliem un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez Iestādes pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties

uz tiesas sēdi, Iestāde nav vēlējusies izmantot tai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteiktās tiesības piedalīties tiesas sēdē.

/pers. C/ sevi par vainīgu pārkāpumā atzina daļēji un paskaidroja, ka neesot pakļāvies policijas darbinieku prasībām, jo bijis ļoti

uztraucies par to, ka meitu grib aizvest, tas radījis lielu stresu. Otrkārt, neesot zinājis, ka bāriņtiesas darbiniekiem ir tādas tiesības izņemt bērnu no

ģimenes. Treškārt, policijas darbinieku klātbūtnē sazvanījies ar zvērinātu advokāti Rozenbergu, kura ieteikusi nepakļauties bāriņtiesas darbiniekiem.

Uzskatot, ka tobrīd vairs nebija pamata meitu izņemt no ģimenes. Tagad apzinoties, ka neesot darījis pareizi. Meitu audzinot faktiski viens, jo māte

klīstot apkārt, uzturieties kompānijās, kur lieto alkoholu.

Motīvu daļa

Uzklausījusi /pers. C/ paskaidrojumus, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. C/ ir saucams pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu un viņam piemērojams administratīvais

sods.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir

noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību

mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem

pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas

darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās

kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta nepieciešams konstatēt, ka

persona pēc policijas darbinieka likumīgu prasību izteikšanas nav pakļāvusies prasībām.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22. pantā noteikto, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Likuma „Par policiju” 11. panta 1.punktā noteikts, ka policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir pienākums palīdzēt deputātiem,

deputātu kandidātiem, kā arī valsts iestāžu amatpersonām, ja tiek traucēta to likumīgā darbība.

Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora V. Rubiķa 2018. gada 28. marta

ziņojumu konstatēts, ka 2018. gada 28. martā plkst. 11.00 saņēmis Jaunjelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētājas p.i. S.Stoķes telefonisku izsaukumu

ar lūgumu nodrošināt bāriņtiesas darbiniecēm netraucētu bāriņtiesas 2018. gada 23. marta lēmuma Nr.1-6/12 par bērna /pers. D/ aizgādības tiesību

pārtraukšanu abiem vecākiem /pers. C/ un /pers. F/ izpildi- bērna izņemšanu no ģimenes dzīvesvietā /adrese/Staburaga pagastā, Jaunjelgavas novadā.

Kopā ar kārtībniekiem J. Ozolu, E. Prodnieku, būdami ģērbušies policijas darbinieku formas tērpos, ieradušies norādītajā adresē plkst. 11.55.

Kopā ar bāriņtiesas darbiniecēm S. Stoķi un I. Ozoliņu piegājuši pie dzīvojamās mājas, kur pa logu ieraudzījis un atpazinis /pers. C/ un /pers. F/, kā arī

aptuveni 3 gadus vecu meitenīti, kura pēc bāriņtiesas darbinieču teiktā bijusi /pers. D/.

/pers. C/ izbāzis galvu pa logu, /pers. F/ bijusi viņam blakus. S. Stoķe paziņojusi minēto bāriņtiesas lēmumu, pieprasījusi nodot meitu bāriņtiesas

darbiniecēm, lai bērnu nogādātu drošā vidē. /pers. C/ pateicis, ka meitu neatdos, viņa esot drošībā, bāriņtiesas lēmumu uzskata par pretlikumīgu, bijis pie

advokātes, lēmums apstrīdēts tiesā.

Pēc tam stādījies priekšā kā valsts policijas darbinieks un /pers. C/ un /pers. F/ vairākkārtīgi mutiski pieprasījis pārtraukt kavēt bāriņtiesas lēmuma

izpildi, ļaujot bāriņtiesas darbiniecēm aizvest viņu meitu (ielaist mājā, saģērbt bērnu), bet /pers. C/ un /pers. F/ ļaunprātīgi nepakļāvās viņa prasībām,

mājoklī bāriņtiesas darbinieces neielaižot un neļaujot aizvest bērnu.

Tā kā nekas nav liecinājis, ka /pers. C/, /pers. F/ lietotu alkoholu vai atrastos alkohola reibumā, ka meitai mājoklī būtu nelabvēlīgi apstākļi, vai pret

viņu būtu vērta vardarbība, nolēmis mājoklī neiekļūt, lai nodrošinātu bāriņtiesas lēmuma izpildi. Kā arī šāda policijas rīcība kaitētu bērnam(lietas 4. lapa).

No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektora E. Prodnieka 2018. gada 5. jūnija

ziņojuma zināms, ka 2018. gada 28. martā ap plkst. 11.00 kopā ar jaunāko inspektoru J. Ozolu devušies uz Staburaga pagastu /adrese/kur jānodrošina

kārtība bāriņtiesas lēmuma izpildei par bērna /pers.D/ izņemšanu no ģimenes sakarā ar to, ka vecākiem /pers. C/ un /pers. F/ pārtrauktas aizgādības

tiesības.

Ierodoties notikuma vietā sastapuši bāriņtiesas darbinieces, inspektoru V. Rubiķi, kas devušies pie mājas logiem un uzsākuši sarunas ar /pers. C/.

Inspektors V. Rubiķis stādījies priekšā kā Valsts policijas amatpersona un vairākkārtīgi pieprasījis pārtraukt kavēt bāriņtiesas lēmuma izpildi, bet /pers.

C/ un /pers. F/ ļaunprātīgi nav pakļāvušies viņa prasībām, bāriņtiesas darbinieces mājās neielaižot un neļaujot aizvest bērnu (lietas 7.lapa).

No Jaunjelgavas novada bāriņtiesas 2018. gada 23. marta lēmuma Nr.1-6/12 zināms, ka bāriņtiesas locekle I. Ozoliņa pieņēmusi vienpersonisku

lēmumu par /pers. D/ aizgādības tiesību pārtraukšanu tēvam /pers. C/ un mātei /pers. F/, nododot bērnu radinieces /pers. J/ aprūpē un uzraudzībā (lietas

6. lapa).

Rakstveida paskaidrojumā /pers. C/ norādījis, ka nav sapratis, ka nedrīkst nelaist policiju. Bērns atradies drošībā, ar sievu bijuši skaidrā, kā arī

zvērināta advokāte ieteikusi nepakļauties. Arī bāriņtiesa rakstot vēstules, ja apstākļi ir zuduši, nav iemesla bērnu izņemt. Notikušo nožēlo, lūdz nesodīt

(lietas 9. lapa).

2018. gada 11. jūlijā par /pers. C/ administratīvo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC244518 (lietas 2. lapa).

No rakstveida pierādījumiem lietā izriet, ka 2018. gada 28. martā, rīkojoties atbilstoši likuma „Par policiju” 11. panta prasībām, policijas

darbinieks V. Rubiķis izteicis likumīgas prasības /pers. C/ pārtraukt kavēt un traucēt Jaunjelgavas novada bāriņtiesas 2018.gada 23.marta lēmuma Nr.1-

6/12 izpildi, bet viņš nav pakļāvies šīm prasībām, proti, nav laidis policijas darbiniekus mājā, tādējādi liedzot Jaunjelgavas novada bāriņtiesas darbiniecēm

izņemt no ģimenes bērnu. Apstākļi, ka /pers. C/ nav bijis informēts par bāriņtiesas darbinieku tiesībām konkrētajā situācijā izņemt bērnu no ģimenes, kā

arī zvērinātas advokātes neveiksmīgi izvēlēta aizstāvības taktika, neatbrīvo /pers. C/ no pienākuma pakļauties policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Tiesnese secina, ka /pers. C/ 2018. gada 28.martā plkst. 11.55 /adrese/Staburaga pagastā, Jaunjelgavas novadā ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts

policijas darbinieka likumīgajām prasībām pārtraukt kavēt un traucēt Jaunjelgavas novada bāriņtiesas darbiniecēm 2018. gada 23. marta lēmuma Nr. 1-

6/12 izpildi par bērna /pers.D/ aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem /pers. F/ un /pers. C/, proti, nelaida mājoklī, liedzot bērnu no ģimenes izņemt.

Tātad /pers. C/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiesnese ņem vērā pārkāpēja personību, pārkāpuma raksturu,

vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. C/ ir zemnieku saimniecības īpašnieks, ienākumi 300 EUR mēnesī. Izskatot lietu

noskaidrots, ka /pers. C/ apgādībā ir četrus gadus veca meita.

Lietā nav ziņu par to, vai /pers. C/ saukts pie administratīvās atbildības. Ieskatoties reģistrā “Uzziņa par sodiem APK procesā SR” redzams, ka

/pers. C/ agrāk nav administratīvi sodīts.

Par /pers.C/ atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošu apstākli tiesnese atzīst izdarītā nožēlošanu, bet atbildību pastiprinošus apstākļus

tiesnese nekonstatē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesneses ieskatā /pers. C/ par izdarīto pārkāpumu piemērojams naudas sods, kas būtu samērīgs un atbilstošs sods.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 175.pantu, 289.6, 289.11, 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 5,00 EUR ( pieci euro).

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas kancelejā - 2018. gada 6. augusta var pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte