Legislator Case Law & Legislation
A420223122 / A42-00482-23 ECLI:LV:ADRJRIT:2023:0417.A420223122.3.S AI generated

Court dismissed non-material damage claim for excessive police procedure costs and emotional distress.

Case Number A420223122 / A42-00482-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request for increased compensation for mental suffering and vehicle-related expenses following a traffic incident. While the applicant argued that the administrative violation proceedings caused severe psychological trauma and significant financial loss, the court found no direct causal link between the police investigation and the claimed damages. Consequently, the court ruled that the procedural process itself, even under pandemic conditions, does not constitute a violation of rights warranting monetary compensation beyond a written apology.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 246.–251. panti; 289.–291. panti: The court established that administrative violation proceedings do not inherently cause non-material damage requiring monetary compensation, and expenses directly related to the applicant's own litigation strategy are not attributable to the authority's actions.

Keywords

AI generated
administrative violation non-material damage causal link procedural costs emotional distress written apology direct causation

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 246.–251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.–291. panti

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. A42-00482-23/29

ECLI:LV:ADRJRIT:2023:0417.A420223122.3.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2023. gada 17. aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Lāsma Lipkina,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. D/ (/pers. D/) pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta

izdošanu, ar kuru /pers. D/ tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi 1560,79 euro apmērā un nemantiskais kaitējums 5000 euro apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2022. gada 17. janvāra spriedumu lietā Nr. 15550007750220.1 (turpmāk – Spriedums)

tika izbeigta pret pieteicēju /pers. D/ ierosinātā administratīvā pārkāpuma lieta.

Pieteicējs vērsās Valsts policijā, lūdzot atlīdzināt viņam mantiskos zaudējumus 1560,79 euro un nemantisko kaitējumu 1200 euro, kas pieteicēja

ieskatā radušies Valsts policijas rīcības rezultātā administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

[2] Ar Valsts policijas 2022. gada 11. maija lēmumu Nr. 368 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) daļēji apmierināts pieteicēja lūgums, piešķirot

viņam atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem 414,10 euro un atvainojoties. Lēmumā, daļēji atsakot zaudējumu un nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu, norādīts turpmāk minētais pamatojums.

[2.1] Mantiskie zaudējumi par transportlīdzekļa nogādāšanu līdz stāvvietai, par transportlīdzekļa stāvēšanu autostāvvietā, datu apstrādi (sadursmes

dienā pieteicēja transportlīdzeklis tika ar autoevakuatoru evakuēts no sadursmes vietas līdz stāvvietai un nevarēja tikt izmantots bez remonta) un

transportlīdzekļa apdrošināšanas izmaksu zaudējumu daļa, kuru nesedz apdrošināšana, nav tiešā cēloņsakarībā ar Valsts policijas rīcību un uzsākto

administratīvā pārkāpuma lietvedību. Šie izdevumi radušies pieteicēja un citas automašīnas sadursmes rezultātā, bojājot abus transportlīdzekļus. Arī

iegādātā kabatiņa A4 formātā nav saistāma ar administratīvā pārkāpuma lietu un pieteicējam atlīdzināmajiem izdevumiem.

[2.2] Dokumentu izstrāde Tieslietu ministrijai administratīvā pārkāpuma lietā par kopējo summu 75 euro nav cēloņsakarībā ar Valsts policijas

rīcību un Spriedumā konstatēto. Par iepazīšanos ar vienu lietas materiālu sējumu tiesā atlīdzināmo izmaksu apmērs ir 20 euro, bet par tāda dokumenta

sastādīšanu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā, atlīdzināmo izmaksu apmērs ir 25 euro. Savukārt komisijas maksa par maksājuma

dokumentu dublikātu sagatavošanu un apstiprināšanu par kopējo summu 20 euro neattiecas uz atlīdzināmajiem izdevumiem par juridisko palīdzību. Ar

kredītiestādes zīmogu apstiprinātu maksājuma uzdevumu iesniegšana, par ko piemērota samaksa, ir pieteicēja iniciatīva, jo maksājuma uzdevumu bija

iespējams iegūt bez maksas internetbankā un nosūtīt elektroniski.

[2.3] Pieteicējs 2020. gada 2. novembrī ieradās Valsts policijā iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, ar kuriem tika iepazīstināts

pilnībā. Pieteicējam netika liegta iespēja iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietvedībā esošajiem dokumentiem, tāpat pieteicējam pastāvēja iespēja

nepieciešamības gadījumā veikt šo dokumentu fotofiksāciju. Tādējādi izdevumi par administratīvā pārkāpuma lietā esošo dokumentu kopēšanu un

ierakstīšanu matricā nav cēloņsakarībā ar Valsts policijas rīcību.

[2.4] Pieteicējs izvēlējies veikt ierakstītas korespondences nosūtīšanu tiesai, nevis, piemēram, dokumentus nosūtīt elektroniski vai izmantojot

dokumentu iesniegšanas risinājumu interneta portālā. Līdz ar to izdevumi par ar VAS ,,Latvijas Pasts” starpniecību sūtītajiem dokumentiem tiesai nav

cēloņsakarībā ar Valsts policijas rīcību.

[2.5] Pieteicējs ir izmantojis viņam Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) garantētās tiesības vērsties tiesā, kā rezultātā tika atcelts

pieņemtais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Tādējādi lietā ir notikusi tāda stāvokļa atjaunošana, kāds bija pirms tiesību aizskāruma. Gandarījumu

pieteicējam sniedz jau iestādes lēmuma atcelšana administratīvā pārkāpuma lietā. Konkrētajā gadījumā nav konstatējams nozīmīgs pieteicēja tiesību

aizskārums, par kuru būtu jāpiešķir atlīdzinājums naudā. Tādējādi samērīgs un atbilstošs nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums ir rakstveida atvainošanās.

[3] Nepiekrītot tam, ka Valsts policija ar pārsūdzēto lēmumu vien daļēji apmierinājusi pieteicēja atlīdzinājuma prasījumu, pieteicējs vērsās

Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi

1560,79 euro apmērā un nemantiskais kaitējums 5000 euro apmērā. Pieteikums un tā papildinājumi pamatoti ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Pret pieteicēju uzsāktās administratīvā pārkāpuma lietas rezultātā pieteicējam nodarīts smags morālais kaitējums, jo viņš bija izbrīnīts un

psiholoģiski smagi traumēts par to, ka šāda situācija vispār var notikt demokrātiskā valstī un iestādē, kuras pienākums ir aizsargāt personu tiesības un

brīvības no noziedzīgiem un prettiesiskiem apdraudējumiem.

[3.2] Ceļu satiksmes negadījuma dienā pieteicējam netika izsniegti nekādi dokumenti, vēlāk viņam telefoniski tika izskaidrota lietas materiālu

izsniegšanas kārtība, proti, ka pieteicējam jāvēršas iestādē ar rakstveida iesniegumu pēc apmaksas veikšanas. Savukārt laikā, kad pieteicējs Valsts

policijā iepazinās ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, inspektore viņam teica, ka laiks ir ierobežots un viņai ir citas darīšanas. Tā rezultātā

pieteicējam nebija pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar rakstveida dokumentiem un fotogrāfijām lietas materiālos. Materiālu fotofiksācija pieteicējam

netika piedāvāta, un fotofiksāciju pieteicējs arī neuzskata par oficiālu dokumentu. Tādējādi lietas materiālu kopēšana un ierakstīšana matricā pieteicējam

bija nepieciešama un izdevumi par dokumentu kopēšanu un ierakstīšanu matricā ir tiešā cēloņsakarībā ar Valsts policijas rīcību.

[3.3] Ja pieteicējam uzreiz tiktu izsniegtas fotoradara videokopijas un lūgums par ekspertīzes veikšanu tiktu izpildīts, tad lieta tiktu ātri atrisināta un

pieteicējam neizveidotos zaudējumi par mašīnas evakuāciju. Pieteicējs vairākkārt brauca uz Fotoradaru nodaļu sniegt iesniegumus, pēc tam pats vērsās

Latvijas Neatkarīgo Ekspertu Asociācijā, jo no izmeklēšanas iestāžu puses šie lūgumi tika noraidīti vai atstāti bez ievērības.

Kopš 2020. gada 22. oktobra pieteicējs bija spiests neaiztikt mašīnu, gaidot ekspertīzi, un turēt to vietā, kur to novietojis evakuators (uz ielas,

apmaksājamā stāvvietā). Pieteicējs gaidīja neatkarīgā eksperta atzinumu līdz 2021. gada maijam, kad tika veikta apskate uz vietas, vēlāk gaidīja līdz

pirmajai tiesas sēdei 2021. gada 10. augustā, kas otras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas neierašanās dēļ tika pārcelta uz 2021. gada

22. septembri.

[3.4] Valsts policija nepamatoti atteicās segt transportlīdzekļa apdrošināšanas izmaksu daļu, kuru nesedza apdrošināšana. Valsts policijas

inspektore sadursmes dienā arī neizskaidroja pieteicējam to, kā viņam atbilstoši normatīvā regulējuma prasībām jānorāda informācija par ceļu satiksmes

negadījuma apstākļiem.

[3.5] Pieteicēja iesniegumi un lūgumi tika noraidīti, tāpēc pieteicējs lūdza juridisko palīdzību, 2021. gada maijā vēršoties Tieslietu ministrijā. Līdz

šādai situācijai pieteicēju noveda tieši iestāžu, īpaši Valsts policijas, rīcība, ignorējot pieteicēja iesniegumus.

[3.6] Pieteicējs sūdzības tiesai sniedza Covid-19 pandēmijas laikā, tās nosūtot tuvākajā pasta nodaļā, lai nebūtu jābrauc līdz tiesai ar sabiedrisko

transportu. Tādējādi pieteicējam radās izdevumi par ar VAS ,,Latvijas Pasts” starpniecību sūtītajiem dokumentiem. Pieteicējs arī bija spiests veikt

komisijas maksu par maksājuma dokumentu dublikātu sagatavošanu un apstiprināšanu. Turklāt pieteicējs sniedza dubultu iesniegumu, jo tiesā

dokumentus neparakstīja un zīmogus uz otra eksemplāra nelika. Pieteicējs Valsts policijā tika maldināts, tāpēc viņam bija iemesls sevi apdrošināt un būt

pārliecinātam, ka tiesa sūdzību saņems.

Pieteicējs uzskata, ka pārsūdzētajā lēmumā piedāvātais interneta portāla lietošanas risinājums nav pieņemams, jo pieteicējs kā 78 gadus vecs

seniors šādus portālus lietot neprot.

[3.7] Attiecībā uz nemantisko kaitējumu pieteicējs uzskata, ka viņam tika nodarīts ļoti smags un nozīmīgs tiesību aizskārums, par kuru būtu jāpiešķir

atlīdzinājums 5000 euro apmērā. Valsts policijas rīcība pieteicējam radījusi neuzticību valsts pārvaldes iestādēm. Turklāt administratīvā pārkāpuma lieta

tika uzsākta Covid?19 pandēmijas laikā, kad ikviena saskarsme un tuvošanās cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības ir uzskatāma par lieku risku, it

sevišķi personai, kas ir Covid-19 infekcijas riska personu grupā. Turklāt dokumentu iesniegšana, informācijas meklēšana, pētīšana, dokumentu

sagatavošana notika pieteicēja atpūtas laikā, brīvdienās un svētku dienās. Laikā, kuru varētu veltīt savai ģimenei un tuvajiem, kā arī savām personīgajām

darīšanām, pieteicējs bija spiests nodarboties ar savu tiesību aizsardzību. Minētās neērtības ir tiešā cēloņsakarībā ar valsts pārvaldes iestāžu rīcību.

[4] Rakstveida paskaidrojumā tiesai Valsts policija pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā ietverto

argumentāciju.

[5] Pieteicējs 2022. gada 1. augustā iesniedzis tiesā iesniegumu, norādot, ka ir saņēmis no apdrošināšanas kompānijas atlīdzību 50 % apmērā par

transportlīdzekļa evakuāciju un stāvvietu, atlīdzinot pieteicējam 230,50 euro. Savukārt 2022. gada 15. septembrī pieteicējs iesniedzis tiesā mantisko

zaudējumu atlīdzinājuma papildinājumu, lūdzot atlīdzināt 31,46 euro par tulkošanas pakalpojumiem – liecinieka liecības iztulkošanu.

[6] Pēc tiesas pieprasījuma pieteicējs 2022. gada 22. decembrī iesniedzis tiesai precizētu lūgtā zaudējumu atlīdzinājuma apmēru, norādot, ka viņš

lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus par dokumentu kopēšanu un ierakstīšanu matricā par kopējo summu 36,34 euro apmērā; par transportlīdzekļa

evakuēšanu no sadursmes vietas un nogādāšanu apmaksājamā stāvvietā 121 euro apmērā un par turpmāku transportlīdzekļa atrašanos stāvvietā

340 euro apmērā (kopā 461 euro apmērā, no kuriem 230,50 euro par transportlīdzekļa evakuāciju un stāvvietu kompensējusi apdrošināšanas

kompānija); par transportlīdzekļa apdrošināšanas izmaksu zaudējumu daļu, kurus nesedz apdrošināšana, 538 euro apmērā, kā arī par izdevumiem par ar

VAS „Latvijas Pasts” starpniecību sūtītajiem dokumentiem tiesai 17,05 euro apmērā. Tāpat pieteicējs norādījis, ka mantiskos zaudējumus sastāda arī

izdevumi 195 euro par juridiskajiem pakalpojumiem, izdevumi 300 euro par eksperta atzinumu lietā, izdevumi 12,68 euro par fotogrāfiju veikšanu un

tulkošanas izdevumi 31,46 euro apmērā.

Valsts policija sniegusi viedokli, ka pieteikums, tostarp ar precizētu atlīdzinājuma summu, nav pamatots, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā

norādītajiem argumentiem. Turklāt pieteicējs neesot ievērojis lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību prasījumam par tulkošanas izdevumu 31,46 euro

apmērā atlīdzināšanu.

Pieteicējs par minēto Valsts policijas viedokli iesniedzis papildu precizējumus, norādot, ka izdevumi 31,46 euro apmērā ir šajā administratīvajā lietā

radušies tiesvedības izdevumi, kā arī lūdzis tiesu atlīdzināt viņam izdevumus par transportlīdzekļa evakuēšanu no sadursmes vietas, nogādāšanu stāvvietā

121 euro apmērā un par turpmāku transportlīdzekļa atrašanos stāvvietā 340 euro apmērā (kopā izdevumus 461 euro apmērā).

Motīvu daļa

[7] Lietā ir strīds par to, vai saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietvedību pret pieteicēju, kas tikusi izbeigta, Valsts policija pieteicējam noteikusi

atbilstīgu atlīdzinājumu.

[8 ] Ar Spriedumu tika izbeigta pret pieteicēju ierosinātā administratīvā pārkāpuma lieta, un pieteicējs saistībā ar nepamatotu (izbeigtu)

administratīvā pārkāpuma lietvedību ir lūdzis atlīdzinājumu. Vienlaikus pieteicējs šajā lietā norādījis uz vairākiem, pēc viņa ieskata, pieļautiem papildu

procesuāliem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma lietā.

Tādējādi tiesa norāda, ka tā vispārīgi nevar pārvērtēt apstākļus administratīvā pārkāpuma lietvedībā. Tās uzdevums ir pārbaudīt, vai iestāde, kuras

kompetencē ir izlemt jautājumu par atlīdzinājumu, ir ievērojusi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas

likuma (turpmāk – Kaitējuma atlīdzināšanas likums) normas un noteikusi atbilstošu atlīdzinājumu par pārkāpumu, kuru konstatējusi kompetentā iestāde

(sk. Senāta 2021. gada 10. decembra lēmuma lietā Nr. SKA?644/2021 5. punktu). Izskatāmajā gadījumā arī nav konstatējama tāda izņēmuma

situācija, kurā administratīvā pārkāpuma procesā nebūtu bijusi iespēja izvērtēt pieteicēja argumentus par iespējamiem procesuāliem pārkāpumiem. No

lietas materiāliem konstatējams, ka Valsts policijā tika veikta dienesta pārbaude, kurā atzīts, ka Valsts policijas amatpersonu rīcībā nav konstatējami

procesuāli pārkāpumi. Tāpat arī Spriedumā ir vērtēti pieteicēja argumenti, tostarp viņa norādītie apsvērumi par iespējamu viņa paraksta viltošanu.

Pieteicēja argumenti par iespējamiem papildu procesuāliem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma lietā pēc būtības ir vērsti uz dienesta pārbaudes

atzinumā un Spriedumā ietverto secinājumu pārvērtēšanu. Taču šīs lietas ietvaros nav pārvērtējams nedz dienesta pārbaudes atzinums, nedz arī

administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtie nolēmumi un veiktās procesuālās darbības.

Līdz ar to tiesa šajā lietā nepārvērtēs administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus un tajā pieņemtos nolēmumus, bet izvērtēs to, vai pieteicējam ir

piešķirts atbilstīgs atlīdzinājums saistībā ar nepamatotu (izbeigtu) administratīvā pārkāpuma lietvedību pret viņu.

[9] Satversmes 92. panta trešais teikums paredz, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šajā normā lietotais termins „atbilstīgs atlīdzinājums” ietver taisnīgu gandarījumu, kas konkrētajā tiesiskajā situācijā ir

samērojams ar personas tiesību aizskārumu. Atbilstīgam atlīdzinājumam ir vairākas funkcijas – visupirms jau kompensācijas, samierināšanas, kā arī

vispārējās un speciālās prevencijas funkcija. Minēto funkciju mērķis ir panākt efektīvu taisnīguma atjaunošanu un pamattiesību aizsardzību (sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 7. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2019-21-01 10.2. apakšpunktu).

Satversmes 92. pantā paredzētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu ir konkretizētas citstarp Kaitējuma atlīdzināšanas likumā. Tā mērķis ir

nodrošināt privātpersonai tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu citstarp par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts administratīvā pārkāpuma

lietvedībā iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ.

Administratīvā pārkāpuma lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu noteic Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 5. pants. Panta pirmā

daļa paredz, ka privātpersonai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, ja spēkā stājies lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanu sakarā

ar to, ka nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva vai ar to, ka fiziskā persona rīkojusies galējās nepieciešamības vai

nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī. Neviens no šajā panta daļā noteiktajiem kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem tieši neattiecas uz

izskatāmo gadījumu.

Vienlaikus, kaut arī Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 5. pantā ir tieši uzskaitīti gadījumi, kad personai ir tiesības uz atlīdzinājumu, likumdevējs minēto

uzskaitījumu nav atzinis par izsmeļošu. Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 2. panta otrā daļa paredz, ka šā likuma noteikumi ir piemērojami arī šajā likumā

tieši neminētos gadījumos, ja citstarp administratīvā pārkāpuma lietvedībā personai nodarīts kaitējums iestādes prettiesiskas rīcības dēļ (sk. Senāta

2018. gada 14. novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1081/2018 12.–13. punktu).

Ievērojot minēto un to, ka ar Spriedumu ir izbeigta uzsāktā administratīvā pārkāpuma lietvedība pret pieteicēju, tiesa secina, ka lietā ir konstatējams

Kaitējuma atlīdzināšanas likumā noteiktais tiesiskais pamats nodarītā kaitējuma un zaudējumu atlīdzināšanai.

[10] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs vērsās Valsts policijā ar lūgumu atlīdzināt viņam mantiskos zaudējumus 1560,79 euro apmērā un

nemantisko kaitējumu.

Valsts policija ar pārsūdzēto lēmumu atlīdzināja pieteicējam izdevumus par autotehnisko situatīvo pētījumu veikšanu 300 euro, izdevumus par

iesniegumu Latvijas Neatkarīgo Ekspertu Asociācijai ar lūgumu veikt autotehnisko situatīvo pētījumu par ceļu satiksmes negadījumu un izdevumus par A4

krāsu izdruku par kopējo summu 12,60 euro apmērā, kā arī izdevumus par juridiskās palīdzības pakalpojumiem 45 euro apmērā. Tādējādi Valsts

policija atlīdzināja pieteicēja mantiskos zaudējumus kopsummā 357,60 euro. Papildus, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu

indeksu par laika posmu no pieteicēja saukšanas pie administratīvās atbildības līdz pārsūdzētā lēmuma sagatavošanas dienai, palielināta pieteicējam

atlīdzināmā summa, to nosakot 414,10 euro apmērā.

Vienlaikus Valsts policija atteica atlīdzināt pieteicējam mantiskos zaudējumus saistībā ar dokumentu kopēšanu un ierakstīšanu matricā

(36,34 euro), transportlīdzekļa vešanu un nogādāšanu, kā arī transportlīdzekļa stāvēšanu autostāvvietā (461 euro), transportlīdzekļa apdrošināšanas

izmaksu zaudējumiem (538 euro), juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu (150 euro), administratīvā pārkāpuma lietvedību tiesā (17,05 euro),

SIA „Copy Pro” iegādātu A4 formāta kabatiņu (0,08 euro). Tam nepiekrītot, pieteicējs vērsies administratīvajā tiesā, lūdzot labvēlīgāka administratīvā

akta izdošanu. Vēršoties administratīvajā tiesā, pieteicējs arī palielinājis nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma summu.

Līdz ar to pamatjautājums, kas tiesai jāizvērtē šajā lietā, ir par to, vai pieteicējam konkrētajā gadījumā ir tiesības uz mantisko zaudējumu un

nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu lielākā apmērā, nekā iestāde to nolēmusi piešķirt pieteicējam.

Ņemot vērā minēto, tiesa visupirms izvērtēs, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu – mantisko zaudējumu

atlīdzinājumu lielākā apmērā. Savukārt pēc tam tiesa izvērtēs, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu – nemantiskā

kaitējuma atlīdzinājumu lielākā apmērā.

[11] Papildus pieteicējs lūdzis atlīdzināt viņam izdevumus, kas radušies šīs tiesvedības laikā 31,46 euro apmērā saistībā ar dokumenta tulkojuma

iesniegšanu tiesai.

Administratīvajā procesā, pārsūdzot iestādes atteikumu piešķirt atlīdzinājumu, personai var rasties ar tiesvedību saistīti izdevumi. Šādi izdevumi var

rasties, lai persona panāktu, ka ar atlīdzinājumu tiek novērstas (kompensētas) prettiesiskās rīcības administratīvā pārkāpuma lietā radītās sekas. Tādējādi

šādi izdevumi var tikt vērtēti kā tādi mantiskie zaudējumi, kas personai radušies saistībā ar prettiesisku rīcību administratīvā pārkāpuma lietā, kaut arī tie

faktiski rodas pēc tam, kad administratīvā pārkāpuma lieta ir jau noslēgusies (sal. sk. Senāta 2019. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-

461/2019 8. punktu).

Vienlaikus attiecībā uz prasījumu par izdevumu, kas saistīti ar tiesvedību administratīvajā tiesā, atlīdzināšanu norādāms, ka šāds prasījums ir saistīts

ar pamatprasījumu lietā jeb ir tam pakārtots. Proti, ja tiesa atzīst, ka iestāde pamatoti atteikusi atlīdzinājuma piešķiršanu, tad tas, ka attiecīgajai personai

bijuši izdevumi saistībā ar vēršanos administratīvajā tiesā, nenozīmē, ka šie izdevumi personai ir atlīdzināmi. Minētais pamatojams ar atlīdzinājuma institūta

jēgu – nodrošināt, ka personai tiek atlīdzināts par to, kas tai nepamatoti nodarīts. Tādējādi, ja persona tērē līdzekļus, prasot iestādē un tiesā to, kas tai

nepienākas, ar šādu prasījumu izteikšanu saistītie izdevumi nav uzskatāmi par zaudējumiem, kas personai radīti ar iestādes prettiesisku lēmumu vai rīcību,

un līdz ar to arī nav atlīdzināmi (sal. sk. Senāta 2019. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-461/2019 9. punktu).

Līdz ar to tiesai būs pamats lemt par tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas pieteicējam varētu būt radušies saistībā ar tiesvedību administratīvajā tiesā šīs

lietas ietvaros, ja prasījums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu būs pilnībā vai daļā apmierināms.

[12] Atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10. panta pirmajai daļai zaudējums šā likuma izpratnē ir mantiski novērtējams pametums, kas

privātpersonai radies iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietvedībā.

Savukārt šā likuma 7. pants noteic, ka tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesisko vai nepamatoto

rīcību un privātpersonai nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcību un tās radīto laika

ziņā vēlāk sekojošo kaitējumu, proti, minētā rīcība radījusi un noteikusi kaitējuma iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis

šo kaitējumu. Līdz ar to tiesai jānoskaidro, vai izskatāmajā gadījumā ir konstatējama cēloņsakarība starp Valsts policijas uzsākto administratīvā

pārkāpuma lietvedību pret pieteicēju un zaudējumiem, kas viņam radušies.

[12.1] Pieteicējs uzskata, ka viņam papildus ir atlīdzināmi mantiskie zaudējumi par dokumentu kopēšanu un ierakstīšanu matricā. Pieteicējs to

pamatojis ar apstākli, ka viņam netika nodrošināta iespēja pietiekami ilgu laiku iepazīties ar lietas materiāliem Valsts policijā, tāpēc viņam bija

nepieciešama lietas materiālu kopēšana un ierakstīšana matricā.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējam ir radušies izdevumi par dokumentu kopēšanu un ierakstīšanu matricā 36,34 euro apmērā. Taču tiesa

nevar piekrist tam, ka šādi izdevumi konkrētajā gadījumā ir tiešā cēloņsakarībā ar administratīvā pārkāpuma lietvedību. Ir saprotami, ka pieteicējam ērtāk

ar lietas materiāliem iepazīties ir tad, ja tie tiek nokopēti un ierakstīti matricā. Taču tiesai nav pamata apšaubīt, ka pieteicējam atbilstoši 2021. gada

17. marta dienesta pārbaudes atzinumā konstatētajam Valsts policijā tika nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem. Tāpat arī tiesai nav pamata

apšaubīt, ka pieteicējam bija iespēja veikt dokumentu fotofiksāciju. Pieteicējs arī pats norādījis, ka mēnesi pēc sadursmes viņam tika ļauts veikt lietas

materiālu fotofiksāciju (sk. lietas 2. sēj. 87. lp. reversu). Tādējādi nav pamata secināt, ka pieteicējam varēja tikt liegta iespēja veikt dokumentu

fotofiksāciju. Pieteicējs arī norādījis, ka viņš dokumenta fotofiksāciju neuzskata par oficiālu dokumentu. Vienlaikus pieteicējs nav pamatojis, ka viņam

kādu objektīvu apstākļu dēļ būtu bijušas nepieciešamas likumā noteiktā kārtībā apliecinātas dokumentu kopijas. Tāpat arī pieteicējs nav norādījis, ka

viņam nebūtu tehniskā nodrošinājuma dokumentu fotofiksāciju veikšanai.

Līdz ar to pieteicēja izdevumi par dokumentu kopēšanu un ierakstīšanu matricā nav tiešā cēloņsakarībā ar Valsts policijas rīcību administratīvā

pārkāpuma lietvedībā.

[12.2] Pieteicējs uzskata, ka viņam papildus ir atlīdzināmi mantiskie zaudējumi par transportlīdzekļa nogādāšanu līdz autostāvvietai, kā arī

transportlīdzekļa stāvēšanu autostāvvietā kopumā 461 euro apmērā. Šie izdevumi pieteicējam esot radušies saistībā ar to, ka viņam bija jāgaida

ekspertīzes veikšana, tāpēc viņš nav varējis transportlīdzekli izmantot. Savukārt Valsts policija norādījusi, ka transportlīdzeklis ir aizvests ar evakuatoru

un nogādāts autostāvvietā tāpēc, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums un transportlīdzeklis ticis bojāts.

No lietas materiāliem neizriet, ka personas transportlīdzekļa aizvešana ar evakuatoru no ceļu satiksmes negadījuma vietas izskatāmajā gadījumā

būtu izrietējusi no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas vai kādām procesuālām darbībām administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Tās ir sekas

ceļu satiksmes negadījumam un tam, ka transportlīdzeklis ceļu satiksmes negadījumā ticis bojāts. Tāpat arī evakuēta transportlīdzekļa novietošana

maksas stāvlaukumā var būt sekas ceļu satiksmes negadījumam, taču tā nav cēloņsakarībā ar Valsts policijas rīcību administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

No lietas materiāliem arī neizriet, ka pieteicējam autotehniskās ekspertīzes veikšanai būtu bijis pienākums viņa transportlīdzekli turēt konkrētajā

stāvlaukumā un konkrēto laiku, par kuru pieteicējs lūdzis atlīdzinājumu.

Līdz ar to izskatāmajā gadījumā nav saskatāma cēloņsakarība starp pieteicēja transportlīdzekļa nogādāšanu līdz autostāvvietai, kā arī

transportlīdzekļa stāvēšanu maksas autostāvvietā un Valsts policijas rīcību administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

[12.3] Pieteicējs uzskata, ka viņam papildus ir atlīdzināmi mantiskie zaudējumi par transportlīdzekļa apdrošināšanas izmaksu zaudējumiem

538 euro apmērā.

Apstāklis, ka personai ceļu satiksmes negadījuma transporta apdrošināšanas izmaksas netiek segtas, ir saistīts ar pašu ceļu satiksmes negadījumu

un apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtību. Pieteicējs norādījis, ka Valsts policijas inspektore sadursmes dienā arī neizskaidroja pieteicējam to, kā

viņam atbilstoši normatīvā regulējuma prasībām jānorāda informācija par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem. Pieteicējs neesot sapratis, ka viņam

jānorāda, ka viņš ir cietušais ceļu satiksmes negadījumā. Taču no Sprieduma neizriet, ka Valsts policija būtu rīkojusies prettiesiski, neatzīstot pieteicēju

par cietušo ceļu satiksmes negadījumā. Administratīvā pārkāpuma lieta tika izbeigta, jo nebija noskaidrojams, kurš no ceļu satiksmes dalībniekiem varētu

būt izraisījis ceļu satiksmes negadījumu. Ņemot vērā minēto, nav noskaidrojams arī tas, kura persona šajā ceļu satiksmes negadījumā bija atzīstama par

cietušo. Tādējādi tam, ka pieteicējam kādā daļā netiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, nav saistības ar Valsts policijas rīcību administratīvā

pārkāpuma lietvedībā.

Līdz ar to nav saskatāma cēloņsakarība starp transportlīdzekļa apdrošināšanas izmaksām (to zaudējumiem) un Valsts policijas rīcību administratīvā

pārkāpuma lietvedībā.

[12.4] Pieteicējs uzskata, ka viņam papildus ir atlīdzināmi mantiskie zaudējumi par juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu 150 euro apmērā.

Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Izmaksas par

juridisko palīdzību un ar to saistītajiem izdevumiem atlīdzina atbilstoši normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu

kriminālprocesā noteiktajiem veidiem un apmēram.

Likumā minētā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atlīdzinājuma veidi un apmērs ir noteikti Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra

noteikumos Nr. 1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas

kartību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1493). Šo noteikumu 8. punkts noteic, ka valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību kriminālprocesā: procesuālā

dokumenta sastādīšanu pirmstiesas procesa un tiesvedības stadijā (8.2. apakšpunkts) un pārstāvību un aizstāvību pirmstiesas procesā un tiesas sēdē

(8.3. apakšpunkts). Savukārt noteikumu 28. punkts noteic apmēru, kādu juridiskās palīdzības sniedzējam valsts maksā par juridisko palīdzību vienai

personai kriminālprocesā.

Noteikumu Nr. 1493 28.3. apakšpunkts noteic, ka par tāda dokumenta sastādīšanu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā

(iebildums vai paskaidrojums) izmaksā kompensāciju 25 euro, bet šo noteikumu 28.10. apakšpunkts paredz, ka par iepazīšanos ar vienu krimināllietas

materiālu sējumu izmaksā kompensāciju 20 euro. Savukārt šo noteikumu 30. punkts precizē, ka 28.3. apakšpunktā minētais samaksas apmērs ietver

juridiskās palīdzības sniedzēja juridisko konsultāciju, sastādot procesuālo dokumentu.

Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka pieteicējam radušās izmaksas par atzinuma pēc tiesas sprieduma administratīvā pārkāpuma

lietā sastādīšanu 50 euro apmērā un par iepazīšanos ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem 50 euro apmērā. Lietā nav strīda, ka administratīvā

pārkāpuma lietas materiāli, ar kuriem notikusi iepazīšanās, ir vienā sējumā. Valsts policija atbilstoši Noteikumu Nr. 1493 28.3. apakšpunktam par tāda

dokumenta sastādīšanu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā, atlīdzinājusi pieteicējam 25 euro apmērā un par iepazīšanos ar vienu

lietas materiālu sējumu tiesā atbilstoši šo noteikumu 28.10. apakšpunktam atlīdzinājusi izmaksas 20 euro apmērā.

Valstij nav pienākuma pilnā apmērā atlīdzināt personai visus ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus. Satversmes 92. pantā ietvertās tiesības uz

tiesas pieejamību būtībā tiek nodrošinātas, ja personai ir pietiekami plašas iespējas izvēlēties juridiskās palīdzības sniedzēju un ja valsts ir izveidojusi tādu

tiesisko regulējumu, kas gadījumā, kad lieta izšķirta personai par labu, paredz ar šo palīdzību saistīto izdevumu atlīdzināšanu saprātīgā apmērā (sal.

sk. Satversmes tiesas 2022. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2021-25-03 11. punktu).

Izskatāmajā gadījumā pieteicējam ir atlīdzināta gandrīz puse no viņa izdevumiem par juridisko palīdzību – par atzinuma sniegšanu pēc tiesas

sprieduma un iepazīšanos ar lietas materiāliem kopumā 100 euro apmērā atlīdzināti 45 euro. Tiesas ieskatā, šāds atlīdzinājuma apmērs par atzinuma

sniegšanu un iepazīšanos ar lietas materiāliem ir saprātīgs. Arī pieteicējs nav norādījis uz objektīviem apstākļiem, kuru dēļ šāds apmērs konkrētajā

gadījumā nebūtu saprātīgs un neizpildītu pienācīga atlīdzinājuma par juridisko palīdzību funkciju. Pieteicējs pamatā iebildis tam, ka Valsts policija nav

atlīdzinājusi pieteicēja izmaksas, kas viņam radušās par dokumentu iesniegšanu Tieslietu ministrijai, kā arī komisijas maksu par maksājuma dokumentu

dublikātu sagatavošanu un apstiprināšanu.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs lūdzis atlīdzināt juridiskās palīdzības izmaksas saistībā ar dokumentu izstrādi Tieslietu ministrijai par summu

75 euro. Pieteicējs norādījis, ka viņš vērsies Tieslietu ministrijā, lūdzot palīdzību saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietas virzību. No lietas materiāliem

izriet, ka pieteicējs lūdzis Tieslietu ministrijai skaidrot informāciju par tulka pieaicināšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Taču izdevumi par šādu vēršanos

tādās institūcijās, kas nav kompetentā iestāde vai tiesa administratīvā pārkāpuma lietas virzībā, nav tiešā cēloņsakarībā ar administratīvā pārkāpuma

lietvedību.

Pieteicējs saistībā ar juridiskās palīdzības pakalpojumiem lūdzis atlīdzināt arī komisijas maksu par maksājuma dokumentu dublikātu sagatavošanu

un apstiprināšanu 20 euro apmērā, bet šādi izdevumi nav saistīti ar juridisko palīdzību un izskatāmajā gadījumā arī nav cēloņsakarībā ar administratīvā

pārkāpuma lietu. Ar kredītiestādes zīmogu apstiprinātu maksājuma uzdevumu iesniegšana nav saistīta ar juridisko palīdzību, turklāt maksājuma

uzdevumus valsts pārvaldes iestādei vai tiesai vispārīgi ir iespējams iesniegt elektroniski. Savukārt maksājuma uzdevumu personai ir iespējams iegūt bez

maksas internetbankā. Pieteicējs nav pamatojis, ka šajā gadījumā viņam būtu bijusi objektīva nepieciešamība pēc maksājuma dokumenta dublikāta

sagatavošanas vai apstiprināšanas. Tiesa saprot pieteicēja vēlmi papildus nodrošināties un pārliecināties par to, ka viņa dokumenti ir uzticami. Taču tā

rezultātā radušies izdevumi nav bijuši objektīvi nepieciešami lietas virzībā un tāpēc nav cēloņsakarībā ar Valsts policijas rīcību un administratīvā

pārkāpuma lietvedību.

Līdz ar to izskatāmajā gadījumā nav konstatējamas papildu juridiskās palīdzības izmaksas, kas pieteicējam būtu atlīdzināmas.

[12.5] Pieteicējs uzskata, ka viņam papildus ir atlīdzināmi mantiskie zaudējumi par administratīvā pārkāpuma lietvedību tiesā 17,05 euro apmērā.

Pieteicējs paskaidrojis, ka viņš sūdzības sniedza Covid-19 pandēmijas laikā, tās nosūtot tuvākajā pasta nodaļā, lai nebūtu jābrauc līdz tiesai ar

sabiedrisko transportu. Tādējādi pieteicējam radušies izdevumi par dokumentu nosūtīšanu ar VAS ,,Latvijas Pasts” starpniecību ierakstītā pasta sūtījumā.

Pieteicējs Valsts policijā ticis maldināts, tāpēc viņam bijis iemesls sevi apdrošināt un būt pārliecinātam, ka tiesa sūdzību saņems. Tāpat pieteicējs norāda,

ka pārsūdzētajā lēmumā piedāvātais interneta portāla lietošanas risinājums nav pieņemams, jo pieteicējs kā 78 gadus vecs seniors šādus portālus lietot

neprot. Savukārt Valsts policija norādījusi, ka pieteicējam bija iespēja dokumentus iesniegt elektroniski, tostarp izmantojot dokumentu iesniegšanas

risinājumu portālā https://manas.tiesas.lv/eTiesas/.

Valsts policija pamatoti norādījusi, ka pieteicējam bija iespēja iesniegt viņa sūdzības tiesai administratīvā pārkāpuma lietā arī elektroniskā veidā. No

lietas materiāliem izriet, ka elektroniska dokumentu iesniegšana pieteicējam bija pieejama un saprotama. To apliecina gan tas, ka pieteicējs 2020. gada

24. oktobra iesniegumu Valsts policijai iesniedzis ar vienotā valsts un pašvaldību pakalpojuma portāla www.latvija.lv starpniecību (sk. lietas 1. sēj.

162.–163. lp.), gan arī tas, ka viņš sazinājies ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju 2021. gadā tieši elektroniskā veidā (sk. lietas 1. sēj. 165.–

169. lp.). Turklāt arī izskatāmajā lietā pieteicējs dokumentus iesniedz elektroniski, parakstot ar elektronisko parakstu. Uz iestādes norādi, ka pieteicējs

dokumentus varēja iesniegt elektroniski vai interneta portālā, pieteicējs vispārīgi norādījis, ka attiecīgu interneta portālu viņš nelieto sava vecuma dēļ.

Taču, kā jau konstatēts iepriekš, pieteicējam, neskatoties uz viņa cienījamo vecumu, ir pieejama un saprotama elektroniskā dokumentu aprite, tostarp

elektroniska dokumentu iesniegšana. Tādējādi tiesa nekonstatē, ka pieteicējam konkrētajā gadījumā būtu bijuši kādi objektīvi šķēršļi savas sūdzības tiesai

administratīvā pārkāpuma lietā iesniegt elektroniski.

Viens no konstitucionālajiem principiem, kas vērsts uz Satversmē ietverto mērķu un vērtību aizsardzību, kā arī to īstenošanu, ir ilgtspējība (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 11. punktu). Satversmes ievada piektās rindkopas trešais teikums paredz,

ka ikviens rūpējas par vidi un dabu. Tas atspoguļo citstarp pienākumu atturēties no darbībām, kas varētu kaitēt apkārtējai videi (sk. Satversmes tiesas

2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 20. punktu). Ir vispārzināms, ka elektroniska dokumentu aprite ir videi draudzīgāka nekā

dokumentu aprite papīra formātā. Tāpēc, no ilgtspējības principa raugoties, nebūtu racionāla arī pašmērķīga dokumentu iesniegšana tieši papīra formātā

un ar pasta komersanta starpniecību, ja to var izdarīt elektroniski.

Tāpat arī tiesa neuzskata par pamatotiem pieteicēja argumentus par nepieciešamību pēc papildu drošības, ka dokumenti tiek saņemti tiesā.

Pieteicējs šādu nepieciešamību saista ar neuzticību valsts pārvaldes iestādēm. Tiesa saprot, ka pieteicējs var vēlēties gūt pārliecību par to, ka dokuments

tiesā ir saņemts. Taču pieteicējs par to var pārliecināties, arī iesniedzot dokumentu elektroniskā veidā. Līdz ar to tas nav pamats, lai konstatētu, ka

izdevumi, kas pieteicējam radušies, nosūtot sūdzības tiesai administratīvā pārkāpuma lietā ar pasta komersanta starpniecību ierakstītā pasta sūtījumā, ir

bijuši nepieciešami viņa tiesību aizsardzībai un cēloņsakarībā ar Valsts policijas rīcību administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējs varēja izvairīties no izdevumiem par dokumentu nosūtīšanu tiesai ierakstītā pasta sūtījumā, proti, šie izdevumi

nav bijuši nenovēršami, tāpēc nav konstatējama cēloņsakarība pieteicēja izdevumiem par administratīvā pārkāpuma lietvedību tiesā ar Valsts policijas

rīcību administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

[12.6] Pieteicējs uzskata, ka viņam papildus ir atlīdzināmi mantiskie zaudējumi par SIA „Copy Pro” iegādātu A4 formāta kabatiņu 0,08 euro

apmērā.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs 2021. gada 3. jūnijā SIA „Copy Pro” iegādājies A4 formāta kabatiņu, par ko pieteicējs samaksājis

0,08 euro (čeks Nr. 106827). Tiesa norāda, ka objektīvi nav saskatāma nekāda cēloņsakarība personas iegādātai A4 formāta kabatiņai ar

administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pret pieteicēju.

Rezumējot minēto, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā nav saskatāma cēloņsakarība pieteicēja norādītajiem papildu mantiskajiem zaudējumiem

ar nepamatotu (izbeigtu) administratīvā pārkāpuma lietu pret pieteicēju. Līdz ar to nav pamata pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai –

mantisko zaudējumu atlīdzinājumam lielākā apmērā.

[13] Pieteicējs lūdzis viņam atlīdzināt nemantisko kaitējumu 5000 euro apmērā.

Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 11. pants paredz, ka nemantiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir citstarp iestādes, prokuratūras vai tiesas

prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīts fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības,

goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas

nemantiskās sekas. Atbilstoši minētā likuma 14. panta pirmajai daļai nemantisko kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto

interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības raksturu, apsūdzības smagumu,

kriminālprocesa ilgumu, fiziskās personas personību un rīcību, līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

Savukārt minētā likuma 14. panta otrā daļa paredz, ka nemantisko kaitējumu atlīdzina, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma

nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, atvainojoties vai samaksājot atbilstīgu atlīdzību. Savukārt minētā panta trešā daļa

paredz, ka gadījumā, ja, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav

smags, nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida vai publiska atvainošanās.

Turklāt Senāts atzinis: valsts rīcības prettiesiskuma konstatēšana un novēršana pati par sevi var būt atbilstīgs atlīdzinājums (sk. Senāta 2022. gada

25. februāra sprieduma lietā Nr. SKA?254/2022 12. punktu). Līdz ar iestādes nepamatotas rīcības konstatēšanu un tās seku novēršanu persona

saņem taisnīgu gandarījumu par savu tiesību aizskārumu.

Ar Spriedumu ir izbeigta administratīvā pārkāpuma lieta pret pieteicēju un Valsts policija ir atlīdzinājusi pieteicējam tos izdevumus, kas bijuši tiešā

cēloņsakarībā ar pret pieteicēju uzsākto administratīvā pārkāpuma lietu. Tas nozīmē, ka pieteicēja gadījumā ir gan konstatēts valsts rīcības prettiesiskums

(izbeigta administratīvā pārkāpuma lieta), gan arī novērstas ar to radītās sekas, atlīdzinot pieteicējam administratīvā pārkāpuma lietas dēļ radušos

izdevumus. Turklāt Valsts policija arī rakstveidā atvainojusies pieteicējam.

Izskatāmajā gadījumā pieteicējs pēc būtības ir īstenojis savas pamattiesības uz taisnīgu tiesu un panācis, ka administratīvā pārkāpuma lieta pret viņu

tiek izbeigta. Tādējādi nav pamatota pieteicēja norāde, ka viņš ir saskāries ar ārkārtēju situāciju, kas nebūtu pieļaujama demokrātiskā tiesiskā valstī. Tieši

pretēji, pieeja tiesai savu tiesību aizsardzības īstenošanā ir viena no demokrātiskas tiesiskas valsts būtiskākajiem elementiem.

Konkrētajā gadījumā pieteicējam arī nav radušās kādas paliekošas nelabvēlīgas nemantiskās sekas. Pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus tiesai,

kas apliecinātu viņa apgalvojumus par to, ka uzsāktās administratīvā pārkāpuma lietvedības dēļ viņš ticis psiholoģiski smagi traumēts un piedzīvojis

depresiju. Tiesai arī nav saprātīga pamata pieņemt, ka process iestādē un tiesā pats par sevi varētu personai šādas sekas radīt, tāpēc arī nebūtu lietderīgi

tiesai pieprasīt pieteicējam iesniegt papildu pierādījumus šajā jautājumā.

Pieteicējs, iesniedzot tiesai administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, norādījis, ka tie apliecina to, ka administratīvā pārkāpuma process

konkrētajā gadījumā viņam bijis liels morālais slogs un radījis pārdzīvojumus, pat ciešanas. Taču Valsts policija pamatoti norādījusi, ka neērtības, kas

rodas, apstrīdot iestādes lēmumu augstākā iestādē vai pārsūdzot tiesā, pašas par sevi nerada morālu kaitējumu; tas ir tiesību normās paredzēts

privātpersonas tiesību aizsardzības mehānisms, kas pats par sevi nav uzskatāms par pazemojošu un morālās ciešanas izraisošu. Tiesai ir saprotams, ka

tiesvedības process, turklāt Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos, varēja pieteicējam radīt papildu emocionālo spriedzi viņa ikdienā (nelielus

emocionālus pārdzīvojumus). Taču šādi apstākļi paši par sevi neliecina par smagu personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu un nevar

būt par pamatu atlīdzinājuma piešķiršanai naudā. Atbilstīgs atlīdzinājums par nelieliem emocionāliem pārdzīvojumiem ir rakstveida atvainošanās (sal. sk.

Senāta 2018. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-1381/2018 10. punktu). Tādējādi atbilstoši konkrētajiem lietas apstākļiem pienācīgs

atlīdzinājums pieteicējam ir rakstveida atvainošanās.

Līdz ar to tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā nav pamata pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai – nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumam lielākā apmērā.

[14] Tā kā ir noraidāms pamatprasījums lietā, noraidāms ir arī ar to saistītais (tam pakārtotais) prasījums par izdevumu, kas pieteicējam varētu būt

radušies saistībā ar tiesvedību administratīvajā tiesā šīs lietas ietvaros, atlīdzināšanu 31,46 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu un 289.–291. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. D/ pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņam tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi 1560,79 euro

apmērā un nemantiskais kaitējums 5000 euro apmērā, un ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšanu 31,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L. Lipkina