Court orders monthly child support payment and state court costs in a simplified procedure case.

Lietas arhīva Nr. C-3692-21/1

ECLI:LV:RPPT:2021:0722.C68369221.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 22.jūlijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Žanna Gaigale- Prudņikova

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2021.gada 29.aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts prasītāja /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasības pieteikums pret /pers. B/ par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2020.gada 4.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgta vienošanās, ar kuru puses vienojās, ka abi vecāki kopīgi

īstenos pušu kopīgo bērnu /pers. C/ un /pers. D/ aizgādību un abi vecāki uzturēs bērnus. Meita /pers.D/ dzīvo ar atbildētāju, bet dēls /pers. C/ dzīvo ar

prasītāju. Prasītājs katru mēnesi pārskaita uzturlīdzekļus atbildētājai meitas Poļinas uzturam, bet atbildētāja prasītājam uzturlīdzekļus dēla Timura uzturam

nedod. Ņemot vērā, ka atbildētāja nepilda pušu noslēgto vienošanos, prasītājs ceļ prasību tiesā. Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 177. un

179.pantu, 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 ”Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” lūdz piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājam uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam 150,00 euro mēnesī, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz bērna pilngadībai vai apstākļu izmaiņām. Lūdz noteikt sprieduma

nekavējošu izpildi.

2021.gada 28.maijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā atbildētāja atzīst prasību, piekrīt maksāt

uzturlīdzekļus prasītājam dēla /pers. C/ uzturam, sākot no prasības celšanas dienas līdz bērna pilngadībai. Norāda, ka 2020.gada 4.jūnija vienošanās

nosacījumi neparedz atbildētājas saistību maksāt prasītājam uzturlīdzekļus bērna /pers. C/ uzturam, minētais liecina, ka atbildētāja apņēmusies labprātīgi

pildīt likumā noteikto abu bērnu uzturēšanas pienākumu.

2021.gada 28.maijā pusēm paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2021.gada 22.jūlijā.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar vienkāršotās procedūras prasībā izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Ar lietas materiālos esošo dzimšanas apliecības kopiju Nr.LVAC 0132826 apstiprinās, ka 2005.gada 7.jūlijā pusēm dzimis dēls /pers. C/ (lietas

15.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka 2020.gada 4.jūnijā puses pie Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles noslēgušas vienošanos

notariālā akta kārtībā par bērnu un vecāku savstarpējo attiecību sakārtošanu, ar kuru puses vienojās par kopīgo bērnu aizgādību, dzīvesvietu, saskarsmi,

aprūpi un audzināšanu, un uzturlīdzekļiem. No minētās vienošanās izriet, ka puses bijušas laulībā, kuras laikā pusēm dzimuši 2 bērni: /pers. C/ un meita

/pers. D/ (dzimusi 2009.gada 18.jūnijā), (lietas 10.-13.lapa). Vienošanās 2.7.apakšpunkts noteic, ka bērnu vecāki vienojas, katrs samēra ar savu

mantas stāvokli un atbilstoši bērnu vajadzībām uzturēs bērnus.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Civillikuma 177.panta ceturtā daļa noteic, ka bērna uzturēšana nozīmē ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanu, kā arī bērna

kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu, nodrošinot bērna garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un

sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

Lietā nodibināts, ka ar prasītāju dzīvo pušu kopīgais dēls /pers. C/, savukārt ar atbildētāju dzīvo pušu kopīgā meita /pers. D/.

Kā izriet no prasības pieteikuma, prasītājs atbildētājai uzturlīdzekļus meitas uzturam pārskaita saskaņā ar pušu noslēgto vienošanos, savukārt

atbildētāja prasītājam uzturlīdzekļus dēla uzturam nemaksā.

Savos paskaidrojumos atbildētāja atzinusi savu pienākumu veikt prasītājam uzturlīdzekļu maksājumus /pers. C/ uzturam.

No iepriekš minētā tiesa secina, ka prasītājs ir apņēmies uzturēt abus pušu kopīgos bērnus - gan dēlu, gan meitu, ko arī pilda, savukārt atbildētāja

uztur tikai meitu, kas dzīvo kopā ar viņu, bet dēla uzturam naudas līdzekļus nedod. Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasības pieteikumu pret

atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu pušu kopīgā dēla, kurš dzīvo ar tēvu, uzturam.

Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu, bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkts noteic, ka katra

vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu

vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz

18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 500 euro.

Prasītājs lūdzis piedzīt uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz bērna pilngadībai vai apstākļu

izmaiņām. Savukārt atbildētāja savos paskaidrojumos norādījusi, ka viņai nav iebildumu maksāt uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam līdz bērna

pilngadības sasniegšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 179.pantu, vecāku pienākums samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu gulstas uz tēvu un māti līdz laikam,

kad bērns pats var sevi apgādāt.

Kasācijas instances tiesas judikatūrā, kas izveidojusies, analizējot minētajā normā ietvertā regulējuma saturu, izteikta atziņa, ka likums

uztura došanas pienākumu saistījis ar diviem kritērijiem, pirmkārt, vecāku mantas stāvokli un, otrkārt, laiku, kad bērns pats spēj sevi apgādāt. Šeit

jāpiebilst, ka ar grozījumiem Civillikumā, kas pieņemti 2012.gada 29.novembrī, ieviests trešais kritērijs – vecāku spējas uzturēt bērnu. Savukārt bērna

pilngadības sasniegšanu kā kritēriju vecāku atbrīvošanai no viņa uzturēšanas pienākuma likums nav izvirzījis. Tas nozīmē, ja bērns pēc pilngadības

iestāšanās objektīvu iemeslu dēļ nevar pats sevi apgādāt, tad atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai daļai vecāku pienākums viņu uzturēt turpinās.

Izvērtēdams jautājumu par laiku, kad ir pamats pieņēmumam, ka bērns spēj sevi apgādāt, Senāts 2001.gada spriedumā lietā Nr.SKC-144

norādījis – Civillikuma 179.panta pirmās daļas tiesiskā sastāva pazīmes „kad bērns pats var sevi apgādāt” interpretācija atbilst likuma „Par valsts

pensijām” 19.pantā paredzētajam, ka „par darba nespējīgiem uzskatāmi bērni, kuru mācās vidējās vai austākās mācību iestādēs dienas nodaļā un nav

vecāki par 24 gadiem”. Tas nozīmē, ka Civillikuma 179.pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas

nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu. Turpretī, ja bērns ir

vecāks par 24 gadiem un turpina mācīties, tad pieņemams, ka bērns spēj sevi apgādāt un vecākiem vairs nav pienākums uzturēt bērnu. (sal. Senāta

2008.gada 26.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-440, 2010.gada 27.janvāra sprieduma lietā Nr.SKC-251 9.1.punkts, 2010.gada 24.marta

spriedums lietā Nr.SKC-488, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 17.jūnija sprieduma lietā Nr.SKC-507 7.punkts, Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 7.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-1478/2015).

„Likums neaizliedz ar bērna pilngadības iestāšanos saņemt viņam nepieciešamos uzturlīdzekļus vecākam, kura labā tie piedzīti. Ja pēc pilngadības

sasniegšanas bērns vēlas saņemt uzturlīdzekļus pats, viņš ir tiesīgs celt tiesā attiecīgu prasību, lūdzot pārtraukt iepriekš ar tiesas spriedumu noteikto

uzturlīdzekļu piedziņu par labu mātei.” (sk. Senāta 2010.gada 27.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-251). (Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamenta 2015.gada 7.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-1478/2015).

Ņemot vērā minēto un prasības pieteikumā lūgto, tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas brīža līdz brīdim, kad bērns spēs pats

sevi apgādāt, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam 150,00 euro (viens simts piecdesmit euro 00 centi) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30 %

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, jo Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra

noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” attiecināmi uz nepilngadīgajiem bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma par

vienu gadu.

Līdz ar to no atbildētājas par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi-valsts nodeva 270 euro (150*12=1800*15%=270 euro) un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 2,89 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Atbildētājai nosakāms

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš -10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā par tiesas izdevumu piedziņu.

Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā

daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi: par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam. Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 204.1, 250 25., 250. 27 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērna /pers. C/, personas

kods /personas kods/, uzturam 150,00 euro (viens simts piecdesmit euro 00 centi) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30 % apmērā no Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, sākot no 2021.gada 29.aprīļa līdz brīdim, kad bērns spēs pats sevi

apgādāt, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam.

Uzturlīdzekļu maksājumi veicami /pers. A/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 270,00 euro (divi simti septiņdesmit euro un 00 centi),

ieskaitot to kontā: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,89 euro (divi euro un 89 centi), samaksu

veicot Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja banka

Valsts kase, BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā par

tiesas izdevumu piedziņu.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Noteikt, ka dokuments, kas apliecina valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, jāiesniedz Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā pēc pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2021.gada

20.augusta, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Ž.Gaigale- Prudņikova