Court dismissed appeal against police fine for illegal parking, ruling the fine mandatory under traffic laws.

NORAKSTS Lieta Nr.A42968209 A1365-11/14

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 19.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Hāzenfuse, piedaloties pieteicējam N.M.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc N.M. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 29.septembra lēmuma Nr.D57/10-6/3621 (protokols Nr.D57 107871938) atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk – atbildētājs) 2009.gada 29.septembra lēmumu Nr.D57/10-6/3621 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts 2009.gada 12.spetembrī pieņemtais lēmums par administratīvā pārkāpuma protokolapaziņojuma Nr.D57 107871938 piemērošanu. [1.1] Lēmumā konstatēts, ka 2009.gada 12.septembrī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes vecākā inspektore (turpmāk – inspektore) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.D57 107871938 (turpmāk arī – protokols), no kura izriet, ka 2009.gada 12.septembrī tika fiksēts, ka transportlīdzeklis Toyota, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – automašīna) ir novietots stāvēšanai Terēzes ielā pie 1.nama Rīgā, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 4.punktā un 307.17.papilpunktā (833.papildzīme „Stāvēšanas ilgums”) minētās prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10 panta septītajā daļā. Par minēto pārkāpumu piemērots naudas sods Ls 20 apmērā. [1.2] Lēmumā norādīts, ka administratīvā atbildība par konkrēto pārkāpumu ir paredzēta LAPK 149.10 panta septītajā daļā, kurā noteikts, ka par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825. – 832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu

532. vai 533. ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. Tādējādi no minētās normas izriet, ka nepieciešams konstatēt, vai transportlīdzeklis novietots stāvēšanai un vai ir pārkāpti apstāšanās un stāvēšanas noteikumi. [1.3] Lēmumā norādīts, ka no „stāvēšanas” un „apstāšanās” definīcijām skaidri izriet robežas, kurā brīdī uzskatāms, ka automašīna novietota stāvēšanai. Lēmumā ir atsauce uz Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 4.augusta spriedumu administratīvajā lietā Nr.A42546307. [1.4] Lēmumā konstatēts, ka pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtajās fotogrāfijās ir redzams, ka netika veikta ne pasažieru iekāpšana transportlīdzeklī vai izkāpšana no tā, ne kravas iekraušana transportlīdzeklī vai izkāpšana no tā.

Tāpat transportlīdzeklis fiksēts fotogrāfijās bez vadītāja klātbūtnes. Tādējādi pamatoti tika konstatēts, ka transportlīdzeklis Toyota, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, ir novietots stāvēšanai Terēzes ielā pie 1.nama, Rīgā. [1.6] No Lēmuma izriet, ka 532.ceļa zīme kopā ar 833.papildzīmi saskaņā ar CSN 307.17.punktu ievieš noteiktu satiksmes režīmu, tas ir, vadītājam, kurš novietojis transportlīdzekli ar šīm zīmēm apzīmētajā stāvvietā, automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā.

Lēmumā secināts, ka transportlīdzeklī Toyota, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, nebija pie priekšējā stikla ievietota informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā. Tādējādi inspektorei bija pamats konstatēt CSN 4.punkta un 307.17.papildpunkta pārkāpumu un piemērot naudas sodu saskaņā ar LAPK 149.10 panta septīto daļu. Turklāt minētajā tiesību normā ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs – Ls 20. Tādējādi iestādei nebija nepieciešams vērtēt LAPK 32.panta otrajā noteiktos nosacījumus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu. [2] 2009.gada 27.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts N.M. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. [2.1] Lietā nav strīda arī par ceļa zīmju izvietojumu notikuma vietā.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka automašīna tiešām atradās stāvlaukumā Terēzes ielā 1, Rīgā, jo pieteicējs ar ģimeni atbrauca uz veikalu „Namejs”. Pieteicējs redzēja ceļa zīmi, kas noteica, ka stāvvietas ilgums ir 20 minūtes, tādēļ sāka meklēt „laika norādes automātu”. Tā kā to nebija iespējams atrast, pieteicējs iegāja veikalā un palūdza pildspalvu ar lapiņu, kā arī noskaidroja, cik ir pulkstenis, lai to uzrakstītu uz zīmītes un ievietotu transportlīdzeklī. Minēto faktu var apliecināt pieteicēja sieva un meita, kā arī veikala „Namejs” apsargs. [2.2] Brīdī, kad pieteicējs iznāca no veikala, pie viņa automašīnas jau atradās policijas darbinieki, kas noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu.

Pieteicēja ieskatā Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.punkts interpretējams tādējādi, ka piecas minūtes ir laika sprīdis, kurā viņš var aiziet un izņemt laika norādes lapiņu no automāta vai arī pašam to sagatavot, ja konkrētajā vietā automāta nav. [2.3] Neatbilst patiesībai Lēmumā norādītais, ka automašīnas vadītājs neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, jo fotografēšanas laikā pieteicējs stāvēja aiz muguras inspektorei. [2.4] No CSN 4.punkta un 307.17.punkta neizriet, ka norāde par laiku nekavējoties jānovieto automobiļa salonā pie priekšējā stikla.

Minētās normas noteic vienīgi to, ka personai ir tiesības novietot automobili stāvēšanai 532.zīmes ar 833.papildzīmi darbības zonā, paredzot pienākumu pašai personai izlemt, kādā veidā sniegt informāciju, lai tā būtu saprotama. Pieteicēja gadījumā viņam šāds nodoms novietot laika norādi, taču policijas darbiniece to nepieļāva. [3] 2009.gada 17.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā atbildētājs pieteikumā izteikto prasījumu neatzīst un paskaidrojumos balstās uz Lēmumā minēto. [4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja.

Pieteicējs paskaidroja, ka automašīnas fotografēšanas laikā atradies pie pašvaldības policijas darbiniekiem. Tāpat pieteicējs paskaidroja, ka laika norādes automātu nav meklējis, bet gan uzreiz meklējis pildspalvu un lapiņu. [5] Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots pienācīgā kārtā. 2011.gada 10.oktobrī no atbildētāja pārstāves saņemts iesniegums ar lūgumu skatīt lietu bez atbildētāja pārstāves klātbūtnes.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu pieteikumu izskatīt bez atbildētāja pārstāves klātbūtnes. Motīvu daļa [6] Tiesa, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus un tiesas sēdē pieteicēja izvirzīto argumentu pamatotību, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus. [7.1] 2009.gada 12.septembrī sastādīts protokols, kurā konstatēts, ka automašīna bija novietots stāvēšanai Terēzes ielā pie 1.nama Rīgā, tādējādi pārkāpjot CSN 4.punktā un 307.17.papilpunktā (833.papildzīme „Stāvēšanas ilgums”) minētās prasības, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.10 panta septītajā daļā. Pieteicējam piemērots naudas sods Ls 20 apmērā (lietas 22.lapa). [7.2] 2009.gada 15.septembrī pieteicējs par sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.D57 107871938 iesniedza sūdzību Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldei (lietas 13.-14.lapa). [7.3] 2009.gada 16.septembrī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes vecākā inspektore I.V. sniedza dienesta ziņojumu (lietas 20.-21.lapa). [7.4] Ar Lēmumu atstāts negrozīts 2009.gada 12.spetembrī pieņemtais lēmums par administratīvā pārkāpuma protokola-paziņojuma Nr.D57 107871938 piemērošanu (lietas 16.- 19.lapa). [8] CSN 4.punktā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Saskaņā ar CSN 298.punktu (tiesību normas šeit un turpmāk redakcijā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) norādījuma zīmes (tajā skaitā 532.ceļa zīme „Stāvvieta” (CSN 298.26 apakšpunkts) ievieš vai atceļ noteiktu satiksmes režīmu. CSN 307.17 punkts noteic, ka 833.papildzīmi "Stāvēšanas ilgums" lieto kopā ar 532.zīmi. Vadītājam, kurš novietojis automobili ar šīm zīmēm apzīmētajā stāvvietā, automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā.

Savukārt atbildība par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825. – 832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmesprasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļazīmes darbības zonā paredzēta LAPK 149.10 septītajā daļā, nosakot, ka par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. [9] Lietā nav strīda par to, ka 2009.gada 12.septembrī automašīna bija novietota stāvēšanai Rīgā, Terēzes ielā pie 1.nama, 532.ceļa zīmes „Stāvvieta” kopā ar 833.papildzīmi darbības zonā, saskaņā ar kuru automašīnas stāvēšana konkrētajā vietā bija atļauta, nepārsniedzot

20 minūtes. Strīds ir par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK

149. panta septītās daļas, kādi lietā esošie pierādījumi apstiprina pieteicēja izdarīto administratīvo pārkāpumu. [10] CSN 1.4.punkts noteic, ka apstāšanās ir transporta līdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā. CSN 1.40 punktā noteikts, ka stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā. Tātad, lai transportlīdzekli uzskatītu par apstājušos, ir jāpastāv vienlaicīgi diviem nosacījumiem – automašīna apturēta uz laiku, kas nav ilgāks par piecām minūtēm, automašīna apturēta pasažieru uzņemšanai vai izlaišanai, vai kravas iekraušanai vai izkraušanai no tās. No lietai pievienotajām fotogrāfijām (lietas 23. – 24.lapa) un inspektores ziņojuma (lietas 20. – 21.lapa) izriet, ka automašīna konkrētajā vietā bija novietota stāvēšanai, proti, brīdī, kad piebrauca policijas ekipāža un veica automašīnas fotografēšanu, no tās neizkāpa vai tajā neiekāpa pasažieri, nenotika darbības ar kravu. Tādējādi transportlīdzekļa vadītājam, novietojot automašīnu stāvēšanai konkrētajā vietā, bija pienākums ievērot uzstādīto ceļa zīmju prasības.

[11] Kā tika konstatēts augstāk, vadītājam novietojot automobili stāvēšanai 532.zīmes kopā ar 833.papildzīmi darbības zonā, bija pienākums automobiļa salonā pie priekšējā stikla novietot informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā. No lietai pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka automašīnas salonā pie priekšējā stikla minētā informācija nav novietota (lietas 23.-24.lapa). Attiecībā uz šo faktu pieteicējs pieteikumā norāda, ka nav varējis atrast „laika norādes automātu”, kas izsniegtu informāciju par automašīnas novietošanas laiku.

Tādējādi iegājis tuvumā esošajā veikalā un palūdzis papīra lapiņu un pildspalvu, lai uzrakstītu automašīnas novietošanas laiku. Izejot no veikala pamanījis, ka pašvaldības policijas darbinieki jau noformē protokolu. Norāda, ka minēto faktu var apstiprināt viņa sieva un meita, kā arī veikala pārdevējs O.N. (lietas 4.lapa). [12] Izvērtējot pieteikumā norādīto, pieteicēja paskaidrojumus tiesas sēdē kopsakarā ar lietā esošajām fotogrāfijām un inspektores ziņojumu, tiesai pastāv šaubas par pieteicēja teiktā atbilstību faktiskajiem apstākļiem.

Tiesas šaubas pamatotas ar sekojošiem argumentiem. [12.1] Pieteikumā tiesai pieteicējs norāda, ka meklējis „laika norādes automātu”. Kad to nekur nav atradis, tad iegājis veiklā, lai palūgtu papīra lapiņu un pildspalvu. Savukārt tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka „laika norādes automātu” nav meklējis, uzreiz meklējis papīru un pildspalvu. Līdz ar to tiesa konstatē būtiskas pretrunas pieteicēja faktisko apstākļu izklāstā. [12.2] Apstrīdēšanas iesniegumā iestādei pieteicējs norāda, ka iegājis veikalā un palūdzis papīra lapiņu, savukārt, kad iznācis ārā, automašīna jau tika fotografēta un tika stādīts protokols (lietas 8.lapa).

Tātad no apstrīdēšanas iesnieguma izriet, ka pieteicējs veikalā iegāja viens pats. Savukārt tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka sieva un meita jau bija devušās uz veikalu, viņš pats veikalā iegājis vēlāk. Tiesas ieskatā, ja patiešām pieteicējs būtu gribējis paņemt papīra lapiņu un pildspalvu, lai nodrošinātu laika kontroli „laika norādes automāta” neesamības gadījumā, tad viņš to varēja izdarīt viens pats, nodrošinot sievas un meitas atrašanos pie mašīnas. [12.3] Pieteikumā norādīts, ka automašīnas fotografēšanas laikā pieteicējs bijis pie automašīnas, līdz ar to nav pamatots atbildētāja arguments, ka protokols tika sastādīts bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes.

Savukārt no lietai pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka fotogrāfijas ir uzņemtas ar vairāk kā minūtes intervālu. Nevienā no fotogrāfijām nav redzams pieteicējs vai viņa ģimenes locekļi (lietas 23.lapa). Līdz ar to secināms, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma fiksēšanas brīdī ne automašīnā, ne pie tās nav atradies. [12.4] Inspektore ziņojumā norāda, ka 2009.gada 12.septembrī tika konstatēts, ka Terēzes ielā 1 stāv automašīna bez izvietotas informācijas par novietošanas laiku. Automašīnas fotografēšanas brīdī pie automašīnas neviena nebija.

Brīdī, kad gandrīz bija sastādīts protokols, no veikala iznāca vīrietis un vēl divas sievietes (lietas 20.lapa). Tiesa nekonstatē apstākļus, kas dotu pamatu apšaubīt inspektores profesionalitāti, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt inspektores sniegto lietas apstākļu izklāstu. Lai gan pieteicējs tiesas sēdē apgalvoja, ka inspektores ziņojumā norādīties fakti neatbilst patiesībai, jo inspektore ir ieinteresēta sniegt nepatiesu faktisko apstākļu izklāstu, pamatojumu šim apgalvojumam pieteicējs nesniedza. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka ir pierādīts, ka 2009.gada 12.septembrī automašīna tika novietota stāvēšanai Terēzes ielā pie 1.nama Rīgā, pārkāpjot CSN 4.punktā un 307.17.papilpunktā (833.papildzīme „Stāvēšanas ilgums”) minētās prasības, un pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.10 panta septītās daļas. [13] Lai gan pieteicējs ir norādījis virkni liecinieku, tajā skaitā arī sievu un meitu, tiesa šo personu nopratināšanu liecinieku statusā neuzskata par lietderīgu.

Tiesas ieskatā sieva un meita kā pieteicēja ģimenes locekļi ir ieinteresēti liecināt par labu pieteicējam, savukārt par citu personu atmiņu par notikumiem, ko viņi redzējuši pirms diviem gadiem, tiesai pastāv šaubas.

[14] Transportlīdzekļa vadītājam, kurš neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, piemērots naudas sods Ls 20 apmērā. Savukārt LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Tiesa konstatē, ka piemērotā tiesību norma – LAPK 149.10 panta septītā daļa ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda Ls 20 apmērā piemērošanu, ja transportlīdzeklis nepareizi novietots stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825. – 832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu

532. vai 533.ceļazīmes darbības zonā. No minētā izriet, ka Lēmums ir obligātais administratīvais akts, līdz ar to iestādei lietderības apsvērumi nav jāizdara. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, bet pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

1. noraidīt N.M. pieteikumu.

2. Atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 29.septembra lēmuma Nr.D57/10-6/3621.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Hāzenfuse

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ L.Hāzenfuse Rīgā 2011.gada 19.oktobrī