Court allows small claims suit for unpaid utility debts and contract penalties in Latvia.

Lietas Nr. C20171316

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2016.gada 1.novembrī

Liepājas tiesa

tiesnesis Iļja Grigorjevs

izskatīja rakstveida procesā civillietu biedrības “Jelgavas 7” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 29.aprīlī biedrība “Jelgavas 7” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/, turpmāk – atbildētājs, par

naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada jūnijā atbildētājs ir iegādājies dzīvokli /adrese A/. Atbildētājs izmanto komunālos pakalpojumus, ar

kuriem ir nodrošināts, taču nenorēķinās par tiem no 2014.gada maija, kad veikts pēdējais maksājums. 2013.gadā atbildētājs parakstījis līgumu, un

saskaņā ar līguma 4.6.punktu viņam tiek aprēķināts līgumsods. Parāds veidojies no 2013.gada novembra. Kopš tā laika atbildētājs veicis divus

maksājumus. Parāda summa uz 2016.gada 1.aprīli ir 1213,54 EUR un līgumsods 77,61 EUR.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu 1213,54 EUR, līgumsodu 77,61 EUR, kā arī tiesas

izdevumus – valsts nodevu 124,28 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,50 EUR.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1717.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu.

[2] Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā kā maza apmēra prasība. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē

(lietas 5.lapa).

Atbildētājs paskaidrojumus Civilprocesa likuma 250.23 panta kārtībā nav sniedzis, nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajai daļai, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses

ir informētas par tiesnesi, kura tiesvedībā atrodas lieta, kā arī pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 45., 46. lapa).

Atbildētājam paziņojums par rakstveida procesu nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā 2016.gada 9.jūnijā uz deklarēto dzīves vietu un atgriezts tiesai kā

neizsniegts, jo beidzies glabāšanas laiks (lietas 49., 51.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā. Papildus

pieteikumi vai lūgumi nav saņemti. Šādos apstākļos lieta izskatāma rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[4.1.] No lietā esošā Liepājas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/noraksta redzams, ka

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese B/ (kadastra numurs /numurs B/) nostiprinātas atbildētājam 2005.gada 1.jūnijā (lietas 10.lapa).

Pārbaudot šo informāciju publiskajā reģistrā – Valsts vienotajā zemesgrāmatu datubāzē – tiesa konstatē, ka atbildētājam arī uz lietas izskatīšanas

dienu pieder šis nekustamais īpašums.

[4.2.] 2013.gada 26.februārī daudzdzīvokļu mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki, tostarp arī atbildētājs, un prasītāja noslēguši daudzdzīvokļu mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu (turpmāk - līgums). Līguma 1.1. un 1.2.punktā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieki uzdod

prasītājai, bet prasītāja apņemas pārvaldīt un apsaimniekot nekustamā īpašuma /adrese C/, kopīpašumā esošo daļu. Savukārt dzīvokļu īpašnieki apņemas

segt prasītājai visus nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar īpašuma uzturēšanu, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, proporcionāli atsevišķā lietošanā

esošā dzīvokļa platībai, atbilstoši izdevumu daļai. Atbilstoši līguma 8.1.punktam līgums stājas spēkā brīdī, kad puses to ir parakstījušas un ir spēkā

nenoteiktu laiku (lietas 15.-24.lapa).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No minētā tiesa secina, ka prasītāja un atbildētāja starpā pastāv tiesīgi noslēgts līgums, kas atzīstams par spēkā esošu un ka saista atbildētāju, jo

lietā nav iesniegti pierādījumi, ka līgums tiktu izbeigts vai atzīts par spēkā neesošu.

Tādējādi tiesa secina, ka prasītāja pārvalda un apsaimnieko nekustamo īpašumu /adrese C/ kopš 2013.gada 26.februāra.

[4.3.] Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2., 3.punktam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana).

Līdz ar to atbildētājam ir pienākums segt dzīvojamās /adrese D/, pārvaldīšanas izdevumus, kā arī samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Turklāt šie maksājumi veicami prasītājai.

[4.4.] Ar lietā esošo atbildētāja rēķinu, to apmaksu, parādu, maksājumu kavējumu soda naudas uzskaitījumu ir pierādīts, ka laika posmā no

2013.gada 1.novembra līdz 2016.gada 1.aprīlim atbildētājam ir izveidojies apsaimniekošanas maksas un komunālo pamatpakalpojumu parāds

1213,54 EUR apmērā (lietas 11.-14.lapa).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus,

iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā,

piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt Civillikuma 1838. pantā noteikts: ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesas ieskatā prasītāja savu prasījumu pamatotību ir pierādījusi, savukārt atbildētājs prasītājas iesniegto parāda aprēķinu nav apstrīdējis, nav cēlis

pret to iebildumus, nav iesniedzis tiesai pierādījumus, ka parāds ir samaksāts.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka prasība par apsaimniekošanas maksas un komunālo pamatpakalpojumu parāda 1213,54 EUR piedziņu ir

pamatota un apmierināma.

[4.5.] Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi.

Minētā panta pirmā daļa (redakcijā, kas ir spēkā no 2014.gada 1.janvāra) noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Minētais pants (redakcijā, kas ir spēkā no 2014.gada 1.janvāra) noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Savukārt Civillikuma 1720.panta 1.punkts paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts.

No līguma 4.6.punkta izriet, ka prasītājai ir tiesības aprēķināt un iekasēt no atbildētāja līgumsoda procentus 0,2% apmērā no kavēto maksājumu

summas par katru nokavēto maksājuma dienu, ja tas nav savlaicīgi veicis līguma 4.1. un 4.3.punktā paredzētos maksājumus. Līgumsoda samaksa

neatbrīvo no saistību izpildes.

Ņemot vērā minēto, par apsaimniekošanas maksas un komunālo pamatpakalpojumu maksājumu kavējumiem prasītāja laika posmā no 2013.gada

1.novembra līdz 2016.gada 1.aprīlim ir aprēķinājusi līgumsodu, un atbildētājs to nav samaksājis 77,61 EUR apmērā (lietas 11.-14.lapa).

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus par līgumsoda samaksu, nav cēlis iebildumus, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas

iesniegtos pierādījumus un līgumsoda aprēķinu.

Tādējādi ir apmierināma prasība par līgumsoda 77,61 EUR piedziņu.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Tādējādi, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 193,67 EUR (lietas 7., 8.

lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,50 EUR apmērā (lietas 9. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas

dokumenti iesniedzami Liepājas tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a :

apmierināt biedrības “Jelgavas 7” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu biedrībai “Jelgavas 7”, reģistrācijas numurs 40008113930, apsaimniekošanas un

komunālo pamatpakalpojumu parādu par laika posmu no 2013.gada 1.novembra līdz 2016.gada 1.aprīlim 1213,54 EUR (viens tūkstotis divi simti

trīspadsmit euro un 54 centi), līgumsodu par laika posmu 2013.gada 1.novembra līdz 2016.gada 1.aprīlim 77,61 EUR (septiņdesmit septiņi euro 61

cents), valsts nodevu 193,67 EUR (viens simts deviņdesmit trīs euro 67 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,50 EUR (astoņi euro 50 centi),

nosakot, ka piespriestās naudas summas iemaksājamas bankas kontā LV07HABA0551017295797 (AS “Swedbank”).

Noteikt atbildētājam /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt divdesmit

dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) I.Grigorjevs