Court finds administrative violation for failing to allow police access during curfew enforcement.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative violation for failing to allow police access to his residence during a curfew. Although the defendant and the police representative did not appear at the hearing, the court proceeded based on written evidence proving the violation. Consequently, the defendant was fined 20 euros for obstructing the enforcement of his court-ordered curfew.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pants; Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24. punkta 4. apakšpunkts: A person subject to a curfew who intentionally prevents police officers from verifying their presence at the residence commits an administrative violation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 112048617
1-0486-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2017. gada 30. novembrī
Daugavpils tiesa,
tiesnese J. Baufale,
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par
/pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2017. gada 27. septembrī pulksten 0.43 policijas kontrolē esošā persona /pers. A/ nakts pārbaudes laikā neatradās savā dzīvesvietā /adrese/,
ar ko pārkāpa policijas kontroles noteikumus.
Tādējādi /pers. A/, būdams persona, kurai noteikta policijas kontrole, tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, tas ir, izdarīja administratīvo
pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
[2] Par norādīto faktu 2017. gada 14. oktobrī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Rietumu nodaļas
inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 135402.
[3] /pers. A/ un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesai nepaziņoja, nav
lūguši atlikt lietas izskatīšanu. Ņemot vērā, ka lietas dalībniekiem tika paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, tiesa nolēma izskatīt lietu bez /pers. A/
un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāvja klātbūtnes.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka /pers. A/ vaina sprieduma aprakstošajā daļā norādītā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā ir pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā.
[5] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā ir noteikta atbildība par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi
persona, kurai noteikta policijas kontrole.
Ar Latgales apgabaltiesas 2007. gada 25. septembra spriedumu /pers. A/ piespriests papildsods - policijas kontrole uz diviem gadiem.
No Jelgavas cietuma paziņojuma par notiesāto /pers. A/ izriet, ka /pers. A/ tika atbrīvots no Jelgavas cietuma pēc pamatsoda izciešanas
2017. gada 5. maijā.
Tātad administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā datumā, tas ir, 2017. gada 27. septembrī, /pers. A/ turpināja izciest tiesas piespriesto
papildsodu – policijas kontroli.
[6] Saskaņā ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Rietumu nodaļas inspektores 2017. gada
15. maija lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ ir aizliegts atstāt savu dzīvesvietu /adrese/ laikā no pulksten 23.00 līdz
pulksten 6.00.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24. punkta 4. apakšpunktā noteikts, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru
kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 “Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”. Norādīto noteikumu 18. punkts noteic, ka
kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, – ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus,
kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura
kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā,
uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.
No Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Rietumu nodaļas inspektora Č. Danovska un inspektores
M. Tkačenko ziņojumiem un 2017. gada 27. septembra pārbaudes akta izriet, ka 2017. gada 27. septembrī pulksten 0.43 tika pārbaudīta /pers. A/
dzīvesvieta /adrese A/. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka privātmājas ieejas vārti ir aizvērtā stāvoklī, bet zvana nav. /pers. A/ nenodrošināja piekļuvi
savai dzīvesvietai, līdz ar ko pārbaudīt, vai viņš ievēro policijas kontroles noteikumus, nebija iespējams.
[7] Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 177. pantā, ir pierādīta, tādēļ ir pamats viņa saukšanai pie administratīvās atbildības.
[8] Nosakot sodu, tiesa ņem vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību un mantisko stāvokli – no administratīvā pārkāpuma protokola izriet,
ka pārkāpējam nav ienākumu, nav apgādājamo personu, iepriekš /pers. A/ divas reizes bija administratīvi sodīts. /pers. A/ atbildību mīkstinošus un
pastiprinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.
Pie šādiem apstākļiem pārkāpējam ir nosakāms sods naudas soda veidā 20 (divdesmit) euro apmērā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13, 289.16 pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt viņu ar
naudas sodu 20 (divdesmit) euro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesai, 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma
pieejamības dienas tiesas kancelejā - 2017. gada 30. novembra.
Tiesnese J. Baufale