Court dismisses speeding fine due to lack of objective evidence and procedural defects in police protocol. Verdict: dismissed.

Lietas arhīva Nr. 1A-0184-20/6

ECLI:LV:REZT:2020:1021.1A26018420.3.S

Lieta Nr.1A26018420;

Lietvedības Nr.1A-0184-20/6

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2020.gada 21.oktobrī

Rēzeknes tiesas tiesnesis Gunārs Strucinskis, izskatījis rakstveida procesā Rēzeknes tiesā reģistrēto un no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes saņemto administratīvo lietu sakarā ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs),

dzīvesvieta /adrese A/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Anša Pumpura 2020.gada

30.jūnija lēmumu Nr.947,

k o ns t a t ē ja

Saskaņā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektora Ata

Vaisjūna 2020.gada 19.maija administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PG 636127 2020.gada 19.maijā

plkst.12.03 Rīgā /pers.B/ vadīja transportlīdzekli BMW 535, Nr. /reģistrācijas Nr./pa Reinvaldu ielu no A.Deglava ielas puses Lubānas ielas virzienā ar

ātrumu 83 km/h pie atļautiem 50 km/h ceļa zīmes Nr.555 darbības zonā (apdzīvota vieta). Minimālais ātrums 80 km/h ātrums fiksēts ar “Stalker Dual”

Nr.DD002637. Tika pārkāpts Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 101.punkts.

Tādējādi /pers.B/izdarīja Latvijas APK 149. 8 panta astotajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu, par ko uzlikts naudas sods 80 EUR

(astoņdesmit euro) apmērā.

/pers. B/ par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektora Ata

Vaisjūna 2020.gada 19.maija lēmumu iesniedza sūdzību Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšniekam, lūdzot atcelt

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG636127 un pieņemto lēmumu par administratīvā naudas soda 80 EUR apmērā uzlikšanu, kā arī izbeigt

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā (lietas 5.-6.lapa).

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Anša Pumpura 2020.gada 30.jūnija lēmumu Nr.947

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektora Ata Vaisjūna lēmums

administratīvajā pārkāpumu lietā Nr.PG636127 atstāts negrozīts, bet /pers. B/ sūdzība noraidīta (lietas 11.-13.lapa).

/pers. B/ iesniedza tiesā sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Anša Pumpura

2020.gada 30.jūnija lēmumu Nr.PG636127. Tajā norādīts, ka policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, kas neatbilda Latvijas

APK 19.nodaļā noteiktajām prasībām. To parakstījis tikai pats inspektors, bet pie administratīvās atbildības saucamās personas paraksta tajā nav.

Latvijas APK 248.panta trešā daļa noteica, ka protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Tāpat inspektors, kas sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, neizpildīja Latvijas APK 248.panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu, proti,

gadījumā, ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, amatpersona protokolā par to izdara ierakstu. Šāda inspektora ieraksta nav

administratīvā pārkāpuma protokolā par sūdzības iesniedzēja atteikšanos parakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu.

P ē c /pers.B/ domām, 2020.gada 19.maijā sastādītais protokols un tam pievienotais video nevar kalpot kā pierādījums, jo inspektors

nenodrošināja sūdzības iesniedzējam iespēju iepazīties ar videoierakstu. Viņš atsaucies uz Iekšlietu ministrijas 2010.gada 22.februāra noteikumu Nr.5

“Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 102.punktu, ka policijas

darbinieka pienākums ir uzrādīt transportlīdzekļa vadītājam ātruma mērīšanas ierīces (radara) mērījumus, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ

tos uzrādīt nav iespējams.

Turklāt iestāde savā lēmumā norādījusi uz pretī braucošiem transportlīdzekļiem daudzskaitlī. Bet pēc tam apgalvojusi, ka braukšanas

ātruma fiksēšanas brīdī dotais transportlīdzeklis uz ceļa atradās vienīgais tuvākais mērķis attiecībā pret ātruma mērierīci. Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka

nebrauca pretī Ceļu policijas inspektora vadītajai automašīnai un šādu pierādījumu nevar iegūt ne no kāda videoieraksta.

/pers. B/ uzskata, ka inspektora sastādītais protokols nav nostiprināts noteiktā procesuālajā formā un nevar kalpot kā pierādījums.

Protokolā vietās, kur jābūt /pers. B/ parakstam, ir ievilkti ķeksīši. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas kārtība”18.punktam fiziskas personas dokumenta rekvizītā “paraksts” iekļauj attiecīgās personas personisko parakstu, nevis jebkāda veida

personiskā paraksta atveidojumu. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 28.panta

noteikumiem personas paraksts ir personas pašrocīgi parakstīts personvārds pilnā vai saīsinātā veidā.

Sūdzības iesniedzējs arī atsaucies uz Latgales apgabaltiesas 2017.gada 16.marta spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.126005117, ka,

interpretējot normas, kas saistītas ar personas parakstu vai paraksta atveidošanu, nepārprotami secināms, ka šajos noteikumos ietvertais paraksta

skaidrojums izslēdz iespēju personām parakstīties ar krustiņu, ķeksīti, saulīti vai tamlīdzīgiem simboliem, kas neatveido personvārdu. Latgales

apgabaltiesa spriedumā šajā noteica, proti, tā kā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu persona nav parakstījusi, tad minēto dokumentu nav

iespējams izmantot kā pierādīšanas līdzekli. Latgales apgabaltiesas normatīvo aktu piemērošanas analīze jautājumos, kas saistīti ar personas parakstu

protokolā, ir judikatūra, un tā analoģisku administratīvo pārkāpumu lietās ir piemērojama ar likuma spēku. Diemžēl šādu sūdzības iesniedzēja argumentu

iestāde savā lēmumā neizvērtēja.

Tādējādi/pers.B/ lūdza atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Anša Pumpura 2020.gada

30.jūnija lēmumu Nr.947 un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona

inspektora Ata Vaisjūna lēmumu administratīvajā pārkāpumu lietā Nr.PG636127, kā arī izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā (lietas 1.-

2.lapa).

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka sūdzība ir pamatota un apmierināma, bet pārsūdzētais lēmums atceļams un lieta

izbeidzama.

Administratīvās atbildības likuma, kurš stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā

likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas

APK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Lietas materiāliem pievienots Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona

inspektora Ata Vaisjūna 2020.gada 19.maijā plkst.12.08 sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.PG 636127, ka 2020.gada 19.maijā plkst. 12.03 Rīgā /pers.B/ vadīja transportlīdzekli BMW 535, reģistrācijas/reģistrācijas Nr./ pa Reinvaldu ielu no

A.Deglava ielas puses Lubānas ielas virzienā ar ātrumu 83 km/h pie atļautiem 50 km/h ceļa zīmes Nr.555 darbības zonā (apdzīvota vieta). Minimālais

ātrums 80 km/h. Ātrums fiksēts ar Stalker DUAL Nr.DD 002637. Par to viņam uzlikts administratīvais sods 80 EUR apmērā (lietas 7.lapa).

Sūdzībai pievienota /pers. B/ vadītāja apliecības /numurs/ kopija ar viņa atveidoto parakstu (lietas 3.lapa).

N o Latvijas Nacionālā metroloģijas centra Elektrisko mērījumu laboratorijas izdotā un apstiprinātā verificēšanas sertifikāta Nr.E0551V19

secināms, ka radars Stalker Dual DSR Nr.DD002637 autotransporta ātruma kontrolei atzīts par derīgu (lietas 9.lapa).

Administratīvā pārkāpuma protokolam Nr.PG636127 pievienotajā CD diskā ir videoieraksts, ka 2020.gada 19.maijā plkst.12:03:32 ir fiksēts

braukšanas ātrums 83 km/h pretī braucošam vienīgajam transportlīdzeklim BMW 535, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (lietas 18.lapa).

Administratīvās atbildības likuma 87.pants paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pierādāmie apstākļi ir administratīvā pārkāpuma

esība vai neesība, kā arī citi apstākļi, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi ir

uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esību vai neesību.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 90.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir ziņas par faktiem, kurus administratīvā

pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. Administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas kā pierādījumus var

izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas

līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem. Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu ir uzskatāmas tās

ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts

pretējais. Administratīvā pārkāpuma procesā iegūtos pierādījumus nostiprina procesuālo darbību protokolos, atzinumos un citos dokumentos.

Savukārt Administratīvās atbildības likuma 95.pantā minēti šādi pierādīšanas līdzekļi: pie atbildības saucamās personas paskaidrojumi; personu

liecības; eksperta atzinums; kompetentās iestādes atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās

iegūtās un rakstveidā vai citādā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa noskaidroja, ka 2020.gada 19.maijā plkst.12.03 Rīgā

/pers.B/vadīja transportlīdzekli BMW 535, reģistrācijas /reģistrācijas Nr./ ar ātrumu 83 km/h pie atļautiem 50 km/h apdzīvotā vietā, kas fiksēts ar

verificētu radaru Stalker DUAL Nr.DD 002637. To apstiprina gan administratīvā pārkāpuma protokols, gan video ieraksts par ātruma ierobežojuma

pārkāpšanu, kā arī verificēšanas sertifikāta kopija par radara Stalker Dual DSR Nr.DD002637 derīgumu autotransporta ātruma kontrolei.

Taču tai pat laikā tiesai jāpiekrīt sūdzības iesniedzēja iebildumiem pret policijas lēmumiem, ka administratīvā pārkāpuma protokolā nav pie

administratīvās atbildības saucamās personas paraksta un tā vietā ievilkti ķekši.

Dokumentu juridiskā spēka likums 4.panta pirmā daļa noteic, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: 1) dokumenta

autoru nosaukumu; 2) dokumenta datumu; 3) parakstu (izņemot likumā paredzētus gadījumus).

Ministru kabineta 2018.gada 4.septembra noteikumu Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 18.punkts paredz, ka fiziskas

personas dokumenta rekvizītā “paraksts” iekļauj attiecīgās personas personisko parakstu.

Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 28.panta noteikumiem

personas paraksts ir personas pašrocīgi parakstīts personvārds pilnā vai saīsinātā veidā. Paraksts personu apliecinošā dokumentā var būt salasāms vai

nesalasāms.

Latvijas APK 248.panta trešajā daļā bija paredzēts, ka protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo

pārkāpumu.

2020.gada 19.maija administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.PG636127 ir parakstījis policijas inspektors Atis Vaisjūns, bet tajā nav

pie administratīvās atbildības sauktās personas /pers. B/ paraksta. Protokola veidlapas attiecīgajās ailēs, salīdzinot teksta izpildījuma krāsas un burtu

lielumu, ar citu tinti ir ievilkti divi lielāki dubultķekši, kas nav uzskatāmi par parakstiem atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likums 4.panta pirmajai daļai

un Ministru kabineta 2018.gada 4.septembra noteikumu Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 18.punktam.

Tiesas ieskatā, policijas inspektoram saskaņā ar Latvijas APK 248.panta ceturto daļu, ieraugot protokolā paraksta vietā ievilktos ķekšus,

vajadzēja veikt attiecīgu ierakstu protokolā, ka persona atsakās to parakstīt. Turklāt, redzot vadītāja apliecībā vai citā uzrādītajā dokumentā /pers. B/

pašrocīgo parakstu, tas bija jāsalīdzina ar ievilktajiem ķekšiem protokolā, jo tie nesakrita ar dokumenta saturu. To pierāda iesniegtā /pers. B/ vadītāja

apliecības kopija. Tiesai nav ziņu, kāds policijas inspektoram bija uzrādīts dokuments. Taču tajā tāpat bija jābūt personas pašrocīgam parakstam

atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 28.panta prasībām.

Tiesa arī atzīst, ka sūdzības iesniedzējs pamatoti atsaucies uz Latgales apgabaltiesas 2017.gada 16.marta spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.126005117, ka normatīvajos aktos ietvertais paraksta skaidrojums izslēdz iespēju personām parakstīties ar krustiņu, ķeksīti, saulīti vai tamlīdzīgiem

simboliem, kas neatveido personvārdu. Ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu persona nav parakstījusi, tad minēto dokumentu nav

iespējams izmantot kā pierādīšanas līdzekli. Latgales apgabaltiesas spriedums un tajā paustās atziņas kā tiesu prakse līdzīgā gadījumā ir saistošs pirmās

instances tiesai un jāņem vērā, izskatot administratīvā pārkāpuma ietas.

Pie administratīvās atbildības sauktās personas paraksta neesamību administratīvā pārkāpuma protokolā nevar atzīt par nebūtisku procesuālo

trūkumu, jo atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmajai daļai šādam dokumentam nav juridiska spēka.

Ievērojot minēto, tiesai ir pamats arī secināt, ka /pers. B/, ievelkot ķekšus sava paraksta vietā administratīvā pārkāpuma protokolā, ir izmantojis

savas zināšanas un tiesu prakses atziņas, lai izvairītos no administratīvās atbildības un soda par transportlīdzekļa vadīšanu, pārkāpjot noteikto ātrumu

apdzīvotā vietā. To apliecina ar citu tinti un lielākā izmērā ieliktie dubultķekši protokolā salīdzinājumā ar policijas inspektora izpildīto tekstu.

Neskatoties uz to, tiesa atzīst, ka lietvedība šajā lietā ir izbeidzama, jo administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PG636127 nav pie administratīvās

atbildības sauktās personas /pers. B/ paraksta vai policijas darbinieka ieraksta par to, ka viņš atteicās parakstīt šo protokolu.

Sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu atbilstoši Latvijas APK 248.pantam, ir stingri jāievēro noteiktās prasības. Tādējādi tiesa

noskaidroja, ka /pers. B/ darbībās nav Latvijas APKparedzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, proti, objektīvās puses pazīmju. Administratīvā

pārkāpuma protokols bez pie administratīvās atbildības saucamās personas paraksta uzskatāms par nederīgu procesuālo dokumentu, proti, tādējādi tajā

nav fiksētas Latvijas APK 149.8 panta astotajā daļā paredzētā pārkāpuma objektīvās puses pazīmes.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa spriedums (lieta SKA-157) izskaidro, ka no Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7., 243. un 248.pantu satura secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta

amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām persona ir

izdarījusi pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā

pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no vienas puses, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti,

vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām

protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu, piemēram, sagatavot

savus argumentus, iesniegt pierādījumus.

Pie tam tiesa, izskatot pēc būtības administratīvā pārkāpuma lietu, nevar būtiski grozīt protokolā fiksētos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus vai

paplašināt darbību aprakstu, kas atbilstu administratīvā pārkāpuma sastāvam, jo ar to tiktu pārkāptas pie administratīvās atbildības sauktās personas

tiesības uz aizstāvību.

Administratīvās atbildības likuma 89.panta pirmā daļa noteic, ka pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma procesā ir amatpersonai.

Atbilstoši šī likuma 94.pantam amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tādējādi tiesa atzīst, ka policija kā iestāde pilnīgi nav izpildījusi pierādīšanas pienākumu administratīvā pārkāpuma lietvedībā, jo neatspēkoja ar

citiem pierādījumiem /pers. B/ argumentus par viņa paraksta vai ieraksta par atteikšanos parakstīt dokumentu neesamību administratīvā pārkāpuma

protokolā.

Lietas izskatīšanas laikā, noskatoties administratīvā pārkāpuma protokolam Nr.PG636127 pievienoto videoierakstu, konstatēts, ka tas veikts

2020.gada 19.maijā, diennakts gaišajā laikā. Policijas transportlīdzeklis ar braukšanas ātruma mērierīci fiksē braukšanas ātrumus pretī braucošiem

transportlīdzekļiem. Plkst.12:03:32 tiek fiksēts braukšanas ātrums 83 km/h pretī braucošam transportlīdzeklim BMW 535, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/. Braukšanas ātruma fiksēšanas brīdī dotais transportlīdzeklis uz ceļa atradās vienīgais tuvākais mērķis attiecībā pret ātruma mērierīci

(lietas 18.lapa).

Vērtējot kopumā protokolā norādīto un videoierakstā fiksēto, tiesai arī nerodas šaubas par to, ka braukšanas ātrums 83 km/h ir bijis tieši sūdzības

iesniedzēja vadītajam transportlīdzeklim. Līdz ar to ir maldīgs /pers. B/ viedoklis, ka viņš nebrauca pretī policijas inspektora automašīnai un šādu

pierādījumu nevarēja iegūt ne no kāda videoieraksta. Šis sūdzības iesniedzēja viedoklis ir atspēkots tieši ar administratīvā pārkāpuma protokolam

Nr.PG636127 pievienoto videoierakstu.

Iekšlietu ministrijas Valsts policijas 2010.gada 22.februāra noteikumu Nr.5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās

kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 107.punkts cita starp noteic, ka policijas darbiniekam ir pienākums uzrādīt transportlīdzekļa

vadītājam (ja vadītājs lūdz) ar videosistēmu veikto video ierakstu. Taču lietā nav dokumentāru pierādījumu, ka /pers. B/ būtu lūdzis policijas darbiniekam

uzrādīt pārkāpuma videoierakstu un vai policijas darbinieks atteicās to uzrādīt. Līdz ar to nav pamatoti viņa secinājumi, ka atbilstoši iepriekš minēto

noteikumu 102.punktam policijas darbiniekam bija pienākums uzrādīt radara mērījumus. Turklāt administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PG636127

/pers. B/ nav ierakstījis nevienu iebildumu, kā arī nav sniedzis rakstveida paskaidrojumu.

Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka tiesa, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, var atcelt lēmumu

pilnībā vai kādā tā daļā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pilnībā vai atceltajā daļā.

/pers. B/ darbībās nav Latvijas APK 149. 8 panta astotajā daļā aprakstītā administratīvā pārkāpuma sastāva, un lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā ir izbeidzama, jo atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 119.panta pirmās daļas 4.punktam konstatēti apstākļi, kas izslēdz

administratīvo atbildību, - nav administratīvā pārkāpuma objektīvās puses elementa, tamdēļ uzsāktais administratīvā pārkāpuma process jāizbeidz.

Apkopojot spriedumā izklāstītos apsvērumus, tiesa secina, ka /pers. B/ sūdzība pēc būtības ir pamatota, bet Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Anša Pumpura 2020.gada 30.jūnija lēmums Nr.947 un Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektora Ata Vaisjūna lēmums administratīvajā pārkāpumu

lietā Nr.PG636127 ir atceļami un lieta izbeidzama.

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 224., 225., 226., 227.panta pirmās daļas 2.punktu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. B/, personas kods /personas kods/, sūdzību.

Atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektora Ata

Vaisjūna administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu administratīvajā pārkāpumu lietā Nr.PG636127 un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Anša Pumpura 2020.gada 30.jūnija lēmumu Nr.947, kā arī izbeigt lietu par /pers. B/ saukšanu pie

administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta astotajai daļai saskaņā ar 2020.gada 19.maijā sastādīto

administratīvā pārkāpuma protokolu PG636127.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis G.Strucinskis