Court orders payment of unjustified transfer, damages, and court costs against absent defendant in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's claim for the return of funds and associated damages. The defendant failed to appear at the hearing, and the plaintiff successfully argued that the money transfer lacked a legal basis since no contract was formed. Consequently, the court ordered the defendant to repay the principal sum, interest, and all court costs, including those owed to the state.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 56. pants; Komerclikuma 12. pants: In the absence of a defendant, the court may rule on the merits, and unjustified transfers must be returned with interest and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33359514
Lietas arhīva Nr. C-1122-15/13
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 28.maijā
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese V.Puškundze
ar sekretāru /pers./
piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē Lomonosova ielā 10, Rīgā, civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu
atbildību “/nosaukums/” par naudas līdzekļu piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
[1] 2014.gada 4.jūnijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA) “/nosaukums A/” cēlusi tiesā prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību
(turpmāk SIA) “/nosaukums/” par naudas līdzekļu piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka ar mērķi nodibināt tiesiskās attiecības, t.i., noslēgt piegādes
līgumu un pamatojoties uz Atbildētājas elektroniski nosūtīto rēķina projektu, Prasītāja pārskaitīja Atbildētājai naudas summu Ls 2115,32 jeb 3009,83 euro
apmērā. Ņemot vērā to, ka pēc naudas summas saņemšanas Atbildētāja nav iesniegusi rēķina oriģinālu, kā arī nav noslēgusi preces piegādes līgumu,
Prasītāja uzskata, ka pastāv pamats atgriezt bez jebkāda pamata samaksātos naudas līdzekļus. Tāpat Prasītāja par laika periodu no 2013.gada
17.decembra līdz 2014.gada 2.jūnijam ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 82,13 euro apmērā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1754., 1756., 1757., 1759., 1765. un 2389.pantu prasības pieteikumā lūgts tiesu piedzīt no Atbildētājas
pamatparādu 3009,83 euro apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 82,13 euro apmērā, tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt Prasītājai tiesības saņemt
līdz sprieduma izpildei likumiskos nokavējuma 6% gadā no piedzītās pamatparāda summas.
[2] Atbildētāja tiesai rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi.
[3] Tiesas sēdē Prasītājas pārstāvis uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka pēc
iepriekšējas sazināšanās Atbildētāja nosūtīja un Prasītāja daļēji apmaksāja Rēķinu par hidrauliska sūkņa piegādi. Pēc naudas līdzekļu pārskaitīšanas
Atbildētāja vairs nebija sasniedzama, tāpēc preču piegādes līgums netika noslēgts. Ņemot vērā to, ka darījums starp pusēm netika nodibināts un prece
netika saņemta, Prasītājas pārstāvis uzskata, ka Atbildētājai ir jāatdod saņemtie naudas līdzekļi 3009,83 euro apmērā, kā arī, paturot naudas līdzekļus,
jāmaksā likumiskie nokavējuma procenti 82,13 euro apmērā. Lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā.
[4] Tiesas sēdē Atbildētājas pārstāvis neieradās tiesai nezināmu iemeslu dēļ, par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi Civilprocesa
likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, 2015.gada 3.februārī ierakstītajā pasta sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti uz Atbildētājas juridisko adresi. Saskaņā ar
Komerclikuma 12.panta ceturto daļu un Civilprocesa likuma 56.pantu uzskatāms, ka Atbildētājai par tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa
saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu izskatīt civillietu bez Atbildētājas pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs
nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami strīda izšķiršanai un saskaņā ar Civilprocesa likuma
208. 1 panta pirmo daļu pastāv pamats aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā. Tiesa atzīst, ka nepastāv arī Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā
minētie šķēršļi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
MOTĪVU DAĻA
[6] Noklausoties Prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa
atzīst, ka prasība ir pamatota apmierināma pilnā apmērā.
Civilprocesa likuma 93.pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda
savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē
pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās
apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
[7] No prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un izvirzītā prasījuma izriet, ka prasība ir celta par nepamatoti saņemto naudas līdzekļu
atprasījumu no Atbildētājas. Prasība pamatota ar Civillikuma 2389.pantu, kas noteic, ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad
to var no viņa atprasīt. Attiecībā uz šādu atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai pamats,
kas agrāk ir bijis, vēlāk atkritis.
Tiesību doktrīnā Civillikuma 2389.panta piemērošana minēta iespējamos šādos gadījumos:
1. ja izpildījums ir izdarīts uz spēkā neesoša tiesiska darījuma pamata vai vispār bez jebkāda izpildījuma devēja un izpildījuma saņēmēja norunas par
tiesisku attiecību nodibināšanu
2. ja atprasāmais priekšmets ir nonācis atbildētāja mantā nevis ar prasītāja dotu izpildījumu, bet gan citādā veidā. Tāpat minēts, ka atprasījums
jebkāda pamata trūkuma dēļ ir iespējams tad, ja nepastāv tiesisks pamats, kas atbildētājam dotu tiesību iegūt un paturēt viņa mantā nonākušo prasītāja lietu
aut. kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.).Otrais izdevums. Rīga,
2000., 665.-666.lpp.).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesai ir pienākums ņemt vērā judikatūru. Par judikatūru, kas ņemama
vērā piemērojot tiesību normas, ir atzīstams augstāko tiesu nolēmumu kopums, kas ir pieejams sabiedrībai un kas satur abstraktas juridiskas atziņas.
Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 5.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-121/2013 norādīts, ka prasītājam jāpierāda atprasāmā priekšmeta sākotnēja
atrašanās viņa mantā un tas, ka šis priekšmets atrodas atbildētāja mantā bez tiesiska pamata.
Tādējādi Prasītājai atbilstoši Civillikuma 2389.pantam ir jāpierāda, ka naudas līdzekļi ir piederējuši prasītājai, ka ir noticis izpildījums, kā arī tas, ka
izpildījums ir izdarīts uz spēkā neesoša tiesiska darījuma pamata vai vispār bez tiesiska pamata.
[8] No prasības pieteikumā un tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka puses mutiski ir vienojušās par darījuma noslēgšanu nākotnē, tāpēc Prasītāja daļēji
apmaksāja Atbildētājas elektroniski nosūtīto rēķinu 3009,83 euro apmērā.
Ar lietas materiāliem konstatēts, ka 2013.gada 4.decembrī SIA “/nosaukums/” ir nosūtījusi Faktūrrēķina Nr.660 par 4225,32 jeb 6012,09 euro
apmērā (lietas 8.lapa).
Savukārt ar Maksājuma uzdevumu Nr.1682 konstatēts, ka Prasītāja ir apmaksājusi Faktūrrēķinu Ls 2115,32 apmērā, pārskaitot to uz SIA
/nosaukums/” norēķinu kontu 2013.gada 16.decembrī (lietas 9.lapa).
Tādējādi ar minētiem dokumentiem par nodibinātu ir atzīstams fakts, ka naudas līdzekļi Ls 2115,32 jeb 3009,83 euro apmērā ir pārskaitīti un
atrodas Atbildētājas mantā. Atbildētāja iebildumus minētajam apstāklim necēla.
Kā tiesas sēdē norādīja Prasītājas pārstāvis, tad Atbildētāja Faktūrrēķina oriģinālu nav piestādījusi, preces piegādes līgumu nav noslēgusi, preci nav
piegādājusi un samaksātos naudas līdzekļus nav atgriezusi.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Tādējādi atbilstoši
citētajai tiesību normai tiesisks darījums ir viens no saistību tiesību rašanās pamatiem, tātad tāds darījums, kas atbilst darījuma vispārējām pazīmēm, un proti,
tas nodibināts, ievērojot visus svarīgos darījuma priekšnoteikumus – dalībniekus, priekšmetu, gribas izteikumu, sastāvdaļu un formu (Civillikuma 1404.pants).
Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas norādīto apstākli, ka starp pusēm netika nodibinātas darījuma tiesiskās attiecības, kas tādējādi būtu par pamatu
Atbildētājai paturēt naudas līdzekļus 3009,83 euro apmērā. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir izpildījies Civillikuma 2389.pantā noteiktais pamats
naudas līdzekļu atprasīšanai no Atbildētājas, jo naudas līdzekļi, kas Atbildētājai tika pārskaitīti ar nodomu noslēgt darījumu, nav sasniedzis mērķi un tie
Atbildētājas rīcībā atrodas bez tiesiska pamata.
Ar lietas materiāliem konstatēts, ka 2014.gada 7.maijā Atbildētājai ir sagatavota un 2014.gada 9.maijā ir nosūtīta Pretenzija par parāda
atmaksāšanu līdz 2014.gada 16.maijam (lietas 10.-12.lapa).
Atbildētāja iebildumus prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem necēla, pierādījumi naudas līdzekļu atmaksai lietā neatrodas, līdz ar to tiesa
uzskata, ka no Atbildētājas par labu Prasītājai ir piedzenami naudas līdzekļi 3009,83 euro apmērā.
[9] Tāpat par pamatotu un apmierināmu tiesa atzīst Prasītājas prasību daļā par likumisko procentu 82,13 euro apmērā piedziņu.
Ar procentiem ir saprotama atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar
viņu daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753.pants). Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku
darījumu, vai uz likumu. Uz likuma pamata bez noteiktas norunas procenti maksājami par svešu naudu ne vien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet
arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis. (Civillikums 1759.panta 2.punkts). Savukārt saskaņā ar 1765.pantu,
procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši
procenti no simta gadā.
Ņemot vērā to, ka Atbildētājas lietošanā bez tiesiska atrodas Prasītājas naudas līdzekļi, kā arī lietas izskatīšanas laikā nodibināto pienākumu šādus
naudas līdzekļus atmaksāt, tiesa uzskata, ka Prasītājai ir tiesības uz likuma pamata aprēķināt, bet Atbildētājai pienākums maksāt likumiskos procentus, kas
saskaņā ar Civillikuma 1765.pantā noteikto ir 6 procenti no simta gadā.
No prasības pieteikumā norādītā un tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti par laika periodu no 2013.gada
17.decembra līdz 2014.gada 2.jūnijam, t.i., līdz prasības celšanas tiesā brīdim.
Tiesa atzīst aprēķināto procentu apmēru par pamatotu un, ņemot vērā minēto tiesa uzskata, ka no Atbildētājas par labu Prasītājai ir piedzenami
likumiskie procenti prasības pieteikumā norādītajā un tiesas sēdē uzturētajā 82,13 euro apmērā.
[10] Lietā nav iesniegti pierādījumi naudas līdzekļu samaksai, tādēļ ievērojot Civillikuma 1838.pantu, kas nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam,
kas to apgalvo, tiesa atzīst prasību par apmierināmu Prasītājas norādītajā apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Ņemot vērā to, ka ir pierādīta Atbildētājas saistības neizpilde un tiesa ir atzinusi, ka no Atbildētājas ir piedzenama naudas summa Prasītāja labā, tad
ir apmierināms Prasītājas lūgums par tiesību noteikšanu saņemt sešus procentus no nesamaksātās parāda summas no sprieduma taisīšanas dienas līdz
sprieduma izpildei, kā to nosaka Civilprocesa likuma 195.pants.
[11] Lietā atrodas valsts nodevas samaksas apliecinošs dokuments par celto prasību 481,67 euro apmērā. Tāpat Prasītāja atbilstoši Civilprocesa
likuma 40.pantam ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 6.-7.lapa).
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Ņemot vērā to, ka valsts nodevas apmērs ievērojot celtās un apmierinātās prasības summu ir 358,42 euro, tad ievērojot Civilprocesa likuma
41.panta nosacījumus, no Atbildētājas SIA “/nosaukums/” Prasītājas SIA “/nosaukums A/” labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi – samaksātā valsts
nodeva 358,42 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā uz sprieduma taisīšanas brīdi ir 6 euro
(lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka Prasītāja minētos izdevumus nav samaksājusi pilnā apmērā, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, atlikušie
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,30 euro (6-4,70) apmērā valsts labā ir piedzenami no Atbildētājas.
Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas
nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 96., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, vienotais reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, par labu SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
naudas līdzekļus 3009,83 euro apmērā, likumiskos procentus 82,13 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 17.decembra līdz 2014.gada 2.jūnijam, kā
arī samaksātos tiesas izdevumus: valsts nodevu 358,42 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kopā piedzīt
3455,08 euro (trīs tūkstoši četri simti piecdesmit pieci euro 08 centi) apmērā.
Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, vienotais reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,30
euro (viens euro un 30 centi) apmērā.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas
Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu
ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2015.gada 28.maija spriedumu civillietā Nr.C33359514.
Atzīt SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no SIA “/nosaukums/”, vienotais reģ.Nr./reģistrācijas
numurs/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nepiedzītās pamatsummas 3009,83 euro apmērā līdz sprieduma izpildei.
Noteikt Atbildētājai labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Izpildot spriedumu daļā par tiesas
izdevumu piedziņu valsts labā, samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā.
Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Atbildētāja ir tiesīga 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības
atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts - 2015.gada 11.jūnijs.
Tiesnese V.Puškundze
Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas datums – 2015.gada 25.jūnijs.