Tax court dismissed appeal as taxpayer failed to prove loan status for received funds.

Lietas arhīva Nr. AA43-0015-18/12

ECLI:LV:ADAT:2018:0116.A420418313.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 16.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents Kaspars Berķis,

tiesneši Māris Birzgalis un Lauma Paegļkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta 2013.gada 6.jūnija lēmuma Nr.22.10/L-14389 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - Dienests) Nodokļu kontroles pārvalde veica /pers. A/ iedzīvotāju ienākuma

nodokļa (turpmāk - IIN) auditu par 2010. un 2011.gadu, kā rezultātā 2013.gada 18.martā pieņēma lēmumu Nr.23.12/L-257,

ar kuru papildus aprēķināja IIN 72 028,21 Ls, soda naudu 21 608,47 Ls un nokavējuma naudu 20 991,59 Ls, kā arī

samazināja IIN par 303,78 Ls. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu pieteicējam aprēķinātā

IIN soda nauda tika samazināta un noteikta nomaksai budžetā 50 % apmērā, proti, 10 804,24 Ls (21 608,47 Ls x 50 %).

[2] Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektoram. Ar Dienesta ģenerāldirektora

2013.gada 6.jūnija lēmumu Nr.22.10/L-14389 (turpmāk - Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīti

turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Pieteicējam auditējamajā periodā ir pārskaitīta nauda no kompānijas „Rockwell Import LLP” (turpmāk -

Rockwell) 274 93,56 Ls un no kompānijas „Huntingdon Investments Limited” (turpmāk – Huntingdon) 2108,42 Ls

apmērā. Pieteicējs ir norādījis, ka saņemtie naudas līdzekļi ir aizdevums. Taču audita laikā lietā nav gūts apstiprinājums, ka

2010.gadā saņemtie naudas līdzekļi no Rockwell 274 093,56 Ls un no Huntingdon 2108,42 Ls apmērā ir saistīti ar

aizdevuma saņemšanu. Pieteicēja norādītais, ka 2010.gadā no kompānijas „Alphard Financial Corp” (turpmāk - Alphard)

(naudas līdzekļus pārskaita Rockwell) ir saņēmis aizdevumu, ko ir pārskaitījusi Rockwell, un aizdevums 2013.gadā saskaņā

ar cesijas līgumu ir atdots /pers. B/, izriet vienīgi no paša pieteicēja paskaidrojumiem, kuros sniegtā informācija nav

apstiprināta ar citiem objektīviem pierādījumiem.

Pieteicēja iesniegtie pierādījumi par darījumu ar Alphard un kompāniju Rockwell satur pretrunīgu informāciju un nav

pietiekoši, lai gūtu apliecinājumu par darījuma faktisko esamību.

[2.2] Attiecībā par saņemtajiem naudas līdzekļiem no Huntingdon pieteicējs ne audita, ne apstrīdēšanas laikā nav

sniedzis informāciju par veiktajiem darījumiem ar šo kompāniju, kā arī nav iesniedzis dokumentārus pierādījumus tam, ka

konkrētais pārskaitījums būtu uzskatāms par aizdevumu.

[2.3] Līdz ar to pieteicēja saņemtie naudas līdzekļi no Rockwell un Huntingdon ir atzīstami par tādiem, kas apliekami

ar IIN saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 21.punktu.

[2.4] Pieteicējs ir atsavinājis arī sev piederošās 990/304122 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, ar

kadastra Nr./numurs A/, kurā ietilpst lietošanā neizbūvēta telpa Nr.035 - dzīvoklis 99 kvadrātmetru platībā (turpmāk -

Dzīvoklis) par 62 760,40 Ls. Dienests konstatē, ka nekustamā īpašuma iegādes vērtība un ar to saistīto izdevumu vērtība ir

61 322,40 Ls apmērā. Dienests audita gaitā nav guvis apstiprinājumu, ka konkrētajā dzīvoklī ir veikti iekšējie celtniecības

apdares darbi, tādēļ pieteicēja norādītie izdevumi 8854,49 Ls apmērā nav atzīstami kā izdevumi, kas ņemami vērā, aprēķinot

kapitāla pieaugumu no dzīvokļa atsavināšanas darījuma. Līdz ar to pieteicējam veidojas ar IIN apliekams ienākums no

nekustamā īpašuma atsavināšanas 1438 Ls apmērā un nomaksai budžetā nosakāms IIN 215,70 Ls, kā arī soda nauda 64,71

Ls un nokavējuma nauda 58,24 Ls apmērā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 5.jūlijā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] No kompānijām Rockwell un Huntingdon saņemtie naudas līdzekļi nav uzskatāmi par pieteicēja

ienākumiem. Ar ienākumiem likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk - IIN likums) izpratnē tiek saprasti tādi

fiziskās personas ienākumi, kuri naudas pieauguma veidā vai kapitāla vērtības pieauguma veidā paliek fiziskās personas

nedalītā īpašumā. Par ienākumiem netiek uzskatīti tādi naudas līdzekļi, kuri, kaut arī nonākuši fiziskās personas lietošanā, ir

jāatdod. Šādā gadījumā neveidojas ar nodokli apliekamais objekts, jo IIN likuma 1.pants šādu ienākumu veidu nemaz

neparedz.

[3.2] Attiecībā par naudas līdzekļiem 274 093,56 Ls (390 000 euro) apmērā, kas saņemti no Rockwell,

pieteicējs var paskaidrot, ka 2010.gada 1.augustā tika noslēgts aizdevuma līgums ar Alphard par aizdevuma 390 000 euro

izsniegšanu. Aizdevuma līguma 2.1.punktā tika pielīgts, ka Alphard izsniegs aizdevumu pati vai ar tās izraudzītu trešo

personu starpniecību. No audita laikā iesniegtajiem dokumentiem ir redzams, ka, atbildot uz pieteicēja aizdevuma

izsniegšanas pieprasījumiem, Alphard ar saviem 2010.gada 15.marta paziņojumiem ir darījusi zināmu, ka naudas līdzekļus

uz pieteicēja bankas kontiem pārskaitīs Rockwell.

Dienests neapstrīd, ka Rockwell ir veikusi naudas ieskaitījumus pieteicēja bankas kontos kopumā 390 000 euro

apmērā.

Gan no Alphard 2010.gada 15.marta paziņojumiem, gan arī no bankas izdrukām par naudas līdzekļu

ieskaitīšanu ir redzams, ka naudas līdzekļi ir ieskaitīti, „pamatojoties uz 12.03.2010 cesijas līgumu”. Ar 2010.gada 12.marta

cesijas līgumu Alphard ir cedējusi Rockwell visus prasījumus, kas nodibināsies ar aizdevuma izsniegšanas brīdi pēc

2010.gada 1.februāra aizdevuma līguma. Pieteicējs nekad nav bijis Alphard un Rockwell savstarpējo darījumu dalībnieks,

līdz ar to viņa rīcībā nav un arī nevar būt nekādu dokumentu par minēto cesiju.

Pieteicējs sākotnēji par savu kreditoru uzskatīja Alphard, nevis Rockwell. Turklāt, ņemot vērā, ka aizdevuma

termiņš saskaņā ar aizdevuma līguma 1.3.punktu bija noteikts līdz 2025.gada 31.decembrim, tad ir loģiski izskaidrojams,

kādēļ pieteicējam šo jautājumu precizēšana līdz audita uzsākšanai nebija aktuāla. Tikai aktualizējoties šiem jautājumiem

audita laikā, noskaidrojās, ka pieteicēja kreditors vairs nav Alphard, bet gan Rockwell cesionārs Krievijas Federācijas

pilsonis /pers. B/, par ko pieteicējs nekavējoties informēja Dienestu.

Lai arī kura no kompānijām būtu pieteicēja kreditors, pieteicēja kā parādnieka stāvoklis no tā nemainītos, jo

viņam tāpat šie naudas līdzekļi būtu jāatgriež atpakaļ, no parādnieka viedokļa nav izšķirošas nozīmes apstāklim, pret kuru

no iesaistītajām personām šis parāds būtu kārtojams.

[3.3] Rockwell un /pers. B/ prasījuma pamats bija sīki izskaidrots Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā,

kuru Dienests vien sev zināmu iemeslu dēļ nav vēlējies saprast. Izskaidrojot Rockwell cesionāra /pers. B/ prasījuma pamatu,

pieteicējs vērš tiesas uzmanību uz turpmāko.

[3.3.1] Kompānijai Rockwell pieteicēja un Alphard noslēgtā 2010.gada 1.februāra aizdevuma līguma nosacījumi

nebija saistoši, un faktiski Rockwell naudas līdzekļi atradās pie pieteicēja bez jebkāda tiesiskā pamata. Tādējādi Rockwell

bija tiesības atprasīt pieteicējam pārskaitītos naudas līdzekļus pilnā apmērā. Dienestam gan līdz audita noslēgumam, gan arī

atsevišķi ar 2013.gada 9.maija iesniegumu tika iesniegti visi dokumenti un to notariāli apliecināti tulkojumi latviešu valodā,

kas apliecina, ka Rockwell, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvēja /pers. B/, ar 2010.gada 3.oktobra cesijas līgumu Nr. 1-

10/2010 ir cedējusi savus prasījumus pret pieteicēju par naudas līdzekļu 390 000 euro apmērā atprasīšanu /pers. B/. Turklāt

/pers. B/ ar savu 2013.gada 20.februāra pretenziju arī pieprasīja pieteicējam nekavējoties veikt naudas līdzekļu atmaksu 390

000 euro apmērā uz pretenzijā norādīto /pers. B/ bankas kontu.

[3.3.2] Ņemot vērā minēto, kā arī lai novērstu no sevis jebkādu tiesvedības risku ar Rockwell cesionāru /pers.

B/, pieteicējs 2013.gada 19.aprīlī Maskavā (Krievijas Federācijā) noslēdza ar viņu vienošanos par Rockwell pārskaitīto

naudas līdzekļu atmaksu. Visi Rockwell naudas līdzekļi 390 000 euro apmērā, kas 2010.gadā tika ieskaitīti pieteicēja bankas

kontos, tika atmaksāti /pers. B/ 2013.gada 25.aprīlī. Pieteicējs kopā ar apstrīdēšanas iesniegumu iesniedza Dienestam arī

attiecīgo maksājuma uzdevuma oriģinālu. Līdz ar to pie pieteicēja vairs neatrodas Rockwell naudas līdzekļi, kurus kā

pieteicēja ieņēmumus būtu pamats aplikt ar IIN.

[3.3.3] Pieteicējam nav saprotams, Lēmumā arī nav norādīts nekāds pamats, kas ļautu Dienestam uzskatīt, ka

pieteicēja iesniegtais maksājuma uzdevuma oriģināls nevar kalpot par pierādījumu naudas līdzekļu atmaksas faktam.

Dienests sev nepieciešamās informācijas apliecinājumu varēja saņemt arī no AS „DnB banka”, izdarot attiecīgu

pieprasījumu, vai arī informēt pieteicēju, ka šāds pierādījums nav pietiekams.

[3.3.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, ka Rockwell naudas līdzekļi atradās pie pieteicēja bez jebkāda tiesiska

pamata, Rockwell cesionārs /pers. B/ savu prasījumu pret pieteicēju izvirzīja, pamatojoties uz Civillikuma 2389.pantu. Līdz

ar to pieteicējs pat gribēdams nevarētu iesniegt kādus dokumentus, kas pamatotu kāda darījuma esamību starp viņu un

Rockwell, jo šāda darījuma vienkārši nav bijis. Tieši šāda darījuma neesamība arī ir bijusi par pamatu Rockwell cesionāram

/pers. B/ atprasīt šos naudas līdzekļus no pieteicēja pilnā apmērā.

[3.3.5] Pieteicējam nav izprotams, kāda nozīme attiecībā uz pieteicēja audita lietu ir apstāklim, ka /pers. B/ savus

prasījumus pret pieteicēju ir realizējis tikai 2013.gadā.

Pieteicējs jau savā apstrīdēšanas iesniegumā norādīja, ka, sazinoties ar viņam zināmo Alphard pārstāvi, viņam

tika paskaidrots, ka kompānijai Alphard pret viņu nekādu prasījumu nav un lai viņš sazinās ar faktiskā naudas aizdevēja

Rockwell pārstāvi /pers. B/. Tieši sazinoties ar /pers. B/, pieteicējs uzzināja, ka prasījumu par naudas līdzekļu atmaksu uz

cesijas līguma pamata ir pārņēmis /pers. B/.

[3.4] Par naudas līdzekļiem, kas tika saņemti no Huntingdon, pieteicējs paskaidro, ka tie tika ieskaitīti pieteicēja

kontā saskaņā ar aizdevuma līgumu.

Šie naudas līdzekļi ir uzskatāmi par tādiem, kurus pieteicējam būs jāatdod, līdz ar to arī šajā gadījumā Dienests

ir nepamatoti secinājis, ka no Huntingdon saņemtie naudas līdzekļi ir uzskatāmi par citiem ienākumiem, kuri ir apliekami ar

IIN.

Tādēļ nav nozīmes apstāklim, ka pieteicēja rīcībā nav saglabājies aizdevuma līgums, jo aizdevums ir reāllīgums,

kurš nodibinās ar naudas iedošanas brīdi. Ņemot vērā, ka no bankas pārskaitījuma ir skaidri redzams, ka ir iedots

aizdevums, tad nav arī nekāda pamata apšaubīt aizdevuma pastāvēšanu.

[3.5] Pieteicējs arī uzskata, ka, aprēķinot nekustamā īpašuma iegādes un izveides vērtību, Dienests nepamatoti

nav ņēmis vērā pieteicēja izdevumus 8854,49 Ls apmērā, kas tika ieguldīti Dzīvokļa iekšējās apdares veikšanai 2006.gadā,

kā rezultātā Dienests ir nepamatoti uzrēķinājis pieteicējam IIN.

[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2015.gada 31.jūlija spriedumu daļēji apmierināja pieteicēja pieteikumu un atcēla

Lēmumu daļā par pieteicējam noteikto IIN 215,70 Ls apmērā, kā arī saistībā ar to noteikto soda naudu 64,71 Ls un

nokavējuma naudu 58,24 Ls apmērā. Pārējā daļā pieteikumu noraidīja.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja saņemtie naudas līdzekļi no Rockwell un Huntingdon ir atzīstami par

tādiem, kas apliekami ar IIN; vai pieteicēja norādītie izdevumi 8854,49 Ls apmērā saistīti ar ieguldījumiem atsavinātajā

nekustamajā īpašumā.

[4.2] Attiecībā par pieteicēja darījumiem ar Rockwell tiesa konstatē, ka pieteicējs 2010.gada 17. un 18.martā

saņēma pārskaitījumus no Rockwell attiecīgi 190 000 euro un 200 000 euro apmērā. Maksājumu dokumentos kā maksājuma

mērķis norādīts - saskaņā ar 2010.gada 12.marta cesijas līgumu. Lietā ir aizdevuma līgums, kas datēts ar 2010.gada

1.februāri un kurā kā noslēgšanas vieta norādīta Maskava, noslēgts starp pieteicēju un Alphard. Saskaņā ar šo līgumu

Alphard piešķir pieteicējam aizdevumu 390 000 euro apmērā pieteicēja privātiem nolūkiem un ieguldījumiem; aizdevums

tiek piešķirts ar atmaksas termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim; aizdevumam netiek piemēroti procenti. Minēto līgumu

Alphard vārdā parakstījis /pers. C/.

Lietā ir iesniegts arī 2010.gada 3.oktobra cesijas līgums Nr.1-10/2010, noslēgts starp Rockwell un /pers. B/,

kurš paredz, ka /pers. B/ pieņem Rockwell piederošās prasījuma tiesības, kas izriet no 2010.gada 16. un 18.marta Rockwell

veiktajiem pārskaitījumiem pieteicējam kopsummā 390 000 euro apmērā. Līgumu Rockwell vārdā parakstījis /pers. B/. Lietā

ir arī 2013.gada 19.aprīļa vienošanās Nr.1/04-2013 starp pieteicēju un /pers. B/, kas paredz, ka pieteicējam līdz 2013.gada

28.aprīlim jāatdod /pers. B/ 2010.gadā no Rockwell pārskaitītos naudas līdzekļus 390 000 euro apmērā.

No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējs 2013.gada 25.aprīlī pārskaitījis /pers. B/ 390 000 euro.

Maksājuma dokumentā kā maksājuma mērķis norādīta 2013.gada 19.aprīļa vienošanās Nr.1/04-2013.

[4.3] Izvērtējusi lietas apstākļus to kopsakarā, tiesa uzskata, ka pieteicējs nav iesniedzis lietā pierādījumus, kas

apliecinātu, ka 2010.gadā no Rockwell pārskaitītie naudas līdzekļi atbilst tādiem ienākuma veidiem, kas atbilstoši tiesību

normām ir ar IIN neapliekami ienākumi.

Tiesvedības laikā tiesa aicināja pieteicēju izmantot savas tiesības personīgi sniegt paskaidrojumus par darījumu

faktiskajiem apstākļiem, taču pieteicējs šo iespēju neizmantoja. Savukārt Dienestā pieteicējs sniedzis turpmāk minēta

rakstura paskaidrojumus.

[4.3.1] Atbildot uz Dienesta lūgumu par informācijas sniegšanu, 2012.gada 31.jūlija vēstulē (vēl pirms audita

veikšanas) pieteicējs norādījis, ka viņam starptautisku biznesa kontaktu laikā bija izveidojušās labas partnerattiecības ar

Alphard un /pers. C/. Pamatojoties uz iepriekšēju veiksmīgu sadarbību, tika panākta vienošanās par investīciju veikšanu

Latvijā, un 2010.gadā ar Alphard tika noslēgts aizdevuma līgums un piešķirta līgumā atrunātā naudas summa, kuras

ieskaitīšanu pieteicēja kontos veica Rockwell (lietas 1.sējuma 174.-175.lapa).

[4.3.2] Pieteicējs 2012.gada 19.decembrī rakstiski sniedzis informāciju, ka līgums ar Alphard, kuru pārstāvējis

/pers. C/, bijis klasisks kreditēšanas līgums. Alphard uzņēmās saistības pati vai ar tās izraudzītu trešo personu

starpniecību. Pieprasījumi par aizdevuma izsniegšanu tika sastādīti 2010.gada 12.martā, un Alphard ar 2010.gada 15.marta

paziņojumiem darīja zināmu, ka aizdevuma līguma izpildei ir dots rīkojums Rockwell, kas arī tika izpildīts. Pieteicējs

akcentējis, ka jebkuras personas saistības var izpildīt trešā persona, ja vien tās nav saistītas ar saistītā personīgu darbību,

līdz ar to arī Alphard bija tiesīga pielīgt sev līgumā tādas tiesības un vēlāk paziņot pieteicējam, ka aizdevuma izsniegšanu

2010.gada 1.februāra līguma izpildei veiks Rockwell.

[4.3.3] 2013.gada 26.februārī pieteicējs paskaidrojis, ka jautājumā par aizdevuma atmaksu viņam zināmais

Alphard pārstāvis [acīmredzot domāts /pers. C/, jo pieteicējs uz citiem viņam zināmiem Alphard pārstāvjiem nav norādījis]

viņam paskaidrojis, ka šo kompāniju vairs nepārstāvot, un ieteicis pieteicējam sazināties ar faktisko naudas aizdevēju

Rockwell. Sazinoties ar Rockwell pārstāvi /pers. B/, noskaidrojies, ka Alphard un Rockwell starpā vairs nepastāvot

darījums, kura ietvaros Alphard varētu atprasīt no pieteicēja aizdevuma atmaksu, līdz ar to naudas līdzekļi būtu atgriežami

Rockwell. Tajā pašā laikā /pers. B/ informējis pieteicēju, ka viņš ir pārņēmis Rockwell prasījumus un 2013.gada 20.februārī

ir iesniedzis pieteicējam oficiālu pretenziju par naudas atmaksu, pamatojoties uz to, ka šie naudas līdzekļi atrodoties pie

pieteicēja bez tiesiska pamata. Pieteicējs norādījis, ka, ievērojot minēto, visticamāk, saņemtie naudas līdzekļi būšot

jāatmaksā Rockwell cesionāram /pers. B/.

[4.3.4] Pieteicējs 2013.gada 11.martā sniedzis rakstveida paskaidrojumu, kurā norādījis, ka Dienests nav

apstrīdējis faktu, ka starp pieteicēju un /pers. C/ pastāvējusi savstarpēja sadarbība, tai skaitā /pers. C/ privāti aizdevis

pieteicējam ievērojamas naudas summas, kuras pieteicējs ir pilnā mērā atmaksājis. Līdz ar to nav pamata apšaubīt faktu, ka

aizdevuma līgums ar Alphard, kuru pārstāvējis /pers. C/, 2010.gada 1.februārī tiešām ir bijis noslēgts.

Gan no Alphard 2010.gada 15.marta paziņojumiem, gan no bankas izdrukām ir redzams, ka naudas līdzekļu

ieskaitīšanas pamatojums ir 2010.gada 12.marta cesijas līgums. Ja saskaņā ar līgumu Alphard pati naudu neaizdod, bet

uzdod to izdarīt trešajai personai, tad ir tikai loģiski, ka Alphard šai trešajai personai cedē prasījumus, kas ar naudas

aizdošanas brīdi izrietētu no 2010.gada 1.februāra līguma pret pieteicēju. Tas izskaidro arī to, kādēļ Alphard vairs

neuzskata pieteicēju par savu parādnieku, jo Alphard reāli naudas līdzekļus pieteicējam nav aizdevusi.

Tā kā pieteicējs nav bijis 2010.gada 12.marta cesijas līguma dalībnieks, tad ir loģiski izskaidrojams, kādēļ

sākotnēji viņš par savu kreditoru uzskatīja Alphard. Pieteicējam netika izsniegts ne 2010.gada 12.marta cesijas līgums, ne

arī paziņojums par cesiju. Ņemot vērā aizdevuma atmaksas ilgo termiņu, ir saprotams, ka pieteicējam šo jautājumu

precizēšana līdz auditam nebija aktuāla. Tikai aktualizējoties šiem jautājumiem, noskaidrojies, ka pieteicēja kreditors vairs

nav Alphard, bet gan Rockwell cesionārs /pers. B/, kurš ar savu 2013.gada 20.februāra pretenziju pieprasījis pieteicējam

nekavējoties veikt naudas līdzekļu atmaksu.

[4.4] Lietā pieteicēja pilnvarotais pārstāvis ir iesniedzis /pers. B/ notariāli apliecinātu paskaidrojumu. /pers. B/ ir

norādījis, ka ar pieteicēju bijis pazīstams sen, ir bijusi veiksmīga komerciāla sadarbība. 2010.gada sākumā /pers. A/

informējis par uzsāktu biznesa projektu – skaidu granulu rūpnīcas izveidi Latvijā. Šā projekta attīstībai /pers. A/ bijuši

nepieciešami finanšu līdzekļi. Sākotnēji bija paredzēts, ka nepieciešamos finanšu līdzekļus izsniegs Alphard. Taču Alphard

līdzekļus neaizdeva, jo projekta finansēšanu pārņēma /pers. B/ pārstāvētā Rockwell, kas divos maksājumos pārskaitīja

pieteicējam kopsummā 390 000 euro. Nekādi dokumenti starp pieteicēju un Rockwell netika parakstīti, jo tika uzskatīts, ka

Rockwell uz cesijas pamata ir pārņēmusi 2010.gada 1.februārī noslēgto aizdevuma līgumu [starp pieteicēju un Alphard].

2013.gada sākumā pieteicējs vērsies pie /pers. B/ ar lūgumu izsniegt dokumentu kopijas, kas apliecinātu Rockwell veiktu

naudas līdzekļu izsniegšanu pieteicējam. Tad arī noskaidrojies, ka, tā kā Alphard nav aizdevusi naudas līdzekļus

pieteicējam, tad Alphard arī nevar būt prasījuma tiesību pret viņu, kuras varētu tikt nodotas Rockwell uz cesijas pamata.

Tajā pašā laikā Rockwell bez jebkādu dokumentu parakstīšanas bija pārskaitījusi naudu pieteicējam, tādējādi izveidojoties

juridiskai situācijai, ka nauda pieteicēja rīcībā nonākusi bez juridiski nodibināta pamata un tādējādi jāatmaksā jebkurā brīdī.

/pers. B/ paskaidrojis, ka saskaņā ar 2010.gada 3.oktobra līgumu pārņēmis visus Rockwell prasījumus, līdz ar to viņš kā

Rockwell prasījumu pārņēmējs ar 2013.gada 20.februāra pretenziju prasījis pieteicējam minēto naudas līdzekļu atmaksu.

2013.gada aprīlī /pers. B/ un pieteicējs vienojušies par naudas līdzekļu atmaksu, un šī vienošanās tikusi pilnībā izpildīta.

[4.5] Tiesa uzskata, ka paša pieteicēja Dienestam un tiesai sniegtā informācija ir nepilnīga un pretrunīga, līdz ar

to tiesas ieskatā tā nav ticama un nav pārliecinoša. Pie šāda secinājuma tiesa nonāk, izvērtējot pieteicēja sniegto informāciju

ar citiem lietā konstatētajiem apstākļiem.

No pieteicēja sniegto paskaidrojumu satura, skatot tos kopsakarā, vērojama tendence, ka pieteicējs nav varējis

uzreiz sniegt izsmeļošas atbildes uz auditu interesējošiem jautājumiem. Pieteicējs vairākkārt sniedzis paskaidrojumus ar

zināmu laika nobīdi, papildinot tos ar atsevišķām detaļām. Tas savukārt netieši norāda, ka pieteicējs ir ieinteresēts neatklāt

visus viņam zināmos patiesos notikumu apstākļus.

Kā izriet no pieteicēja skaidrojumiem par naudas aizdevumu, viņš sākotnēji bija vienojies ar /pers. C/. No lietā

esošajām pieteicēja norēķinu kontu izdrukām tiesai iespējams pārliecināties, ka pieteicējs un /pers. C/ vairākkārtēji viens

otram pārskaitījuši dažādas naudas summas dažu simtu un tūkstošu latu apmērā. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka

pieteicējs un /pers. C/ ir bijuši savstarpēji pazīstami un ka viņu starpā varēja būt darījumu attiecības.

Taču tiesa konstatēja, ka /pers. C/ neko nav varējis paskaidrot ne par kompāniju Alphard, kuras pilnvarotā

personā viņš it kā ir bijis, ne par Alphard noslēgto aizdevuma līgumu ar pieteicēju. Tiesa neredz saprātīgu skaidrojumu šim

apstāklim. Aizdevuma līguma summa - 390 000 euro - nav tāda, ko varētu neatcerēties vai uzskatīt par nebūtisku pat ļoti

situēta persona.

Aizdevuma līgumā ietvertie nosacījumi - aizdevuma atdošanas termiņš, ilgāks par 15 gadiem, turklāt

nepiemērojot nekādus procentu maksājumus, kā arī ņemot vērā aizdevuma ievērojamo apmēru, neliecina par parastu

biznesa praksi. Tas varētu liecināt par īpašām personiskām saitēm un īpašu uzticēšanos starp darījuma pusēm vai, vēl

ticamāk, nolūku slēpt patieso šā darījuma jēgu.

[4.6] Kā izriet no /pers. B/ notariāli apliecinātā paskaidrojuma satura, tad viņa iesaiste šajā darījumā notikusi jau

pašā sākumā, proti, jau 2010.gada sākumā viņam bija kļuvis zināms par pieteicēja plāniem izveidot skaidu granulu ražošanas

rūpnīcu un tam nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaisti. Taču no pieteicēja paskaidrojumiem tas neizriet. Pieteicējs nebija

norādījis uz /pers. B/ iesaisti šā darījuma norises sākumposmā.

Tiesas ieskatā iepriekš minētais kopsakarā ar /pers. C/ paskaidroto netieši norāda uz to, ka Dienesta audita laikā

/pers. C/ paskaidrojumā minētie fakti nostādīja pieteicēju situācijā, ka darījuma norises apstākļu izskaidrojumam bija

nepieciešams sniegt citādu interpretāciju, to saskaņojot ar /pers. B/. Ņemot vērā minēto un to, ka tiesai nav zināmi apstākļi,

kādos ticis sastādīts /pers. B/ parakstītā paskaidrojuma saturs, tiesai ir pamats apšaubīt šajā paskaidrojumā norādīto faktu

ticamību.

Tiesas šaubas pastiprina arī tas, ka /pers. B/ nav sniedzis nekādas norādes par /pers. C/ lomu šajā darījumā. Ja

Alphard devis norādījumu Rockwell veikt pārskaitījumus pieteicējam, tad Alphard pilnvarotajai personai /pers. C/ tas būtu

bijis jāpaziņo Rockwell pilnvarotajai personai /pers. B/, respektīvi, būtu bijis jānotiek komunikācijai starp /pers. C/ un /pers.

B/, vēl jo vairāk tādēļ, ka starp Alphard un Rockwell 2010.gada 12.martā it kā esot bijis noslēgts cesijas līgums. /pers. B/

paskaidrojumos nav norādīts, kā notikusi komunikācija ar /pers. C/, kā tikusi panākta vienošanās par cesijas līguma

nosacījumiem starp Alphard un Rockwell, kāda iemesla dēļ Rockwell veikusi pārskaitījumus pieteicējam bez attiecīga

līguma noslēgšanas ar pieteicēju, ja vēlāk pats bijušais Rockwell pilnvarotais pārstāvis un turpmāk arī tās cesionārs /pers. B/

uzstājis, ka naudas pārskaitīšanai neesot bijis tiesiska pamata.

[4.7] Tiesai šķiet nozīmīgs arī apstāklis, ka /pers. B/ nav sniedzis ziņas, kādēļ viņš pieprasīja pieteicējam

atmaksāt pārskaitīto summu nekavējoties, jo ir pašsaprotami, ka tik ievērojamas naudas summas nekavējoša atmaksāšana

varētu radīt uzņēmējam sarežģījumus. Arī pieteicējs nav norādījis, kādēļ uzreiz piekritis visas summas nekavējošai atmaksai.

Ja jau /pers. B/ no paša sākuma bija zinājis par šā aizdevuma mērķi, pieteicējs un /pers. B/ bijuši savstarpēji pazīstami kā

veiksmīgu komerciālu projektu īstenotāji, tad nav saprotams, kas būtu liedzis pieteicējam un /pers. B/ vienoties par notikušā

fakta - Rockwell veiktā naudas pārskaitījuma - atbilstošu juridisku noformējumu. Tā vietā pieteicējs, saprātīgi vērtējot -

pretēji savām interesēm, pastāv uz pretrunīgi vērtējama uzskata, ka Rockwell viņam ieskaitījis naudas līdzekļus bez tiesiska

pamata, tai pašā laikā norādot, ka tas nav noticis kļūdas dēļ. Turklāt /pers. B/ jau 2010.gada 3.oktobrī informējis pieteicēju

par prasījumu cesiju. Tiesai nav skaidrs, un to nav paskaidrojis nedz /pers. B/, nedz pats pieteicējs, kādēļ tad tikai

2013.gadā, nevis uzreiz, /pers. B/ atprasījis Rockwell pārskaitīto naudas summu, turklāt lūdzis to darīt nekavējoši.

[4.8] Tiesai šķiet apšaubāms pieteicēja norādītais, ka pieteicējs neko neesot zinājis par 2010.gada 12.marta

cesijas līgumu. Atsauce uz minēto cesijas līgumu norādīta gan bankas maksājumu mērķa uzdevumā, gan Alphard

2010.gada 15.marta paziņojumos pieteicējam, par kuriem pieteicējs nav norādījis, ka nebūtu tos saņēmis, līdz ar to nav

saprātīga izskaidrojuma, kādēļ pieteicējs nav centies noskaidrot, par kādu cesijas līgumu konkrētajā gadījumā ir bijusi runa

un kādā veidā šis cesijas līgums varētu ietekmēt pieteicēja intereses.

[4.9] Ar Alphard noslēgtā aizdevuma līguma 1.2.apakšpunkts paredz tā izlietojumu aizņēmēja „privātiem

nolūkiem un ieguldījumiem”, tos nekonkretizējot. Pieteicējs sākotnēji nav norādījis konkrētu mērķi, kam būtu bijis paredzēts

aizdevums. Pieteicēja 2012.gada 31.jūlija paskaidrojumā norādīts, ka ar /pers. C/ bijusi panākta vienošanās par investīciju

veikšanu Latvijā, kā rezultātā noslēgts aizdevuma līgums ar Alphard. Taču šāda interpretācija ir visai nosacīta, jo aizdevums

privātpersonai nav investīcijas šā vārda ekonomiskajā izpratnē, pat ja šī privātpersona šos līdzekļus tālāk iegulda

komercdarbībā. Minētajā paskaidrojumā norādīts visai nekonkrēts aizdevuma izlietojuma mērķu uzskaitījums - „ieguldījumu

veikšana uzņēmējdarbībā: uzņēmumu kapitālā, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, kā arī finanšu ieguldījumi: uzņēmumu

akcijās vai vērtspapīros, valstu obligācijās, komercbanku depozītos vai ieguldījumu fondos.” Arī turpmākajos

paskaidrojumos pieteicējs aizdevuma izlietošanas mērķi nav konkretizējis.

Ņemot vērā pieteicēja sākotnējo skaidrojumu, tiesai šķiet šaubīga aizdevuma darījuma ar tik izdevīgiem

nosacījumiem nozīme. Piemēram, pieteicējs, saņēmis bezprocentu aizdevumu, būtu varējis veikt ieguldījumus komercbanku

depozītos un gūt sev attiecīgu peļņu, bet pēc 15 gadiem atgrieztu tādu pašu naudas summu, ko būtu saņēmis, - tiesas

ieskatā ir acīmredzams, ka kompānijai Alphard no šāda darījuma nebūtu nekāda izdevīguma.

Tikai 2014.gada 30.aprīļa tiesas sēdē, pieteicēja pārstāvim sniedzot paskaidrojumu lietā, izskanēja fakts, ka

aizdevuma mērķis bijis granulu ražošanas rūpnīcas izveidošana.

[4.10] Tiesas šaubas par darījumu patieso nozīmi īpaši pastiprina tas, ka lietā nav nekādu norāžu par naudas

līdzekļu, ko Rockwell pārskaitīja pieteicējam, izcelsmi. Rockwell saimnieciskās darbības rādītāji bijuši niecīgi. Nav

saprotams, kā Rockwell rīcībā nonāca tik ievērojama summa, lai pārskaitītu to pieteicējam.

Publiski pieejamā informācija par Rockwell dibinātāju – komercsabiedrību ,,Ireland & Overseas

Acquisitions ltd.” (turpmāk – Ireland) un ,,Milltown Corporate Services ltd.” (turpmāk – Milltown) - amatpersonām /pers.

D/ un /pers. E/ neliecina par šo personu labu reputāciju. Piemēram, pētnieciskās žurnālistikas organizācijas „Re:Baltica”

2012.gada 4.oktobra publikācijā norādīts uz minēto personu nominālu iesaistīšanos daudzu ārvalstīs dibinātu

komercsabiedrību vadībā, šo sabiedrību patiesajiem īpašniekiem un labuma guvējiem paliekot slēptiem, un turpmāko šo

ārvalstīs dibinātu komercsabiedrību iesaistīšanos apšaubāmās darbībās.

Ziņas par Rockwell dibinātājiem - Ireland un Milltown - atrodamas arī citās administratīvo tiesu izskatītajās

lietās. Piemēram, administratīvajā lietā Nr.A420530012 Ireland u n Milltown figurē arī kā ārvalsts komercsabiedrības

„Luxline Transit LPP” dibinātājas, tikai šajā gadījumā /pers. D/ vārds atrodams kā Milltown pārstāvim, bet Ireland vārdā

darbojies /pers. F/ - persona, kuras reputācija tāpat ir stipri apšaubāma (skat. iepriekš norādīto avotu). Arī faktiskie apstākļi

minētajā lietā ir līdzīgi izskatāmajai lietai - „Luxline Transit LPP” pārskaitījusi kādai privātpersonai ievērojamu naudas

summu, ko Dienests atzinis par apliekamu ar IIN. Būdams minētajā lietā nopratināts kā liecinieks, /pers. D/ paskaidrojis, ka

darbojies starptautiskā uzņēmumā „IOS” („International Overseas Services”) uz līguma pamata un viņa pienākumos ietilpis

būt par „nomināldirektoru” vairākos uzņēmumos. Nekādu saimniecisko darbību tajos neveica, viņa funkcijas aprobežojās ar

uzņēmumu pirmreizējo reģistrāciju, viņš arī parakstīja dokumentus, ko viņam deva „IOS” sekretāre vai kurjers. Iespējams,

parakstījis arī kādu pilnvaru, taču dokumentus, kas saistīti tieši ar uzņēmumu saimniecisko darbību, nav ne sastādījis, ne

parakstījis (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 29.maija sprieduma lietā Nr. A420530012 15.punktu).

[4.11] Arī /pers. B/ savā paskaidrojumā nav sniedzis ziņas, kas palīdzētu saprast, kā Rockwell ieguva līdzekļus,

ko pārskaitīja pieteicējam, un kādu iemeslu dēļ tas neuzrādās Rockwell darbības pārskatos. /pers. B/ nav arī sniedzis

vispārīgu informāciju par Rockwell un tās darbības jomu, kas viņam būtu jāzina, vismaz divus gadus esot tās pilnvarotajam

pārstāvim, tāpat arī nav skaidrs, kā /pers. B/ kļuva par Rockwell pilnvaroto pārstāvi un vēlāk - tās cesionāru.

Tiesa pieļauj iespēju, ka tieši nevēlēšanās atbildēt uz šādiem iespējamiem jautājumiem ir bijusi par iemeslu tam,

ka /pers. B/ pēc tiesas izsaukuma neieradās, savukārt viņa parakstītais paskaidrojums tiesas ieskatā vērtējams kā pieteicēja

argumentācijai šajā lietā pielāgots teksts, kura saturam kopumā tiesa nepiešķir ticamību.

[4.12] Izvērtējot visus iepriekš minētos apstākļus to kopsakarā, tiesa secina, ka pieteicējs nav atklājis šā

darījuma patieso nozīmi, tajā pašā laikā tiesai nav šaubu, ka, saņemot naudas pārskaitījumus no Rockwell, pieteicējam šā

darījuma patiesā nozīme ir bijusi zināma. Vienlaikus tiesa ir guvusi pārliecību, ka šis darījums nav bijis aizdevums pēc tā

patiesās nozīmes (šādam tiesas vērtējumam ir nozīme tikai no publisko (nodokļu) tiesību viedokļa, nevis civiltiesiskā

kontekstā). Tāpat tiesai nav pamata uzskatīt, ka no Rockwell saņemtie līdzekļi atbilst kādam no ienākumu veidiem, kas nav

apliekami ar IIN. Tiesas ieskatā šādu secinājumu nevar mainīt arī apstāklis, ka no Rockwell saņemtajai naudas summai

identiska summa ir tikusi pārskaitīta personai, kura uzdevusies par Rockwell cesionāru.

Līdz ar to tiesa atzīst par pareizu Dienesta secinājumu, ka pieteicēja 2010.gadā no Rockwell saņemtie naudas

līdzekļi 390 000 euro apmērā ir apliekami ar IIN.

[4.13] Tiesa konstatē, ka saskaņā ar kredītiestādes konta pārskatā norādīto informāciju Huntingdon 2010.gada

8.janvārī ieskaitījusi pieteicēja norēķinu kontā 3000 euro, maksājuma uzdevumā norādot: „saskaņā ar aizdevuma līgumu.”

Pieteicējs, atbildot uz iepriekš 2013.gada 8.februārī notikušās audita sarunas laikā uzdoto jautājumu, 2013.gada 26.februārī

rakstiski paskaidrojis, ka Huntingdon maksājums veikts saskaņā ar aizdevuma līgumu, bet līgums par minēto darījumu

pieteicējam nav saglabājies. Pieteicējs par minēto darījumu nav sniedzis sīkāku informāciju nedz turpmāk administratīvā

procesa laikā iestādē, nedz arī tiesvedības laikā.

Tiesas ieskatā tieši pieteicēja pienākums ir bijis sniegt tādas ziņas un pierādījumus, kas apliecinātu, ka pieteicējs

tiešām ir saņēmis aizdevumu, no kā izrietētu, ka saņemtie līdzekļi nav atzīstami par apliekamiem ar IIN.

Izskatāmajā gadījumā pieteicējs nav papūlējies pat tik daudz, lai sniegtu vispārīgu informāciju par minēto

darījumu, proti, ar kuru personu bija panākta vienošanās, ar kādiem nosacījumiem, kādiem mērķiem bijis paredzēts

aizdevums utt. Tāpat tiesas rīcībā nav pat vispārīgas informācijas par sabiedrību Huntingdon, kas ļautu veikt tālāku

izvērtējumu (piemēram, ja Huntingdon būtu zināms kā mikrokreditēšanas uzņēmums, nebūtu šaubu par šā darījuma

būtību).

Tiesa uzskata, ka ar personas apgalvojumu par aizdevuma saņemšanu un atbilstošu norādi bankas maksājuma

uzdevumā nav pietiekami, lai atzītu, ka saņemtie naudas līdzekļi ir tiešām bijis aizdevums. Šāda prezumpcija pavērtu pārāk

plašas iespējas personu negodprātīgai rīcībai saistībā ar apliekamo ienākumu slēpšanu nodokļu administrācijas intereses

gadījumā. Citiem vārdiem, persona bez bažām varētu lūgt citai personai, ieskaitot viņas norēķinu kontā kādus līdzekļus,

piemēram, atlīdzību par kādu darbu u.tml., norādīt maksājuma uzdevumā kā pamatojumu - „aizdevums”, neuztraucoties par

to, ka šie pārskaitītie līdzekļi no Dienesta puses vēlāk varētu tikt atzīti par apliekamiem ar IIN.

Līdz ar to tiesas ieskatā pieteicēja darījuma apstākļu pamatojuma faktiskais trūkums ir pats par sevi pietiekams,

lai Dienests apšaubītu, ka pieteicējs no Huntingdon nav saņēmis aizdevumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pareizu Dienesta secinājumu, ka pieteicēja 2010.gadā no Huntingdon

saņemtie naudas līdzekļi 3000 euro apmērā ir apliekami ar IIN.

[4.14] Attiecībā par strīdu par izdevumiem par atsavinātajā dzīvoklī veiktajiem iekšējiem celtniecības apdares

darbiem Dienesta neatzītajiem izdevumiem 8854,49 Ls apmērā tiesa konstatē, ka minētā summa ir ņemama vērā, rēķinot

ienākumus par nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Līdz ar to Lēmums ir atceļams daļā, ar kuru dienests aprēķināja pieteicējam ar IIN apliekamo ienākumu no

nekustamā īpašuma atsavināšanas 1438 Ls apmērā par 2011.gada aprīlī un noteica nomaksai budžetā IIN 215,70 Ls, kā arī

saistībā ar to noteica arī soda naudu 64,71 Ls un nokavējuma naudu 58,24 Ls apmērā.

[5] Pieteicējs pārsūdzēja pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums. Apelācijas

sūdzībā norādīts turpmāk minētais.

[5.1] Pieteicējs uzskata, ka tiesa nepamatoti atzinusi, ka naudas līdzekļi, kurus 2010.gadā pieteicēja bankas kontā

ieskaitīja kompānija Rockwell, ir atzīstami par tādiem, kas apliekami ar IIN.

Pieteicējs kategoriski nepiekrīt tiesas spriedumā norādītajam, ka pieteicējs nav iesniedzis lietā pierādījumus, kas

apliecinātu, ka 2010.gadā no kompānijas Rockwell saņemtie naudas līdzekļi nav apliekami ar IIN. Lietas materiālos atrodas

virkne rakstveida pierādījumu, kas apliecina gan pieteicēja, gan /pers. B/ paskaidrojumos minēto. Pieteicējam nav

saprotams, kādus vēl pierādījumus viņš varētu iesniegt, lai pierādītu, ka no kompānijas Rockwell saņemtie naudas līdzekļi

nav apliekami ar IIN. Pieteicējs ir godprātīgi pildījis Administratīvā procesa likuma 150.panta trešajā daļā noteikto

pienākumu un ir iesniedzis gan Dienestam, gan tiesai rakstveida pierādījumus, kas objektīvi varētu būt viņa rīcībā.

Pieteicējs uzskata, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmo daļu šobrīd tieši Dienestam

būtu jāpierāda, ka naudas līdzekļi, kurus pieteicējs saņēmis no kompānijas Rockwell, ir apliekami ar IIN.

Arī tiesa lietas izskatīšanas gaitā nav guvusi pierādījumus, kas atspēkotu pieteicēja iesniegtos pierādījumus.

Apstāklis, ka tiesai, izmantojot savas likumā noteiktās tiesības, nav izdevies iegūt informāciju vai nopratināt uz tiesu

izsauktos lieciniekus, nevar tikt atzīts par pietiekamu iemeslu, lai atzītu pieteicēja iesniegtos rakstveida pierādījumus par

nederīgiem.

Fakts, ka tiesai nav zināmi apstākļi, kādos ticis sastādīts /pers. B/ parakstītā paskaidrojuma saturs, nevar būt

pietiekams pamats, lai apšaubītu paskaidrojumā minēto faktu ticamību, ņemot vērā arī to, ka paskaidrojumā minēto

apliecina virkne citu lietas materiālos esošo rakstveida pierādījumu.

Pieteicējs arī nevar piekrist tiesas norādei, ka no kompānijas Rockwell saņemtos naudas līdzekļus būtu pamats

uzskatīt par pieteicēja ienākumiem arī tā iemesla dēļ, ka lietas materiālos nav nekādu norāžu par šo naudas līdzekļu izcelsmi.

Tiesa savā spriedumā nav norādījusi nevienu tiesību normu, uz kuru tā balstītu savu spriedumu noraidītajā daļā. Līdz ar to

tiesa pēc būtības nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 247.panta pirmo daļu.

[5.2] Ņemot vērā, ka aizdevuma līgums ir reāllīgums, kurš nodibinās nevis ar līguma parakstīšanu, bet gan ar

naudas vai lietas nodošanu, tad ir uzskatāms, ka aizdevums starp pieteicēju un kompāniju Huntingdon ir ticis nodibināts

naudas izsniegšanas brīdī. Pat neesot rakstveidā noslēgtam aizdevuma līgumam, no kompānijas Huntingdon saņemtais

aizdevums pieteicējam tik un tā būtu jāatdod ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no attiecīgā pieprasījuma saņemšanas brīža.

[6] Dienests iesniegto apelācijas sūdzību, ņemot vērā lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskata par

nepamatotu un lūdz pieteikumu noraidīt.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc

būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Ņemot vērā pieteicēja iesniegtās apelācijas sūdzības saturu, lietā ir izšķirams strīds, vai pieteicēja saņemtie

naudas līdzekļi no Rockwell un Huntingdon ir atzīstami par tādiem, kas apliekami ar IIN.

Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru atcelts Lēmums par pieteicējam papildus aprēķināto IIN 215,70 Ls

apmērā, soda naudu 64,71 Ls un nokavējuma naudu 58,24 Ls apmērā, nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā.

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, kā arī izvērtējusi pirmās instances tiesas

sprieduma pamatojumu kopsakarā ar lietas dalībnieku sniegtajiem viedokļiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

Administratīvā rajona tiesa spriedumā ir izvērtējusi visus būtiskos lietas apstākļus un procesa dalībnieku argumentus.

Apgabaltiesa atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir novērtēti pareizi, spriedumā norādītie secinājumi atbilst lietā konstatētajiem

apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem.

Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, apgabaltiesa

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai

tā pārsūdzētajā daļā un atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.

[10] Pārbaudot apelācijas sūdzības argumentus, apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs nav tajā norādījis uz lietas

izspriešanai nozīmīgiem apstākļiem, kā arī nav iesniedzis kādus jaunus pierādījumus, kas nebūtu jau pārbaudīti pirmās

instances tiesā un kas ļautu apšaubīt pirmās instances tiesas izdarīto secinājumu pamatotību.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums tā pārsūdzētajā daļā

ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 6.jūnija lēmuma Nr.22.10/L-14389 atcelšanu tā

pārsūdzētajā daļā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents K.Berķis

Tiesneši M.Birzgalis

L.Paegļkalna