Court dismissed appeal against police fine for speeding, citing lack of evidence and credibility of defendant's claims.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request to annul a police decision imposing a fine for speeding. The court found the applicant's late explanations unconvincing and noted that the initial police report and protocol sufficiently proved the traffic violation. Consequently, the court ruled the decision legal and procedurally correct, denying the annulment request.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 246.–251. pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta 1. punkts: Tiesa noraida pieteikumu par lēmuma atcelšanu, ja pierādījumi par pārkāpumu ir pietiekami un pieteicēja vēlākie paskaidrojumi nav ticami.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A42534807
Lietvedības Nr.A2968-08/12
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2008.gada 30.decembrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,
piedaloties pieteicējam K.M. un Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes
Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas pilnvarotajam pārstāvim
Kasparam Spalvēnam,
2008.gada 10.decembrī Rīgā, Antonijas ielā 6, atklātā tiesas sēdē izskatot
administratīvo lietu, kas ierosināta pēc K.M. pieteikuma par Jūrmalas pilsētas
policijas pārvaldes Kārtības policijas 3. nodaļas (Ceļu policijas) 2007.gada
29.maija lēmuma Nr.25 atcelšanu,
konstatēja:
[1] 2007.gada 28.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts K.M.
(turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes
Kārtības policijas 3. nodaļas (Ceļu policijas) (turpmāk – atbildētāja) 2007.gada
29.maija lēmuma Nr.25 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu. Ar Administratīvās
rajona tiesas tiesneša 2007.gada 2.jūlija lēmumu pieteikums pieņemts un
ierosināta administratīvā lieta.
[2] 2007.gada 28.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldē tika saņemts
Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas jaunākā
inspektora 2007.gada 27.martā sastādītais dienesta ziņojums par Ceļu satiksmes
noteikumu pārkāpšanu, ko izdarīja nenoskaidrots motocikla v/n /dzēsta valsts
reģistrācijas numura zīme/ vadītājs, kas Jūrmalā, braucot ar ātrumu 145 km/h pa
Kolkas ielu no Talsu šosejas puses Zvīņu ielas virzienā, pārsniedza atļauto
kustības ātrumu un ignorēja inspektora norādījumu apstāties un turpinājis
kustību.
[2.1] 2007.gada 28.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības
policijas 3.nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu par lietvedības uzsākšanu
administratīvā pārkāpuma lietā Nr.57.
[2.2] 2007.gada 29.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības
policijas 3.nodaļā ieradās K.M. uz lietas izskatīšanu par Ceļu satiksmes
noteikumu pārkāpšanu, kas izdarīts 2007.gada 28.martā. Jūrmalas pilsētas
policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas priekšnieks informēja K.M. par
2007.gada 27.martā fiksēto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un K.M.
mutiski paskaidroja, ka 2007.gada 27.martā ir vadījis motociklu un ignorēja
policijas darbinieka prasību apturēt transportlīdzekli.
[2.3] Par doto faktu 2007.gada 29.martā Jūrmalas pilsētas policijas
pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas jaunākā inspektore sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 169265 K.M. par ceļu satiksmes
noteikumu 116. un 39.4.punkta pārkāpumu, par kuriem paredzēta atbildība
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – APK) 149.8 panta
divdesmit otrajā daļā, 149.4 panta piektajā daļā un 149.5 panta trešajā daļā.
[2.4] 2007.gada 30.martā pieteicējs ieradās Jūrmalas pilsētas policijas
pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļā uz lietas izskatīšanu. Jūrmalas pilsētas
policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas priekšnieka vietnieks pieņēma
lēmumu Nr.041/PA169265 par K.M. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc
LAPK 149.8panta divdesmit otrās daļas, 149.4panta piektās daļas un 149.5panta
trešās daļas, piemērojot naudas sodu 250 Ls apmērā un atņemot transportlīdzekļu
vadīšanas tiesības uz trīs mēnešiem.
[2.5] Pieteicējs minēto Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības
policijas 3.nodaļas priekšnieka vietnieka lēmumu Nr.041/PA169265 apstrīdēja
Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas priekšniekam.
[2.6] 2007.gada 29.maijā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības
policijas 3.nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.25 „Par apstrīdēto
administratīvo aktu Nr.041/PB169265”, ar kuru nolēma atstāt negrozītu lēmumu
Nr.041/PB169265 un pieteicēja sūdzību noraidīt.
[2.7] Nepiekrītot Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas
3.nodaļas priekšnieka pieņemtajam lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja
Administratīvajā rajona tiesā.
[3] Pieteikumā norādīts tālāk minētais:
[3.1] Pieteicējs kategoriski noliedz, ka 2007.gada 27.martā plkst. 18:04
būtu vadījis motociklu Honda CBR ar v/n /dzēsta valsts reģistrācijas numura
zīme/, jo minētajā laikā atradās citā vietā. Pieteicējs norāda, ka vainu uzņēmās,
jo sākumā bija apjucis par radušos situāciju.
[3.2] Pieteicējs paskaidro, ka par pārkāpumu uzzināja tikai 2007.gada
29.martā, kad tika apturēts. Pieteicējs apgalvo, ka tika doti mājieni par to, ka ja
pieteicējs uzņemsies vainu, tad sods netiks piemērots, tādējādi pieteicējs paļāvās
uz radušos situāciju.
[4] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst un
noraida kā nepamatotu. Paskaidrojumā atbildētāja atsaucās uz 2007.gada
29.maija lēmumā Nr.25 minētajiem argumentiem. Lēmumā norādīts turpmāk
minētais:
[4.1] Atbildētāja norāda, ka 2007.gada 27.martā motocikla braukšanas
ātrums fiksēts ar tiesību normām atbilstošu mērīšanas līdzekli un tā mērījums
atzīstams par tiesiski iegūtu pierādījumu minētajā administratīvajā lietā.
[4.2] Lietā pastāv strīds, vai K.M. 2007.gada 27.marta plkst.18:04 ir vadījis
motociklu kā tas ir norādīts lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā
Nr.041/PA169265. Atbildētāja paskaidro, ka pieteicējs sākotnēji pilnībā atzina
savu vainu un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto administratīvo pārkāpumu. Pieteicējs
paskaidroja, ka ieraugot policijas darbiniekus ir nobijies, jo nav atbilstošas
kategorijas vadīšanas tiesību un pēc dažām dienām ir jākārto eksāmens, lai iegūtu
,,A" kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, tāpēc nav apstājies uz
policijas darbinieka prasību apturēt transportlīdzekli. Šī K.M. atzīšanās ir fiksēta
audioierakstā (audioieraksts tika veikts 2007.gada 29.aprīlī). Arī sākotnējā
lēmuma pieņemšanas dienā K.M. nenoliedza savu vainu un nožēloja izdarīto.
Turklāt iepazīstoties ar pieņemto lēmumu pieteicējs neizteica nekādus iebildumus.
[4.3] Attiecībā uz pieteicēja vēlāk sniegtajām liecībām, kurās viņš
kategoriski noliedz izdarītā pārkāpuma esamību, tiesu judikatūrā ir vērtēti līdzīgi
apstākļi, kur atzīstams, ka pieteicēja sākotnējiem paskaidrojumiem piešķirama
lielāka ticamība salīdzinājumā ar vēlāk izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to
pieteicēja vēlāk sniegtās liecības atbildētājas ieskatā vērtējamas kritiski.
[4.4] Atbildētāja paskaidro, ka policijas darbinieki, fiksējot pārkāpumu, ir
rīkojušies savas kompetences ietvaros. Turklāt administratīvās lietas materiālos
nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku
objektivitāti, kā arī tādi apstākļi, kas apliecinātu tiešu vai netiešu policijas
darbinieku interesi lietas iznākumā personisko motīvu dēļ.
Tiesu praksē ir atzīts, ka, lai gan policijas darbinieku liecības nav pašas
par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, policijas darbinieku
liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta
pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.
[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz
pieteikumā norādītajiem argumentiem. Pieteicējs norāda, ka pārkāpuma
norādītajā dienā 2008.gada 27.martā viņš atradās pie drauga M.M. un motociklu
nevadīja. Pieteicējs tiesas sēdē norādīja, ka motocikls pieder vairākām
personām. Viņš iepriekš ņēma motociklu, lai ātrāk nokļūtu uz apmācībām Rīgā.
Pieteicējs informēja, ka zina to personu, kas pārkāpa noteikumus, bet izpaust
informāciju negribēja. Ar sastādīto protokolu neiepazinās, jo domāja, ka
protokols sastādīts par motocikla vadīšanu. 2008.gada 28.martā viņam policijas
darbinieki sekoja, apstādināja un tad izrāva atslēgas, tas ir, dienu vēlāk pēc
pārkāpuma, par ko viņš tiek saukts pie atbildības. Paskaidrojumus sniedza
vardarbības iespaidā.
Atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina pamatojoties uz Lēmumā un
paskaidrojumos ietvertajiem argumentiem. Papildus atbildētāja pārstāvis
norādīja, ka pieteicējs sākotnēji vainu atzina, ko arī apstiprina audio ieraksts, bet
pēc tam mainīja liecības un vainu noliedza, neatklājot personas identitāti, kas ar
šo motociklu pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus. Pieteicējs sakumā visu pats
atzina, no atbildētāja puses nebija nekādas ietekmēšanas.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā
procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir
noraidāms.
[7] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantā noteikts
tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota
administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības
brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai
iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām
normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts
izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās
ar sabiedrības interešu aizsardzību.
Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana
saistīta arī ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK)
noteiktā procesa ievērošanu.
[8] Lietā konstatēti šādi faktiskie apstākļi:
[8.1] 2006.gada 25.maijā Latvijas Nacionālais Metroloģijas centrs izdeva
verifikācijas sertifikātu Nr. E0677V06 radaram autotransporta līdzekļu kontrolei
ISKRA – 1, ar Nr.4313D, ka mērīšanas līdzeklis atbilst Ministru kabineta
2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.452 prasībām, Sertifikāts derīgs līdz
2007.gada 24.maijam (lietas lapa Nr.60).
[8.2] 2007.gada 27.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības
policijas 3.nodaļas jaunākais inspektors A.P. sastādīja dienesta ziņojumu par to,
ka viņš 2007.gada 27.martā kopā ar Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes
Kārtības policijas 3.nodaļas jaunāko inspektoru J.B. pildīja dienesta pienākumus
un Jūrmalā, Jaunķemeru rajonā kontrolēja, kā tiek ievērots braukšanas ātrums
minētajā posmā. Ap plkst. 18.04 pa Kolkas ielu no Talsu šosejas puses Zvīņu
ielas virzienā brauca motocikls. Inspektors J.B., izmantojot mērierīci ISKRA-1
Nr.4313D, šim motociklam fiksēja ātrumu 145 km/h pie atļautā braukšanas
ātruma 70 km/h. J.B. ar žesta palīdzību mēģināja apturēt motociklu. Ieraudzījis
ceļu policiju, motocikla vadītājs samazināja ātrumu, bet piebraucot klāt, strauji
sāka uzņemt ātrumu un motociklu neapturēja. Motocikls bija dzeltenā krāsā, ar
valsts numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ (lietas lapa Nr.18).
[8.3] 2007.gada 28.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības
policijas 3.nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu par lietvedības uzsākšanu
administratīvajā pārkāpuma lietā Nr.57 (lietas lapa Nr.19).
[8.4] 2007.gada 29.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības
policijas 3.nodaļas jaunākā inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr. PA 169265 K.M. par ceļu satiksmes noteikumu 116. un
39.4.punkta pārkāpumu, par kuriem paredzēta atbildība LAPK 149. 8 panta
divdesmit otrajā daļā, 149.4 panta piektajā daļā un 149.5 panta trešajā daļā (lietas
lapa Nr.20).
[8.5] 2007.gada 30.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības
policijas 3.nodaļas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu Nr.041/PA169265 par
K.M. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.8 panta divdesmit
otrās daļas, 149.4 panta piektās daļas un 149.5 panta trešās daļas, piemērojot
naudas sodu 250 Ls apmērā un atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz
trīs mēnešiem (lietas lapa Nr.21).
[8.6] 2007.gada 29.maijā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības
policijas 3.nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.25 „Par apstrīdēto
administratīvo aktu Nr.041/PB169265, ar kuru atstāja spēkā Jūrmalas pilsētas
policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas priekšnieka vietnieka lēmumu
Nr.041/PB169265 (lietas lapa Nr.4–13).
[8.7] 2007.gada 1.augustā atbildētāja sniedza paskaidrojumu tiesai, kurā
norādīja, ka Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas
priekšnieks pieņēma lēmumā Nr.25 tika atklātas pārrakstīšanās kļūdas un
lēmumā ir kļūdaini administratīvā pārkāpuma protokola numuri, proti, „PA”
vietā ir sērija „PB” un lēmuma Nr.25 punktā [13.1] ir kļūda audioieraksta
veikšanas datumos ( mēnešos). Audio ierakstu veikšanas datumi ir 2007.gada
29.marts un 2007.gada 30.marts (lietas lapa Nr.17).
[8.8] 2007.gada 4.aprīlī K.M. iesniedza sūdzību par 2007.gada 30.marta
Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas priekšnieka
vietnieka lēmumu Nr.041/PA169265. Sūdzībā iesniedzējs norāda, ka viņš
noliedz savu vainu, ka 2007.gada 27.martā plkst.18:04 būtu vadījis motociklu ar
v/n /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ (lietas lapa Nr.24).
[8.9] 2007.gada 13.aprīlī K.M. sniedza paskaidrojumu par to, ka
2007.gada 27.martā plkst.18:04 atradās pie M.M. un motociklu ar v/n /dzēsta
valsts reģistrācijas numura zīme/ tajā laikā nevadīja. Iepriekš parakstīja
protokolu, jo netika iepazīstināts, ka parakstot protokolu, viņam jāuzņemas
atbildība par protokolā minēto. K.M. norādīja, ka iepriekš liecības nav sniedzis
un paskaidrojums no viņa netika paņemts (lietas lapa Nr.30).
[8.10] 2007.gada 25.aprīlī Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības
policijas 3.nodaļas jaunākais inspektors J.B. sastādīja dienesta ziņojumu par to,
ka viņš 2007.gada 27.martā kopā ar Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes
Kārtības policijas 3.nodaļas jaunāko inspektoru A.P. pildīja dienesta pienākumus
Jūrmalā, Jaunķemeru rajonā kontrolējot, kā tiek ievērots braukšanas ātrums
minētajā posmā.
Dienesta pienākumu pildīšanas laikā pa Kolkas ielu no Kauguriem uz
Zvīņu ielas pusi inspektors J.B. fiksēja, ka brauc 3 automašīnas un motocikls,
kurš minētās automašīnas apdzen. Ātruma mērīšanas ierīce uzrādīja motocikla
ātrumu 145 km/h. Atļautais ātrums šajā posmā ir 70 km/h. Viņš izkāpa no
automašīnas, pacēla zizli un norādīja motocikla vadītājam, ka jāapstājas.
Sākotnēji motocikla vadītājs samazināja ātrumu, pēc tam strauji palielināja
ātrumu, un neapstājoties aizbrauca. Motocikls bija dzeltenā krāsā ar v/n /dzēsta
valsts reģistrācijas numura zīme/. Par minēto faktu A.P. sastādīja dienesta
ziņojumu un nodeva 3.nodaļas priekšniekam.
Nākamajā dienā 28.martā, pildot dienesta pienākumus, tai pašā postenī un
maršrutā, inspektors redzēja, ka pa Kolkas ielu virzienā no Tūristu ielas uz
Kauguriem brauc dzeltens motocikls, kuru vada vadītājs melnās drēbēs. Kad
motocikls pabrauca viņiem garām, kopā ar A.P. konstatēja, ka motociklam ir
tāds pats reģistrācijas numurs kā tam motociklam, kas 2007.gada 27.martā
izdarīja administratīvo pārkāpumu un aizbrauca neapstājoties. Tad, izmantojot
dienesta automašīnu, A.P. un J.B. piebrauca klāt motociklam, lai to apstādinātu.
Ieraugot policijas automašīnu, Talsu ielas un Skolas ielas krustojumā motocikla
vadītājs palielināja ātrumu un sāka braukt pa Skolas ielu uz Sloku. Ieslēdzot
bākugunis un skaņu signālu, policijas inspektori sekoja motociklam. Satiksmes
ielā motocikla vadītājs palielināja ātrumu un mēģināja aizbēgt, bet Satiksmes
ielā bija slēgta dzelzceļa pārbrauktuve un motocikla vadītājam ceļu aizšķērsoja
vilciens. Piebraucot pie motocikla, J.B. izkāpa no mašīnas un atstādināja
motocikla vadītāju no vadīšanas. Motocikla vadītājs bija K.M., un viņš uzrādīja
policijas darbiniekiem motocikla reģistrācijas apliecību un vadītāja apliecību,
kurā nebija A kategorijas, kas atļauj vadīt motociklu. K.M. savu vainu par ātruma
pārsniegšanu iepriekšējā dienā nenoliedza, paskaidrojot, ka nobijās no policijas,
jo viņam nav motocikla kategorijas vadīšanas tiesību un ka pēc dažām dienām
jāliek tiesības uz motociklu. Motocikls tika aizturēts un sastādīts protokols par
motocikla vadīšanu bez atbilstošas kategorijas tiesībām (lietas lapa Nr.35).
[8.11] 2007.gada 27.aprīlī Uģis Āva sniedza paskaidrojumu, ka viņš savu
motociklu ar v/n /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ pārdeva (samainīja)
A.G.. Pārreģistrāciju viņš neveica. Vēlāk noskaidroja, ka Artūrs motociklu
pārdeva personai vārdā Raivo. 2007.gada 2.aprīlī viņš satikās ar K.M., lai
izņemtu motociklu no stāvvietas, kurš tur tika novietots sakarā ar ceļu satiksmes
noteikumu pārkāpšanu. K.M. U.Ā. paskaidroja, ka viņš brauca bez attiecīgās
kategorijas tiesībām vadīt motociklu. K.M. viņam pateica, ka ir sastādīts
administratīvais protokols par pārkāpumu, kurā savu vainu viņš noliedza. U.Ā.
norādīja, ka viņš pats 2007.gada 27.martā ar motociklu Jūrmalā nav braucis
(lietas lapa Nr.36).
[8.12] 2007.gada 7.maijā M.M. sniedza paskaidrojumu, ka viņš
2007.gada 27.martā plkst.18.00 atradās Jūrmalā, Kārsas ielā 20. Kopā ar viņu
bija K.M. bez motocikla. K.M. pie viņa atradās no plkst.14.00 līdz plkst.20.00.
M.M. pats šajā dienā ar minēto motociklu nav braucis un kas varēja braukt,
nezina (lietas lapa Nr.37).
[9] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu
atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)
darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu,
pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā
paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas rīcību LAPK izpratnē
atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu
institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo
personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un
pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi
apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Tiesa konstatē, ka atbildētājs pieņēma Lēmumu, ar kuru atstāja spēkā
2007.gada 30.marta Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas
biroja 3.nodaļas (ceļu policijas) priekšnieka vietnieka lēmumu par pieteicēja
saukšanu pie administratīvās atbildības par Ministru kabineta 2006.gada
29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN)
4.,116. un 39.4.punkta pārkāpumu pēc LAPK 149.8panta divdesmit otrās daļas,
149.4panta piektās daļas un 149.5panta trešās daļas.
Līdz ar to tiesai jāvērtē, vai atbildētājs pamatoti atstājis spēkā apstrīdēto
lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par CSN
pārkāpumiem.
[10] Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma
objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no
administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka
nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Ar sākotnējo lēmumu pieteicēja tika saukta pie administratīvās atbildības
pēc LAPK 149.8panta divdesmit otrās daļas, 149.4panta piektās daļas un
149.5panta trešās daļas par CSN 4.,116. un 39.4.punktu pārkāpumu, līdz ar to
jāvērtē vairāku administratīvo pārkāpumu sastāvu pazīmes. No sākotnējā
atbildētāja lēmuma un Lēmuma izriet, ka pieteicējs saukts pie administratīvās
atbildības par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā vairāk kā
par 60 km/h, par nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām apturēt motociklu
un par motocikla vadīšanu bez attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas
tiesībām. Administratīvo pārkāpumu sastāvu objekti šajos administratīvo
pārkāpumu sastāvos ir vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, ceļu
satiksmes regulēšanas noteikumu neievērošana un braukšanas ātruma
neievērošana ceļu satiksmē. Savukārt subjekts visiem administratīvo pārkāpumu
sastāviem ir viens – transporta līdzekļa vadītājs.
Lai atzītu atbildētāja lēmumu par tiesisku, tiesai jākonstatē, vai pieteicēja
darbībās saskatāmas administratīvo pārkāpumu sastāvu pazīme – objektīvā puse.
Objektīvā puse izpaužas kā atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu apdzīvotā
vietā virs 60 km/h, nepakļaušanās policijas darbinieka prasībām apturēt
motociklu un motocikla vadīšana bez attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu
vadīšanas tiesībām.
Izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus – policijas darbinieku
dienesta ziņojumus (lietas lapas Nr.18 un Nr.35) un radara verifikācijas
sertifikātu (lietas lapa Nr.60), tiesa secina, ka motocikla ar valsts reģistrācijas
numura zīmi /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ vadītājs 2007.gada
27.martā plkst.18:04 brauca pa Kolkas ielu, virzienā no Talsu šosejas uz Zvīņu
ielas pusi Jūrmalā ar ātrumu 145 km/h pie atļautā ātruma 70 km/h, tādejādi
pārsniedzot pieļaujamo braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā vairāk kā par 60
km/h, kā arī nepakļāvās policijas darbinieka prasībām apturēt motociklu.
Tādējādi objektīvā puse LAPK 149.8panta divdesmit otrajā daļā un 149.5panta
trešajā daļā minētajos administratīvajos pārkāpumos ir braukšanas ātruma
pārsniegšana apdzīvotā vietā virs 60 km/h, kā arī nepakļaušanās policijas
darbinieka prasībām, ir noskaidrota un pierādīta. Šis apstāklis lietā netiek
apstrīdēts.
Lietā strīds ir par to, vai tieši pieteicējs ir iepriekš norādīto administratīvo
pārkāpumu sastāvu subjekts, proti, vai viņš 2007.gada 27.martā plkst.18:04
vadīja motociklu ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsta valsts reģistrācijas
numura zīme/, kad policijas darbinieki fiksēja atļautā braukšanas ātruma
pārsniegšanu un nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām apturēt motociklu.
Lietā nav strīda par to, ka pieteicējam uz 2007.gada 27.martu nebija
motocikla vadīšanas tiesību. Ja lietā tiks pierādīts, ka ar motociklu 2007.gada
27.martā brauca pieteicējs, tad uzskatāma par pierādītu LAPK 149.4panta
piektajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvās puses pazīme
– motocikla vadīšana bez attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas
tiesībām.
Līdz ar to tiesai jāvērtē, vai lietā ir pietiekami pierādījumu tam, ka
pieteicējs 2007.gada 27.martā plkst.18:04 vadīja motociklu pa Kolkas ielu,
virzienā no Talsu šosejas uz Zvīņu ielas pusi Jūrmalā.
[11] LAPK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma
lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā
noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie
administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir
nozīme lietas pareizā izlemšanā, un kurus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar
protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru
sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta
atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu
izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem
līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola
koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).
Tiesa, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)
154.pantu, novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no
tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības
principiem. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu
tiesu. Tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku
salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu –
par nepierādītu.
Tiesa vērtē, vai lietā ir pietiekami pierādījumi, kas pierāda, ka pieteicējs
2007.gada 27.martā plkst.18:04 vadīja motociklu pa Kolkas ielu, virzienā no
Talsu šosejas uz Zvīņu ielas pusi Jūrmalā.
[11.1] 2007.gada 29.martā atbildētāja sastādīto protokolu pieteicējs
parakstīja, attiecīgi norādot, ka ar to ir iepazinies un ka viņam izskaidroti pie
administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi. Nekādus
paskaidrojumus pie protokola tā sastādīšanas laikā pieteicējs nav sniedzis (lietas
20.lapa). Līdz ar to pieteicējs par sastādīto administratīvo pārkāpuma protokolu
un konstatēto pārkāpumu būtību pie protokola sastādīšanas pretenzijas nav
izteicis.
Tiesa kritiski vērtē pieteicēja argumentu, ka sastādīto protokolu viņš
neizlasīja, bet tikai parakstīja, jo pieteicējs sākotnējos mutiskajos
paskaidrojumos, kas fiksēti ar audio ierakstu, apstiprināja, ka viņam protokolā
pārkāpuma izklāstītā būtība ir saprotama.
[11.2] Pie sākotnējā lēmuma pieņemšanas pieteicējs mutiskajos
paskaidrojumos atbildētājam norādīja, ka viņš savu vainu izdarītos 2007.gada
27.marta administratīvajos pārkāpumos atzīst un vainu nožēlo. Pieteicējs
raksturoja arī faktiskos apstākļus, kādos bija izdarīti ceļu satiksmes noteikumu
pārkāpumi, proti, ka viņš apdzina automašīnu ar sākotnējo ātrumu 105 km/h, pēc
tam pabraucot policijai garām ātrumu viņš palielināja. Pieteicējs uzskatīja, ka
ātrums 145 km/h fiksēts, viņam attālinoties no policijas ekipāžas. Pieteicējs
norādīja, ka īsti nesaprata, vai policijas darbinieks viņu stādināja. Tāpat pieteicējs
norādīja, ka samazinot ātrumu, viņš domāja stāties vai nestāties pie policijas
ekipāžas, bet sabijās un aizbrauca garām (pielikumā pievienotajā audio ierakstā
TRACK 1 un TRACK 2).
Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tostarp arī audioierakstos
fiksēto un arī pieteicēja paskaidrojumus tiesas sēdē, nekonstatē faktu, ka
pieteicējs pie sākotnējā mutiskā paskaidrojuma sniegšanas būtu vardarbīgi
ietekmēts.
Tiesa konstatē, ka pieteicējs mutiskajā paskaidrojumā atzina savu vainu
un nožēloja, kas vēlāk – sākotnējā lēmumā bija ņemts vērā kā atbildību
mīkstinošs apstāklis. Tāpat šajos paskaidrojumos iet runa tieši par 2007.gada
27.martā veikto administratīvo pārkāpumu faktiskajiem apstākļiem - ātruma
pārsniegšanu un neapstāšanos.
[11.3]Tiesa konstatē, ka inspektora J.B. dienesta ziņojumā norādīto
informāciju apstiprina arī pieteicēja sākotnējie mutiskie paskaidrojumi, kas
fiksēti audioierakstā. Tāpat konstatējams fakts, ka pieteicējs arī 2007.gada
28.martā pie aizturēšanas mēģināja aizbēgt no policijas, kas viņam neizdevās no
viņa neatkarīgu iemeslu dēļ. Šis fakts tiesas ieskatā norādu uz pietecēja attieksmi
pret izdarītajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē vispār un ir vērtējams kā netiešs
vainas pierādījums citu pierādījumu kontekstā.
Tiesa šajā situācijā atzīst par pierādītu faktu, ka pieteicējs 2007.gada
27.martā plkst.18:04 vadīja motociklu pa Kolkas ielu, virzienā no Talsu šosejas
uz Zvīņu ielas pusi Jūrmalā, līdz ar to izdarīja vairākus administratīvos
pārkāpumus, tas ir, pārsniedza pieļaujamo braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā
virs 60 km/h, nepakļāvās policijas darbinieka prasībām apturēt motociklu, kā arī
vadīja motociklu bez attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām.
[12] Tiesa, ņemot vērā [11] punktā minēto, secina, ka ir pierādīts tas, ka
tieši pieteicējs ir iepriekš norādīto administratīvo pārkāpumu sastāvu subjekts,
proti, viņš 2007.gada 27.martā plkst.18:04 vadīja motociklu ar valsts
reģistrācijas numura zīmi /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, kad policijas
darbinieki fiksēja atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu un nepakļaušanos
policijas darbinieka prasībām apturēt motociklu. Līdz ar to ir konstatēts
administratīvo pārkāpumu pēc LAPK 149.8panta divdesmit otrās daļas,
149.4panta piektās daļas un 149.5panta trešās daļas sastāvu pazīmes.
[13] No LAPK 35.panta otrās daļas izriet, ka personai par vairākiem
izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos
izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods
uzliekams tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.
Saskaņā ar LAPK 149.8panta divdesmit otro daļu, par braukšanas ātruma
pārsniegšanu apdzīvotā vietā virs 60 km/h uzliek naudas naudas sodu
transportlīdzekļa vadītājam no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem un atņem
transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.
LAPK 149.4panta piektajā daļā noteikts, ka par transportlīdzekļa
vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību,
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.
LAPK 149.5panta trešajā daļā norādīts, ka par nepakļaušanos tādas
personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt
transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas
sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Tiesa secina, ka atbildētāja piemērojot sodu, ievērojusi LAPK 35.panta
otrās daļas prasības un sodu noteikusi smagākās sankcijas robežās.
Ņemot vērā to, ka ar pārsūdzēto Lēmumu pieteicējai ir piemērots
minimālais iespējamais smagākā pārkāpuma LAPK 149.8panta 22.daļā sankcijā
paredzētais administratīvais sods – naudas sods 250 Ls un transporta līdzekļa
vadīšanas tiesību atņemšana uz trīs mēnešiem, tad nav nepieciešams pārbaudīt,
vai atbildētājs ir pareizi izdarījis lietderības apsvērumus, nosakot soda apmēru.
Likumdevējs, nosakot minimālo iespējamo naudas soda apmēru par
LAPK 149.8panta divdesmit otrajā daļā paredzētu pārkāpumu, jau ir izdarījis
lietderības apsvērumus. Iestāde sodu var piemērot tikai uz likuma pamata un
likumā paredzētās sankcijas ietvaros, jo iestādei (un arī tiesai) ir jāvadās no
likumdevēja gribas.
[14] Tiesas ieskatā, ja persona uzskata, ka amatpersonas nepareizi
konstatējušas administratīvā pārkāpuma subjektu, viņa interesēs ir nekavējoties
vainīgo personu identificēt, ja viņai tas ir zināms (konkrētajā gadījumā pieteicējs
tiesas sēdē norādīja, ka zina to personu, kas vadīja motociklu un pārkāpa
noteikumus, bet izpaust informāciju negribēja), jo vienīgi, operatīvi pārbaudot
attiecīgās personas sniegtās ziņas, ir iespējams iegūt objektīvu informāciju.
Tāpat pieteicējs sākotnēji pie lēmuma pieņemšanas nenorādīja arī personu M.M.,
pie kura it kā bija atradies 2007.gada 27.martā no plkst.14.00 līdz plkst.20.00.
Apstāklis, ka persona tik būtiskus faktus nenorādīja uzreiz, pats par sevi
var radīt šaubas par vēlāk sniegto paskaidrojumu ticamību, jo tādējādi pie
administratīvās atbildības sauktajai personai ir iespēja saskaņot savas liecības ar
citu personu (šajā gadījumā ar personu, kas varētu uzdoties par transportlīdzekļa
vadītāju un apliecināt pieteicēja atrašanos konkrētajā vietā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanas laikā), pirms tā sniegusi paskaidrojumus par lietas
faktiskajiem apstākļiem tiesā vai policijā (sal. Administratīvās apgabaltiesas
sprieduma AA43-0652-08 11.punkts).
Līdz ar to tiesa nepiešķir ticamību M.M. paskaidrojumam, jo tas sniegts
gandrīz pusotru mēnesi pēc notikuma. Savukārt pieteicēja tiesas sēdē sniegtie
paskaidrojumi par to, ka viņš nevadīja motociklu, vērtējami kā personas centieni
izvairīties no administratīvās atbildības, tāpēc, tiesas skatījumā, minētajiem
paskaidrojumiem nav piedodama ticamība.
Tiesas ieskatā pie administratīvās atbildības sauktās personas sākotnējiem
paskaidrojumiem ir piešķirama lielāka ticamība nekā ar vēlāk sniegtajiem
paskaidrojumiem un iebildumiem, kas izteikti pēc tam, kad ir bijusi iespēja
izvērtēt radušos situāciju un tiesiskās sekas.
[15] Tiesas skatījumā, pieteicēja norādītie argumenti – pārrakstīšanās
kļūdas, tas ir, Lēmumā norādīti kļūdaini administratīvā pārkāpuma protokola
numuri un audioieraksta veikšanas datumi, nevarēja ietekmēt lietu pēc būtības,
jo administratīvā pārkāpuma sastāvs ir pierādīts, un pieteicējs par izdarīto
administratīvo pārkāpumu ir saucams pie administratīvās atbildības.
[16] Pārsūdzētais Lēmums izdots, ievērojot procesuālos un formālos
priekšnoteikumus, atbilst materiālo un procesuālo tiesību normām un
vispārējiem tiesību principiem. Tiesa arī konstatē, ka, izdodot pārsūdzēto
Lēmumu, ir ievērota lietas piekritība, ņemts vērā personas viedoklis, aktā ir
norāde uz lietā savāktajiem pierādījumiem un piemērotām tiesību normām.
[17] Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka
pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks, bet pieteicēja pieteikums par Lēmuma
atcelšanu nav pamatots un ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289.-
291. pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta pirmās daļas
1. punktu, tiesa
nosprieda:
noraidīt K.M. pieteikumu par Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes
Kārtības policijas 2007.gada 29.maija lēmuma Nr.25 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā divdesmit dienu laikā
no sprieduma sastādīšanas dienas.
Spriedums sastādīts 2008.gada 30.decembrī.
Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis _______________________ Dz.Melbārdis
Rīgā, 2008.gada 30.decembrī