Legislator Case Law & Legislation
A42534807 / A42-2968-08 AI generated

Court dismissed appeal against police fine for speeding, citing lack of evidence and credibility of defendant's claims.

Case Number A42534807 / A42-2968-08
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request to annul a police decision imposing a fine for speeding. The court found the applicant's late explanations unconvincing and noted that the initial police report and protocol sufficiently proved the traffic violation. Consequently, the court ruled the decision legal and procedurally correct, denying the annulment request.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likums 246.–251. pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta 1. punkts: Tiesa noraida pieteikumu par lēmuma atcelšanu, ja pierādījumi par pārkāpumu ir pietiekami un pieteicēja vēlākie paskaidrojumi nav ticami.

Keywords

AI generated
administrative appeal traffic violation speeding fine evidence credibility annulment request

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 246.–251. pants
289.–291. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta 1. punkts

Cited Case Law

AI generated
Administratīvās apgabaltiesas spriedums AA43-0652-08
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.A42534807

Lietvedības Nr.A2968-08/12

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2008.gada 30.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

piedaloties pieteicējam K.M. un Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes

Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas pilnvarotajam pārstāvim

Kasparam Spalvēnam,

2008.gada 10.decembrī Rīgā, Antonijas ielā 6, atklātā tiesas sēdē izskatot

administratīvo lietu, kas ierosināta pēc K.M. pieteikuma par Jūrmalas pilsētas

policijas pārvaldes Kārtības policijas 3. nodaļas (Ceļu policijas) 2007.gada

29.maija lēmuma Nr.25 atcelšanu,

konstatēja:

[1] 2007.gada 28.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts K.M.

(turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes

Kārtības policijas 3. nodaļas (Ceļu policijas) (turpmāk – atbildētāja) 2007.gada

29.maija lēmuma Nr.25 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu. Ar Administratīvās

rajona tiesas tiesneša 2007.gada 2.jūlija lēmumu pieteikums pieņemts un

ierosināta administratīvā lieta.

[2] 2007.gada 28.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldē tika saņemts

Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas jaunākā

inspektora 2007.gada 27.martā sastādītais dienesta ziņojums par Ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpšanu, ko izdarīja nenoskaidrots motocikla v/n /dzēsta valsts

reģistrācijas numura zīme/ vadītājs, kas Jūrmalā, braucot ar ātrumu 145 km/h pa

Kolkas ielu no Talsu šosejas puses Zvīņu ielas virzienā, pārsniedza atļauto

kustības ātrumu un ignorēja inspektora norādījumu apstāties un turpinājis

kustību.

[2.1] 2007.gada 28.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības

policijas 3.nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu par lietvedības uzsākšanu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.57.

[2.2] 2007.gada 29.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības

policijas 3.nodaļā ieradās K.M. uz lietas izskatīšanu par Ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpšanu, kas izdarīts 2007.gada 28.martā. Jūrmalas pilsētas

policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas priekšnieks informēja K.M. par

2007.gada 27.martā fiksēto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un K.M.

mutiski paskaidroja, ka 2007.gada 27.martā ir vadījis motociklu un ignorēja

policijas darbinieka prasību apturēt transportlīdzekli.

[2.3] Par doto faktu 2007.gada 29.martā Jūrmalas pilsētas policijas

pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas jaunākā inspektore sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 169265 K.M. par ceļu satiksmes

noteikumu 116. un 39.4.punkta pārkāpumu, par kuriem paredzēta atbildība

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – APK) 149.8 panta

divdesmit otrajā daļā, 149.4 panta piektajā daļā un 149.5 panta trešajā daļā.

[2.4] 2007.gada 30.martā pieteicējs ieradās Jūrmalas pilsētas policijas

pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļā uz lietas izskatīšanu. Jūrmalas pilsētas

policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas priekšnieka vietnieks pieņēma

lēmumu Nr.041/PA169265 par K.M. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc

LAPK 149.8panta divdesmit otrās daļas, 149.4panta piektās daļas un 149.5panta

trešās daļas, piemērojot naudas sodu 250 Ls apmērā un atņemot transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības uz trīs mēnešiem.

[2.5] Pieteicējs minēto Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības

policijas 3.nodaļas priekšnieka vietnieka lēmumu Nr.041/PA169265 apstrīdēja

Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas priekšniekam.

[2.6] 2007.gada 29.maijā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības

policijas 3.nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.25 „Par apstrīdēto

administratīvo aktu Nr.041/PB169265”, ar kuru nolēma atstāt negrozītu lēmumu

Nr.041/PB169265 un pieteicēja sūdzību noraidīt.

[2.7] Nepiekrītot Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas

3.nodaļas priekšnieka pieņemtajam lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja

Administratīvajā rajona tiesā.

[3] Pieteikumā norādīts tālāk minētais:

[3.1] Pieteicējs kategoriski noliedz, ka 2007.gada 27.martā plkst. 18:04

būtu vadījis motociklu Honda CBR ar v/n /dzēsta valsts reģistrācijas numura

zīme/, jo minētajā laikā atradās citā vietā. Pieteicējs norāda, ka vainu uzņēmās,

jo sākumā bija apjucis par radušos situāciju.

[3.2] Pieteicējs paskaidro, ka par pārkāpumu uzzināja tikai 2007.gada

29.martā, kad tika apturēts. Pieteicējs apgalvo, ka tika doti mājieni par to, ka ja

pieteicējs uzņemsies vainu, tad sods netiks piemērots, tādējādi pieteicējs paļāvās

uz radušos situāciju.

[4] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst un

noraida kā nepamatotu. Paskaidrojumā atbildētāja atsaucās uz 2007.gada

29.maija lēmumā Nr.25 minētajiem argumentiem. Lēmumā norādīts turpmāk

minētais:

[4.1] Atbildētāja norāda, ka 2007.gada 27.martā motocikla braukšanas

ātrums fiksēts ar tiesību normām atbilstošu mērīšanas līdzekli un tā mērījums

atzīstams par tiesiski iegūtu pierādījumu minētajā administratīvajā lietā.

[4.2] Lietā pastāv strīds, vai K.M. 2007.gada 27.marta plkst.18:04 ir vadījis

motociklu kā tas ir norādīts lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.041/PA169265. Atbildētāja paskaidro, ka pieteicējs sākotnēji pilnībā atzina

savu vainu un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto administratīvo pārkāpumu. Pieteicējs

paskaidroja, ka ieraugot policijas darbiniekus ir nobijies, jo nav atbilstošas

kategorijas vadīšanas tiesību un pēc dažām dienām ir jākārto eksāmens, lai iegūtu

,,A" kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, tāpēc nav apstājies uz

policijas darbinieka prasību apturēt transportlīdzekli. Šī K.M. atzīšanās ir fiksēta

audioierakstā (audioieraksts tika veikts 2007.gada 29.aprīlī). Arī sākotnējā

lēmuma pieņemšanas dienā K.M. nenoliedza savu vainu un nožēloja izdarīto.

Turklāt iepazīstoties ar pieņemto lēmumu pieteicējs neizteica nekādus iebildumus.

[4.3] Attiecībā uz pieteicēja vēlāk sniegtajām liecībām, kurās viņš

kategoriski noliedz izdarītā pārkāpuma esamību, tiesu judikatūrā ir vērtēti līdzīgi

apstākļi, kur atzīstams, ka pieteicēja sākotnējiem paskaidrojumiem piešķirama

lielāka ticamība salīdzinājumā ar vēlāk izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to

pieteicēja vēlāk sniegtās liecības atbildētājas ieskatā vērtējamas kritiski.

[4.4] Atbildētāja paskaidro, ka policijas darbinieki, fiksējot pārkāpumu, ir

rīkojušies savas kompetences ietvaros. Turklāt administratīvās lietas materiālos

nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku

objektivitāti, kā arī tādi apstākļi, kas apliecinātu tiešu vai netiešu policijas

darbinieku interesi lietas iznākumā personisko motīvu dēļ.

Tiesu praksē ir atzīts, ka, lai gan policijas darbinieku liecības nav pašas

par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, policijas darbinieku

liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta

pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz

pieteikumā norādītajiem argumentiem. Pieteicējs norāda, ka pārkāpuma

norādītajā dienā 2008.gada 27.martā viņš atradās pie drauga M.M. un motociklu

nevadīja. Pieteicējs tiesas sēdē norādīja, ka motocikls pieder vairākām

personām. Viņš iepriekš ņēma motociklu, lai ātrāk nokļūtu uz apmācībām Rīgā.

Pieteicējs informēja, ka zina to personu, kas pārkāpa noteikumus, bet izpaust

informāciju negribēja. Ar sastādīto protokolu neiepazinās, jo domāja, ka

protokols sastādīts par motocikla vadīšanu. 2008.gada 28.martā viņam policijas

darbinieki sekoja, apstādināja un tad izrāva atslēgas, tas ir, dienu vēlāk pēc

pārkāpuma, par ko viņš tiek saukts pie atbildības. Paskaidrojumus sniedza

vardarbības iespaidā.

Atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina pamatojoties uz Lēmumā un

paskaidrojumos ietvertajiem argumentiem. Papildus atbildētāja pārstāvis

norādīja, ka pieteicējs sākotnēji vainu atzina, ko arī apstiprina audio ieraksts, bet

pēc tam mainīja liecības un vainu noliedza, neatklājot personas identitāti, kas ar

šo motociklu pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus. Pieteicējs sakumā visu pats

atzina, no atbildētāja puses nebija nekādas ietekmēšanas.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā

procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms.

[7] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantā noteikts

tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota

administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības

brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai

iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām

normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts

izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās

ar sabiedrības interešu aizsardzību.

Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana

saistīta arī ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK)

noteiktā procesa ievērošanu.

[8] Lietā konstatēti šādi faktiskie apstākļi:

[8.1] 2006.gada 25.maijā Latvijas Nacionālais Metroloģijas centrs izdeva

verifikācijas sertifikātu Nr. E0677V06 radaram autotransporta līdzekļu kontrolei

ISKRA – 1, ar Nr.4313D, ka mērīšanas līdzeklis atbilst Ministru kabineta

2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.452 prasībām, Sertifikāts derīgs līdz

2007.gada 24.maijam (lietas lapa Nr.60).

[8.2] 2007.gada 27.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības

policijas 3.nodaļas jaunākais inspektors A.P. sastādīja dienesta ziņojumu par to,

ka viņš 2007.gada 27.martā kopā ar Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes

Kārtības policijas 3.nodaļas jaunāko inspektoru J.B. pildīja dienesta pienākumus

un Jūrmalā, Jaunķemeru rajonā kontrolēja, kā tiek ievērots braukšanas ātrums

minētajā posmā. Ap plkst. 18.04 pa Kolkas ielu no Talsu šosejas puses Zvīņu

ielas virzienā brauca motocikls. Inspektors J.B., izmantojot mērierīci ISKRA-1

Nr.4313D, šim motociklam fiksēja ātrumu 145 km/h pie atļautā braukšanas

ātruma 70 km/h. J.B. ar žesta palīdzību mēģināja apturēt motociklu. Ieraudzījis

ceļu policiju, motocikla vadītājs samazināja ātrumu, bet piebraucot klāt, strauji

sāka uzņemt ātrumu un motociklu neapturēja. Motocikls bija dzeltenā krāsā, ar

valsts numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ (lietas lapa Nr.18).

[8.3] 2007.gada 28.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības

policijas 3.nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu par lietvedības uzsākšanu

administratīvajā pārkāpuma lietā Nr.57 (lietas lapa Nr.19).

[8.4] 2007.gada 29.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības

policijas 3.nodaļas jaunākā inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr. PA 169265 K.M. par ceļu satiksmes noteikumu 116. un

39.4.punkta pārkāpumu, par kuriem paredzēta atbildība LAPK 149. 8 panta

divdesmit otrajā daļā, 149.4 panta piektajā daļā un 149.5 panta trešajā daļā (lietas

lapa Nr.20).

[8.5] 2007.gada 30.martā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības

policijas 3.nodaļas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu Nr.041/PA169265 par

K.M. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.8 panta divdesmit

otrās daļas, 149.4 panta piektās daļas un 149.5 panta trešās daļas, piemērojot

naudas sodu 250 Ls apmērā un atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz

trīs mēnešiem (lietas lapa Nr.21).

[8.6] 2007.gada 29.maijā Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības

policijas 3.nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.25 „Par apstrīdēto

administratīvo aktu Nr.041/PB169265, ar kuru atstāja spēkā Jūrmalas pilsētas

policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas priekšnieka vietnieka lēmumu

Nr.041/PB169265 (lietas lapa Nr.4–13).

[8.7] 2007.gada 1.augustā atbildētāja sniedza paskaidrojumu tiesai, kurā

norādīja, ka Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas

priekšnieks pieņēma lēmumā Nr.25 tika atklātas pārrakstīšanās kļūdas un

lēmumā ir kļūdaini administratīvā pārkāpuma protokola numuri, proti, „PA”

vietā ir sērija „PB” un lēmuma Nr.25 punktā [13.1] ir kļūda audioieraksta

veikšanas datumos ( mēnešos). Audio ierakstu veikšanas datumi ir 2007.gada

29.marts un 2007.gada 30.marts (lietas lapa Nr.17).

[8.8] 2007.gada 4.aprīlī K.M. iesniedza sūdzību par 2007.gada 30.marta

Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas 3.nodaļas priekšnieka

vietnieka lēmumu Nr.041/PA169265. Sūdzībā iesniedzējs norāda, ka viņš

noliedz savu vainu, ka 2007.gada 27.martā plkst.18:04 būtu vadījis motociklu ar

v/n /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ (lietas lapa Nr.24).

[8.9] 2007.gada 13.aprīlī K.M. sniedza paskaidrojumu par to, ka

2007.gada 27.martā plkst.18:04 atradās pie M.M. un motociklu ar v/n /dzēsta

valsts reģistrācijas numura zīme/ tajā laikā nevadīja. Iepriekš parakstīja

protokolu, jo netika iepazīstināts, ka parakstot protokolu, viņam jāuzņemas

atbildība par protokolā minēto. K.M. norādīja, ka iepriekš liecības nav sniedzis

un paskaidrojums no viņa netika paņemts (lietas lapa Nr.30).

[8.10] 2007.gada 25.aprīlī Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības

policijas 3.nodaļas jaunākais inspektors J.B. sastādīja dienesta ziņojumu par to,

ka viņš 2007.gada 27.martā kopā ar Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes

Kārtības policijas 3.nodaļas jaunāko inspektoru A.P. pildīja dienesta pienākumus

Jūrmalā, Jaunķemeru rajonā kontrolējot, kā tiek ievērots braukšanas ātrums

minētajā posmā.

Dienesta pienākumu pildīšanas laikā pa Kolkas ielu no Kauguriem uz

Zvīņu ielas pusi inspektors J.B. fiksēja, ka brauc 3 automašīnas un motocikls,

kurš minētās automašīnas apdzen. Ātruma mērīšanas ierīce uzrādīja motocikla

ātrumu 145 km/h. Atļautais ātrums šajā posmā ir 70 km/h. Viņš izkāpa no

automašīnas, pacēla zizli un norādīja motocikla vadītājam, ka jāapstājas.

Sākotnēji motocikla vadītājs samazināja ātrumu, pēc tam strauji palielināja

ātrumu, un neapstājoties aizbrauca. Motocikls bija dzeltenā krāsā ar v/n /dzēsta

valsts reģistrācijas numura zīme/. Par minēto faktu A.P. sastādīja dienesta

ziņojumu un nodeva 3.nodaļas priekšniekam.

Nākamajā dienā 28.martā, pildot dienesta pienākumus, tai pašā postenī un

maršrutā, inspektors redzēja, ka pa Kolkas ielu virzienā no Tūristu ielas uz

Kauguriem brauc dzeltens motocikls, kuru vada vadītājs melnās drēbēs. Kad

motocikls pabrauca viņiem garām, kopā ar A.P. konstatēja, ka motociklam ir

tāds pats reģistrācijas numurs kā tam motociklam, kas 2007.gada 27.martā

izdarīja administratīvo pārkāpumu un aizbrauca neapstājoties. Tad, izmantojot

dienesta automašīnu, A.P. un J.B. piebrauca klāt motociklam, lai to apstādinātu.

Ieraugot policijas automašīnu, Talsu ielas un Skolas ielas krustojumā motocikla

vadītājs palielināja ātrumu un sāka braukt pa Skolas ielu uz Sloku. Ieslēdzot

bākugunis un skaņu signālu, policijas inspektori sekoja motociklam. Satiksmes

ielā motocikla vadītājs palielināja ātrumu un mēģināja aizbēgt, bet Satiksmes

ielā bija slēgta dzelzceļa pārbrauktuve un motocikla vadītājam ceļu aizšķērsoja

vilciens. Piebraucot pie motocikla, J.B. izkāpa no mašīnas un atstādināja

motocikla vadītāju no vadīšanas. Motocikla vadītājs bija K.M., un viņš uzrādīja

policijas darbiniekiem motocikla reģistrācijas apliecību un vadītāja apliecību,

kurā nebija A kategorijas, kas atļauj vadīt motociklu. K.M. savu vainu par ātruma

pārsniegšanu iepriekšējā dienā nenoliedza, paskaidrojot, ka nobijās no policijas,

jo viņam nav motocikla kategorijas vadīšanas tiesību un ka pēc dažām dienām

jāliek tiesības uz motociklu. Motocikls tika aizturēts un sastādīts protokols par

motocikla vadīšanu bez atbilstošas kategorijas tiesībām (lietas lapa Nr.35).

[8.11] 2007.gada 27.aprīlī Uģis Āva sniedza paskaidrojumu, ka viņš savu

motociklu ar v/n /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ pārdeva (samainīja)

A.G.. Pārreģistrāciju viņš neveica. Vēlāk noskaidroja, ka Artūrs motociklu

pārdeva personai vārdā Raivo. 2007.gada 2.aprīlī viņš satikās ar K.M., lai

izņemtu motociklu no stāvvietas, kurš tur tika novietots sakarā ar ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpšanu. K.M. U.Ā. paskaidroja, ka viņš brauca bez attiecīgās

kategorijas tiesībām vadīt motociklu. K.M. viņam pateica, ka ir sastādīts

administratīvais protokols par pārkāpumu, kurā savu vainu viņš noliedza. U.Ā.

norādīja, ka viņš pats 2007.gada 27.martā ar motociklu Jūrmalā nav braucis

(lietas lapa Nr.36).

[8.12] 2007.gada 7.maijā M.M. sniedza paskaidrojumu, ka viņš

2007.gada 27.martā plkst.18.00 atradās Jūrmalā, Kārsas ielā 20. Kopā ar viņu

bija K.M. bez motocikla. K.M. pie viņa atradās no plkst.14.00 līdz plkst.20.00.

M.M. pats šajā dienā ar minēto motociklu nav braucis un kas varēja braukt,

nezina (lietas lapa Nr.37).

[9] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu,

pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas rīcību LAPK izpratnē

atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu

institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo

personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un

pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi

apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs pieņēma Lēmumu, ar kuru atstāja spēkā

2007.gada 30.marta Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas

biroja 3.nodaļas (ceļu policijas) priekšnieka vietnieka lēmumu par pieteicēja

saukšanu pie administratīvās atbildības par Ministru kabineta 2006.gada

29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN)

4.,116. un 39.4.punkta pārkāpumu pēc LAPK 149.8panta divdesmit otrās daļas,

149.4panta piektās daļas un 149.5panta trešās daļas.

Līdz ar to tiesai jāvērtē, vai atbildētājs pamatoti atstājis spēkā apstrīdēto

lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par CSN

pārkāpumiem.

[10] Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma

objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no

administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka

nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ar sākotnējo lēmumu pieteicēja tika saukta pie administratīvās atbildības

pēc LAPK 149.8panta divdesmit otrās daļas, 149.4panta piektās daļas un

149.5panta trešās daļas par CSN 4.,116. un 39.4.punktu pārkāpumu, līdz ar to

jāvērtē vairāku administratīvo pārkāpumu sastāvu pazīmes. No sākotnējā

atbildētāja lēmuma un Lēmuma izriet, ka pieteicējs saukts pie administratīvās

atbildības par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā vairāk kā

par 60 km/h, par nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām apturēt motociklu

un par motocikla vadīšanu bez attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas

tiesībām. Administratīvo pārkāpumu sastāvu objekti šajos administratīvo

pārkāpumu sastāvos ir vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, ceļu

satiksmes regulēšanas noteikumu neievērošana un braukšanas ātruma

neievērošana ceļu satiksmē. Savukārt subjekts visiem administratīvo pārkāpumu

sastāviem ir viens – transporta līdzekļa vadītājs.

Lai atzītu atbildētāja lēmumu par tiesisku, tiesai jākonstatē, vai pieteicēja

darbībās saskatāmas administratīvo pārkāpumu sastāvu pazīme – objektīvā puse.

Objektīvā puse izpaužas kā atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu apdzīvotā

vietā virs 60 km/h, nepakļaušanās policijas darbinieka prasībām apturēt

motociklu un motocikla vadīšana bez attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu

vadīšanas tiesībām.

Izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus – policijas darbinieku

dienesta ziņojumus (lietas lapas Nr.18 un Nr.35) un radara verifikācijas

sertifikātu (lietas lapa Nr.60), tiesa secina, ka motocikla ar valsts reģistrācijas

numura zīmi /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ vadītājs 2007.gada

27.martā plkst.18:04 brauca pa Kolkas ielu, virzienā no Talsu šosejas uz Zvīņu

ielas pusi Jūrmalā ar ātrumu 145 km/h pie atļautā ātruma 70 km/h, tādejādi

pārsniedzot pieļaujamo braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā vairāk kā par 60

km/h, kā arī nepakļāvās policijas darbinieka prasībām apturēt motociklu.

Tādējādi objektīvā puse LAPK 149.8panta divdesmit otrajā daļā un 149.5panta

trešajā daļā minētajos administratīvajos pārkāpumos ir braukšanas ātruma

pārsniegšana apdzīvotā vietā virs 60 km/h, kā arī nepakļaušanās policijas

darbinieka prasībām, ir noskaidrota un pierādīta. Šis apstāklis lietā netiek

apstrīdēts.

Lietā strīds ir par to, vai tieši pieteicējs ir iepriekš norādīto administratīvo

pārkāpumu sastāvu subjekts, proti, vai viņš 2007.gada 27.martā plkst.18:04

vadīja motociklu ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsta valsts reģistrācijas

numura zīme/, kad policijas darbinieki fiksēja atļautā braukšanas ātruma

pārsniegšanu un nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām apturēt motociklu.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējam uz 2007.gada 27.martu nebija

motocikla vadīšanas tiesību. Ja lietā tiks pierādīts, ka ar motociklu 2007.gada

27.martā brauca pieteicējs, tad uzskatāma par pierādītu LAPK 149.4panta

piektajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvās puses pazīme

– motocikla vadīšana bez attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas

tiesībām.

Līdz ar to tiesai jāvērtē, vai lietā ir pietiekami pierādījumu tam, ka

pieteicējs 2007.gada 27.martā plkst.18:04 vadīja motociklu pa Kolkas ielu,

virzienā no Talsu šosejas uz Zvīņu ielas pusi Jūrmalā.

[11] LAPK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma

lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā

noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie

administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā, un kurus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar

protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru

sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta

atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu

izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem

līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola

koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tiesa, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)

154.pantu, novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no

tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības

principiem. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu

tiesu. Tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku

salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu –

par nepierādītu.

Tiesa vērtē, vai lietā ir pietiekami pierādījumi, kas pierāda, ka pieteicējs

2007.gada 27.martā plkst.18:04 vadīja motociklu pa Kolkas ielu, virzienā no

Talsu šosejas uz Zvīņu ielas pusi Jūrmalā.

[11.1] 2007.gada 29.martā atbildētāja sastādīto protokolu pieteicējs

parakstīja, attiecīgi norādot, ka ar to ir iepazinies un ka viņam izskaidroti pie

administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi. Nekādus

paskaidrojumus pie protokola tā sastādīšanas laikā pieteicējs nav sniedzis (lietas

20.lapa). Līdz ar to pieteicējs par sastādīto administratīvo pārkāpuma protokolu

un konstatēto pārkāpumu būtību pie protokola sastādīšanas pretenzijas nav

izteicis.

Tiesa kritiski vērtē pieteicēja argumentu, ka sastādīto protokolu viņš

neizlasīja, bet tikai parakstīja, jo pieteicējs sākotnējos mutiskajos

paskaidrojumos, kas fiksēti ar audio ierakstu, apstiprināja, ka viņam protokolā

pārkāpuma izklāstītā būtība ir saprotama.

[11.2] Pie sākotnējā lēmuma pieņemšanas pieteicējs mutiskajos

paskaidrojumos atbildētājam norādīja, ka viņš savu vainu izdarītos 2007.gada

27.marta administratīvajos pārkāpumos atzīst un vainu nožēlo. Pieteicējs

raksturoja arī faktiskos apstākļus, kādos bija izdarīti ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumi, proti, ka viņš apdzina automašīnu ar sākotnējo ātrumu 105 km/h, pēc

tam pabraucot policijai garām ātrumu viņš palielināja. Pieteicējs uzskatīja, ka

ātrums 145 km/h fiksēts, viņam attālinoties no policijas ekipāžas. Pieteicējs

norādīja, ka īsti nesaprata, vai policijas darbinieks viņu stādināja. Tāpat pieteicējs

norādīja, ka samazinot ātrumu, viņš domāja stāties vai nestāties pie policijas

ekipāžas, bet sabijās un aizbrauca garām (pielikumā pievienotajā audio ierakstā

TRACK 1 un TRACK 2).

Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tostarp arī audioierakstos

fiksēto un arī pieteicēja paskaidrojumus tiesas sēdē, nekonstatē faktu, ka

pieteicējs pie sākotnējā mutiskā paskaidrojuma sniegšanas būtu vardarbīgi

ietekmēts.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs mutiskajā paskaidrojumā atzina savu vainu

un nožēloja, kas vēlāk – sākotnējā lēmumā bija ņemts vērā kā atbildību

mīkstinošs apstāklis. Tāpat šajos paskaidrojumos iet runa tieši par 2007.gada

27.martā veikto administratīvo pārkāpumu faktiskajiem apstākļiem - ātruma

pārsniegšanu un neapstāšanos.

[11.3]Tiesa konstatē, ka inspektora J.B. dienesta ziņojumā norādīto

informāciju apstiprina arī pieteicēja sākotnējie mutiskie paskaidrojumi, kas

fiksēti audioierakstā. Tāpat konstatējams fakts, ka pieteicējs arī 2007.gada

28.martā pie aizturēšanas mēģināja aizbēgt no policijas, kas viņam neizdevās no

viņa neatkarīgu iemeslu dēļ. Šis fakts tiesas ieskatā norādu uz pietecēja attieksmi

pret izdarītajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē vispār un ir vērtējams kā netiešs

vainas pierādījums citu pierādījumu kontekstā.

Tiesa šajā situācijā atzīst par pierādītu faktu, ka pieteicējs 2007.gada

27.martā plkst.18:04 vadīja motociklu pa Kolkas ielu, virzienā no Talsu šosejas

uz Zvīņu ielas pusi Jūrmalā, līdz ar to izdarīja vairākus administratīvos

pārkāpumus, tas ir, pārsniedza pieļaujamo braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā

virs 60 km/h, nepakļāvās policijas darbinieka prasībām apturēt motociklu, kā arī

vadīja motociklu bez attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām.

[12] Tiesa, ņemot vērā [11] punktā minēto, secina, ka ir pierādīts tas, ka

tieši pieteicējs ir iepriekš norādīto administratīvo pārkāpumu sastāvu subjekts,

proti, viņš 2007.gada 27.martā plkst.18:04 vadīja motociklu ar valsts

reģistrācijas numura zīmi /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, kad policijas

darbinieki fiksēja atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu un nepakļaušanos

policijas darbinieka prasībām apturēt motociklu. Līdz ar to ir konstatēts

administratīvo pārkāpumu pēc LAPK 149.8panta divdesmit otrās daļas,

149.4panta piektās daļas un 149.5panta trešās daļas sastāvu pazīmes.

[13] No LAPK 35.panta otrās daļas izriet, ka personai par vairākiem

izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos

izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods

uzliekams tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Saskaņā ar LAPK 149.8panta divdesmit otro daļu, par braukšanas ātruma

pārsniegšanu apdzīvotā vietā virs 60 km/h uzliek naudas naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem un atņem

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

LAPK 149.4panta piektajā daļā noteikts, ka par transportlīdzekļa

vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību,

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

LAPK 149.5panta trešajā daļā norādīts, ka par nepakļaušanos tādas

personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt

transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas

sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Tiesa secina, ka atbildētāja piemērojot sodu, ievērojusi LAPK 35.panta

otrās daļas prasības un sodu noteikusi smagākās sankcijas robežās.

Ņemot vērā to, ka ar pārsūdzēto Lēmumu pieteicējai ir piemērots

minimālais iespējamais smagākā pārkāpuma LAPK 149.8panta 22.daļā sankcijā

paredzētais administratīvais sods – naudas sods 250 Ls un transporta līdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšana uz trīs mēnešiem, tad nav nepieciešams pārbaudīt,

vai atbildētājs ir pareizi izdarījis lietderības apsvērumus, nosakot soda apmēru.

Likumdevējs, nosakot minimālo iespējamo naudas soda apmēru par

LAPK 149.8panta divdesmit otrajā daļā paredzētu pārkāpumu, jau ir izdarījis

lietderības apsvērumus. Iestāde sodu var piemērot tikai uz likuma pamata un

likumā paredzētās sankcijas ietvaros, jo iestādei (un arī tiesai) ir jāvadās no

likumdevēja gribas.

[14] Tiesas ieskatā, ja persona uzskata, ka amatpersonas nepareizi

konstatējušas administratīvā pārkāpuma subjektu, viņa interesēs ir nekavējoties

vainīgo personu identificēt, ja viņai tas ir zināms (konkrētajā gadījumā pieteicējs

tiesas sēdē norādīja, ka zina to personu, kas vadīja motociklu un pārkāpa

noteikumus, bet izpaust informāciju negribēja), jo vienīgi, operatīvi pārbaudot

attiecīgās personas sniegtās ziņas, ir iespējams iegūt objektīvu informāciju.

Tāpat pieteicējs sākotnēji pie lēmuma pieņemšanas nenorādīja arī personu M.M.,

pie kura it kā bija atradies 2007.gada 27.martā no plkst.14.00 līdz plkst.20.00.

Apstāklis, ka persona tik būtiskus faktus nenorādīja uzreiz, pats par sevi

var radīt šaubas par vēlāk sniegto paskaidrojumu ticamību, jo tādējādi pie

administratīvās atbildības sauktajai personai ir iespēja saskaņot savas liecības ar

citu personu (šajā gadījumā ar personu, kas varētu uzdoties par transportlīdzekļa

vadītāju un apliecināt pieteicēja atrašanos konkrētajā vietā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas laikā), pirms tā sniegusi paskaidrojumus par lietas

faktiskajiem apstākļiem tiesā vai policijā (sal. Administratīvās apgabaltiesas

sprieduma AA43-0652-08 11.punkts).

Līdz ar to tiesa nepiešķir ticamību M.M. paskaidrojumam, jo tas sniegts

gandrīz pusotru mēnesi pēc notikuma. Savukārt pieteicēja tiesas sēdē sniegtie

paskaidrojumi par to, ka viņš nevadīja motociklu, vērtējami kā personas centieni

izvairīties no administratīvās atbildības, tāpēc, tiesas skatījumā, minētajiem

paskaidrojumiem nav piedodama ticamība.

Tiesas ieskatā pie administratīvās atbildības sauktās personas sākotnējiem

paskaidrojumiem ir piešķirama lielāka ticamība nekā ar vēlāk sniegtajiem

paskaidrojumiem un iebildumiem, kas izteikti pēc tam, kad ir bijusi iespēja

izvērtēt radušos situāciju un tiesiskās sekas.

[15] Tiesas skatījumā, pieteicēja norādītie argumenti – pārrakstīšanās

kļūdas, tas ir, Lēmumā norādīti kļūdaini administratīvā pārkāpuma protokola

numuri un audioieraksta veikšanas datumi, nevarēja ietekmēt lietu pēc būtības,

jo administratīvā pārkāpuma sastāvs ir pierādīts, un pieteicējs par izdarīto

administratīvo pārkāpumu ir saucams pie administratīvās atbildības.

[16] Pārsūdzētais Lēmums izdots, ievērojot procesuālos un formālos

priekšnoteikumus, atbilst materiālo un procesuālo tiesību normām un

vispārējiem tiesību principiem. Tiesa arī konstatē, ka, izdodot pārsūdzēto

Lēmumu, ir ievērota lietas piekritība, ņemts vērā personas viedoklis, aktā ir

norāde uz lietā savāktajiem pierādījumiem un piemērotām tiesību normām.

[17] Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka

pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks, bet pieteicēja pieteikums par Lēmuma

atcelšanu nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289.-

291. pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta pirmās daļas

1. punktu, tiesa

nosprieda:

noraidīt K.M. pieteikumu par Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes

Kārtības policijas 2007.gada 29.maija lēmuma Nr.25 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā divdesmit dienu laikā

no sprieduma sastādīšanas dienas.

Spriedums sastādīts 2008.gada 30.decembrī.

Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis _______________________ Dz.Melbārdis

Rīgā, 2008.gada 30.decembrī