Court partially allowed landlord's appeal, ordering tenant to pay rent arrears and costs but rejecting eviction request.

Lietas arhīva Nr. CA-1655-20/31

ECLI:LV:RAT:2020:1102.C29319519.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 2.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Agnese Veita

tiesnese Dace Jansone

tiesnese Lidija Pliča

ar tiesas sēžu sekretāri Inesi Pelēkzirni

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “AB ALLIANCE” prasībā pret /pers. A/ (/pers. A/) par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu, īres maksas un

nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu sakarā ar SIA “AB ALLIANCE” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

2020.gada 10.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 21.martā prasītāja SIA “AB ALLIANCE” cēlusi prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pret atbildētāju /pers. A/ un,

atsaucoties uz Civillikuma 994., 1587., 1590., 2126.pantu un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu, 8.pantu, 11.panta piektās daļas

1.punktu, 12.panta pirmo un otro daļu, 28.2panta pirmās daļas 1.punktu, otro daļu un 36.1panta pirmās daļas 1.punktu, lūgusi izbeigt 1998.gada

14.maija dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētāju no nekustamā īpašuma /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt no atbildētājas

prasītājas labā īres maksu par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 28.februārim 408,36 euro, nekustamā īpašuma nodokļa parādu no

2016.gada 1.janvāra 395,67 euro, ar sludinājuma ievietošanu saistītos izdevumus 14,23 euro un tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 190,60 euro un

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, nosakot, ka piedzītās summas samaksājamas prasītājas norēķinu kontā AS “Swedbank”, konta

numurs LV27HABA0551045280198, kā arī noteikt tai tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no piedzītās parāda summas līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 10.marta spriedumu prasītājas prasība apmierināta daļēji.

No atbildētājas prasītājas labā piedzīts nekustamā īpašuma nodokļa parāds 395,67 euro un tiesas izdevumi 60,52 euro.

Prasītājai noteiktas tiesības saņemt no atbildētājas 6 % gadā no piespriestās nesamaksātās naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai).

Prasība daļā par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu, īres maksas parāda un ar sludinājuma ievietošanu saistīto izdevumu piedziņu noraidīta.

Spriedums daļā, ar kuru no atbildētājas prasītājas labā piedzīts nekustamā īpašuma nodokļa parāds 395,67 euro un proporcionāli tiesas izdevumi

60,52 euro apelācijas kārtībā nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā. AS “Citadele banka” 2020.gada 13.marta maksājuma uzdevums (lietas

2.sējuma 29.lapa) apstiprina, ka /pers. A/ spriedumu šajā daļā jau ir labprātīgi izpildījusi, pārskaitot uz spriedumā norādīto prasītājas norēķinu kontu

AS “Swedbank” 456,19 euro.

Spriedums tā pārsūdzētajā daļā pamatots ar turpmāk norādīto.

[2.1] Lietā nav strīda, un no zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/noraksta izriet, ka prasītājai uz 2015.gada 1.septembra pirkuma līguma pamata

pieder dzīvokļa īpašums /adrese/.

Dzīvojamās telpas īres līgums starp pusēm rakstveidā nav noslēgts, taču divistabu dzīvojamo telpu /adrese/ ar kopējo platību 48,82 m2 apmērā

atbildētājai saskaņā ar 1998.gada 14.maija tipveida dzīvojamās telpas īres līgumu izīrējusi namu pārvalde “Daugava”, un atbildētāja šo dzīvokli lieto uz

minētā līguma pamata. Savukārt prasītāja atzīst, ka tai ir zināmi šī līguma noteikumi.

Ievērojot minēto un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantā noteikto atzīstams, ka prasītājai ir saistošs atbildētājas un namu pārvaldes “Daugava”

noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums.

[2.2] Uz pusēm attiecināma likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa, kas noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas

tiesību nodošana citai personai par maksu.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu

kādas lietas lietošanu. Īres maksa ir būtiska dzīvojamās telpas īres līguma sastāvdaļa un tai jābūt noteiktai (likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pants,

Civillikuma 1470. un 2122.panti).

Atbilstoši likumam un pušu starpā noslēgtajam līgumam īrnieka maksājuma saistība ietver īres maksu. 1998.gada 14.maija dzīvojamās telpas īres

līguma 2.1.punktā noteikts, ka īres maksa ir septiņi lati jeb 9,96 euro.

Prasītāja lietā, ievērojot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrajā daļā noteikto kārtību, cēlusi prasību par īres līguma izbeigšanu,

atbildētājas izlikšanu no dzīvojamās telpas un īres maksas parāda piedziņu, norādot, ka atbildētājai nav maksājusi īres maksu, un šobrīd izveidojies īres

maksas parāds 408,36 euro.

2018.gada 21.novembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma laušanu, norādot kāda summa un kur

atbildētājai ir jāsamaksā, kā arī lūgusi atbildētāju atbrīvot nekustamo īpašumu, jo prasītāja ar atbildētāju lauž līgumu, un brīdinājusi, ja parāds netiks

samaksāts, tas tiks piedzīts ar tiesas starpniecību.

2019.gada 7.februārī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ievietota publikācija ar lūgumu samaksāt parādu, vienlaicīgi brīdinot par parāda

nesamaksāšanas sekām.

2019.gada 17.aprīlī tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētāja norādījusi, ka atzīst prasību apmaksas daļā saistībā ar īres maksu un

nekustamā īpašuma nodokli, ja viņas namu pārvaldniekam iemaksātās summas uz dzīvokļa konta rēķina ir nepietiekamas. Tieši prasītājai atbildētāja

naudu nav maksājusi, un minēto atbildētāja atkārtoti apstiprinājusi arī tiesas sēdē.

[2.3] Lai piemērotu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu nepieciešams konstatēt īres līguma saistību negodprātīgu pildīšanu – īres

maksas un maksas par pamatpakalpojumu nemaksāšanu vairāk nekā trīs mēnešus.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas

ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņa.

Atbildētāja norādījusi, ka viņa maksājumus saskaņā ar 1998.gada 14.maija noslēgto īres līgumu veikusi uz dzīvokļa konta rēķinu Nr.11106853.

Prasītājai, sākot ar 2015.gadu, nav bijis pretenziju pret maksājumu kārtību, un atbildētāja paļāvusies, ka īpašniece akceptējusi tādu norēķinu veidu.

Prasītāja pati savus rēķinus nav apmaksājusi un nav iebildusi, ka tos apmaksā atbildētāja.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē atzinis, ka atbildētāja ir maksājusi trešajām personām par saņemtajiem pakalpojumiem un maksu par

apsaimniekošanu, jo īrnieks ir tiesīgs patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta

noteiktajai kārtībai, tomēr parāds radies sakarā ar īres maksu, ko nosaka īres līgums.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja visus maksājumus veikusi uz dzīvokļa konta rēķinu, ko faktiski saņēmis apsaimniekotājs, lai gan pēdējai bijusi

iespēja spēkā esošā īres līgumā paredzēto īres maksu, ievērojot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantā noteikto, maksāt tieši prasītājai.

No lietā iesniegtajiem rēķiniem par pakalpojumiem, kuros kā maksātāja norādīta prasītāja, bet saņēmējs - apsaimniekotājs SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”, redzams, ka rēķinos iekļauta apsaimniekošanas maksa un 2019.gada 18.martā parāda nav.

Līdz ar to secināms, ka pierādījumi, ka prasībā norādītajā laika periodā no 2015.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 28.februārim atbildētājai būtu

radies īres maksas parāds 408,36 euro, nav iesniegti. Atbildētāja savlaicīgi maksājusi apsaimniekošanas maksu, kas, kā jau iepriekš norādīts, veido

dzīvojamās telpas īres maksu. Turklāt no 2019.gada 18.marta apsaimniekotāja izrakstītā rēķina izriet, ka atbildētājai ne tikai nav parāda par

apsaimniekošanu, proti, īri, bet ir veikta priekšapmaksa un kontā ir pozitīvais atlikums 387,54 euro.

2019.gada 20.novembra tiesas sēdē prasītājas pārstāvim atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtajai daļai izskaidrots, ka lietā nav iesniegti

pierādījumi atbildētājas prettiesiskai rīcībai. Neskatoties uz minēto, prasītāja nav iesniegusi pierādījumus atbildētāja prettiesiskai rīcībai, kuras rezultātā

prasītājai radies parāds.

No minētā secināms, ka atbildētāja regulāri maksājusi dzīvokļa apsaimniekošanas maksu prasītājas kā dzīvokļa īpašnieces vietā, kurai adresēti

izrakstītie rēķini, proti, īres maksu, kam ir būtiska nozīme lietā, un apsaimniekošanas maksas parāda par dzīvokli nav. Maksājumu regulāras veikšanas

fakts lietā ir konstatēts un nav apstrīdēts.

Tā kā prasītāja zināja (nevarēja nezināt), ka kopš īpašuma iegūšanas apsaimniekošanas maksu par dzīvokļa īpašumu viņas vietā maksā atbildētāja,

nekādus iebildumus šajā sakarā necēla un pie dzīvojamās mājas apsaimniekotāja šī jautājuma atrisināšanai nevērsās, prasītājas rīcība ir traktējama kā

klusējot izteikta piekrišana līdzšinējai norēķinu kārtībai (Civillikuma 1428.pants). Lietā nav ziņu par prasītājas centieniem iedibināt vai vienoties par citādu

apsaimniekošanas maksas samaksas veidu, grozīt īres līgumu, paaugstinot īres maksu vai nosakot viņai pienākošo peļņas daļu likuma “Par dzīvojamo

telpu īri” 13.pantā noteiktajā kārtībā.

Tāpat nav konstatējams tiesiskais pamats atbildētājai papildus īres maksai veikt vēl kādus maksājumus prasītājai, ievērojot likuma “Par dzīvojamo

telpu īri” 11.pantā noteikto.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, izdarot minēto secinājumu, ņem vērā Senāta 2007.gada 7.novembra spriedumā lietā

Nr.SKC-756/2007, interpretējot īres maksas veidojošās pozīcijas atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantam, atzīto, ka minētajā tiesību normā

nav paredzēts, ka papildus īres maksai īrnieks sedz nama ekspluatācijas izdevumus. Dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi var ietekmēt

īres maksas lielumu, bet nav pamata tos kvalificēt kā īrniekam ar likumu noteiktus papildu īres maksai veicamus maksājumus.

Ja ietvertā strīda noregulējuma rezultātā atbildētājai nāktos vēlreiz maksāt par jau apmaksāto, turklāt par to ciešot negatīvās sekas – īres līguma

izbeigšanu un izlikšanu, tas būtu novedis pie likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta nepareizas piemērošanas, jo nav konstatēta īrnieka saistības

(maksāt īres maksu) nepildīšana vairāk nekā trīs mēnešus, proti, līguma noteikumu pārkāpums no īrnieka puses. Nav pamata īres līguma izbeigšanai un

izlikšanai, ja atbildētāja strīdus laika posmā prasītājas vietā ir veikusi īres maksas sastāvdaļas – apsaimniekošanas maksas – maksājumus.

Šādos apstākļos atzīstams, ka prasība par īres maksas parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un atbildētājas izlikšanu no dzīvojamās platības nav

pierādīta un ir noraidāma pilnā apmērā. Atbildētājas iebildumi atzīstami par pamatotiem un pierādītiem.

[2.4] Ņemot vērā, ka prasība daļā par atbildētājas izlikšanu no nekustamā īpašuma ir noraidīta, ar sludinājuma ievietošanu saistītie izdevumi 14,23

euro no atbildētājas prasītājas labā nav piedzenami.

[3] Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi prasītāja, pārsūdzot to prasības noraidītajā daļā.

Sprieduma nepareizībai apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[3.1] Tiesa nepareizi piemērojusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1.punktu, kā rezultātā nonākusi pie nepareiza secinājuma

par prasības noraidīšanu daļā.

Lai gan tiesa konstatējusi un atbildētāja apliecinājusi īres maksas parāda esību, pamatojoties uz ko celta prasība par atbildētājas izlikšanu no

dzīvojamām telpām, tiesa bez pamata vērtējusi atbildētājas norādīto par pamatpakalpojumu samaksu. To, ka atbildētājai izveidojies īres maksas parāds,

apliecina arī sūdzībai pievienotie rēķini, kā arī brīdinājumi par īres maksu.

Lietā nav strīda, ka maksu par mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem atbildētāja var veikt tieši pakalpojumu

sniedzējam. Taču minētā maksa nav atzīstama par īres maksu, par ko atbildētājai bija jānorēķinās ar prasītāju un par ko atbildētāja ir bijusi informēta.

Tāds līgums, kas ļautu namu pārvaldniekam dzīvokļa īpašnieka vietā saņemt īres maksu, nav noslēgts, un ir loģiski, ka pēdējais atbildētājas saņemto

naudu ieskaita apsaimniekošanas maksā.

Nav saprotama arī tiesas norāde par papildus īres maksai veicamiem maksājumiem.

[3.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir arī ar publikācijas ievietošanu saistītie

izdevumi, ko 14,23 euro apmērā lūgts piedzīt prasības pieteikumā un ko tiesa ar spriedumu nav piedzinusi.

[4] Atbildētāja iesniegusi paskaidrojumus par prasītājas apelācijas sūdzību, norādot, ka nav saņēmusi brīdinājumu un rēķinus. Ņemot vērā, ka,

uzstādot jaunas pastkastes, namu pārvaldnieks prasītājai atslēgu nav iedevis, kopš 2015.gada oktobra prasītājai nav korespondences adreses. Prasītāja

visus maksājumus saskaņā ar noslēgto līgumu ir veikusi dzīvokļa personīgā rēķinā Nr.11106853.

[5] Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājas un apelātores SIA “AB ALLIANCE” pārstāvis – valdes loceklis /pers. B/, prasību un apelācijas

sūdzību uzturēja saskaņā ar tajās norādītajiem argumentiem. Paskaidroja, ka prasītāja izrakstījusi rēķinus par īres maksu un ievietojusi tos pastkastītē, bet

atbildētāja rēķinus nav apmaksājusi.

Atbildētāja /pers. A/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina. Sniedza analogus paskaidrojumus rakstveidā iesniegtajiem. Norādīja, ka prasītāja

kontu, kurā veicami īres maksājumi, viņai nekad nav norādījusi, uz viņas vēstuli par konta norādīšanu nav atbildējusi un rēķinus nav izsniegusi.

Pastkastītes atslēgu prasītāja pēc pastkastīšu nomaiņas atbildētājai nav izsniegusi, tādēļ pastkastītē nekādus sūtījumus un korespondenci viņa nesaņem.

Motīvu daļa

[6] Noklausījusies prasītājas pārstāvja un atbildētājas paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācija sūdzība ir daļēji pamatota un prasība apelācijas instances tiesā izskatāmajā apjomā ir daļēji

apmierināma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā

apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Ņemot vērā šī sprieduma 2.punktā norādīto par prasījumu, kurā pirmās instances tiesas spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta otrajai

daļai stājies likumīgā spēkā, secināms, ka apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets ir prasītājas prasījumi par īres maksas parāda par laiku no

2015.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 28.februārim 408,36 euro piedziņu no /pers. A/, par 1998.gada 14.maija dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu

ar /pers. A/ un viņas izlikšanu no dzīvokļa /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[8] Lietā nav strīda par šī sprieduma 2.1.punktā norādītajiem pirmās instances tiesas konstatētajiem faktiem.

[9] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1.punkts paredz izīrētāja tiesības izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

(..) bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, gadījumā, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija

nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

No minētās tiesību normas izriet, ka absolūts priekšnoteikums izīrētāja tiesības izlietošanai ir trīs mēnešu neizpildīta īrnieka maksājuma saistība jeb

parāda esība un nokavējums.

[9.1] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos, bet piektā daļa – ka dzīvojamās telpas īres līgumā norādāma persona, kurai maksājama īres maksa (..), šīs personas dzīvesvietas

adrese vai juridiskā adrese. Ja maksājumi veicami bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa.

Lietā nav strīda, ka atbildētājai īres maksa septiņi lati jeb 9,96 euro par dzīvokli /adrese/, noteikta 1998.gada 14.maija dzīvojamās telpas īres

līgumā (2.1.punkts), kas noslēgts ar namu pārvaldi “Daugava” (lietas 1.sējuma 17.-21.lapa), vienlaikus paredzot, ka maksājumi izdarāmi par katru

kārtējo mēnesi līdz mēneša beigām, iemaksājot izīrētāja rēķinā namu pārvaldes kasē.

Mainoties dzīvokļa īpašniekiem un prasītājai, 2015.gada 28.septembrī kļūstot par atbildētājas lietošanā esošā dzīvokļa īpašnieci, jauns dzīvojamās

telpas īres līgums ar atbildētāju nav noslēgts.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja īres maksu par viņas lietoto dzīvokli prasītājai nav maksājusi, lai arī atzīst savu īrnieka pienākumu, norādot, ka

prasītāja viņu nav informējusi par to, kā, kad un kur maksājumi veicami, tādēļ viņa turpinājusi veikt maksājumus dzīvojamas mājas pārvaldniekam SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ir namu pārvaldes “Daugava” tiesību pārņēmēja, kopā ar maksu par izmantotajiem pakalpojumiem.

[9.1.1] No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja 2018.gada 21.novembrī sagatavojusi brīdinājumu (lietas 1.sējuma 30.lapa), kurā informējusi

par sevi kā jauno dzīvokļa īpašnieci un nepieciešamību samaksāt īres maksu, norādot bankas kontu, kurā maksājums izdarāms, vienlaicīgi norādot uz

izveidojušos īres maksas parādu par laiku no 2015.gada 1.septembra līdz 2018.gada 1.novembrim 378,48 euro.

Lai arī lietai ir pievienots 2018.gada 21.novembra pasta iestādes izsniegts čeks par sūtījumu atbildētājai uz viņas īrēto dzīvokli (lietas 1.sējuma

31.lapa), pierādījumu par to, ka sūtījums atbildētājai būtu izsniegts, lietā nav. Arī pasta iestādes paziņojums par sūtījuma izsniegšanu adresātam lietas

materiāliem nav pievienots, lai gan no minētā čeka redzams, ka prasītāja šo pakalpojumu ir apmaksājusi.

Tāpat, lai arī lietas materiāliem ir pievienoti prasītājas sagatavoti rēķini par dzīvojamo telpu īri un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par laiku

no 2015.gada decembra līdz 2017.gada maijam (lietas 1.sējuma 218.-235.lapa), pierādījumi par šo rēķinu nosūtīšanu vai izsniegšanu atbildētajai lietā nav

iesniegti. Prasītājas pārstāvja norādīto, ka rēķini iemesti pasta kastītē atbildētāja noliedz, norādot, ka pēc pasta kastīšu maiņas, prasītāja atslēgu viņai nav

izsniegusi, bet prasītāja pierādījumus par pretējo, proti, par to, ka atbildētājai ir nodrošināta iespēja saņemt viņai adresētos sūtījumus dzīvoklim

paredzētajā pasta kastītē, lietā nav iesniegusi.

Par paziņojumu, kādā kārtībā ir maksājama īres maksa, nevar tikt atzīts prasītājas valdes locekļa 2018.gada 2.martā parakstītais dokuments ar

nosaukumu “NĪN maksājuma pieprasījums” (lietas 2.sējuma 4.lapa), jo atbildētājas pienākums maksāt īres maksu tajā nav pat pieminēts.

Vēl jo vairāk, tiesas kolēģija uzskata, ka faktu, par to, ka prasītāja apzināti nav informējusi atbildētāju par īres maksas maksāšanas kārtību un

termiņiem netieši apstiprina arī prasītājas iepriekš ierosināta tiesvedība pret atbildētāju par izlikšanu dzīvokļa /adrese/, kurā prasītāja konsekventi savu

pozīciju pamatojusi ar apstākli, ka atbildētāja dzīvojamo telpu aizņēmusi patvarīgi un lieto to bez tiesiska pamata (skat. Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijas 2018.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr.C29386716 (lietas 1.sējuma 211.-216.lapa)).

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja ar objektīviem, ticamiem un pārliecinošiem pierādījumiem nav pierādījusi faktu, ka jebkad

būtu informējusi atbildētāju par īres maksas maksāšanas kārtību un termiņiem.

[9.1.2] Vienlaicīgi apelācijas instances tiesa no lietas materiāliem pievienotās atbildētājas 2016.gada 27.janvāra vēstules prasītājai (lietas 1.sējuma

29.lapa), kurā viņa lūgusi prasītājai norādīt bankas kontu, uz kuru viņai jāveic īres un komunālo pakalpojumu maksājumi, secina, ka atbildētājai vismaz no

2015.gada 13.novembra bija zināms, ka par viņas īrētā dzīvokļa īpašnieci ir kļuvusi prasītāja.

Neskatoties uz to, ka prasītāja atbildi uz minēto iesniegumu nav sniegusi, jo pierādījumi par pretējo lietā nav iesniegti, tiesas kolēģija uzskata, ka

atbildētājai, zinot par dzīvokļa īpašnieka maiņu, vairs nebija tiesiska pamata turpināt maksāt īres maksu dzīvojamās mājas pārvaldniekam dzīvokļa

personīgajā rēķinā, kur tādējādi 2019.gada 18.martā pat izveidojusies pārmaksa 387,54 euro (lietas 1.sējuma 209.lapa).

Ja prasītāja informāciju par savu norēķinu kontu nesniedza, atbildētājai nebija šķēršļu īres maksājumus, piemēram, iemaksāt zvērinātam notāram

depozītā vai pārskaitīt prasītājai ar pasta pārveduma starpniecību.

Tiesas kolēģija atzīst, ka, zinot par dzīvokļa īpašnieka maiņu, bet turpinot veikt īres maksājumus uz dzīvokļa personīgo rēķinu SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”, atbildētāja ir devusi izpildījumu personai, kurai nav bijusi tiesība to saņemt, tādēļ saskaņā ar Civillikuma 1817.pantu viņa nevar tikt

atsvabināta no savas maksājuma saistības pret prasītāju – nesamaksātās īres maksas par laiku no 2015.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 28.februārim

408,36 euro apmērā, jo izpildījumam ir tiesīgs spēks tikai tad, ja tas dots kreditoram vai viņa likumīgam vietniekam.

Ziņu un pierādījumu tam, ka prasītāja būtu pilnvarojusi SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tās vietā saņemt īres maksu no atbildētājas, lietā nav.

Savukārt, bezmaksas svešas lietas lietošanu normatīvie akti neparedz. Līdz ar to secināms, ka prasītājas prasība par nesamaksātās īres maksas

408,36 euro par laiku no 2015.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 28.februārim piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma.

Vienlaicīgi Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka jautājums par dzīvokļa personīgajā rēķinā, atbildētājas ieskatā, iemaksāto īres maksu par viņas

lietoto dzīvokli ir risināms atbilstoši Civillikuma 1817.pantam, atprasot to no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

[9.2] 2004.gada Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā “Tiesu prakse, piemērojot likumu “Par dzīvojamo telpu īri”” norādīts, ka īrnieku varēs

vainot par īres maksas nenomaksāšanu ar sekām, kas paredzētas likuma 28.2panta pirmajā daļā, ja izīrētājs būs norādījis īrniekam, kur, kad, un kādā

veidā īres maksa nomaksājama. Tas norādāms īres līgumā kā nosacījums. Ja šādi nosacījumi nav norādīti īres līgumā, tad izīrētājam pienākums paziņot

īrniekam, kā nomaksājama īres maksa (kad, kur, skaidrā naudā, ar pasta pārskaitījumu, iemaksājot bankas kontā un tml.).

Arī judikatūrā atzīts, ka tiesai, skatot prasību par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas sakarā ar īres un komunālo pakalpojumu

maksas parādu, nepieciešams konstatēt parāda esamību un nokavējumu, savukārt atsauce tikai uz īres līgumā pielīgto maksājumu apmēru nav

pietiekama, it īpaši, gadījumā, ja notikusi izīrētās dzīvojamās telpas īpašnieka maiņa (sk. Senāta 2017.gada 20.septembra spriedums lietā Nr.SKC-

325/2017 ECLI:LV:AT:2017:0920.C27159013.1.S).

Lai arī sprieduma 9.1.punktā ir konstatēta īres maksas parāda esība, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka izskatāmās lietas apstākļos nav pamata atzīt,

ka atbildētāja ir pieļāvusi nokavējumu Civillikuma 1652.panta izpratnē, jo prasītāja īres maksas samaksas kārtību un termiņu atbildētājai nav paziņojusi

(sprieduma 9.1.1.punkts).

Nekonstatējot atbildētājas pieļautu saistību izpildes nokavējumu, apelācijas instances tiesa uzskata, ka atbildētājai kā īrniecei nav piemērojamas

likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās nelabvēlīgās sekas. Līdz ar to prasītājas prasība par 1998.gada 14.maija

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētājas izlikšanu no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas kā nepamatota ir

noraidāma.

[10] Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies lietas faktisko apstākļu juridiskajā novērtējumā, nav ņēmusi vērā Civillikuma normas par saistības

izpildījumu, un tas bijis par pamatu kļūdaina sprieduma taisīšanai daļā par īres maksas parāda piedziņu. Apelācijas sūdzības argumenti ir daļēji

apstiprinājušies.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, apmierinot prasību par naudas piedziņu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no piedzītās parāda summas (408,36 euro), bet nepārsniedzot tās apmēru.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram

(..).

Par nemantisko prasījumu izbeigt dzīvojamo telpu īres līgumu un tam pakārtoto prasījumu par izlikšanu, prasītāja šajā lietā samaksājusi valsts

nodevu 140 euro, t.sk., 70 euro par prasību (lietas 1.sējuma 10., 11.lapa) un 70 euro par apelācijas sūdzību (lietas 2.sējuma 51.lapa). Noraidot prasību

šajā daļā, tiesas izdevumi iepriekš norādītajā apmērā prasītājai netiek atlīdzināti.

Par mantiskajiem prasījumiem (īres maksas parāds 408,36 euro un nekustamā īpašuma nodokļa parāds 395,67 euro, kopā 804,03 euro)

prasītāja samaksājusi valsts nodevu 190,30 euro, t.sk., 120,30 euro par prasību un 70 euro par apelācijas sūdzību.

Ar likumīgā spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu ir apmierināts prasījums par nekustamā īpašuma nodokļa parāda 395,67 euro

piedziņu, bet ar apelācijas instances tiesas spriedumu – par īres maksas parāda 408,36 euro piedziņu. Tādējādi, pilnīgi apmierinot prasītājas mantiskos

prasījumus, tai atlīdzināma visa samaksātā valsts nodeva, t.i., - 190,30 euro.

Tā kā ar likumīgā spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu (skat. sprieduma 2.punktu) no atbildētājas prasītājas labā jau ir piedzīta valsts

nodeva 60,52 euro, atlikusī atlīdzināmā valsts nodevas daļa, kas ar šo spriedumu no atbildētājas piedzenama prasītājas labā, ir 129,78 euro (190,30 –

60,52 = 129,78).

Tā kā prasība daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētājas izlikšanu no dzīvokļa /adrese/, tiek noraidīta, nav pamata lemt

jautājumu par izdevumu 14,23 euro, kas prasītājai radušies, ievietojot brīdinājumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”,

atlīdzināšanu, kā arī vērtēt to, vai citādā veidā izsniegt brīdinājumu nebija iespējams. Minētie izdevumi saistīti ar prasītājai kā izīrētājam materiālo tiesību

normā (likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrā daļa) noteikto pienākumu pirms prasības celšanas tiesā brīdināt īrnieku, līdz ar ko apelācijas

sūdzības arguments, ka minētie izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 6.punkta izpratnē, ir

nepamatots, jo balstīts uz kļūdainu civilprocesuālās tiesību normas izpratni.

[13] Ievērojot Civilprocesa likuma 39., 40. un 42.panta jēgu un būtību un prasību apmierinot daļēji, tiesas kolēģija atzīst, ka ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā pusēm jāsedz vienādās daļās.

Atbilstoši lietas uzziņas lapai (lietas 1.sējuma 1.lapa), Tiesu informācijas sistēmas pavēstu uzziņai un pasta iestāžu noteiktajiem tarifiem kopējie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 4,26 euro, līdz ar to katras puses proporcionāli valsts ienākumos iemaksājamā daļa ir 2,13 euro (4,26 / 2

= 2,13).

Prasītāja pie prasības pieteikuma iesniegšanas jau ir iemaksājusi minētos izdevumus 3,20 euro (lietas 1.sējuma 9.lapa), līdz ar to valsts ienākumos

nesamaksātā izdevumu daļa ir 1,06 euro (4,26 – 3,20 = 1,06), un tā piedzenama valsts ienākumos no atbildētājas.

Savukārt prasītājai samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi tādā apmērā, kā tie pārsniedz ar šo spriedumu noteikto prasītājas

proporcionālo daļu, t.i., 1,07 euro (3,20 – 2,13 = 1,07), piedzenot to no atbildētājas prasītājas labā.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosakāms termiņš labprātīgai izpildei spriedumam daļā par naudas summu piedziņu – 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 un 432.pantu Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

apmierināt daļēji SIA “AB ALLIANCE” prasību pret /pers. A/ (/pers. A/) par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un īres maksas parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, SIA “AB ALLIANCE”, reģistrācijas numurs 41503040025, īres maksas parādu

par laiku no 2015.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 28.februārim 408,36 euro, valsts nodevu 129,78 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,07

euro, kopā piedzenot 539,21 euro, nosakot, ka piedzītā naudas summa samaksājama SIA “AB ALLIANCE” kontā AS “Swedbank”, konta numurs

LV27HABA0551045280198.

Atzīt SIA “AB ALLIANCE” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ (/pers. A/) 6 % gadā no piedzītās parāda

summas (408,36 euro), bet nepārsniedzot tās apmēru.

Noraidīt SIA “AB ALLIANCE” prasību pret /pers. A/ (/pers. A/) daļā par 1998.gada 14.maija dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,06 euro, nosakot, tie ir

iemaksājami Valsts kasē, konta numurs LV51TREL2190458019000, kā saņēmēju norādot Tiesu administrāciju, reģistrācijas numurs 90001672316, un

iemaksas mērķi: 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29319519.

Noteikt termiņu labprātīgai izpildei spriedumam daļā par naudas summu piedziņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas

apgabaltiesā un iemaksājot par to drošības naudu Augstākās tiesas depozīta kontā Nr.LV83TREL8280010000000.

Tiesnese

Agnese Veita

Tiesnese

Dace Jansone

Lidija

Tiesnese

Pliča