Gas company wins small claim for unpaid gas usage and late fees against individual.

Lieta Nr.C32315316

Lietvedības Nr.C-1198-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 31.martā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis A.Vasiļevskis

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu. Tiesa

konstatēja

Akciju sabiedrība „Latvijas Gāze” (turpmāk - prasītāja) 2016.gada 5.oktobrī cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. A/

(turpmāk - atbildētāja) par naudas piedziņu, norādot, ka gazificētajā objektā /adrese/, Rīgā (adrese mainīta no /adrese/ (turpmāk - gazificēts objekts),

izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa.

Prasītāja norāda, ka 2007.gada 3.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-

2639986 (turpmāk - līgums) par dabasgāzes piegādi gazificētā objektā. Līguma 2.1.2. un 2.1.3.punkts un dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi

paredz dabasgāzes lietotāja saistību veikt maksājumus par dabasgāzes lietošanu 20 dienu laikā pēc katra norēķinu perioda (mēneša) beigām. Maksājumi

nav veikti pilnā apmērā un noteiktajos termiņos. Atbilstoši līguma 5.1.punktam tā darbība nav izbeigta. 2016.gada 10.maijā dabasgāzes padeve objektā

pārtraukta un fiksēts dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums, līdz kādam izlietota dabasgāze - 378. Periodā no 2008.gada 15.maija līdz 2016.gada

10.maijam objektā izlietota dabasgāze no skaitītāja rādījuma 0 līdz 378, par ko nav veikta samaksa EUR 291,20. Par samaksas kavējumu aprēķināti

nokavējuma procenti EUR 209,97 – 0,15% apmērā kavētā maksājuma kopsummas par katru kavējuma dienu saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada

16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktu, par periodu no 2010.gada 9.augusta līdz 2016.gada

12.maijam.

Prasītāja norāda, ka atbildētājai paziņojumi par nepieciešamību veikt samaksu, tajā skaitā pēdējā pretenzija 2016.gada 1.jūlijā. Līdz prasības

celšanai saistības nav izpildītas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1828.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un

lietošanas noteikumi” 34., 46., 65., 72., 84., 90.1.punktu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu EUR 501,17, valsts nodevu EUR 75,18 un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kā arī lūdz atzīt prasītājas tiesības par laika periodu līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

nokavējuma procentus 6% gadā.

2016.gada 12.oktobrī atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. No

lietas materiāliem pievienotā VAS „Latvijas Pasts” paziņojuma redzams, ka pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa atbildētājai nav izsniegta, jo

beidzies glabāšanas laiks.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta otrajā daļā noteiktajam atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja paskaidrojumus nav sniegusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2017.gada 13.janvārī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma

noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 31.martā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa secina, ka prasītāja ir pierādījusi tiesai faktus, uz kuriem tā pamatojusi savu prasījumu.

No lietas materiāliem pievienotā 2007.gada 3.jūlija dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-2639986 par dabasgāzes

piegādi patērētājam redzams, ka atbildētāja un prasītāja noslēguši līgumu, ar kuru prasītāja apņēmās pārdot un piegādāt dabas gāzi, savukārt atbildētāja

apņēmās samaksāt par piegādāto gāzi.

No lietas materiāliem pievienotā 2016.gada 10.maija akta par skaitītāja maiņu, kontroli, pārplombēšanu, atvienošanu, noņemšanu, pievienošanu

un/vai gāzes iekārtu pievienošanu, atvienošanu redzams, ka /adrese/, ir noņemts skaitītājs. Skaitītāja rādījums ir 378.

Tiesa secina, ka atbilstoši Civillikuma 2107.pantam starp pusēm tika noslēgts piegādes līgums.

Civillikuma 2109.pants noteic, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem.

Atbilstoši Civillikuma 2021.pantam no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja par saņemto dabasgāzi nav norēķinājusies. Kopējais atbildētājas parāds prasītājai kopā par izlietoto

dabasgāzi sastāda EUR 291,20. Parāda esamību un tā apmēru apstiprina lietas materiāliem pievienotais parāda aprēķins.

Tādējādi ar minētiem dokumentiem tiek konstatēts, ka atbildētājas parāds par saņemto dabasgāzi sastāda EUR 291,20 apmērā.

No lietas materiāliem pievienotā 2007.gada 3.jūlija līguma Nr.73-2639986 2.1.2., 2.1.3.punkta un dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumiem izriet, ka atbildētājas pienākums ir veikt maksājumus par gāzi 20 dienu laikā pēc katra norēķinu perioda (mēneša) beigām.

No lietas materiālos esošā nokavējuma procentu aprēķina redzams, ka prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus EUR 209,97 apmērā.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas uz

tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.pantu par katru

veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti laika periodā no 2010.gada 9.augusta līdz 2016.gada 12.maijam aprēķinājusi nokavējuma

procentus EUR 209,97 apmērā.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2016.gada 1.jūlija pretenziju apstiprinās, ka atbildētāja tika informēta par parāda esamību, kā arī lūgts savas

saistības izpildīt līdz 2016.gada 11.jūlijam.

Uz pretenziju atbildētāja nav reaģējusi un, kā norādīts prasības pieteikumā savas saistības ne pēc prasības celšanas tiesā, ne līdz lietas izskatīšanas

dienai pret prasītāju nav izpildījusi.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

procentus – sešus procentus gadā no nenomaksātās piedzenamās summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie

tiesas izdevumi - valsts nodeva EUR 75,18 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70, kopā piedzenot EUR 79,88 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu spriedumā nosakāms tā labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, galveno parādu 291,20

euro (divi simti deviņdesmit viens euro 20 centi), nokavējuma procentus EUR 209,97 (divi simti deviņi euro 97 centi), tiesāšanās izdevumus – valsts

nodevu 75,18 euro (septiņdesmit pieci euro 18 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi), kopā piedzenot 581,05

euro (pieci simti astoņdesmit viens euro 05 centi).

Noteikt, ka piedzenamie naudas līdzekļi pārskaitāmi AS „Latvijas Gāze”, samaksu veikt kontā LV32 PARX 0000 0044 6102 9, kas atvērts AS

„Citadele banka”.

Noteikt AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz spriedumu izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā

no piedzītās parāda pamatsummas – 291,20 euro (divi simti deviņdesmit viens euro 20 centi).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Kancelejā spriedums pieejams 2017.gada 31.martā.

Tiesnesis Valsts amatpersona