Legislator Case Law & Legislation
C33448814 / C-0762-16 AI generated

Court terminates tenancy and orders eviction for non-payment of rent exceeding three months.

Case Number C33448814 / C-0762-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's absence and granted the landlord's request to terminate the tenancy agreement and order eviction. Facts show the tenant failed to pay rent for over three months, accumulating a debt of 1,321.48 euros, while the landlord had previously issued a notice that returned due to storage time limits. The court ruled that non-payment for more than three months legally justifies termination and eviction without requiring the tenant to find alternative housing.

Legislator headnote

AI generated

Law 'On Residential Premises Rent' Art. 11.1.1, 12.1, 28.2; Civil Procedure Law Art. 41.1: Non-payment of rent for more than three months constitutes a legal ground for terminating the tenancy agreement and ordering eviction without requiring the tenant to indicate another residence.

Keywords

AI generated
tenancy termination rent non-payment eviction order residential premises three month rule civil procedure landlord rights

Cited Legislation

AI generated
Law 'On Residential Premises Rent' Art. 11.1.1
Law 'On Residential Premises Rent' Art. 12.1
Law 'On Residential Premises Rent' Art. 28.2
Civil Procedure Law Art. 41.1
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 193
Civil Procedure Law Art. 208.2
Civil Procedure Law Art. 204.1
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C33448814

Lietas arhīva Nr. C-0762-16/15

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 3.februārī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Lipska

ar sekretāri /tiesas sēžu sekretārs/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” prasībā pret /pers. A/ par īres

līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Salaspils novada pašvaldības iestāde “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” 2014.gada 6.oktobrī cēlusi Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. A/

par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka starp Salaspils novada domi un atbildētāju /pers. A/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 188 par dzīvojamās telpas

“/adrese/lietošanu uz nenoteiktu laiku. Izīrēto telpu kopējā platība ir 68,10 m2. Šo adresi kā savu dzīvesvietu deklarējis tikai atbildētājs.

Atbilstoši līguma 2.1.punktam atbildētājam par pašvaldības īpašuma lietošanu jāmaksā īres maksa: līdz 2013.gada decembrim - 0,18 lati par vienu

kvadrātmetru mēnesī, no 2014.gada 1.janvāra - 0,28 euro par vienu kvadrātmetru mēnesī, bet no 2014.gada 1.februāra - 0,20 euro par vienu

kvadrātmetru mēnesī.

Lai gan atbildētājam nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu, maksa par pašvaldības īpašuma lietošanu jau vairākus gadus nav maksāta un

parāds 2014.gada 11.jūnijā pieaudzis līdz 1062,58 euro.

Salaspils novada pašvaldības iestāde “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”, kas veic Salaspils novada pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldīšanu,

2014.gada 27.maijā atbildētājam nosūtījusi brīdinājumu par parādu, kurš atbildētājam nav izsniegts (nosūtīts prasītājai atpakaļ ar norādi beidzies

glabāšanas laiks).

2014.gada 4.septembrī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums ar aicinājumu nokārtot parādsaistības, taču parāds nav samaksāts.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1panta pirmo daļu, 12.panta pirmo daļu, 28.2pantu, Civillikuma 1587.pantu, prasītāja lūgusi

tiesu izbeigt 2009.gada 24.septembra dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 188 un izlikt atbildētāju ar citām no viņa atkarīgām personām no dzīvojamās

telpas /adrese/bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no atbildētāja parādu par dzīvojamās telpas lietošanu 1062,58 euro un tiesas izdevumus.

2016.gada 7.janvārī tiesā saņemti Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” prasības pieteikuma grozījumi,

kuros lūgts piedzīt no atbildētāja parādu par dzīvojamās telpas lietošanu 1321,48 euro.

Tiesas sēdē Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” pārstāvis uzturēja prasību saskaņā ar 2016.gada janvāra

prasības precizējumiem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, rakstveida paskaidrojumus tiesai nav sniedzis.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Ielūkojoties Vienotās migrācijas informācijas sistēmā, noskaidrots, ka atbildētāja deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/.

Tiesa konstatē, ka par tiesvedību un tiesas sēdi atbildētājam paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajam, nosūtot pavēsti par lietas

izskatīšanu uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.

Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tā kā atbildētājam par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots, tiesa atzinusi par iespējamu izskatīt lietu atbildētāja prombūtnē.

Pie tam tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma nav ieradies, nepaziņojot neierašanās

iemeslus, un Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktie apstākļi lietā nav konstatējami, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo

daļu ir tiesisks pamats lietā taisīt aizmugurisku spriedumu, pamatojoties uz prasītājas paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, kas konkrētajā

gadījumā ir pietiekami strīda izšķiršanai.

Motīvu daļa

Noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.

Tiesa konstatē, ka dzīvokļa īpašums /adrese/ir Salaspils pilsētas pašvaldības īpašums.

Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds ir Salaspils novada pašvaldības iestāde, kuras uzdevums ir tostarp pašvaldības dzīvojamā fonda pārzināšana.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai

par maksu.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos;

maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā.

Tādējādi ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu samaksa ir īrnieka pienākums, kas attiecināms uz personu, ar kuru nodibinātas īres

tiesiskās attiecības.

Civillikuma 1587.pants noteic, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar lietā iesniegto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 188 apstiprinās, ka 2009.gada 24.septembrī puses noslēgušas dzīvojamās telpas īres līgumu, ar

kuru vienojušās, ka izīrētājs Salaspils novada dome nodod, bet īrnieks /pers. A/ pieņem lietošanā dzīvokli /adrese/. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts

uz nenoteiktu laiku.

Dzīvojamās telpas nodošanas pieņemšanas akts apstiprina, ka dzīvojamās telpas nodotas atbildētajam.

Saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līguma 2.1.punktu atbildētājam jāmaksā īres maksa 0,18 lati par vienu kvadrātmetru izīrētās platības mēnesī

saskaņā ar izīrētāja izsniegto rēķinu un tajā norādītajos termiņos. Bez īres maksas, pamatojoties uz līguma 2.2.punktu, atbildētāja pienākums ir maksāt

par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Prasītāja norādījusi, ka kopējais parāds par īri ir 1321,48 euro. Lietā iesniegtais aprēķins un izziņa par parādu atspoguļo parāda rašanos laikā līdz

2016.gada 6.janvārim.

Tiesa secina, ka no lietā iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka atbildētājs kavējis maksājumu veikšanu. Atbildētājs nav samaksājis parādu par

dzīvojamās telpas īri. Atbildētajam nosūtītais brīdinājums par parāda samaksu atstāts bez ievērības. Tāpat no lietas materiāliem neizriet, ka īrnieks

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā kārtībā būtu lauzis īres līgumu un par to informējis izīrētāju.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo

daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ievērojot Civillikuma 1838.panta pirmajā daļā noteikto, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas

norādīto, ka savas saistības veikt maksājumus atbildētājs nav pildījis, lai gan atbildētājam nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu, par kuru noslēgts

īres līgums, jo atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus, kas apstiprinātu prasības pieteikumā minēto maksājumu izdarīšanu.

Atbildētājs prasību, tai skaitā prasītājas veikto parāda aprēķinu, nav apstrīdējis, pierādījumus par parāda samaksu nav iesniedzis, kā arī nav

sniedzis iebildumus par to, ka izīrētājs nav nodrošinājis iespēju lietot dzīvojamo telpu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un parāda esamība prasītāja norādītajā apmērā, un atzīst par

pamatotu prasību par parāda, ko veido parāds par īri, 1321,48 euro apmērā piedziņu no atbildētāja.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo un otro daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar

viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku

par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš

laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs nav veicis maksājumus par īri. Atbildētājs nav maksājis vairāk kā trīs mēnešus un tas savukārt dod

pamatu personas izlikšanai no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo

daļu. Lietas materiāli apstiprina, ka atbildētājs maksājumus nav veicis, sākot ar 2009.gada maija mēnesi. Uz 2016.gada 6.janvāri parāds par īri pieaudzis

līdz 1321,48 euro.

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka prasītājas nosūtītais brīdinājums tai atgriezts sakarā ar glabāšanas termiņa notecējumu, tāpēc prasītāja

2014.gada 4.septembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicējusi paziņojumu ar brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, ko

apstiprina lietā esošā izdruka.

Tā kā ir konstatēts, ka samaksa par īri nav veikta vairāk kā trīs mēnešu maksājumu apmērā, tiesa atzīst, ka pastāv likumā “Par dzīvojamo telpu īri”

noteiktais pamats īres līguma izbeigšanai un atbildētājs izliekams no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Tiesa atzīst, ka izlikt īrnieku kopā citām no viņa atkarīgām personām nav pamata, jo prasība pret citām personām nav celta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Iesniedzot prasību, prasītāja samaksājusi valsts nodevu 269,36 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 274,06

euro. Minētie tiesas izdevumi piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms spieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193. un 208.2pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Izbeigt 2009.gada 24.septembra dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 188 un izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas

/adrese/bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /numurs/, par labu Salaspils novada pašvaldības iestādei “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”, reģistrācijas

numurs 90001262920, parādu par dzīvojamās telpas īri 1321,48 euro un tiesas izdevumus 274,06 euro, kopā piedzenot 1595,54 euro (viens tūkstotis

pieci simti deviņdesmit pieci euro un 54 centi).

Sprieduma labprātīgai izpildei /pers. A/ noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā no pilna aizmuguriska sprieduma sastādīšanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 5.februārī.

Tiesnese I.Lipska