Court partially allowed a financial leasing claim for debt collection, awarding interest and costs while rejecting a specific penalty claim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant regarding a financial leasing agreement. The plaintiff argued for full payment of the outstanding balance, interest, and a penalty for breach of contract after terminating the agreement. The court awarded the main debt, usage interest, legal interest, state fees, and court costs, but rejected the specific penalty claim, ordering the defendant to pay within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 195., 204.1, 250.26, 250.27 panti: The court may partially satisfy a monetary debt collection claim by awarding the principal, statutory interest, and procedural costs, while rejecting specific contractual penalties if not fully supported by evidence or legal grounds.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C07081215
Lietas arhīva Nr. C-0223-16/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2016.gada 29.aprīlī
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese I.Silicka
ar tiesas sēdes sekretāri M.Liģeri,
piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „mogo” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
AS „mogo” 2015.gada 30.septembrī cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda 1218,16 euro piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp atbildētāju un prasītāju 2013.gada 17.jūlijā tika noslēgts finanšu līzinga līgums Nr./numurs/, atbilstoši kuram
atbildētāja apņēmās nodot prasītāja īpašumā tiesības uz transportlīdzekli, pārdodot transportlīdzekli prasītājai, savukārt, prasītāja apņēmās samaksāt
atbildētājam transportlīdzekļa pirkuma cenu. Pēc tam, kad prasītāja ieguvusi transportlīdzekli īpašumā, prasītāja piešķīra atbildētājam tiesības turēt, lietot
(nomāt) un izpirkt transportlīdzekli, bet atbildētājs apņēmās pieņemt transportlīdzekli līzingā – nomā ar tiesībām izpirkt, kā arī samaksāt līguma
maksājumus atbilstoši līguma noteikumiem. Līzinga summa tika noteikta 1330,39 euro, līzinga termiņš – 2015.gada 17.jūlijs.
Saskaņā ar līguma pamatnoteikumiem tika noteikta fiksēta procentu likme – 5,04% mēnesī. Atbilstoši līzinga līguma noteikumiem un izrakstītajiem
rēķiniem, atbildētājam ik mēnesi jāmaksā līzinga maksa, kas sastāv no pamatsummas un līzinga procentiem.
Atbildētāja no līzinga līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ prasītāja, pamatojoties uz līzinga līguma noteikumiem un ievērojot
Civillikuma 1589.pantu, 2014.gada 22.augustā nosūtīja paziņojumu par atkāpšanos no līzinga līguma, kurā informēja par atkāpšanos no līzinga līguma un
lūdza atbildētāju veikt kopējā parāda pilnīgu samaksu septiņu dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Kopējā parāda nesamaksāšanas gadījumā
prasītāja lūdza atbildētāju nodot transportlīdzekli. Atbildētāja pēdējo līguma maksājumu veikusi 2014.gada 19.jūnijā 96,83 euro.
Ja līzinga līgums tiek izbeigt pirms termiņa vai prasītāja vienpusēji atkāpjas no līzinga līguma, prasītājai pielīgtas tiesības saskaņā ar līzinga
noteikumiem pārdot transportlīdzekli par brīvu cenu. No transportlīdzekļa pārdošanas iegūtie naudas līdzekļi tiek novirzīti saistību dzēšanai un ar
transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu dzēšanai. Prasītāja pārņēma transportlīdzekli savā
valdījumā.
Saskaņā ar līguma noteikumiem, atbildētājam jāsedz starpība starp atbildētāja parāda un ar transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu
novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu kopsummu un cenu, par kādu prasītāja pārdot transportlīdzekli trešajai personai. Transportlīdzeklis pārdots
2014.gada 6.oktobrī par 200 euro un naudas līdzekļi novirzīti saistību izpildei.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 1218,16 euro apmērā un tiesāšanās izdevumus. Lūdz noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1934., 1943.pantu, Civilprocesa 8., 10., 41., 97.,
189., 190., 191., 128., 250.19 pantu, 250.20 pantu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Rakstveida paskaidrojumu par celto prasību atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmajai daļai, atbildētāja tiesā nav iesniegusi.
No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, 2015.gada 1.oktobrī prasītājai un atbildētājai ir
izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesnesi, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim
(lietas 24., 25.lapa).
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesnese s 2015.gada 12.novembra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, 2015.gada 25.novembrī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas
kancelejā (lietas 27.,28., 29.lapa).
2015.gada 21.decembrī tiesā saņemts atbildētājas /pers. B/ iesniegums. Iesniegumā atbildētāja norādījusi, ka 20.decembrī sociālajos tīklos no
advokāta uzzinājusi, ka gaidāma tiesa 22.decembrī. Advokāts to atradis tiesu portālā. Atbildētāja pati par to nav bijusi informēta, /adrese/, vairs
nedzīvojot un nav nekāda kontakta ar šo adresi. Prasību par parāda piedziņu neatzīst, jo mašīna 2014.gada jūlijā tika atgriezta atpakaļ. Uzskata, ka
mašīnas vērtība varēja segt atlikušo parāda summu. Atbildētāja lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē. Līdz lietas izskatīšanai pievienos līgumu un maksājumu
dokumentus. Uz tiesas sēdi atbildētāja vēlas ieaicināt advokātu, kas pārstāvēs viņa intereses (lietas 30.lapa).
Ar Aizkraukles rajona tiesas 2015.gada 22.decembra lēmumu lietas izskatīšana 2015.gada 22.decembrī atlikta, mainīts procesa veids no
rakstveida uz mutvārdu procesu, lieta (lietas 31.-32.lapa), par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada 28.decembrī (lietas 33.-34.lapa).
Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja un sniedza paskaidrojumus atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.
Paskaidroja, ka pircējs pēc visu saistību nokārtošanas iegūst savā īpašumā transportlīdzekli. Ar atbildētāju tika noslēgts līgums, atbildētāja iegādājās
transportlīdzekli, uzņēmās veikt saistības. Pēdējais maksājums no atbildētājas tika saņemts 2014.gada jūnijā, augustā prasītājs vienpusēji atkāpās no
līguma, jo atbildētāja nepildīja savas saistības. Par atkāpšanos no līguma atbildētājai tika nosūtīts paziņojums. Pēc prasītāja atkapāšanas no līguma,
atbildētāja nodeva transportlīdzekli, tas tika novērtēts un 2014.gada oktobrī tika pārdots trešajai personai par 200 euro. Attiecībā uz atbildētājas
iesniegumā norādīto, ka transportlīdzekļa vērtība bijusi lielāka par 200 euro, norādīja, diemžēl, transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis bija tāds kāds bija,
ja būtu savādāk, tad to varētu pārdot par lielāku summu.
Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesas pavēste atbildētājai nosūtīta saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu uz
deklarētās dzīvesvietas adresi, kā arī uz atbildētājas iesniegumā tiesai norādīto faktisko adresi. Tiesas dokumenti atbildētājai nosūtīti Civilprocesa likumā
paredzētajā kārtībā, un atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, uzskatāms, ka tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas (..).
Ņemot vērā, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un nepastāv Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā
noteiktie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Tiesa, uzklausījusi prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka prasība ir
apmierināma pilnīgi.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējas ar vienošanos pamatots gribas
izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 17.jūlijā starp AS „mogo” un /pers. B/ tika noslēgts finanšu līzinga līgumus Nr.FL17072013/0201.
Saskaņā ar līguma noteikumiem prasītāja izsniegusi atbildētājai naudas summu 935 Ls apmērā, savukārt, atbildētāja apņēmusies atmaksāt līzinga
summu, maksāt par līzinga izmantošanu procentus pēc fiksētās likmes 60,53 procenti gadā no neatmaksātās līzinga summas saskaņā ar maksājumu
grafiku, veicot maksājumus grafikā noteiktajos datumos un norādītajā apmērā. Līzinga atmaksas termiņš noteikts 2015.gada 17.jūlijs (lietas 8.-20.lapa).
Līzinga līgumā paredzētais kredīts un mantas iegāde ar tās lietojuma piešķiršanu līzinga ņēmējam un saistību atmaksāt kredītu, lai iegūtu līzinga
objektu īpašumā, veido kompleksas šā darījuma dalībnieku saistības, kas nav atraujamas viena no otras. Saistības, kas izriet no kredīta piešķīruma, nav
atraujamas no līzinga objekta lietojuma tiesībām, kādas ar līgumu piešķir līzinga ņēmējam (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta
2002.gada 27.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-118). To ievērojot, finanšu līzings kā netipisks darījums nav identificējams ne ar vienu no Civillikumā
regulētajiem līgumiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 19.jūnija spriedums lietā Nr.SKC-357/2012).
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka starp pusēm, ievērojot Civillikuma noteikumus, ticis noslēgts finanšu līzinga līgums, tas nav apstrīdēts, tāpēc
saistošs līgumslēdzējiem.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1590. pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).
Ar lietas materiāliem pievienoto 2013.gada 18.jūlija maksājuma uzdevumu Nr.1965 pierādīts, ka prasītājs 2013.gada 18.jūlija uz atbildētājas
bankas kontu /Nosaukums B/ AS pārskaitījis līzinga summu 935 Ls apmērā (lietas 14.lapa).
Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, bet Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts
noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai
ar līgumu, vai pēc parašas.
No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja līzinga summu prasītājam nav samaksājusi (lietas 52.lapa).
Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesības bijusi noteikti pielīgta.
2014.gada 22.augustā prasītājs paziņojis atbildētājai par atkāpšanos no finanšu līzinga līguma ar 2014.gada 22.augustau, lūdzis nodot
transportlīdzekli ar tā ražotāja komplektāciju prasītājam (lietas 15.-16.lapa).
Atbilstoši līguma 10.12.punktam, atbildētāja piešķīrusi prasītājam tiesības pārņemt transportlīdzekli gadījumā, ja atbildētāja nepilda no līguma
izrietošās saistības (lietas 11.lapa). Kā izriet no prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē, prasības pieteikumā norādītā un lietas
materiāliem, tad prasītājs pārdevis transportlīdzekli par naudas summu 200 euro apmērā, pārdošanas izdevumi 242 euro (lietas 51.lapa).
Atbildētāja paskaidrojumus par celto prasību nav iesniegusi, 2015.gada 21.decembrī tiesā saņemtajā iesniegumā norādījusi, ka prasību neatzīst, bet
pierādījumus saviem iebildumiem tiesā nav iesniegusi, noslēgtā līguma tiesiskumu nav apstrīdējusi.
Līdz ar to, tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus – faktu, ka atbildētājai pastāv nenokārtota maksājuma saistība un
atbildētājas pamatparāds ir 907,19 euro, kas piedzenams no atbildētājas par labu prasītājam.
Prasītājs aprēķinājis līgumisko procentu parādu 95,60 euro apmērā par laika periodu no 2014.gada 17.jūlija līdz 2014.gada 22.augustam un
likumiskos procentus par laika periodu no 2014.gada 2.septembra līdz 2014.gada 5.oktobrim 5,14 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar minētā likuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (..).
Puses finanšu līzinga līgumā Nr.FL17072013/0201 vienojušās par procentu likmi 60,53% gadā. Prasītājs aprēķinājis nesamaksātos līgumiskos
procentus par laika periodu līdz 2014.gada 22.augustam, kad prasītājs vienpusēji atkāpies no līguma.
Tiesa atzīst, ka līgumiskie aizdevuma lietošanas procenti aprēķināti atbilstoši līguma nosacījumiem.
Savukārt, pēc līguma termiņa beigām prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt likumiskos procentus.
Likumiskos procentus prasītājs aprēķinājis par laika periodu no 2014.gada 2.septemnra līdz 2014.gada 5.oktobrim.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo un ceturto daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā. Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla (..).
Tiesa atzīst, ka prasījums par procentu piedziņu ir apmierināms un no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami līgumiskie procenti par laika
periodu no 2014.gada 17.jūlija līdz 2014.gada 22.augustam 95,60 euro apmērā, un likumiskie procenti par prasītāja norādīto laika periodu, t.i., no
2014.gada 2.septembra līdz 2014.gada 5.oktobrim 5,14 euro apmērā.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 110,36 euro apmērā.
Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 17.jūlijā starp AS „mogo” un /pers. B/ tika noslēgts finanšu līzinga līgumus Nr.FL17072013/0201.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona
uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to
var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Tomēr judikatūrā ir atzīts, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar
Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2008.gada
14.maija spriedumu lietā Nr.SKC-212).
Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Puses finanšu līzinga līguma 14.3.punktā vienojušās, ka par līgumā noteikto maksājumu kavējumu līdz saistību izpildei vai līdz līguma izbeigšanai
maksājams nokavējuma līgumsods 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu, bet pēc līguma izbeigšanas - likumiskos
procentus. Līgumslēdzēji patērētāju kreditēšanas līgumā paredzējuši līgumsodu Civillikuma 1716.panta izpratnē par līguma neizpildi vai nepienācīgu
izpildi.
Atbildētāja ir pieļāvusi līgumā noteikto maksājuma termiņa nokavējumu, līdz ar to, atbilstoši līguma noteikumiem ir iestājies atbildētājas pienākums
maksāt prasītājam līgumsodu.
Ievērojot to, ka atbildētāja saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu ir atzīstama par patērētāju, tad tiesai
pēc savas iniciatīvas jāvērtē prasītāja prasītā līgumsoda apmērs. Tiesai jāņem vērā vienas puses īpašais statuss un tiesību aktos ietvertais tiesību
aizsardzības regulējums (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta apkopojumu “Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā, 2013.gads).
Arī judikatūrā vairākkārt norādīts, ka jautājums par līgumsoda taisnīgumu un samērīgumu izlemjams pēc tiesa ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantā
norādīto taisnības atziņu un vispārējiem tiesību principiem (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 20.maija spriedumu lietā NrSKC-161).
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās
vienlīdzības principu, ja tie patērētāju nostāda neizdevīgākā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 1.punktu, līguma noteikums, kas ir pretrunā likuma 5.pantam, atzīstams par
netaisnīgu (skat. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 17.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-262/2012). Pēc minētā kritērija tiesa ir tiesīga izvērtēt
ikvienu līguma noteikumu, lai pārliecinātos, vai tas atbilst labticīguma prasībām. Gadījumos, kad no lietas apstākļiem secināms, ka līgumsods pēc tā
apmēra, salīdzinot ar iespējamiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkcijas, tā piemērošana vērtējama atbilstoši soda
samērīguma un taisnīguma principiem.
Neskatoties uz to, ka prasījums par līgumsoda piedziņu pamatots ar normatīvajiem aktiem, tiesa atzīst, ka samērīgs un labas ticības principam
atbilstošs līgumsods ir 10 procentu apmērā no pamatparāda, tas ir, 90,72 euro apmērā, pārējā daļā prasība par līgumsoda piedziņu ir noraidāma.
Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no līdz sprieduma izpildei.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds
norādīts prasības pieteikumā.
Līdz ar to, ir pamatots prasījums atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, prasītājam, kura labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta (..).
Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 164,80 euro (Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)
apakšpunkts – 15% no 1098,65 euro), un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei (..). Atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 195., 204.1 pantu, 250.26 pantu, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „mogo”, vienotais reģistrācijas Nr.50103541751, galveno parādu 907,19 EUR
(devini simti septiņus euro un 19 centus), līzinga lietošanas procentus par laika periodu no 2014.gada 17.jūlija līdz 2014.gada 22.augustam 95,60 EUR
(deviņdesmit piecus euro un 60 centus), likumsikos procentus par laika periodu no 2014.gada 2.septembra līdz 2014.gada 15.oktobrim 5,14 EUR
(piecus euro un 14 centus), līgumsodu 90,72 EUR (deviņdesmit euro un 72 centus), valsts nodevu 164,80 EUR (viens simts sešdesmit četrus euro un
80 centus), un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četrus euro un 70 centus), kopā 1268,15 EUR (viens tūkstotis divi simti sešdesmit
astoņus euro un 15 centus).
Samaksa veicama prasītāja norēķinu kontā kredītiestādē AS „Citadele banka”, kods: PARXLV22, konta Nr.LV05PARX0013561030001.
Prasību par līgumsoda 19,64 EUR (deviņpadsmit euro un 64 centu) apmērā piedziņu noraidīt.
Noteikt AS „mogo”, vienotais reģistrācijas Nr.50103541751, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus
procentus) gadā no galvenā parāda summas 907,19 EUR par laika periodu līdz sprieduma izpildei.
Noteikt /pers.B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2016.gada
6.maija, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese I.Silicka