Court allows small claims suit for rent arrears, interest, and court costs against individual defendant.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava Court fully dismissed the defendant's defense and ordered the plaintiff to receive the claimed rent arrears, late interest, and court costs. The court found that a valid rental agreement existed and that the defendant failed to pay the outstanding balance of 112.44 EUR by the deadline. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, awarding the principal debt, calculated late interest, and the full amount of court expenses incurred.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 193., 250.25 panti; Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1756., 1759., 1763., 1765., 1828., 2124., 2141. panti: In small claims proceedings for rent arrears, the court must award the principal debt, statutory late interest, and court costs, while capping interest accumulation at the principal amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1662-17/15
ECLI:LV:JELT:2017:1013.C15166217.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2017. gada 13. oktobrī
Jelgavas tiesa: tiesnese K. Zaura,
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Crent” (iepriekšējais nosaukums - SIA “Cramo”) maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA “Cramo” (turpmāk arī Prasītājs) iesniedzis tiesā prasības pieteikumu pret /pers. A/ (turpmāk arī Atbildētājs), kurā lūdz piedzīt no
Atbildētāja par labu Prasītājam pamatparādu par nomu 112,44 EUR; nokavējuma procentus 22,70 EUR; tiesāšanās izdevumus kā arī noteikt Prasītāja
tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda, sākot no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikums motivēts ar to, ka 2016. gada 19. maijā Atbildētājs parakstīja pieteikumu nomas līguma noslēgšanai un SIA “Cramo”
to parakstot akceptēja. Pieteikumā atbildētājs apliecināja, ka iepazinies ar Vispārējiem nomas noteikumiem, kas kalpo kā nomas līgums, saņēmis to
kopiju, paziņoja, ka saprot iznomāšanas noteikumus, ka saņemtie nomas priekšmeti tiks atspoguļoti nodošanas aktā. Puses vienojās, ka par apmaksas
termiņa kavējumu atbildētājs maksā prasītājam nokavējuma procentus 0,06% no nesamaksātās summas un strīdi izšķirami pēc līgumiskās piekritības
Jelgavas tiesā, tādējādi puses ar atsevišķu rakstveida dokumentu vienojās par strīdus risināšanas kārtību.
Pamatojoties uz 2016. gada 25. maija Nodošanas aktu Nr. 950009314 Atbildētājs saņēma nomā Nodošanas aktā norādīto nomas
priekšmetu, to parakstot Atbildētājs atkārtoti apliecinājis, ka viņam ir zināmi Vispārīgie nomas noteikumi. Prasītājs sniedz arī citus pakalpojumus
(transportēšana, montāža, apdrošināšana, preču pārdošana un citi), kuri tiek iekļauti rēķinā un par kuriem puses vienojušās aktā un nomas līgumā. Par
Nodošanas aktā norādīto nomas priekšmetu nomu tika izrakstīti rēķini. Uz prasības iesniegšanas brīdi pamatparāds sastāda 112,44 EUR.
Prasītājs norāda, ka 2016. gada 12. augustā nosūtīja Atbildētājam brīdinājumu Nr. 2/B/16-1047 ar lūgumu nokārtot parādsaistības, taču
parāds netika samaksāts. Prasītājs, atbilstoši Līguma 7.1. punktam, ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja nokavējuma procentus 22,70 EUR
apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1756., 1828., 2124., 2141. pantu.
Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 EUR, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,
ierosināta lieta par maza apmēra prasību.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasībām Atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī Atbildētāja
deklarētā dzīvesvietas adrese (lietas 29. lapa) nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas
sēdē un citas procesuālās tiesības, kā arī noteikts rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš (lietas 30. lapa).
Atbildētājs paskaidrojumus lietā nav iesniedzos, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai nav šķērslis sprieduma
taisīšanai lietā. Nekādi iesniegumi no Atbildētāja tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.
No uzņēmumu datu bāzes “Lursoft” izdrukām (lietas 36.-38., 41., 42.-45. lapa) ir redzams, ka 2017. gada 3. augustā SIA “Cramo”
mainīts sabiedrības nosaukums uz SIA “Crent”.
Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, atbilstoši Civilprocesa
likuma 250. panta pirmajai daļai, lieta izskatāma rakstveida procesā. Pusēm ir savlaicīgi paziņots par datumu, kad tiesas sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā (lietas 34. lapa).
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir
pamatota un apmierināma pilnīgi.
No lietas materiāliem pievienotā Klienta pieteikuma nomas līguma noslēgšanai (lietas 8. lapa) ir redzams, ka /pers. A/ 2016. gada 19. maijā
ir iesniedzis pieteikumu par nomas līguma noslēgšanu, saskaņā ar SIA “Cramo” (šobrīd nosaukums – SIA “Crent”) apstiprinātajiem vispārīgajiem nomas
noteikumiem (lietas 9.-11. lapa) par sabiedrības nomāto iekārtu nomu. Atbildētājs parakstot pieteikumu ir apliecinājis, ka apzinās to, ka iekārtas būs
norādītas attiecīgajā iekārtu nodošanas aktā, apliecinot to ar savu parakstu.
Ar 2016. gada 25.maija Nodošanas aktu Nr. 950009314 (lietas 12. lapa) pierādīts, ka Prasītājs un Atbildētājs vienojušies par Prasītāja
īpašumā esošo iekārtu nomas noteikumiem, nomas maksu, tās aprēķināšanas un maksāšanas kārtību (Vispārīgo noteikumu 1.1., 4.1. punkts). No
Vispārīgo noteikumu 1.2., 2. punktiem izriet, ka par katru nomas objekta vai nomas objekta vienību tiek slēgta vienošanās kā attiecīgā līguma pielikums.
Parakstot Nodošanas aktu, Atbildētājs ir apliecinājis, ka ir saņēmis nomas priekšmetu tehniskā kārtībā, piekrīt šī līguma noteikumiem, ir iepazinies ar
nomas noteikumiem, piekrīt tiem un apņemas tos pildīt. Nodošanas aktā, kas ir nomas līguma pielikums, norādīts konkrēts nomas objekts, kas nodots
Atbildētājam nomā, nomas objektu atgriešanas datums un nomas maksas lielums, kā arī nomas objekta vērtība.
Vispārīgo nomas noteikumu 6.1. punktā puses vienojušās, ka nomas maksa tiek aprēķināta un maksāta no nomas objekta nodošanas
klientam brīža līdz tā atdošanai sabiedrībai brīdim, ievērojot Vispārīgajos noteikumos noteikto kārtību.
Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Civillikuma 2124. pantu tiklīdz abas puses vienojas par nomas un īres līguma būtiskām sastāvdaļām, t.i. par priekšmetu un
maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu.
Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1590. pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Galvenā parāda summa 112,44 EUR apmērā ir pierādīta ar prasības pieteikumam pievienoto 2016. gada 31. maija rēķinu
Nr. 550007081, 2016. gada 15. jūnija rēķinu Nr. 550008891, 2016. gada 30. jūnija rēķinu Nr. 550010605 un parāda aprēķinu (lietas 13., 14., 15.,
16. lapa), un minētā summa ir piedzenamas no atbildētāja /pers. A/ prasītāja SIA “Crent” labā.
Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja nokavējuma procentus 22,70 EUR apmērā.
Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Arī Civillikuma
2141. pants paredz, ka nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus, viņam jāmaksā
nokavējuma procenti.
Vispārīgo noteikumu 7.1. punktā puses vienojušās, ka gadījumā, ja klients laikus neveic kādu maksājumu, tad par katru nokavēto dienu
viņš maksā Prasītājam 0,06% no apmērā no laikus nesamaksātās summas. Saņemto summu Prasītājs ir tiesīgs vispirms novirzīt nokavējuma procentu
segšanai. Nokavējuma procentu apmaksa neatbrīvo no atbildības par saistību izpildi.
No lietā iesniegtā 2016. gada 31. maija rēķina Nr. 550007081 ir redzams, ka tā apmaksas termiņš bija līdz 2016. gada 31. maijam,
2016. gada 15. jūnija rēķina Nr. 550008891 apmaksas termiņš bija līdz 2016. gada 15. jūnijam, bet 2016. gada 30. jūnija rēķina Nr. 550010605
apmaksas termiņš bija līdz 2016. gada 30. jūnijam (lietas 13., 14., 15. lapa).
Civillikuma 1828. pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet
tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.
Civillikuma 1651. pants nosaka, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā
gadījumā ir parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums. Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu (Civillikuma 1652. panta 3. punkts).
Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, samaksas pierādīšanas pienākums ir Atbildētājam. Atbildētājs lietā nav iesniedzis pierādījumus, ka
rēķinus Nr. 550007081, Nr. 550008891 un Nr. 550010605 ir apmaksājis to apmaksai noteiktajā termiņā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā pierādīts, ka
Atbildētājs ir pieļāvis rēķinu apmaksas nokavējumu un Atbildētājam ir pienākums maksāt Līguma 7.1. punktā pielīgtos nokavējuma procentus, jo par to
maksāšanas pienākumu un apmēru puses ir vienojušās.
Atbildētājs nav apstrīdējis Prasītāja iesniegto līgumisko nokavējuma procentu aprēķinu (lietas 16. lapa). Tiesa, izvērtējot Prasītāja iesniegto
nokavējuma procentu aprēķinu, atzīst, ka tas ir matemātiski pareizs un atbilstošs Līguma 7.1. punkta noteikumiem. No minētā aprēķina redzams, ka
nokavējuma procenti par rēķinu Nr. 550007081, Nr. 550008891 un Nr. 550010605 apmaksas kavējumu ir rēķināts no nesamaksātās rēķina summas,
sākot no nākamās dienas, kas noteikta rēķina apmaksai, līdz 2017. gada 22. maijam.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami līgumiskie nokavējuma procenti 22,70 EUR apmērā, par
laika periodu no 2016. gada 1. jūnija līdz 2017. gada 22. maijam.
Ar 2016. gada 11. augusta brīdinājumu apstiprinās fakts, ka Atbildētājs ir ticis informēts par neapmaksāto rēķinu un parāda apmēru, viņam
dots termiņš parāda labprātīgai apmaksai, kā arī Atbildētājs brīdināts par prasības celšanu tiesā parāda nesamaksāšanas gadījumā (lietas 17. lapa).
Brīdinājums nosūtīts pa pastu, ko apstiprina reģistrēto pasta sūtījumu saraksts (lietas 18.-19. lapa).
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama
samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.
Prasītājs ir lūdzis noteikt viņam tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja likumiskos 6%
gadā no pamatparāda summas.
Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma
1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu; šādus
procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo un otro daļu likumiskie nokavējuma procenti ir seši procenti no
simta gadā.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu un pamatojoties uz Civillikuma 1759. panta 1. punktu, 1756. pantu,
1765. panta pirmo un otro daļu, ir pamats noteikt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no Atbildētāja
likumiskos nokavējuma procentus – 6% gadā - no galvenā parāda summas – 112,44 EUR. Vienlaikus, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta
noteikumus, ir nosakāms, ka likumisko nokavējuma procentu pieaugums apstājas, kad tas ir sasniedz kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 71,14 EUR (lietas 21., 22. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR (lietas
23. lapa), kopā samaksājot tiesas izdevumus 74,44 EUR apmērā. Minētie tiesas izdevumi ir piedzenami no atbildētāja /pers. A/ par labu SIA “Crent”.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam /pers. A/ ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību pilnīgi.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Crent”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003682964, parādu 135,14
EUR (viens simts trīsdesmit pieci euro, 14 centi) apmērā, ko veido: pamatparāds 112,44 EUR un nokavējuma procenti uz 2017. gada 22. maiju 22,70
EUR; tiesas izdevumus 74,44 EUR (septiņdesmit četri euro, 44 centi), parāda samaksu veicot kontā Nr. LV39UNLA0050004372327, AS “SEB
banka”.
Noteikt SIA “Crent” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma
procentus – 6% gadā - no galvenā parāda summas – 112,44 EUR, nosakot, ka likumisko nokavējuma procentu pieaugums apstājas, kad tas sasniedzis
pamatparāda lielumu.
Noteikt /pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2017. gada
13. oktobra -, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese K. Zaura