Court orders defendant to pay rent and utility arrears plus interest and court costs in default judgment.

Lietas Nr.C33430816

Lietas arhīva Nr.C-4308-16/28

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 5.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Jaunzeme,

tiesas sēdes sekretāre I.Štokmane,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers.B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Jūrmalas namsaimnieks” 2016.gada 5.februārī cēla tiesā prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2011.gada 11.jūlija spriedumu civillietā Nr.C17100109 nolemts piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājai īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu Ls 1638,61 (2331,53 euro) par laiku no 2000.gada 1.janvāra līdz

2009.gada 28.februārim.

Atbildētāja dzīvojamās telpas atbrīvoja tikai 2014.gada 4.aprīlī, par ko prasītāja sastādījusi paziņojumu par atbrīvojušos dzīvojamo platību.

Laika posmā no 2009.gada 28.februāra līdz 2014.gada 4.aprīlim atbildētāja dzīvoja dzīvoklī /adrese /, tika nodrošināta ar komunālajiem

pakalpojumiem, bet īres un komunālo maksājumu apmaksu veica neregulāri, kā rezultātā viņai izveidojās parāds 2581,75 euro apmērā.

2015.gada 30.decembrī prasītāja saņēma no Jūrmalas pilsētas domes samaksu par parāda piedziņas summu 2331,53 euro apmērā, pamatojoties

uz 2014.gada 12.februāra pilnvarojuma līgumu, tādejādi samazinot atbildētājas kopējā parāda apmēru.

Prasītājas izrakstītos rēķinus atbildētāja nav apstrīdējusi, tādējādi apliecinot savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai, taču, neskatoties uz

minēto, parāda samaksu nav veikusi.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 26., 128. un 129.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas īres un komunālo maksājumu parādu par laiku

no 2009.gada 28.februāra līdz 2014.gada 4.aprīlim 2581,75 euro apmērā un visus ar tiesvedību saistītos izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības

saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

[3] Atbildētājas rakstveida paskaidrojums par celto prasību tiesā nav saņemts.

[4] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem, kā arī precizēja atbildētājas parāda

rašanās periodu, norādot, ka tas izveidojies no 2009.gada 1.marta, nevis no 2009.gada 28.februāra, kā tas norādīts prasības pieteikumā.

[5] Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi, lietas izskatīšanu atlikt nav lūgusi, kā arī nav lūgusi

izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona nav tiesai norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tiesas pavēste atbildētājai nosūtīta 2016.gada 18.augustā ierakstītā pasta sūtījumā uz viņas deklarēto dzīvesvietu. Papildus adrese deklarācijā nav

norādīta, kā arī atbildētāja nav tiesai norādījusi citu adresi saziņai ar tiesu. Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 pantu uzskatāms, ka atbildētājai

par tiesas sēdi ir paziņots.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

[6] Tā kā atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 208.1 pantu tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, jo tā nekonstatē Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā

noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos

rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[7.1] Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2011.gada 11.jūlija spriedumu civillietā Nr.C17100109 nolemts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai īres un

komunālo pakalpojumu maksas parādu Ls 1638,61 (2331,53 euro) par laiku no 2000.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 28.februārim, kā arī izbeigta

tiesvedība prasības daļā par atbildētājas izlikšanu no sociālā dzīvokļa /adrese / (lietas 7.-9.lapa).

Prasītāja nav iesniegusi lietā ar atbildētāju noslēgto īres līgumu, taču ar iepriekš minēto spriedumu konstatēts, ka 2000.gada 1.jūnijā starp pusēm

noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums par sociālā dzīvokļa /adrese /, īri.

Civilprocesa likuma 96.panta otrajā daļā noteikts, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā lietā, nav no jauna jāpierāda,

iztiesājot citas lietas, kurās piedalās tās pašas puses.

[7.2] No lietā iesniegtā paziņojuma par atbrīvojušos dzīvojamo platību redzams, ka atbildētāja dzīvokli atbrīvojusi 2014.gada 4.aprīlī, un uz

2014.gada 1.aprīli viņas parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem fiksēts 4886,86 euro apmērā (lietas 32.-33.lapa).

2015.gada 30.decembrī prasītāja saņēmusi no Jūrmalas pilsētas domes samaksu par parāda piedziņas summu 2331,53 euro apmērā, pamatojoties

uz 2014.gada 12.februāra pilnvarojuma līgumu, tādejādi samazinot atbildētājas kopējā parāda apmēru.

Parāda apmēra faktu apliecina arī prasītājas 2016.gada 1.februāra atskaite par atbildētājas parādu (lietas 34.lapa), kā arī lietai pievienotie norēķinu

pārskati par laiku no 2009.gada 1.marta līdz 2014.gada 4.aprīlim (lietas 10.-31.lapa).

[7.3] Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktam, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu vai ar līgumu, vai pēc parašas.

Atbildētājas pienākumi norēķināties par īri un saņemtajiem pakalpojumiem izriet arī no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta, kur noteikts, ka

dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos, maksa par pakalpojumiem, kas saistīta ar dzīvojamās telpas

lietošanu - normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā, bet obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas

īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā.

Atbilstoši likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta pirmās daļas 1.punktam, sociālā dzīvokļa un viņa

ģimenes locekļu pienākums ir sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī

ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus.

Neskatoties uz minēto, savus no līguma izrietošos un likumā noteiktos īrnieka pienākumus atbildētāja nav veikusi pienācīgi, tādējādi saskaņā ar

prasītājas sagatavoto norēķinu pārskatu par laiku no 2009.gada 1.marta līdz 2014.gada 4.aprīlim viņai izveidojies īres, un komunālo maksājumu parāds

2581,75 euro apmērā (lietas 10.-31.lapa).

[7.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus un cēlusi iebildumus pret

prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, pēc būtības nav apstrīdējusi to, ka norēķini par dzīvokļa īri un komunālajiem

pakalpojumiem viņam jāveic tieši ar SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, un ka prasītājas sniegtos pakalpojumus viņa ir saņēmusi, no kā secināms, ka

atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību, līdz ar ko

prasība ir apmierināma un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams īres un komunālo maksājumu parāds 2581,75 euro apmērā par laika periodu no

2009.gada 1.marta līdz 2014.gada 4.aprīlim.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt arī likumiskos sešus

procentus gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

[9] Civilprocesa likuma 41.pantā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva 338,01 euro un ar tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 342,71 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,52 euro apmērā

piedzenami no atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda

7,22 euro, bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi 4,70 euro.

[10] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-

193.pantu un 208.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, īres un komunālo

maksājumu parādu par laika periodu no 2009.gada 1.marta līdz 2014.gada 4.aprīlim 2581,75 euro un tiesas izdevumus 342,71 euro, kopā piedzenot

2924,46 euro (divi tūkstoši deviņi simti divdesmit četri euro, 46 centi).

Atzīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas 2581,75 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,52 euro (divi euro, 52 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 5.oktobra

spriedumu civillietā Nr.C33430816.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma

piespiedu izpilde.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Atbildētāja 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Jaunzeme