Court dismissed appeal against traffic fine for failing to see a visible 'No Entry' sign.

Lietas Nr. 142306412

Lietas arhīva Nr. 1-1290-13/11

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013. gada 27. septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Inga Putra,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai /pers. A/ un iestādes pārstāvei Evitai Skrāģei

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, pamatojoties uz /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes 2012. gada 16. maija lēmuma Nr. 1591 (2012. gada 12. aprīļa administratīvā pārkāpuma protokols Nr. 050/PD 686738) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012. gada 12. aprīlī plkst. 16.01 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes jaunākais inspektors /pers. A/

noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. 050/PD 686738 (turpmāk – protokols - lēmums) par 2004. gada 29. jūnija noteikumu

Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – Ceļu satiksmes noteikumi) 282.1. punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka /pers. A/

2012. gada 12. aprīlī plkst. 15.55 vadīja transportlīdzekli Mazda 3, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Lielgabala ielu no Kr. Barona

ielas puses Tērbatas ielas virzienā un neievēroja ceļa zīmes Nr. 301 „Iebraukt aizliegts” prasības. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 149.28 panta otro daļu /pers. A/ ar protokolu - lēmumu saukta pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu

Ls 40.

Nepiekrītot protokolam - lēmumam, /pers. A/ to apstrīdēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, kas ar 2012. gada 16. maija lēmumu Nr. 1591

(turpmāk arī - Lēmums) protokolu - lēmumu atstāja negrozītu. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[1.1] Sūdzībā norādīts, ka ceļa zīme Nr. 301 „Iebraukt aizliegts” nav savlaicīgi pamanāma un atpazīstama. /pers. A/ pievienotajās fotogrāfijās

redzams, ka minētai ceļa zīmei priekšā nav nekādi šķēršļi, tā ir pārskatāma. Iestāde norāda, ka ceļa zīmes pēc savas būtības satur vizuāli uztveramu

informāciju un personai, kura piedalās ceļu satiksmē, ir pienākums sekot līdzi ceļa zīmju norādījumiem, tos ieraugot, nolasot redzamo informāciju un

attiecīgi rīkojoties.

[1.2] Iestādei nerodas šaubas, ka aizlieguma zīme Nr. 301 „Iebraukt aizliegts” vadītājai bija redzama, jo braucot ar ātrumu, kas nepārsniedz

noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa īpatnības arī intensīvas satiksmes apstākļos, strauja bremzēšana nav

nepieciešama.

[1.3] /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā nav iebildusi pret pārkāpuma konstatēšanas faktu, tādēļ iestāde kritiski vērtē /pers. A/

iebildumus, jo iesniedzēja nav konsekventa savā attieksmē pret notikušo.

[1.4] Soda mēru neietekmē LAPK 32. pantā norādītie soda noteikšanas apstākļi, jo likumdevējs par sūdzības iesniedzējas izdarīto pārkāpumu ir

paredzējis tikai vienu soda veidu un vienu apmēru – naudas sodu Ls 40.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība. Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[2.1] Saskaņā ar 1968. gada 8. novembra Vīnes konvenciju „Par ceļa zīmēm un signāliem” 6. pantu zīmes jāizvieto tā, lai vadītāji, kam tās ir

domātas, varētu tās viegli un savlaicīgi atpazīt. Tāpat sūdzībā norādīts, ka ceļazīmes ir svarīgi izvietot pārredzami tādēļ, ka par ceļazīmju prasību

neievērošanu persona tiek saukta pie administratīvās atbildības.

[2.2] Iestāde savā lēmumā ir norādījusi, ka personai, kura piedalās ceļu satiksmē, ir pienākums sekot līdzi ceļa zīmju norādījumiem, tās ieraugot un

nolasot redzamo informāciju, bet nav ņēmusi vērā, ka konkrētajā vietā autovadītājs nevar savlaicīgi un nepārprotami izsecināt autovadītājam ar ceļa zīmi

uzlikto tiesisko pienākumu. Sūdzības iesniedzējas mērķis bija nogriezties uz Lielgabalu ielu, nevis iebraukt maksas stāvvietā - privātīpašumā.

[2.3] Paralēli Kr. Barona ielai labajā ceļa pusē izvietotā ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” nav viegli un savlaicīgi atpazīstama, braucot pa Kr. Barona

ielas labo pusi, 533. ceļa zīme „Maksas stāvvieta” un papildinformācija „Privātīpašums” pie pirmās iebrauktuves ir uzstādīta tā, lai tie, kas vēlas iebraukt

stāvvietā, to savlaicīgi pamanītu. Savukārt zīme „,Iebraukt aizliegts” pie nākamās brauktuves ir uzstādīta ļoti tuvu ielas braucamajai daļai, un to

autovadītājs, iespējams, atpazīst tad, kad ir piebraucis pie pašas iebrauktuves.

[2.4] Pārkāpuma izdarīšanas vietā pirms iebrauktuves nebija uzstādīta 315. ceļa zīme „Nogriezties pa labi aizliegts”, kuru autovadītāji varētu

pamanīt savlaicīgi. Tāpat sūdzībā norādīts, ka Rīgā vietām ir izvietotas izliektas ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts”, kuras autovadītājs var savlaicīgi pamanīt.

[3] Iestāde rakstveida paskaidrojumos sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] Tiesas sēdē /pers. A/ sūdzību uzturēja, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem argumentiem, papildos norādot, ka Latvijas ceļu mājas lapā ir

pieejamas vadlīnijas, kā ir jāuzstāda ceļa zīmes un apzīmējumi. Tur ir noteikts, ka ceļa zīmēm ir jābūt skaidri saprotamām un redzamām. To

novietojumam jābūt tādam, lai satiksmes dalībniekam būtu pietiekams laiks uztvertās informācijas apstrādei un adekvātai lēmuma pieņemšanai.

[5] Tiesas sēdē iestādes pārstāve sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem, papildus paskaidrojot, ka ceļa zīme

Nr. 301 „Iebraukt aizliegts” pēc Latvijas valsts standartiem tiek uzstādīta tieši pirms ceļa posma, kur nepieciešams attiecīgais ierobežojums. Tātad Rīgas

domes Satiksmes departamenta attiecīgie speciālisti uzskatīja, ka minētajā vietā ceļa zīme ir saprotama un uzstādīja, lai vadītāji ievērotu šīs zīmes

prasības. Turklāt, braucot ar pilsētā atļauto braukšanas ātrumu un piebraucot pie attiecīgās ceļa zīmes, tā ir redzama.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus un uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus, secina, ka sūdzība nav pamatota un Lēmums atstājams

negrozīts.

[7] Lēmums pamatots ar Ceļu satiksmes noteikumu 282.1. punktu un LAPK 149.28 panta otro daļu.

Ceļu satiksmes noteikumu 282.1. punkts noteic, ka 301. zīme „Iebraukt aizliegts” nozīmē, ka aizliegts iebraukt jebkādiem transportlīdzekļiem.

LAPK 149.28 panta otrā daļa noteic, ka par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301. ceļa zīmi, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

vadītājam Ls 40.

[8] Saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot Lēmumu, tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tādējādi tiesa pievienojas Lēmumā norādītajai

motivācijai.

No lietā esošajām fotogrāfijām ir nepārprotami redzams, ka kaut kāda zīme virzienā no Kr. Barona ielas pa labi uz Lielgabala ielu ir uzstādīta.

Nekādi fiziski šķēršļi tās apkārtnē nav redzami. Tāpat lietā nav strīda, ka 301. ceļa zīmei ir jābūt pavērstai paralēli Kr. Barona ielai, jo aizliegts iebraukt

tieši Lielgabalu ielā. Tāpat tiesa piekrīt iestādes argumentam, ka 301. ceļa zīme ir izvietojama iespējami tuvu tam ceļa posmam, kuram noteikti

ierobežojumi. Tiesa atzīst par loģiskiem iestādes secinājumus, ka pie sūdzības iesniedzējas norādītajiem lietas faktiskajiem apstākļiem (Lēmuma 3. lapas

6. rindkopa) sūdzības iesniedzējas ātrums bija ļoti neliels, kas netraucē pārvietošanās maršrutā esošo zīmju ieraudzīšanu, atpazīšanu un novērtēšanu.

Turklāt tas, ka faktiski bija redzams, ka kaut kāda ceļa zīme ielas sākumā ir uzstādīta, uzlika pienākumu šoferim rūpīgi apskatīt šo ceļa zīmi, pirms veikt

labā pagrieziena manevru, un izvēlēties Ceļu satiksmes noteikumiem atbilstošu maršrutu.

[9] Papildus, vērtējot sūdzības iesniedzējas argumentus, tiesa norāda, ka izskatāmās lietas ietvaros nav vērtējams jautājums par ceļa zīmes kā

vispārīgā administratīvā akta tiesiskumu. Ceļa zīme kā vispārīgais administratīvais akts ir apstrīdams un pārsūdzams Administratīvā procesa likumā

noteiktajā kārtībā, nevis administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros saskaņā ar LAPK tiesisko regulējumu. Turklāt Valsts policija nav ceļa zīmju uzstādītājs,

bet tikai kontrolē to ievērošanu. Pati sūdzības iesniedzēja tiesas sēdē apstiprināja, ka nav vērsusies kompetentajā iestādē ar pieteikumu par ceļa zīmes

atzīšanu par prettiesisku.

[10] Par sūdzības iesniedzējas izdarīto pārkāpumu paredzēts viens soda veids un apmērs – Ls 40, tāpēc Lēmumā papildus LAPK 32. pantā

paredzētie apstākļi soda piemērošanai nebija jāizvērtē, jo to jau ir izdarījis likumdevējs. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju nav piemērojams arī LAPK

21. panta regulējums par pārkāpuma atzīšanu par maznozīmīgu un mutvārdu aizrādījuma piemērošanu, personu no administratīvās atbildības atbrīvojot, jo

sankcija par sūdzības iesniedzējas pieļauto pārkāpumu pārsniedz Ls 30.

[11] Ņemot vērā spriedumā izvērtētos apstākļus un izdarītos secinājumus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma, bet Lēmums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punktu un 289.18 pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012. gada 16. maija lēmumu Nr. 1591 (2012. gada

12. aprīļa administratīvā pārkāpuma protokols Nr. 050/PD 686738), bet /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I.Putra