Court reduced prison terms for two defendants and imposed joint civil compensation for state-funded legal aid costs.

Lietas arhīva Nr. KA04-0302-23/15

ECLI:LV:RAT:2023:1121.15830107108.15.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 21. novembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Daiga Kalniņa,

tiesnese Daina Treija,

tiesnese Ieva Kulagina,

piedaloties prokuroram Kasparam Zgirskim,

aizstāvjiem Andrim Klusam,

Regnāram Jansonam,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā saistībā

ar /pers. A/ aizstāvja Andra Klusa un /pers. B/ aizstāvja Regnāra Jansona apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 19. maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, bez mantas

konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu noteiktajam sodam daļēji pieskaitīts sods, kas noteikts ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada

8. jūnija lēmumu, un galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz septiņiem gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz

diviem gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no 2011. gada 26. septembra līdz 2011. gada

28. septembrim un izciestais brīvības atņemšanas sods no 2018. gada 19. aprīļa līdz 2022. gada 19. maijam.

Drošības līdzeklis /pers. A/ netika piemērots.

Soda izciešanas termiņa sākums skaitāms no 2022. gada 19. maija.

/pers. B/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un, piemērojot Krimināllikuma

49. panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību

uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu noteiktajam sodam daļēji pieskaitīts sods, kas noteikts ar Saldus rajona tiesas 2012. gada

25. janvāra lēmumu, un galīgais sods /pers. B/ noteikts brīvības atņemšana uz desmit mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt

uzņēmējdarbību uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu soda izciešanas termiņā ieskaitīts izciestais sods, kas noteikts ar Saldus rajona tiesas 2012. gada 25. janvāra

lēmumu – 66 īslaicīgas brīvības atņemšanas dienas.

Drošības līdzeklis /pers. B/ netika piemērots.

Soda izciešanas termiņš skaitāms no dienas, kad reāli tiks uzsākta soda izciešana.

Piedzīti no /pers. A/ valsts labā procesuālie izdevumi 1990 EUR par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Piedzīti no /pers. B/ valsts labā procesuālie izdevumi 1140 EUR par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Piedzīta solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk – VID) labā kaitējuma kompensācija 544 877,56 EUR.

Saskaņā ar Kriminālprocesa 240. pantu izlemta rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts, ka /pers. B/ un /pers. A/ izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā

apmērā, t.i., izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā, turpmāk norādītajos apstākļos.

Pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos /pers. A/ un /pers. B/ līdz 2007. gada 15. maijam personu grupā, sadalot lomas,

izmantojot fiktīvo darījumu ķēdi un deklarējot faktiski nenotikušus darījumus, organizēja un nepamatoti palielināja SIA /Nosaukums A/ atskaitāmā

priekšnodokļa summu.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. A/ un /pers. B/ vienojās par lomu sadali noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Saskaņā ar panākto vienošanos un noziedzīgo lomu sadali starp personu grupas dalībniekiem /pers. A/ pienākumos ietilpa piesaistīt trešās

personas, uz kurām reģistrēt uzņēmumus, kas faktiski nepiedalās saimnieciskā darbībā un organizēt attaisnojuma dokumentu noformēšanu un to apriti, kā

apliecinājumu faktiski nenotikušiem darījumiem.

Saskaņā ar noziedzīgo lomu sadali starp grupas dalībniekiem /pers. B/ pienākumos ietilpa tas, ka viņš, būdams SIA /Nosaukums A/, reģistrētas

Latvijas Nodokļu maksātāju reģistrā 2003. gada 12. decembrī ar reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, Nodokļu maksātāja kodu /kods/, ar juridisko

adresi /adrese A/, valdes priekšsēdētājs – valdes loceklis ar paraksta tiesībām un tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi (laika periodā no 2007. gada

5. marta līdz 2008. gada 4. augustam) – izmantoja nepatiesu informāciju saturošus darījumu dokumentus un nepamatoti norādot SIA /Nosaukums A/

atskaitāmā priekšnodokļa summu.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. A/ organizēja attaisnojuma dokumentu – pavadzīmju noformēšanu un to apriti, kā apliecinājumu faktiski

nenotikušiem darījumiem, un proti, ka SIA /Nosaukums B/pārdod SIA /Nosaukums A/ metāla izstrādājumus un konstrukciju elementus (metāla

plāksnes, atlokus, sijas saites, profilus u. c.). Pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos līdz 2007. gada 15. maijam /pers. B/ un

SIA /Nosaukums B/ amatpersona parakstīja izrakstītās preču pavadzīmes ABG 555719, ABG 555720, ABG 555721, ABG 555722, ABR 105221,

ABR 105222 un ABR 105223 par faktiski nenotikušiem darījumiem un piegādi uz adresi – /adrese A/.

Saskaņojot savas darbības ar /pers. A/, iesniedza minētās preču pavadzīmes?rēķinus SIA /Nosaukums A/ grāmatvedībā, iekļaušanai

SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības atskaitēs un pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijās par 2007. gada aprīli un maiju.

/pers. B/, realizējot savu noziedzīgo nodomu un droši zinot, ka dokumentāli noformētie darījumi starp SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/

nav notikuši un metāla izstrādājumi nav tikuši iepirkti, noformēja un parakstīja iesniegšanai VID adresētās un iesniegtās SIA /Nosaukums A/ PVN

deklarācijas un to pielikumus par 2007. gada aprīli un maiju, kur postenī priekšnodoklis tika norādīti šie faktiski nenotikušie darījumi ar

SIA /Nosaukums B/.

SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2007. gada aprīli tika iekļautas sekojošas pavadzīmes, kuras 2007. gada 15. maijā tika iesniegtas

VID – 2007. gada 26. aprīlī ABG 555719 par kopējo summu 185 366,20 (157 090 LVL – plus PVN 28 276,20 LVL); – 2007. gada 27. aprīlī

ABG 555720 par kopējo summu 67 498,64 (141 948 LVL – plus PVN 25 550,64).

Tādā veidā /pers. B/ deklarācijā par 2007. gada aprīli uz nepatiesu datu saturošu dokumenta pamata nodokļu administrācijai norādīja atskaitāmā

priekšnodokļa summu 53 826,84 LVL, kas sastāda lielus apmērus.

Pamatojoties uz likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punktu, SIA /Nosaukums A/, iegūstot tiesības atskaitīt

priekšnodokli no iemaksājamā valsts budžetā PVN, ieguva sev valstij ar likumu pienākošo PVN 53 826,84 LVL.

SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2007. gada maiju tika iekļautas sekojošas pavadzīmes, kuras 2007. gada 12. jūnijā tika iesniegtas

VID – 2007. gada 7. maijā ABG 555721 par kopējo summu 206 122,40 (174 680 LVL – plus PVN 31 442,40 LVL); – 2007. gada 8. maijā

ABG 555722 par kopējo summu 126 460,60 (107 170 LVL – plus PVN 19 290,60 LVL); – 2007. gada 22. maijā ABR 105221 par kopējo summu

21 322,25 (18 069,70 LVL – plus PVN 252,55 LVL); – 2007. gada 23. maijā ABR 105222 par kopējo summu 59 403,56 (50 342 LVL – plus PVN

9061,56 LVL); – 2007. gada 24. maijā ABR 105223 par kopējo summu 209 005,38 (177 123,20 – plus PVN 31 882,18 LVL).

Tādā veidā /pers. B/ deklarācijā par 2007. gada maiju uz nepatiesu datu saturošu dokumenta pamata nodokļu administrācijai norādīja atskaitāmā

priekšnodokļa summu 94 929,29 LVL, kas sastāda lielus apmērus.

Pamatojoties uz likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punktu, SIA /Nosaukums A/, iegūstot tiesības atskaitīt

priekšnodokli no iemaksājamā valsts budžetā PVN, ieguva sev valstij ar likumu pienākošo PVN 94 929,29 LVL.

Bez tam, pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos /pers. A/ un /pers. B/ līdz 2008. gada 15. janvārim personu grupā,

sadalot lomas, izmantojot fiktīvo darījuma ķēdi un deklarējot faktiski nenotikušus darījumus, organizēja un nepamatoti palielināja SIA /Nosaukums A/

atskaitāmā priekšnodokļa summu.

Realizējot kopīgo noziedzīgo nodomu, /pers. A/ un /pers. B/, darbojoties saskaņoti pēc iepriekš sadalītām lomām personas grupas sastāvā,

īstenojot kopīgo noziedzīgo nodomu, /pers. A/ darījumu dokumentu sastādīšanai par faktiski nenotikušiem darījumiem izmantoja uz trešo personu

vārdiem reģistrēta komersanta SIA “/Nosaukums C/” datus un dokumentus, un proti, /pers. A/ saskaņā ar vienošanos piedāvāja /pers. C/, kurš nebija

informēts par /pers. A/ un /pers. B/ noziedzīgām darbībām, uz sava vārda reģistrēt firmu SIA “/Nosaukums C/”, ko /pers. C/ pēc /pers. A/ uzdevuma

izdarīja un 2007. gada 9. oktobrī uz sava vārda reģistrēja SIA “/Nosaukums C/”, reģistrētu Nodokļu maksātāju reģistrā 2007. gada 19. februārī ar

NMR kodu /kods/, ar juridisko adresi /adrese B/, kļūstot par tās vienīgo amatpersonu – valdes priekšsēdētāju.

Realizējot kopīgo noziedzīgo nodomu un darbojoties saskaņoti pēc iepriekš sadalītām lomām personu grupas sastāvā, pirmstiesas procesā precīzi

nenoskaidrotā laikā līdz 2008. gada 15. janvārim /pers. A/, nolūkā sagatavot viltotus dokumentus, organizēja SIA “/Nosaukums C/” valdes

priekšsēdētāja un SIA /Nosaukums A/ amatpersonu tikšanos salonā /Nosaukums D/ /adrese C/.

Pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā /pers. C/ parakstīja /pers. A/ sagatavotās preču pavadzīmes Nr. ACI 747107,

Nr. ACI 747108, Nr. ACI 747109, Nr. ACI 747110, Nr. ACI 747111, Nr. ACI 747112, Nr. ACI 747113, Nr. ACI 747114, Nr. ACI 747115,

Nr. ACI 747116,Nr. ACI 747117, Nr. ACI 747118, Nr. ACI 747119, Nr. ACI 747120, Nr. ACI 747121, Nr. ACI 747122, Nr. ACI 747123,

Nr. ACI 747124, Nr. ACI 747125, Nr. ACI 747126, Nr. ACI 747128, Nr. ACI 747129, Nr. ACI 747130, Nr. ACI 747131, Nr. ACI 747132,

Nr. ACI 747136, Nr. ACI 747133, Nr. ACI 747134, Nr. ACI 747135, un proti, ka SIA “/Nosaukums C/” pārdod SIA/Nosaukums A/ konteinertipa

saldētavas. /pers. B/ un /pers. C/ parakstīja izrakstītās preču pavadzīmes par faktiski nenotikušiem darījumiem un piegādi uz adresi – /adrese D/, un

/adrese E/, saskaņojot savas darbības ar /pers. A/, iesniedza minētās preču pavadzīmes?rēķinus SIA /Nosaukums A/ grāmatvedībā, iekļaušanai

SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības atskaitēs un PVN deklarācijās par 2007. gada oktobri, novembri un decembri.

/pers. B/, realizējot savu noziedzīgo nodomu un droši zinot, ka dokumentāli noformētie darījumi starp SIA “/Nosaukums C/” un SIA /Nosaukums

A/ nav notikuši, prece nav tikusi iepirkta, noformēja un parakstīja iesniegšanai VID adresētās un iesniegtās SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijas un to

pielikumus par 2007. gada oktobri, novembri un decembri, kur postenī priekšnodoklis tika norādīti šie faktiski nenotikušie darījumi ar

SIA “/Nosaukums C/”, un proti:

SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2007. gada oktobri tika iekļautas 20 pavadzīmes, datētas ar 2007. gada 10. oktobri ar sekojošiem

numuriem, kuras 2007. gada 15. novembrī tika iesniegtas VID – Nr. ACI 747107 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN

4926,96 LVL); Nr. ACI 747108 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747109 par kopējo summu

32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747110 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL);

Nr. ACI 747111 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747112 par kopējo summu 32 298,96

(27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747113 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747114

par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747115 par kopējo summu 32 289,96 (27 372 LVL – plus PVN

4926,96 LVL); Nr. ACI 747116 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747117 par kopējo summu

32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747118 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL);

Nr. ACI 747119 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747120 par kopējo summu 32 298,96

(27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747121 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747122

par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747123 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN

4926,96 LVL); Nr. ACI 747124 par kopējo summu 32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926,96 LVL); Nr. ACI 747125 par kopējo summu

32 298,96 (27 372 LVL – plus PVN 4926.96 LVL); Nr. ACI 747126 par kopējo summu 13 435,48 (11 386 LVL – plus PVN 2049,48 LVL).

Tādā veidā /pers. B/ deklarācijā par 2007. gada oktobri uz nepatiesu datu saturošu dokumenta pamata nodokļu administrācijai norādīja atskaitāmā

priekšnodokļa summu 88 148,40 LVL, kas sastāda lielus apmērus.

Pamatojoties uz likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punktu, SIA /Nosaukums A/, iegūstot tiesības atskaitīt

priekšnodokli no iemaksājamā valsts budžetā PVN, ieguva sev valstij ar likumu pienākošo PVN 88 148,40 LVL.

SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2007. gada novembri tika iekļautas sekojošas pavadzīmes, kuras 2007. gada 17. decembrī tika

iesniegtas VID, – 04. 11. 2007. ACI 747128 par kopējo summu 242 755,26 (205 724,80 LVL – plus PVN 37 030 LVL); 04. 11. 2007.

ACI 747129 par kopējo summu 188 301,57 (159 577,60 LVL – plus PVN 28 723,97 LVL); 05. 11. 2007. ACI 747130 par kopējo summu

181 156,90 (153 522,80 LVL – plus PVN 27 634,10 LVL); 07. 11. 2007. ACI 747131 par kopējo summu 83 376,44 (70 658 LVL – plus PVN

12 718,44 LVL); 08. 11. 2007. ACI 747132 par kopējo summu 52 180,59 (44 220,84 LVL – plus PVN 7959,75 LVL).

Tādā veidā /pers. B/ deklarācijā par 2007. gada novembri uz nepatiesu datu saturošu dokumenta pamata nodokļu administrācijai norādīja

atskaitāmā priekšnodokļa summu 103 333,36 LVL, kas sastāda lielus apmērus.

Pamatojoties uz likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punktu, SIA /Nosaukums A/, iegūstot tiesības atskaitīt

priekšnodokli no iemaksājamā valsts budžetā PVN, ieguva sev valstij ar likumu pienākošo PVN 103 333,36 LVL.

SIA /Nosaukums A/PVN deklarācijā par 2007. gada decembri tika iekļautas sekojošas pavadzīmes, kuras 2008. gada 15. janvārī tika iesniegtas

VID – 01. 12. 2007. ACI 747136 par kopējo summu 94 150,78 LVL (79 788,80 – plus PVN 14 361,98 LVL); 02. 12. 2007. ACI 747133 par

kopējo summu 90 578,45 LVL (76 761,40 – plus PVN 13 817,05 LVL); 03. 12. 2007. ACI 747134 par kopējo summu 44 206,34 LVL (37 463 –

plus PVN 6743,34 LVL); 03. 12. 2007. ACI 747135 par kopējo summu 121 377,63 (102 862,40 – plus PVN 18 515,23 LVL).

Tādā veidā /pers. B/ deklarācijā par 2007. gada decembri uz nepatiesu datu saturošu dokumenta pamata nodokļu administrācijai norādīja

atskaitāmā priekšnodokļa summu 42 704,24 LVL, kas sastāda lielus apmērus.

Pamatojoties uz likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punktu, SIA /Nosaukums A/, iegūstot tiesības atskaitīt

priekšnodokli no iemaksājamā valsts budžetā PVN, ieguva sev valstij ar likumu pienākošo PVN 42 704,24 LVL.

Līdz ar to /pers. B/, apzināti norādot VID iesniegtajās SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās un to pielikumos par 2007. gada aprīli, maiju,

oktobri, novembri un decembri postenī priekšnodoklis nepatiesu informāciju saturošu un faktiski nenotikušu darījumu ar SIA /Nosaukums B/ un

SIA “/Nosaukums C/” dokumentu datus, SIA/Nosaukums A/ ieguva tiesības atskaitīt priekšnodokli no iemaksājamā valsts budžetā PVN

382 942,13 LVL.

Tādā veidā /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā, veicot savstarpēji saskaņotas darbības, ar viltu ieguva SIA /Nosaukums A/ tiesības kā

priekšnodokli par 2007. gada aprīli, maiju, oktobri, novembri un decembri atskaitīt 382 942,13 LVL (544 877,56 EUR), nodarot zaudējumus valstij

lielā apmērā.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis A. Kluss iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka spriedumam

nepiekrīt un pārsūdz to daļā par /pers. A/ noteikto sodu un kaitējuma kompensācijas piedziņu, norādot turpmāk minēto.

[3.1] Lietā ir iesniegts /pers. A/ pozitīvs raksturojums no /ieslodzījuma vieta/.

Tiesas sēdē /pers. A/ atzina vainu un nožēloja izdarīto pilnā apjomā, tomēr uzskata, ka par daļu viņam inkriminēto darbību (izmantotās pavadzīmes)

jau ir sodīts ar Saldus rajona tiesas 2010. gada spriedumu.

[3.2] Vērtējot soda mēru, jāņem vērā /pers. A/ smagais veselības stāvoklis, 2021. gadā viņam noteikta invaliditāte uz pieciem gadiem.

[3.3] Lietas materiālos ir informācija, ka no kriminālprocesa Nr. 15830107108 izdalītas 20 pavadzīmes Nr. ACI 747107?747126 par darījumiem

starp SIA “/Nosaukums C/” un SIA /Nosaukums A/. Par šajās pavadzīmēs minētajiem darījumiem /pers. A/ sodīts ar Saldus rajona tiesas 2010. gada

7. septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās daļas un 177. panta trešās daļas. Arī izskatāmajā lietā līdz 2019. gada 28. janvārim

apsūdzēto faktisko darbību kvalifikācija bija noteikta pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, tātad identiska.

[3.4] Lietā nepamatoti piedzīta kaitējuma kompensācija VID labā. 2019. gada 28. janvāra apsūdzībā norādīts, ka /pers. A/ izvairījās no nodokļu

nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Lai gan /pers. A/ vainu viņam inkriminētajās faktiskajās darbībās atzina pilnībā, tomēr nav pamatoti

piedzīt kaitējuma kompensāciju no apsūdzētajiem solidāri. Atsaucoties uz Augstākās tiesas 2019. gada 5. novembra lēmumu lietā Nr. SKK?372/2019,

norāda, ka ir objektīvas šaubas par VID pieteiktās kaitējuma kompensācijas pamatotību, kas nesaraujami saistīta ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma

objektīvo un subjektīvo pusi attiecībā uz personas darbību, darbības sekām, darbības un seku cēloņsakarību, un zaudējumu reālo esību vai neesību, vai

reālu priekšnodokļa izmantošanu, vai neizmantošanu. Viltotu grāmatvedības dokumentu sagatavošana, patiesībai neatbilstošu ziņu ierakstīšana PVN

deklarācijā un viltotas deklarācijas iesniegšana atbilst nozieguma mēģinājuma stadijai, jo, iesniedzot deklarāciju, rodas tikai tiesības uz nelikumīgu labumu.

[3.5] Lūdz atcelt spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas, galīgo sodu un taisīt šajā daļā jaunu

spriedumu, nosakot /pers. A/ vieglāku sodu, kā arī atcelt spriedumu daļā par solidāri piedzīto kaitējuma kompensāciju 544 877,56 EUR un taisīt šajā

daļā jaunu spriedumu, noraidot kaitējuma kompensāciju kā nepamatotu.

[4] Apsūdzētā /pers. B/ aizstāvis R. Jansons iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka pirmās instances tiesa attiecībā uz /pers. B/ pārkāpusi

Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normas. Spriedumu pārsūdz daļā par /pers. B/ notiesāšanu apsūdzībā par Krimināllikuma 218. panta otrajā

daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[4.1] Uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 124. panta ceturto un piekto daļu, 127. panta otro daļu, 128. pantu,

un līdz ar to spriedums neatbilst Kriminālprocesa likuma 511. panta otrās daļas prasībām.

Atsaucoties uz Augstākās tiesas lēmumu lietā Nr. SKK?579/2006, norāda, ka tiesas izmeklēšanas laikā savāktie un pārbaudītie pierādījumi

nekliedē šaubas par to, vai /pers. B/ tiešām ir izdarījis viņam inkriminētās darbības.

[4.2] Nepiekrīt apsūdzībā izklāstītās fabulas atbilstībai lietas patiesajiem apstākļiem, kā arī apsūdzības atbilstībai Kriminālprocesa likuma

405. pantam. Apsūdzībā nav minēts, kāda Krimināllikuma vēsturiskā redakcija ņemta par pamatu apsūdzībai. Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā

paredzētais noziedzīgais nodarījums uz tā izdarīšanas brīdi bija mazāk smags noziegums.

Atsaucoties uz Senāta Krimināllietu departamenta 2019. gada 5. novembra lēmumu Nr. SKK-372/2019, norāda, ka Krimināllikuma 218. panta

otrajā daļā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam ir materiāls sastāvs, jābūt reālam zaudējumam lielā apmērā.

Nodokļu, tostarp PVN, maksāšanas un administrēšanas jautājumus 2007. gadā regulēja likums “Par nodokļiem un nodevām”, “Par pievienotās

vērtības nodokli”, “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Lietā nav ziņu, kādas darbības no VID puses veiktas pēc PVN deklarācijas iesniegšanas un vai

vispār tika veiktas. Apsūdzībā nav norādīta un izvērtēta noziedzīgā nodarījuma subjektīvās un objektīvās puses esība /pers. B/ rīcībā. Apsūdzībā nav

norādīts, vai noziedzīgais nodarījums ir pabeigts vai nepabeigts, nav norādītas likuma normas un citi normatīvie akti, saskaņā ar kuriem personai bija

pienākums maksāt nodokļus vai tiem pielīdzinātos maksājumus.

[4.3] Aizstāvja ieskatā prokurors nav neapgāžami un pārliecinoši pierādījis, ka /pers. B/ noteikti zināja par /pers. A/ darbībām ar neesošām

precēm. Vērtējot, vai prokurors ir pierādījis, ka /pers. B/ tiešām zināja, ka viņa sadarbības partneri ir iesaistīti fiktīvo darījumu ķēdē, prokurors izteica

tikai neargumentētus apgalvojumus bez jebkādiem pierādījumiem.

[4.4] Bez tam lietas materiāli satur ziņas, ka 2010. gada 17. martā procesa virzītāja pieņēmusi lēmumu par rīcību ar dokumentiem un nolēmusi, ka

pavadzīmēm ACI 747107?747126 šajā lietā nav nozīmes un tās ir pievienojamas kriminālprocesam Nr. 15830320907, kurā /pers. B/ 2010. gada

7. septembrī sodīts ar naudas sodu, kas 2012. gada 25. janvārī aizstāts ar arestu, un ko /pers. B/ izcieta. Šajā procesā tiesa ir ņēmusi vērā arī darījumus

starp SIA /Nosaukums E/ un SIA “/Nosaukums C/”, kas pierādīti ar šīm pavadzīmēm.

[4.5] Uzskata, ka apsūdzība nav pierādījusi noziedzīgā nodarījuma sastāva esību /pers. B/ darbībās, tiesa, atzīstot /pers. B/ par vainīgu, neanalizēja

aizstāvja debatēs izteiktos argumentus.

Lūdz atcelt spriedumu daļā par /pers. B/ atzīšanu par vainīgu un viņu attaisnot.

[5] Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ uzturēja sava aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību, paskaidroja, ka viņam kopš

2011. gada ir piešķirta 3. invaliditātes grupa, 2021. gadā tā pagarināta uz pieciem gadiem, t. i., līdz 2026. gadam, viņam veikta sirds operācija. Norādīja,

ka pēc veiktajām operācijām veselības stāvoklis ir pasliktinājies.

Lietas faktiskos apstākļus apsūdzētais /pers. A/ atzina, neatzina pieteikto kaitējuma kompensāciju, lūdza samazināt sodu un galīgo sodu.

[6] Apsūdzētais /pers. B/ uzturēja sava aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību, norādīja, ka savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā neatzīst, nav izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Viņš bija SIA/Nosaukums A/ valdes priekšsēdētājs, veica legālu uzņēmējdarbību.

Apsūdzētais paskaidroja, ka ir pensionārs, viņam ir piešķirta 2. invaliditātes grupa, 2022. gada 2. oktobrī invaliditāte pagarināta.

[7] Aizstāvis A. Kluss uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību, balstoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Norādīja, ka par pavadzīmēs Nr. ACI 747107?747126 minētajiem darījumiem starp SIA “/Nosaukums C/” un SIA /Nosaukums A/ /pers. A/ jau

ir sodīts ar Saldus rajona tiesas 2010. gada 7. septembra spriedumu. Līdz ar to nav pamatota un ir noraidāma lietā pieteiktā kaitējuma kompensācija.

Lūdza samazināt /pers. A/ noteikto sodu un galīgo sodu, ņemot vērā viņa pozitīvo raksturojumu, veselības stāvokli un atbildību mīkstinošo apstākli.

[8] Aizstāvis R. Jansons uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību, balstoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Norādīja, ka valstij nav nodarīts reāls zaudējums. Gadījumā, ja tomēr /pers. B/ tiks atzīts par vainīgu, nosakot sodu, lūdza ņemt vērā viņa veselības

stāvokli un Augstākās tiesas atziņas par personu ar smagiem veselības traucējumiem ievietošanu brīvības atņemšanas vietās.

[9] Prokurors iesniegtās apelācijas sūdzības par pamatotām neatzina, norādīja, ka ar kriminālprocesa laikā iegūtajiem un tiesas izmeklēšanā

pārbaudītajiem pierādījumiem tika novērstas jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzēto vainu viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tieši

tādos apstākļos un veidā, kā norādīts apsūdzībā.

Attiecībā uz Saldus rajona tiesas 2010. gada 7. septembra spriedumu norādīja, ka /pers. A/ un /pers. B/ ar šo spriedumu notiesāti par

Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Apstāklis, ka abās lietās figurē vienas un

tās pašas pavadzīmes, nevar būt par pamatu secinājumam, ka apsūdzētie tiek apsūdzēti par vienu un to pašu divas reizes. Saldus rajona tiesas lietā

apsūdzētie mēģināja izkrāpt 130 618,90 LVL SIA /Nosaukums F/ vārdā, savukārt izskatāmajā lietā SIA /Nosaukums A/ ieguva tiesības kā

priekšnodokli atskaitīt 382 942,13 LVL, nodarot valstij zaudējumu lielā apmērā.

VID iesniegtais kaitējuma kompensācijas pieteikums 544 877,56 EUR atzīstams par pamatotu un, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma

353. panta pirmās daļas 1. punktu, solidāri piedzenams no /pers. A/ un /pers. B/.

Nosakot apsūdzētajiem sodu, jāņem vērā apsūdzēto personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Lietā konstatējams, ka nav ievērotas

tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Motīvu daļa

[10] Izvērtējusi apelācijas sūdzību motīvus, iepazinusies ar pierādījumiem lietā, noklausījusies apsūdzēto paskaidrojumus, aizstāvju un

prokurora viedokli, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. A/ noteikto sodu un galīgo sodu,

daļā par /pers. B/ noteikto sodu un galīgo sodu, daļā par kaitējuma kompensācijas piedziņu, un šajā daļā taisāms jauns spriedums. Pārējā daļā pirmās

instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

[11] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 520. panta pirmās daļas nosacījumiem taisījusi

notiesājošu spriedumu, atzīstot /pers. A/ un /pers. B/ par vainīgiem Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, jo

viņu vainīgums šajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīts.

Notiesājošo spriedumu pirmās instances tiesa pamatojusi ar pierādījumiem, kas konstatēti lietā un pārbaudīti pirmās instances tiesas sēdē.

Spriedums atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127?130. panta nosacījumiem pamatots ar pieļaujamiem, ticamiem un attiecināmiem pierādījumiem.

Apelācijas instances tiesā jauni pierādījumi netika iegūti.

Iztiesājot lietu un taisot notiesājošu spriedumu, pirmās instances tiesa nav pieļāvusi būtiskus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, kas būtu

noveduši pie nelikumīga nolēmuma vai būtu par pamatu notiesājoša sprieduma atcelšanai.

[12] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 564. panta sestās daļas nosacījumiem apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas

spriedumu daļā par apsūdzēto vainīgumu, atzīst par iespējamu neatkārtot visus spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus. Tiesas kolēģija sniegs

vērtējumu par apelācijas sūdzībās norādītajiem motīviem.

[13] Tiesas kolēģija pretēji aizstāvja R. Jansona apelācijas sūdzībā paustajam atzīst, ka apsūdzētajiem celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa

likuma 405. panta pirmās daļas nosacījumiem, tā ir konkrēta un saprotama, lai apsūdzētie varētu pilnvērtīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

Apsūdzībā ir norādīti /pers. B/ un /pers. A/ inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka juridisko kvalifikāciju, tā pietiekami

uzskatāmi un nepārprotami raksturo viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu.

Turklāt apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē apstiprināja, ka celtā apsūdzība ir saprotama, atzina viņam inkriminētās faktiskās darbības.

[14] Apelācijas instances tiesa atzīst, ka apsūdzēto vainīgums Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir

pilnībā pierādīts ar lietā iegūtajiem un likumā noteiktajā kārtībā nostiprinātajiem pierādījumiem – ar cietušās pārstāves liecībām, liecinieku liecībām,

rakstveida pierādījumiem, kas satur ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, un ir izmantojamas apsūdzēto vainīguma pamatošanai.

Pirmās instances tiesa pamatojusi savus secinājumus ar ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem pierādījumiem, aplūkojot visus kriminālprocesa

laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tiesa vadījusies no Kriminālprocesa likuma 128. panta trešās daļas, kas

noteic, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

[15] Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzinātu maksājumu nomaksas vai

par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā.

Minētajam noziedzīgajam nodarījumam ir materiāls sastāvs, jo tas ietver sekas, kas ir cēloņsakarībā ar darbību (bezdarbību). Zaudējumam jābūt

reālam un lielā apmērā. Liels apmērs definēts likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantā.

Krimināllikuma 218. panta objekts ir tautsaimniecības intereses valsts ieņēmumu sfērā. Nozieguma priekšmets – likumā noteiktie nodokļi, ar tiem

apliekamie ienākumi, peļņa un citi ar nodokli apliekamie objekti, citi tiem pielīdzināmie maksājumi (valsts vai pašvaldību nodevas). No objektīvās puses

nodarījums var izpausties bezdarbībā – kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai darbībā – ienākumu, peļņas vai citu ar

nodokli apliekamo objektu slēpšanā vai samazināšanā (Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV

nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 219.-220. lpp.).

Veicot norādītās darbības vai pieļaujot bezdarbību, kas veido Krimināllikuma 218. pantā paredzētā nozieguma objektīvo pusi, persona tāpat

apzinās, ka šādas rīcības rezultātā valsts vai pašvaldība nesaņems attiecīgo maksājumu summu un tādējādi tiks nodarīti zaudējumi. Vainīgā psihiskā

attieksme pret valstij vai pašvaldībai nodarītā zaudējuma apmēru nevar ietekmēt noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses izvērtējumu kopumā, ko

raksturo tiešs nodoms un nosaka personas vēlēšanās izvairīties no nodokļu vai citu maksājumu nomaksas, veicot prettiesiskas darbības vai pieļaujot

bezdarbības aktus un apdraudot valsts un tautsaimniecības intereses nodokļu iekasēšanas jomā (Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojums „Tiesu

prakse lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”,2013. gads, kopsavilkuma 11. punkts).

No subjektīvās puses tas (Krimināllikuma 218. panta otrā daļa) ir tīšs noziegums, ko raksturo tiešs nodoms. Personas uzvedība raksturojas ar

konkrētu mērķi – izvairīties no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Savukārt nozieguma subjekts ir fiziska, pieskaitāma persona, kas

sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu un kurai saskaņā ar likumu ir pienākums veikt nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksu (Krastiņš U.,

Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2019, 219.-220. lpp.).

[16] Tiesas kolēģija atzīst, ka ar lietā iegūtajiem, pirmās instances tiesā pārbaudītajiem un spriedumā detalizēti izklāstītajiem pierādījumiem

apstiprinājumu gūst fakts, ka abi apsūdzētie personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās SIA/Nosaukums A/ vārdā veica faktiski nenotikušu darījumu

dokumentālu noformēšanu, t.i., parakstīja pavadzīmes par nenotikušiem darījumiem gan par no SIA /Nosaukums B/ it kā saņemtajām precēm (dažādiem

metāla izstrādājumiem), gan par no SIA “/Nosaukums C/” it kā saņemtajām precēm (konteinertipa saldētavām, u.c. precēm). Pēc tam pavadzīmes par

faktiski nenotikušiem darījumiem nodeva uzņēmuma grāmatvedībā, kā arī iekļāva PVN deklarācijās, nepamatoti norādot SIA /Nosaukums A/ atskaitāmā

priekšnodokļa summu, ko iesniedza VID.

Kā izriet no lietas materiāliem, /pers. B/ apsūdzībā norādītajā laika periodā bija SIA/Nosaukums A/ amatpersona – valdes loceklis ar tiesībām

pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi, uzņēmumā darbojās kopā ar /pers. A/.

Apsūdzētais /pers. A/ neapstrīd apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, proti, ka viņš ir strādājis SIA /Nosaukums A/ un šajā laikā VID

iesniegtajās uzņēmuma PVN deklarācijās tika norādīta nepatiesa informācija par priekšnodokli saistībā ar faktiski nenotikušiem darījumiem ar

SIA /Nosaukums B/ un SIA “/Nosaukums C/”.

Apsūdzētais /pers. B/ norāda, ka viņš kā SIA/Nosaukums A/amatpersona ir veicis reālus darījumus, viņam nav bijis zināms, ka apsūdzībā norādītie

darījumi saistībā ar parakstītajām preču pavadzīmēm nav notikuši, ka VID iesniegtajās deklarācijās ir norādīta nepatiesa informācija.

Kā pamatoti secinājusi pirmās instances tiesa, patiesas ir /pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības, kurās viņš atzinis, ka SIA

/Nosaukums A/ nav iegādājusies pavadzīmēs norādītās preces tādā apjomā, viņš ir parakstījis gan deklarācijas, gan preču pavadzīmes, daļu pavadzīmes,

iespējams, ir parakstījis /pers. A/. /pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības, proti, ka SIA/Nosaukums A/ tika parakstītas un iegrāmatotas

fiktīvas preču pavadzīmes par nenotikušiem darījumiem, apstiprina gan līdzapsūdzētā liecības, gan liecinieku /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/,

/pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/ liecības, rakstveida pierādījumi.

Pirmās instances tiesa spriedumā ir motivēti izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus attiecībā uz darījumiem gan ar SIA “/Nosaukums B/, gan SIA

“/Nosaukums C/”, kam tiesas kolēģija pievienojas.

Apelācijas sūdzībās faktiski nav apstrīdēti pirmās instances tiesas secinājumi attiecībā uz apsūdzībā inkriminētiem SIA /Nosaukums A/ darījumiem

ar SIA /Nosaukums B/ 2007. gada aprīlī un maijā, un SIA “/Nosaukums C/” 2007. gada oktobrī, novembrī un decembrī, t.i., ka šie darījumi reāli nav

notikuši un pavadzīmes, no kurām izriet darījumi, ir fiktīvas.

Tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt VID Vidzemes kontroles daļas galvenās nodokļu inspektores Vinetas Galītes sagatavotajā nodokļu aprēķina

pārskatā Nr. 23.6?1276 par SIA /Nosaukums A/ konstatēto un aprēķināto valstij nodarīto zaudējumu apmēru saistībā ar PVN deklarācijās nepamatoti

norādīto priekšnodokli. Nodokļu aprēķina pārskats veikts par laika posmu no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. decembrim par SIA PVN

aprēķinu. Pārskatā konstatēts, ka saistībā ar SIA /Nosaukums A/apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijās par 2007. gadu, konkrēti

par 2007. gada aprīli un maiju saistībā ar SIA /Nosaukums B/, un par 2007. gada oktobri, novembri un decembri saistībā ar SIA /Nosaukums C/”, ir

samazināts priekšnodoklis par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ un SIA/Nosaukums C/, kas faktiski nav notikuši. Līdz ar ko nodokļi netika samaksāti

pilnā apmērā un rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi 382 942,13 LVL apmērā (lietas 2.sējuma 178.-198. lapa).

Tiesas sēdē VID pārstāve Ieva Lapiņa uzturēja lietā pieteikto kaitējuma kompensāciju, norādīja, ka SIA /Nosaukums A/ ir likvidēts, veiktajā

Nodokļu aprēķinā secināts, ka konkrētie darījumi ar SIA /Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums C/”, nenotika.

[16] Tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamatoti aizstāvības iebildumi, ka kriminālprocesā ir pārkāpts Kriminālprocesa likuma 25. pantā noteiktais

dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips, t.i., ka apsūdzētie saistībā ar 20 pavadzīmēm Nr. ACI 747107-747126 par darījumiem

starp SIA /Nosaukums A/ un SIA “/Nosaukums C/” jau ir notiesāti ar Saldus rajona tiesas 2010. gada 7. septembra spriedumu un šajā kriminālprocesā

tiek tiesāti par to pašu.

Kā jau pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa, ar Saldus rajona tiesas 2010. gada 7. septembra spriedumu (lietas 3. sējuma 36?42. lapa) /pers. B/

un /pers. A/ kopā ar vēl citām personām ir notiesāti par Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 177. panta trešajā daļā paredzēta noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu par krāpšanas mēģinājuma izdarīšanu lielā apmērā, proti, apsūdzētie SIA /Nosaukums F/ vārdā mēģināja no valsts budžeta izkrāpt

130 618,90 LVL, kas viņiem nav izdevies no viņu gribas neatkarīgu apstākļu dēļ. Apstāklis, ka gan noziedzīgā nodarījuma shēmā saistībā ar SIA

/Nosaukums F/”, gan šajā izskatāmajā lietā apsūdzētie ir izmantojuši konkrētās, vienas un tās pašas fiktīvus darījumus starp SIA /Nosaukums A/ un SIA

“/Nosaukums C/” apliecinošas pavadzīmes Nr. ACI 747107-747126, nav pamats atzīt, ka tādējādi personas ir atkārtoti sodītas par vienu un to pašu

noziedzīgo nodarījumu.

Veicot SIA /Nosaukums A/ nodokļa aprēķina pārskatu Nr.23.6-1276 un aprēķinot valstij nodarītos zaudējumus šajā lietā, VID ir ņēmis vērā

minētajā Saldus rajona tiesas spriedumā norādītos faktus.

[17] Tiesas kolēģija pretēji aizstāvības iebildumiem atzīst, ka apsūdzēto darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas

kā pabeigts noziedzīgs nodarījums, tajā konstatējamas visas minētajā pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 14. punkts noteic, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir apzināti nepatiesas

informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās

pieprasītās informācijas nesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai

bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.

Kā to spriedumā atzinusi pirmās instances tiesa un ko apstiprina pierādījumi lietā, SIA/Nosaukums A/ ir veikusi arī reālu saimniecisko darbību.

Sabiedrība Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta 2003. gada 12. decembrī, kad ir reģistrēta arī VID Nodokļu maksātāju reģistrā un ar

PVN apliekamo personu reģistrā, uz reālu saimniecisko darbību norāda VID sagatavotajā SIA /Nosaukums A/ nodokļa aprēķina pārskatā konstatētais,

par to liecina arī paši apsūdzētie, liecinieki. No SIA /Nosaukums A/ un Uzņēmumu reģistra dokumentiem par maksātnespēju redzams, ka 2009. gada

12. augustā pieņemts lēmums par ierakstu maksātnespējas reģistrā par SIA /Nosaukums A/ maksātnespēju, maksātnespējas procesā pieteicās trīs

kreditori (lietas 4. sējuma 5?76. lapa).

Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 1. panta 9. punktā noteikts, ka priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta ar PVN

apliekamajai personai izrakstītajā PVN rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai. No

minētās normas izriet, ka preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā personai ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, ja ir ievēroti likumā

noteiktie nosacījumi, proti, abi darījuma dalībnieki ir reģistrēti VID kā PVN maksātāji un pakalpojums ir sniegts vai preces piegādātas ar nodokli

apliekamo darījumu nodrošināšanai. Likumā noteiktās tiesības atskaitīt priekšnodokli ir vērtējamas kā nodokļu maksātāja izņēmuma tiesības. Minētā

likuma 10. panta 1. punktā likumdevējs PVN maksātājiem ir piešķīris priekšrocības, t.i., devis tiesības atskaitīt priekšnodokli, ja pastāv likumā

paredzētie priekšnoteikumi.

Latvijas Republikas Senāts 2023. gada 1. februāra lēmumā Nr. SKK-1/2023, atsaucoties uz jau iepriekš judikatūrā paustajām atziņām,

norādījis, ja uzņēmums, kas ir reģistrēts kā PVN maksātājs, ne tikai slēdz fiktīvus darījumus, bet arī reāli veic saimniecisko darbību, bet deklarācijās

norāda priekšnodoklī atskaitāmās summas saistībā ar fiktīviem darījumiem, tad, lai pareizi izlemtu par nodarījuma kvalifikāciju, jāņem vērā arī likumā “Par

pievienotās vērtības nodokli” noteiktās normas par to, kas ir PVN, priekšnodoklis un nodokļu pārmaksa. Priekšnodokļa atskaitīšanas būtība ir savu ar

nodokli apliekamo darījumu nodrošināšana. Tādējādi, ja uzņēmums veic saimniecisko darbību un slēdz reālus darījumus, turpmāk iespējama izvairīšanās

no nodokļu nomaksas uz tā rēķina, ka priekšnodoklis atskaitīts par nenotikušiem darījumiem. Ja uzņēmums, kas ir reģistrēts kā PVN maksātājs, ne tikai

slēdz fiktīvus darījumus, bet arī reāli veic saimniecisko darbību, ir iespējama izvairīšanās no PVN nomaksas, atskaitot no budžetā maksājamās summas

priekšnodokli par faktiski nenotikušiem darījumiem.

Tiesas kolēģija atzīst, ka tā kā SIA /Nosaukums A/ veica arī reālu saimniecisku darbību, iesniedzot VID PVN deklarācijas, kurās

norādītas apzināti nepatiesas ziņas un, nepamatoti atskaitot priekšnodokli par faktiski nenotikušiem darījumiem par 2007. gada aprīli-maiju un oktobri-

decembri, izvairījās no PVN nomaksas valstij 382 942,13 LVL jeb 544 877,56 EUR apmērā.

Tā kā šajā lietā ir konstatēti atšķirīgi noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, aizstāvības norādītajā Latvijas Republikas Senāta 2019. gada

5. novembra lēmumā Nr. SKK-372/2019 paustās atziņas nav attiecināmas uz izskatāmo lietu.

[18] Nav pamatoti aizstāvības iebildumi, ka nav ņemts vērā, kāda Krimināllikuma vēsturiskā redakcija ņemta par pamatu apsūdzībai, ka

Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums uz tā izdarīšanas brīdi bija mazāk smags noziegums.

Pirmās instances tiesa, vērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, spriedumā ir ņēmusi vērā, ka noziedzīgais nodarījums ir izdarīts 2007. gadā,

un ir vadījusies no Krimināllikuma 218. panta redakcijas, kas bija spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī, un pamatoti norādījusi, ka tas ir

klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajā daļā noteiktajam, pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esība vai neesība par

apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana ir tās tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības.

Kriminālprocesa likuma 19. panta trešā daļa noteic, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai,

kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Tiesas kolēģija nekonstatē tādas šaubas par apsūdzēto vainīgumu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, kas būtu vērtējamas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. panta trešās daļas nosacījumiem, būtu pamats sprieduma atcelšanai un abu

apsūdzēto attaisnošanai.

[19] Vienlaikus tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par abiem apsūdzētajiem noteikto sodu un

galīgo sodu.

Pirmās instances tiesa, nosakot sodu abiem apsūdzētajiem, saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta nosacījumiem ir vērtējusi izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgo personību, atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus.

[19.1] Apsūdzētie saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) ir izdarījuši mazāk smagu

noziegumu, nodarot kaitējumu valstij, kas vairakkārt pārsniedz kaitējuma lielā apmērā minimālo slieksni.

Pirmās instances tiesa ir vērtējusi gan noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, gan ziņas par apsūdzēto personību. Tiesas kolēģija atzīst

par pamatotu pirmās instances tiesas atzinumu, ka sods abiem apsūdzētajiem par noziedzīgu nodarījumu nosakāms brīvības atņemšanas veidā.

[19.2] Pirmās instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzinusi vainas atzīšanu un

izdarītā nožēlošanu, /pers. B/ atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

[19.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 2. punktu par abu apsūdzēto atbildību pastiprinošu apstākli atzīts apstāklis, ka noziedzīgs

nodarījums izdarīts personu grupā.

[19.4] Apelācijas instances tiesā tika iegūtas jaunas ziņas par abu apsūdzēto veselības stāvokli, kas nav ņemtas vērā, nosakot sodu pirmās

instances tiesā.

[19.4.1] Apsūdzētais /pers. A/ norādīja, ka viņam ir piešķirta invaliditātes trešā grupa saistībā ar vairākām saslimšanām, 2021. gadā tā pagarināta

uz pieciem gadiem. Lietas materiāliem pievienotie dokumenti par /pers. A/ veselības stāvokli apstiprina viņam diagnosticētas vairākas smagas saslimšanas

(lietas 10. sējuma 103.,134. lapa). Bez tam lietas materiāliem pievienots /pers. A/ raksturojums no /ieslodzījuma vieta/, kurā norādīts, ka viņa uzvedība ir

priekšzīmīga (lietas 10. sējuma 128?130. lapa).

[19.4.2] Apsūdzētais /pers. B/ norādīja, ka viņam piešķirta invaliditātes otrā grupa, 2022. gada 2. oktobrī invaliditāte pagarināta uz beztermiņa

laiku, ko apstiprina lietai pievienotie dokumenti, un kas norāda, ka /pers. B/ ir smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi (lietas 10. sējuma 118.,

142. lapa).

[19.5] Juridiskajā literatūrā norādīts, ka ziņas, kas raksturo personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar četrus cilvēka dzīves un darbības

aspektus: 1) fizisko stāvokli, 2) psihisko stāvokli, 3) sociālo statusu un 4) tiesisko statusu, un to izvērtēšana ļauj, no vienas puses, noskaidrot personas

noziedzīgās uzvedības cēloņus, tās noziedzīgo tieksmju stabilitāti, bet, no otras puses, noteikt maksimāli lietderīgo soda veidu, lai sasniegtu tā mērķi.

Savukārt viens no apstākļiem, kas raksturo personas fizisko stāvokli ir invaliditāte (Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa

(I-VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 197. lapa). Tādējādi ziņas par personas invaliditāti ir personību

raksturojoša ziņa un tai ir būtiska nozīme individualizēta un taisnīga soda noteikšanā (Augstākās tiesas 2021. gada 31. augusta lēmums lietā

Nr. SKK?169/2021).

Augstākā tiesa norādījusi, ka jaunu Krimināllikuma 46. pantā ietverto apstākļu konstatēšana ir pamats soda mēra pārskatīšanai, ja sods bijis

noteikts, neņemot vērā šos apstākļus (Augstākās tiesas 2016. gada 17. marta lēmums lietā Nr. SKK?154/2016).

[19.6] Krimināllikuma 218. panta otrās daļas sankcija (redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) paredzēja sodu – brīvības atņemšanu līdz pieciem

gadiem.

Minētā panta otrās daļas sankcija redakcijā no 2013. gada 1. aprīļa paredz brīvības atņemšanas sodu līdz četriem gadiem, kā arī paredz īslaicīgu

brīvības atņemšanu, t.i., ir paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža.

Savukārt 2012. gada 13. decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī, pārejas noteikumu 6. punktā

noteikts, ka, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma stāšanās spēkā dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda

minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu. Proti, pārejas noteikumu 6. punkts ir imperatīva tiesību norma un tiesai tā ir

jāpiemēro ikreiz, kad par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas

soda minimālā robeža, ko pirmās instances tiesa nav ievērojusi.

Līdz ar to, konstatējot apstākļus, kas netika ņemti vērā pirmās instances tiesā, nosakot sodu, tiesas kolēģija uzskata par nepieciešamu mīkstināt

abiem apsūdzētajiem piespriesto sodu.

[19.7] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, nosakot apsūdzētajiem sodu, pamatoti piemērojusi Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas

1. punkta nosacījumus, jo kriminālprocesā nav ievērotas Kriminālprocesa likuma 14. pantā noteiktās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā

termiņā, t.i., bez neattaisnotas novilcināšanas.

[19.8] Turklāt tiesas kolēģija uzskata, ka, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. B/, ir iespējams piemērot Krimināllikuma 55. panta nosacījumus.

Krimināllikuma 55. pantā ir paredzēta nosacīta notiesāšana. Atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nosakot sodu (..), tiesa, ņemot vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk

neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

Augstākās tiesas 2021. gada [..] lēmumā lietā Nr. SKK?[I]/2021 izteikta atziņa, ka tiesai, izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo sodu,

jāizvērtē tās rīcībā esošās ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli, lai nepieļautu tādas personas atrašanos brīvības atņemšanas vietā, kura veselības

stāvokļa dēļ nav spējīga izciest brīvības atņemšanas sodu.

No lietas materiāliem redzams, ka ar 2022. gada 2. oktobra Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu /pers. B/ noteikta

invaliditātes otrā grupa ar vispārējo darbspēju zaudējumu 60 %–79 %, ir smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi, otrā invaliditātes grupa un

darbspēju zaudējums noteikts bez atkārtota pārbaudes termiņa (lietas 10. sējuma 142. lapa).

Atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta nosacījumiem nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai

vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt.

Interpretējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi – ja persona sirgst ar

smagu slimību, tad valstij jānodrošina iespēja tai piemērot tāda veida sodu un tā izpildes pasākumus, kas nepakļautu attiecīgo personu tik lielām grūtībām

un ciešanām, kuras pārsniedz pieļaujamo ciešanu līmeni (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 10. marta spriedums lietā Paladi v. Moldova,

pieteikums Nr. 39806/05).

[19.9] Pirmās instances tiesa apsūdzētajam /pers. A/ pamatoti noteikusi galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, piespriesto

sodu daļēji saskaitot ar sodu, kas noteikts ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 8. jūnija lēmumu (lietas 10.sējuma 106.-107. lapa).

Ņemot vērā, ka apelācijas instances tiesa atzina par nepieciešamu samazināt apsūdzētajam /pers. A/ par Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu noteikto sodu, attiecīgi samazināms arī saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu noteiktais galīgais

sods.

[19.10] Savukārt, nosakot galīgo sodu /pers. B/, pirmās instances tiesa nepareizi piemēroja Krimināllikuma 50. panta piektās daļas nosacījumus.

No lietas materiāliem izriet, ka /pers. B/ ar Saldus rajona tiesas 2010. gada 7. septembra spriedumu krimināllietā Nr. 15830320907 atzīts par

vainīgu Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu

20 minimālo mēnešalgu apmērā, t. i., 3600 LVL, bez mantas konfiskācijas. Spriedums stājies spēkā 2010. gada 18. septembrī.

Ar Saldus rajona tiesas 2012. gada 25. janvāra lēmumu ar Saldus rajona tiesas 2010. gada 7. septembra spriedumu noteiktā nenomaksātā naudas

soda daļa 3300 LVL aizstāta ar arestu uz 66 dienām. Soda izciešana skaitāma no 2012. gada 25. janvāra, pēc lēmuma pasludināšanas /pers. B/

apcietināts tiesas zālē. Lēmums stājies spēkā 2012. gada 7. februārī.

Krimināllikuma 63. panta trešās daļas 4. punkts (redakcijā līdz 2012. gada 31. decembrim) noteica, ka personas, kas notiesātas ar arestu, pēc

viena gada atzīstamas par nesodītām. Secīgi, /pers. B/ sodāmība ir dzēsta un viņš pirms sprieduma taisīšanas izskatāmajā lietā jau bija pilnībā izcietis

viņam ar Saldus rajona tiesas 2012. gada 25. janvāra lēmumu piespriesto arestu, sodāmība bija dzēsta, tāpēc pirmās instances tiesai nebija tiesiska

pamata noteikt apsūdzētajam galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piektās daļas nosacījumiem.

Tādējādi pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. B/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piektās daļas

nosacījumiem, galīgo sodu /pers. B/ nenosakot.

[20] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par materiālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka, izvairoties no nodokļu nomaksas, /pers. B/ un /pers. A/ nodarīja valstij zaudējumus lielā

apmērā. Pirmās instances tiesa spriedumā ir izvērtējusi kaitējuma kompensācijas pamatotību un tiesas secinājumi atbilst likuma prasībām.

Vienlaikus tiesas kolēģija ņem vērā Augstākās tiesas 2010. gada 14. oktobra lēmumā lietā Nr. SKK?461/2010 pausto atziņu, ka kaitējuma

kompensācija par valstij nenomaksātajiem nodokļiem kriminālprocesā piedzenama par labu valstij, nevis VID. VID ir atsevišķa juridiska persona, kurai

ar apsūdzēto darbībām nekāds kaitējums nav nodarīts, jo nodokļi maksājami valsts budžetā, un iestāde ir kriminālprocesā iesaistītā persona – valsts

pārstāvis.

Tiesas kolēģija atzīst, ka tā kā apsūdzēto /pers. B/ un /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir nodarīts kaitējums valstij, nenomaksājot

nodokļus valsts budžetā, tad arī kaitējuma kompensācija ir piedzenama par labu valstij.

Līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par kaitējuma kompensācijas 544 877,56 EUR piedziņu par labu VID un tā

piedzenama par labu valstij.

[21] Apelācijas sūdzību sagatavoja un apelācijas instances tiesā apsūdzētajam /pers. A/ valsts nodrošināto juridisko palīdzību sniedza

zvērināts advokāts A. Kluss, bet apsūdzētajam /pers. B/ – zvērināts advokāts R. Jansons, kuriem katram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84. pantu

un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājami 345 EUR.

Minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu uzliekams /pers. A/ un /pers. B/.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563. panta pirmās daļas 3. punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

no s pri e da

Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 19. maija spriedumu atcelt daļā par /pers. A/ noteikto sodu un galīgo sodu, /pers. B/ noteikto sodu un galīgo sodu,

kaitējuma kompensācijas piedziņu.

/pers. A/ par Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas

1. punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu astoņiem mēnešiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu piespriesto sodu daļēji saskaitīt ar sodu, kas noteikts ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada

8. jūnija lēmumu, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un astoņiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem

gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem.

/pers. B/ par Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas

1. punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.

/pers. B/ galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu nenoteikt.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās /pers. B/ desmit darba dienu laikā pieteikties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pēc dzīves

vietas.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ valsts labā kaitējuma kompensāciju 544 877,56 euro (pieci simti četrdesmit četri tūkstoši astoņi simti

septiņdesmit septiņi euro 56 centi).

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus 345 euro (trīs simti četrdesmit pieci euro) valsts labā par advokāta Andra Klusa sniegto juridisko

palīdzību kriminālprocesā, nosakot termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

Piedzīt no /pers. B/ procesuālos izdevumus 345 euro (trīs simti četrdesmit pieci euro) valsts labā par advokāta Regnāra Jansona sniegto juridisko

palīdzību kriminālprocesā, nosakot termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. un 575. pantā paredzētajos gadījumos,

iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.

Pilns nolēmums pieejams 2024.gada 14.februārī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese D. Kalniņa

Tiesnese D. Treija

Tiesnese I. Kulagina