Court dismissed defendant's appeal and allowed landlord's claim for unpaid property management fees and interest.

Lietas Nr.C29652916

Lietas arhīva Nr.C-0745-18/18

ECLI:LV:RLPT:2018:0305.C29652916.1.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018. gada 5. martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Agnese Zemmere

ar tiesas sēdes sekretāri S.Pavļuku,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016. gada 10. novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – Prasītājs) prasības

pieteikums pret /pers. A/, (turpmāk – Atbildētājs) par parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/, atrodas Prasītāja apsaimniekošanā.

Atbildētājam, pamatojoties uz apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, no 23.08.2000. pieder dzīvokļa īpašums /adrese/.

Starp Prasītāju un Atbildētāju 2000. gada 12. septembrī noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

[1.2] Prasītājs veicis dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, norēķinājies ar pakalpojumu sniedzējiem par Atbildētājam sniegtajiem

pakalpojumiem, bet Atbildētājs nav veicis samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.

Parāds par dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem par periodu no 2010. gada decembra līdz 2016. gada oktobrim ir

aprēķināts 3 238,69 euro apmērā.

Par maksājumu kavēšanu Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 202,21 euro apmērā par periodu no 2014. gada jūlija līdz

2016. gada oktobrim. Prasības summa kopā 3 440,90 euro.

[1.3] Pamatojoties uz Civillikuma 3., 1402., 1587., 1756., 1765., 1770., 1771., 1773., 1775., 1779., 1786., 1791.pantu, Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.pantu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12., 35.pantu un likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturto un

astoto daļu, Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja Prasītāja labā parādu 3 440,90 euro apmērā un tiesas izdevumus, kā arī noteikt Prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% gadā, nosakot, ka maksājumi jāveic Prasītāja kontā AS „Citadele

banka”, konta Nr.LV83PARX0013044380019.

[2] Atbildētājs par prasību rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis, lai gan 2016. gada

22. novembrī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, Atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts ar paziņojumu par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu līdz 2016. gada 22. decembrim (lietas 23., 24.lapa). Tiesas

nosūtītais paziņojums atpakaļ tiesā nav saņemts.

[3] Prasītāja pārstāvis un Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradušies, par neierašanās iemesliem nav paziņojuši, kā arī nav lūguši atlikt lietas

izskatīšanu. Par tiesas sēdes laiku un vietu Prasītājam un Atbildētājam paziņots savlaicīgi, nosūtot tiesas pavēsti uz Prasītāja juridisko adresi un

Atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 1., 32., 33., 34. – 39.lapa).

[3.1] Pastāvot šādiem apstākļiem, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez Prasītāja

pārstāvja un Atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

[3.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Atbilstoši panta otrajai daļai

aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda

izšķiršanai.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā ir pamats aizmuguriska sprieduma taisīšanai, jo Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis, kā arī nav

ieradies uz tiesas sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos apstākļus un argumentus, un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst,

ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[4.1] Ar prasības pieteikumam pievienoto apliecības par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai kopiju, pierādīts, ka

Atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, 48,60 kv.m. platībā (lietas 13.lapa). No tiesai pieejamas Valsts zemes dienesta datu bāzes tiesa

pārliecinājusies, ka dzīvokļa īpašums /adrese/ civillietas izskatīšanas brīdī pieder Atbildētājam.

[4.2] Prasītājs prasību pret Atbildētāju cēlis kā dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs, ko tiesai nav pamata apšaubīt,

Starp Atbildētāju un namu pārvaldi “Krasts” 2000. gada 12. septembrī noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas

14. – 18.lapa). Līguma 3.1.punktā pielīgta maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kas jāmaksā par katru kārtējo mēnesi līdz

5.datumam. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem jāmaksā pēc noteiktajiem tarifiem, vienlaicīgi ar maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu.

No prasības pieteikumam pievienotā LR Uzņēmumu reģistra 01.11.2004. lēmuma izriet, ka reorganizācijas ceļā, apvienojot namu pārvaldes

“Lastadija” un “Krasts”, izveidota Rīgas pašvaldības SIA “Krasta nami” (lietas 19. – 20.lapa). No prasības pieteikumam pievienotās LR Uzņēmumu

reģistra 30.12.2015. izziņas kopijas izriet, ka LR Uzņēmumu reģistrā 29.12.2010. reģistrēta reorganizācija, kuras rezultātā izveidota SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”, apvienojot vairākas Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību (lietas 21.lapa).

[4.3] Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Prasītājs parādu aprēķinājis no 2010. gada decembra, līdz ar ko strīda izšķiršanai piemērojamas tiesību normas, kas bija spēkā Atbildētājas

saistību rašanās brīdī.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Likuma 12.panta pirmā, ceturtā un piektā daļa noteica, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma

pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās

daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.panta 1.-5. un 8.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz

dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; pildīt

dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Lietā nav strīda par to, ka Prasītājs ir apsaimniekojis un uzturējis dzīvojamo māju /adrese/, kā arī Atbildētājs ir saņēmis Prasītāja sniegtos

pakalpojumus, kas norādīti Atbildētājam izsniegtajos rēķinos (lietas 9.lapa), jo Atbildētājs minētos apstākļus neapstrīdēja, savukārt atbilstoši

Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam uz likuma un līguma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās

mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli par ēku proporcionāli domājamo daļu apmēram, kā arī saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem – ūdensapgāde un kanalizācija, koplietošanas elektroenerģija, atkritumu izvešana, siltumenerģija.

[4.4] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Prasītāja izrakstītajos rēķinos ir noteikts izpildījuma laiks, proti, rēķina apmaksas termiņš.

2008. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 4.2.1.punktā noteikts, ka pārvaldniekam ir pienākums rakstiski informēt katru dzīvokļa

īpašnieku par pakalpojumu apmaksas kārtību.

Atbilstoši Civillikuma 1828.pantā noteiktajam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Likums neparedz Atbildētājam tiesības saņemt

apsaimniekošanas un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, bez maksas.

Prasītājs prasības pieteikumā norādīja, ka Atbildētājs nepildīja saistības no 2010. gada 1. decembra līdz 2016. gada 30. oktobrim, un par norādīto

periodu Atbildētājam izveidojies pamatparāds par apsaimniekošanu un pakalpojumiem 3 238,69 euro apmērā. No prasības pieteikumam pievienotā

piedzenamās summas aprēķina (lietas 10. - 11.lapa) izriet, ka parāds sācis veidoties no 2014. gada novembra, kad tas norādīts 294,85 euro.

No piedzenamās summas aprēķina redzams, ka Atbildētājs kopš 2009. gada janvāra ir parādā Prasītājam, taču parāda summas nesamaksātā daļa

bijusi mainīga, jo Atbildētājs veicis maksājumus. Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka parāds pieaug kopš 2010. gada decembra, kas uz mēneša

pirmo datumu norādīts 152,92 euro apmērā. Pēc 2010. gada decembra parāds sācis palielināties, jo veiktie maksājumi nav seguši piestādīto rēķinu

summu.

Prasītājs prasības pieteikumam pievienojis 2016. gada oktobra rēķinu, kurā norādītas parādsaistības uz 01.10.2016. 3 163,37 euro apmērā, kā

arī 2016. gada oktobra rēķina summa – 75,32 euro, kopā 3 238,69 euro (lietas 9.lapa).

Ievērojot minēto prasība par pamatparāda piedziņu par laika periodu no 2010. gada 1. decembra līdz 2016. gada 31. oktobrim apmierināma

Prasītāja aprēķinātajā apmērā, t.i., 3 238,69 euro apmērā.

[4.5] Prasītājs lūdzis piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā par laika periodu no 2014. gada 10. jūlija līdz

2016. gada 14. oktobrim 202,21 euro apmērā (lietas 12.lapa).

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Likumisko procentu summa izriet no aprēķina (lietas 12.lapa). Likumisko procentu summa norādīta arī Atbildētājam izrakstītajos rēķinos (lietas

9.lapa). Atbildētājs likumisko procentu aprēķinu nav apstrīdējis, pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis. Pārbaudot Prasītāja iesniegto likumisko

procentu aprēķinu tiesa to atzīst par pamatotu.

Tiesa atzīst, ka Prasītājam ir tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus par maksājumu kavēšanu, līdz ar ko ir pamats likumisko procentu

piedziņai, un no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 202,21 euro par periodu no 2014. gada 10. jūlija līdz

2016. gada 14. oktobrim.

[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Tiesai kopumā nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā galvenā parāda apmēru. No

prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības un tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas

Civilprocesa likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos

faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi, ievērojot

sprieduma [4.1]- [4.5] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un

apmierināma un no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenams galvenais parāds par laika periodu no 2010. gada 1. decembra līdz 2016. gada

31. oktobrim 3 238,69 euro apmērā un likumiskie procenti 202,21 euro apmērā par laika periodu no 2014. gada 10. jūlija līdz 2016. gada

31. oktobrim, kopā 3 440,90 euro.

[4.7] Prasītājs prasības pieteikumā pieteicis prasījumu noteikt Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

Atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst Prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā

parāda summas.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. [..]

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Ievērojot minēto un apstākli, ka prasība apmierināta pilnā apmērā, no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenama Prasītāja samaksātā valsts

nodeva 372,38 euro apmērā, kā arī Prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un tiesas dokumentu nosūtīšanu pusēm

4,70 euro (lietas 7., 8.lapa)|, tādējādi pavisam kopā no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 377,08 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta prasībām, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 97.pantu, 193.pantu,

195.pantu, 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, galveno parādu par laika periodu no 2010. gada 1. decembra līdz 2016. gada 31. oktobrim 3 238,60 euro apmērā un likumiskos

nokavējuma procentus 202,21 euro apmērā par laika periodu no 2014. gada 10. jūlija līdz 2016. gada 14. oktobrim, kopā 3 440,90 euro (trīs tūkstoši

četri simti četrdesmit euro un 90 centi), un tiesas izdevumus 377,08 euro (trīs simti septiņdesmit septiņi euro un 35 centi) apmērā, nosakot, ka samaksa

veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, kontā AS „Citadele banka”, konta Nr.LV83PARX0013044380019.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

likumiskos 6% gadā no piedzītā, bet nesamaksātā galvenā parāda (3 238,69 euro) summas.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas datuma (2018. gada 5. marta) Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā. Atbildētājs ir tiesīgs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska

sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pieteikuma par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna kārtība noteikta Civilprocesa likuma 208.5 pantā.

Tiesnese A. Zemmere