Court dismissed appeal against contract claim, ruling plaintiff failed to prove performance and evidence was insufficient.

Lietas arhīva Nr. CA-1027-20/6

ECLI:LV:RAT:2020:1028.C29281419.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 28.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Zvaigznekalna- Žagare,

tiesnesis J.Freimanis,

tiesnese I.Ramane,

rakstveida procesā Rīgā, Brīvības bulv.34 izskatīja civillietu SIA “ALUPAK” prasībā pret SIA “RMC Architectural Management” par parāda,

līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu, sakarā ar SIA “ALUPAK” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

2019.gada 11.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 13.februārī SIA “ALUPAK”, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv SIA “Delss”, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēla

prasību pret SIA “RMC Architectural Management” par parāda, līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu, kurā, pamatojoties uz Eiropas

Parlamenta un Padomes direktīvas 2000/3 5/EK “Par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos” 3.panta 1.punkta “d” apakšpunktu,

Satversmes 92.pantu, Civillikuma 1., 1587., 1716., 1759., 1765., 1779.pantu, lūdza piedzīt no atbildētājas pamatparādu 18 763,47 euro, līgumsodu 1

876,34 euro, likumiskos nokavējuma procentus 4 511,46 euro, tiesas izdevumus un noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus.

[1.1] Prasībā norādīts, ka atbildētāja nav veikusi 2015.gada 7.decembra abpusēji parakstītās pavadzīmes Nr.ALP253 apmaksu 18 763,47 euro,

kas izriet no 2014.gada 4.februārī starp pusēm noslēgtā līguma Nr.MS324-2. Prasītāja savas saistības, kas izriet no līguma, ir izpildījusi, t.i., pārdevusi

līgumā minēto preci, par ko samaksu nav saņēmusi.

Atbilstoši līguma 2.3.punktam atbildētājai par līgumā noteikto maksājumu termiņu nokavēšanu piemērojams līgumsods 0,15 % no nesamaksātās

summas par katru kavēto dienu, bet ne vairāk par 10 % no nesamaksātās summas, kas uz 2018.gada 13.decembri ir 1 876,34 euro, un uz šo datumu

aprēķināti arī likumiskie nokavējuma procenti 4 511,46 euro.

Atbildētāja parāda saistību ir atzinusi, ko apliecina 2016.gada 5.februārī abpusēji parakstītais akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu.

2018.gada 13.decembrī atbildētājai uz tās juridisko adresi nosūtīts brīdinājums.

[2] 2019.gada 12.jūnijā SIA “RMC Architectural Management” tiesā iesniedza rakstveida paskaidrojumu par prasību, norādot, ka to neatzīst un

lūdz izbeigt tiesvedību lietā, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[2.1] Saskaņā ar līguma 1.1.punktu prasītāja apņēmās ne tikai pārdot logus, durvis un citas metāla konstrukcijas, bet veikt to montāžu. No līguma

priekšmeta izriet, kas tas ir uzņēmuma līgums Civillikuma 2212. - 2229.pantu izpratnē.

Atbilstoši līguma 2.2.3.punktam, summas atlikumu 18 763,47 euro atbildētājai bija pienākums samaksāt 5 dienu laikā pēc produkcijas piegādes un

uzstādīšanas un nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas. Akts nav parakstīts un prasītāja nepatiesi norāda, ka savas saistības ir izpildījusi, ko

apliecina tās darbinieka pašrocīgi parakstīts defektu saraksts.

[2.2] Atbilstoši Komerclikumam prasībai iestājies noilgums. Puses ir komersanti šā likuma 1.panta pirmās daļas izpratnē, vadoties no 388.panta,

piemērojami likuma D daļas noteikumi.

Saskaņā ar pavadzīmi, samaksas termiņš iestājās 2015.gada 11.decembrī, prasījumi ir noilguši 2018.gada 11.decembrī, bet pretenzija saņemta

tikai 2018.gada 17.decembrī.

[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 11.novembra spriedumu prasība noraidīta, no prasītājas atbildētājas labā piedzīti

tiesas izdevumi 5 euro. Spriedums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[3.1] 2014.gada 4.februārī starp pusēm noslēgts līgums Nr.MS3242, kura 1.1.punktā prasītāja kā pārdevēja apņēmās izgatavot, pārdot un veikt

montāžas darbus logiem, durvīm un citām konstrukcijām saskaņā ar līgumu, kā arī uzņēmās garantiju par saražotās produkcijas un darbu atbilstību

Latvijas Republikas standartiem un būvnormatīvu prasībām.

Atbildētāja no savas puses līgumu līdz galam nav izpildījusi, jo nav veikusi 2015.gada 7.decembra pavadzīmes Nr.ALP253 apmaksu, kas arī veido

prasības pamatparādu 18 763,47 euro, un iebildumus pret samaksu pamato ar apstākli, ka prasītāja no savas puses nav veikusi līguma izpildi pienācīgā

kārtā.

Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1591.pantu, ja ceļ prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam vai nu jāpiesola pienācīgs izpildījums, vai

jāpierāda, ka viņš no savas puses līgumu jau izpildījis.

Lai iestātos atbildētājas pienākums izpildīt līgumu, tiesai jākonstatē, ka prasītāja no savas puses līgumu ir izpildījusi.

[3.2] Novērtējot līguma 1.1.punktā pielīgto tā priekšmetu, tiesa atzīst, ka tas atbilst uzņēmuma līguma pazīmēm, jo atbilstoši Civillikuma

2212.pantam ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu,

izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2213.pantu uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam.

Līguma 2.1.punktā noteikts, ka atbildētājai jāveic atlikuma maksājums 18 763,47 euro 5 dienu laikā pēc produkcijas piegādes un uzstādīšanas un

nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas. Atbildētāja piegādes un montāžas faktu atzīst, bet apgalvo, ka darbi nav veikti kvalitatīvi, tāpēc nav

parakstīts nodošanas-pieņemšanas akts, un neviena puse to parakstīt nav piedāvājusi.

[3.3] Ievērojot Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, kas noteic pierādīšanas pienākumu, un panta ceturto daļu par tiesas pienākumu paziņot

pusei par pierādījumu nepietiekamību, 2019.gada 4.jūlija tiesas sēdē prasītājas pārstāvim noteikts termiņš iesniegt pierādījumus, kas apliecina saistību

izpildi no prasītājas puses.

Prasītāja lietā iesniegusi 2014.gada 19.maija līgumu Nr.MS324M. Salīdzinot līgumu 1.2.punktus, atzīts, ka strīdus līgums noslēgts par konstrukciju

izgatavošanu, bet iesniegtais līgums – par konstrukciju montāžu, par kura izpildi nav strīda. Kaut abu līgumu maksājumu saistību izpilde ir identiska

(līgumu 2.2.punkts) un strīda par samaksas veikšanu par montāžas darbu izpildi nav, tas pats par sevi nepierāda strīdus līguma izpildi no prasītājas puses.

Civillikuma 1425.pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības

daļas izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Atbilstoši Civillikuma 2223.pantam, tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa.

Civillikuma 2222.pants noteic atbildētājas pienākumu pieņemt pasūtījumu, atbilstoši līgumam parakstot nodošanas-pieņemšanas aktu. Lietā nav

pierādījumu, ka kāda no pusēm būtu nodošanas-pieņemšanas aktu parakstījusi vai lūgusi to parakstīt.

Līguma 2.2.3.punktā atbildētājas pielīgtas tiesības neparakstīt nodošanas-pieņemšanas aktu, paredzot termiņu, kādā prasītājai defekti jānovērš, kas

atbilst Civillikuma 2222.panta otrās daļas mērķim. Tomēr puses nav vienojušās par kārtību, kādā atbildētājai bija jāpaziņo prasītājai par konstatētiem

defektiem un jānoteic termiņš to novēršanai.

/pers. J/, atbildētājas valdes loceklis līguma slēgšanas laikā, liecināja, ka: “Tas pats par sevi saprotams – defekti bija jānovērš pēc iespējas ātrākā

laikā”, apliecinot, ka prasītājai mutiski lūgts defektus novērst, pušu pārstāvji tikušies objektā, bet rezultātā defektus novērsuši atbildētājas darbinieki.

Liecinieka liecību netieši pierāda arī lietā esošais defektu akts, kuru prasītāja nav apstrīdējusi. Pierādījumus tam, ka prasītāja defektus novērsa vai/un

darbi izpildīti tādā kvalitāte, kādu atbildētāja atzinusi par labu Civillikuma 2223.panta izpratnē, prasītāja nav iesniegusi.

Līdz ar to tiesa nekonstatē atbildētājas pienākumu norēķināties par 18 763,47 euro, kas kā trešais maksājums bija jāveic pēc nodošanas-

pieņemšanas akta parakstīšanas.

[3.4] Atbildētāja iebilst, ka prasībai iestājies noilgums. Puses ir komersanti, līgums slēgts saistībā ar to saimniecisko darbību Komerclikuma 1.panta

pirmās un otrās daļas, 388.panta izpratnē. Saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja

likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Prasītāja brīdinājumu atbildētājai nosūtīja 2018.gada 13.decembrī, 17.decembrī tas saņemts; pavadzīmi prasītāja izrakstīja 2015.gada 7.decembrī,

11.decembrī iestājās samaksas termiņš. Nekonstatējot noilguma pārtraukumu, atbilstoši Civillikuma 1896.pantam noilgums būtu iestājies 2018.gada

11.decembrī.

Ievērojot Civillikuma 1905.pantu, noilgums ir pārtraukts, ja parādniekam izsniegts atgādinājums. Prasītājas ieskatā pušu 2016.gada

5.februārī parakstītais akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ir atgādinājums, kas pārtrauc noilgumu.

Atsaucoties uz likuma “Par grāmatvedību” 11.panta pirmo un otro daļu (redakcijā uz 2016.gada 5.februāri), MK 2003.gada 30.oktobra

noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības organizēšanu un kārtošanu” 41.1punkta trešo daļu, ka savstarpējo norēķinu salīdzināšanas akts ir

uzskatāms par grāmatvedības organizācijas dokumentu; 42.punktu par uzņēmuma vadītāja atbildību par grāmatvedības dokumentiem, kas atbilst

likuma “Par grāmatvedību” 2. un 3.pantam, kura otrajā daļā noteikts, ka grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta

persona - grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu [..]

Atbildētāja grāmatvedības kārtošanu uzticēja ārpakalpojuma uzņēmumam, /pers. L/ bija tā pārstāve, kura bija tiesīga parakstīt 2016.gada

5.februāra aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu.

Ar atgādinājumu Civillikuma 1905.pantā domāts prasījums izpildīt nokavētu vai citādi pārkāptu saistību (skat. Latvijas Republikas Civillikuma

komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans īpašums,

1998,363.lapa).

Augstākās tiesas 2017.gada 4.jūlija spriedumā lietā Nr.SKC-248/2017 norādīts, ka kreditoru atgādinājumam, lai tas atbilstu Civillikuma

1905.panta jēgai, ir jābūt paziņotam individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētu saistības

izpildi.

Civillikuma 1654.panta izpratnē akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ir paziņots atbildētājai, /pers. L/ paraksts uz šā akta apliecina

personisku informēšanu un grāmatvedes apliecinājumu, ka parādsaistība uzrādās atbildētājas grāmatvedības pārskatos. Līdz ar to 2016.gada 5.februāra

akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ir uzskatāms par atgādinājumu, kas Civillikuma 1905.panta izpratnē noilgumu pārtrauca.

[3.5] Prasība celta arī par līgumsoda 1 876,34 euro un likumisko nokavējuma procentu 4 511,46 euro piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā [..].

Līguma 2.3.punktā maksājuma kavējuma gadījumā atbildētāja apņēmās maksāt līgumsodu 0,15 % no nesamaksātās summas par katru nokavēto

dienu, bet ne vairāk kā 10 % no pasūtītās produkcijas summas bez PVN. Nekonstatējot atbildētājas pienākumu samaksāt 18 763,47 euro, prasītāja nav

tiesīga prasīt līgumsoda samaksu.

[3.6] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši

Civillikuma 1759.panta 1.punktam, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu,

kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Nokavējuma procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad ir iestājies maksājuma pienākums. Lai piedzītu nokavējuma

procentus, jākonstatē nokavējums atbilstoši Civillikuma 1652. vai 1653.pantam. Kaut atbildētāja saņēma atgādinājumu saistību izpildīt, tās pienākumu

veikt atlikušā parāda samaksu nav konstatēts, tāpēc prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu nav pamatots.

[3.7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrajai daļai un 41.panta pirmajai daļai, no prasītājas atbildētājas labā piedzīta kancelejas nodeva par

liecinieka uzaicināšanu 5 euro.

[4 ] SIA “ALUPAK” iesniedza apelācijas sūdzību, kurā spriedumu pārsūdzēja tā noraidītajā daļā un izskatīt lietu no jauna, norādot šādus

apsvērumus.

[4.1] Tiesa nepareizi piemēroja un iztulkoja materiālo tiesību normas, kas noveda pie lietas nepareizas izspriešanas.

Piekrīt tiesai, ka pušu attiecības izriet no 2014.gada 4.februāra līguma Nr.MS324-2, kas ir tiesīgi noslēgts un atbilst uzņēmuma līguma pazīmēm.

Saskaņā ar Civillikuma 2213.pantu uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam, ko prasītāja izpildīja un deva

garantiju produkcijai un montāžas darbiem. Nav pierādījumu, ka atbildētāja garantijas laikā būtu vērsusies ar lūgumu veikt garantijas darbus.

[4.2] Tiesa pareizi atzina, ka /pers. L/ bija grāmatvedības uzņēmuma pārstāve un tiesīga parakstīt 2016.gada 5.februāra aktu par savstarpējo

norēķinu salīdzināšanu. Ar akta parakstīšanu atbildētāja atzina parāda esamību, tāpēc, citējot Civillikuma 1428., 1431.pantu, uzskata, ka akta saturs ir

atbildētājai saistošs un pierāda prasību.

Atbildētāja preces un pakalpojumu pieņēma, iebildumus izteica pēc prasības celšanas. Darījumu prasītāja iekļāva grāmatvedības uzskaitē un

samaksāja PVN kā priekšnodokli.

[4.3] Defektācijas aktu nav sastādījis prasītājas darbinieks, bet atbildētājas pārstāvis un par tā esamību prasītāja uzzināja no civillietas materiāliem,

pretējo atbildētāja nav pierādījusi.

Nenorādot, kāpēc prasītājas iesniegtie pierādījumi nav ņemti vērā, bet priekšroka dota atbildētājas apgalvojumiem, kuri nav pamatoti ar

pierādījumiem, tiesa pieļāva Civilprocesa likuma 97., 193.panta, 189.panta trešās daļas, 432.panta piektās daļas pārkāpumu, nonākot pie lietas

nepareizas izspriešanas.

[5] SIA “RMC Architectural Management” rakstveida paskaidrojumā apelācijas sūdzību neatzīst, norādot šādus argumentus.

[5.1] Ja prasībai nav iestājies noilgums, piekrīt tiesai, ka prasītāja saistības izpildījumu no savas puses nav pierādījusi. Līguma 2.2.3.punkta otrā

teikumā paredzēts, ka pircējs ir tiesīgs neparakstīt nodošanas-pieņemšanas aktu, ja pieņemot produkciju tiek konstatēti defekti. Līguma 2.2.2.punktā

noteikts pienākums līguma summas atlikumu samaksāt 5 dienu laikā pēc nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas. Akts nav parakstīts un nav

pierādījumi, ka prasītāja būtu piedāvājusi atbildētājai to parakstīt, t.i., ka tā bija gatava darbus nodot. Līdz ar to ir nepamatoti apelācijas sūdzības

argumenti, ka prasītāja savas saistības izpildīja.

[5.2.] Nepiekrīt, ka 2016.gada 5.februāra akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ir atgādinājums, kas Civillikuma 1905.panta izpratnē

pārtrauc noilgumu. Akts pierāda, ka grāmatvedības dokumentos atrodas prasītājas 2015.gada 7.decembrī izrakstītā pavadzīme Nr. ALP253 par 18

763,47 euro, bet nepierāda atbildētājas piekrišanu aktā norādītajai summai vai informētību par šo aktu, un nepauž prasītājas nepārprotamu gribu

atgādināt par parādu. Akts nav ielasāms Civillikuma 1905.pantā, jo: nebija individuāli un personiski paziņots atbildētājai; nesatur nepārprotami pausto

kreditora gribu prasīt konkrētas saistības izpildi.

Kaut grāmatvede ir tiesīga juridiskās personas vārdā parakstīt ar grāmatvedību saistītus dokumentus, tomēr Civillikuma un Komerclikuma izpratnē

viņa nav uzskatāma par juridiskās personas (atbildētājas) likumīgo vai pilnvaroto pārstāvi un nav tiesīga atbildētājas vārdā nodibināt vai grozīt starp

pusēm pastāvošās tiesiskās attiecības. Liecinieks /pers. J/, atbildētājas valdes loceklis līdz 2016.gada 6.jūnijam, apstiprināja, ka 2016.gada 5.februāra

savstarpējo norēķinu salīdzināšanas aktu nav redzējis.

[6] Pamatojoties uz 2020.gada 10.jūnija likuma „Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” 10.pantu, civillieta tiek izskatīta rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība un apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, turpmāk norādīto

apsvērumu dēļ.

[7.1] Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Saskaņā ar apelācijas sūdzībā norādīto, spriedums tiek pārsūdzēts prasības noraidītajā daļā, taču nav apstrīdēti šādi spriedumā nodibinātie fakti.

2014.gada 4.februārī starp pusēm noslēgts līgums Nr.MS3242, kura 1.1.punktā prasītāja kā pārdevēja apņēmās izgatavot, pārdot un veikt

montāžas darbus logiem, durvīm un citām konstrukcijām saskaņā ar līgumu, kā arī uzņēmās garantiju par saražotās produkcijas un darbu atbilstību

Latvijas Republikas standartiem un būvnormatīvu prasībām.

Atbildētāja no savas puses līgumu līdz galam nav izpildījusi, jo nav veikusi 2015.gada 7.decembra pavadzīmes Nr.ALP253 apmaksu, kas arī veido

prasības pamatparādu 18 763,47 euro.

Ievērojot līguma 1.1.punktā pielīgto priekšmetu, līgums atbilst uzņēmuma līgumam.

Līguma 2.1.punktā noteikta maksājumu kārtība un atbildētāja apņēmās pieņemt preces saskaņā ar izrakstītajām preču pavadzīmēm-rēķiniem un

apmaksāt līgumā norādītajā termiņā un kārtībā. Atbildētājai bija jāveic avansa maksājums 40 % jeb 37 526,94 euro, montāžas maksājums 40 % jeb 37

526,94 euro un atlikuma maksājums 18 763,47 euro 5 dienu laikā pēc produkcijas piegādes un uzstādīšanas un nodošanas-pieņemšanas akta

parakstīšanas. Ja pieņemot produkciju tiek konstatēti defekti, atbildētāja ir tiesīga neparakstīt nodošanas-pieņemšanas aktu un tad jāparedz termiņš,

kādā prasītājai jānovērš konstatētie defekti. Tikai pēc produkcijas un darbu pieņemšanas tiek veikts galīgs norēķins.

Minētie fakti apelācijas instances tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu nav jāpārbauda, jo apelācijas sūdzībā tie netiek

apstrīdēti.

[7.2] Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas nodibinātais, ka prasījumam nav iestājies noilgums, jo pušu 2016.gada 5.februārī

abpusēji parakstītais akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ir uzskatāms par atgādinājumu, kas Civillikuma 1905.panta izpratnē noilgumu pārtrauca.

Civillietu tiesas kolēģija bez ievērības atstāj atbildētājas rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību izteiktos iebildumus par sprieduma

nepareizību šajā daļā, jo SIA “RMC Architectural Management” apelācijas sūdzību nav iesniegusi.

[7.3] Atsaucoties uz Civillikuma 1587.pantu par tiesīgi noslēgta līguma saistošo spēku, 1591.pantu par prasītājas pienākumu pierādīt līguma izpildi

no savas puses, 2212.pantā ietverto uzņēmuma līguma definīciju, 2213.pantu par uzņēmēja pienākumu izpildīt pasūtījumu un nodot to pasūtītājam,

2222.pantu par pasūtītāja pienākumu pieņemt izpildīto pasūtījumu un 2223.pantu par pasūtītāja pienākumu samaksāt norunāto maksu, kā arī 1425.pantu

par pienākumu izpildīt saistību pilnā apmērā, pirmās instances tiesa prasību noraidīja, atzīstot, ka nav konstatēts SIA “RMC Architectural Management”

pienākums norēķināties par atlikušo summu 18 763,47 euro, kas atbildētājai kā trešais maksājums bija jāveic pēc nodošanas-pieņemšanas akta

parakstīšanas, jo lietā nav pierādījumu, ka kāda no pusēm būtu nodošanas-pieņemšanas aktu parakstījusi vai lūgusi to parakstīt.

Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim un vadās no Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas, saskaņā ar kuru, ja

tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu

daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā

noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

[7.4] Apelācijas sūdzībā prasītāja iebilst tiesas secinātajam, ka tā nav izpildījusi Civillikuma 2213.pantā noteikto uzņēmēja pienākumu izpildīt

pasūtījumu saskaņā ar līgumu un nodot to pasūtītājam, apgalvojot, ka SIA “ALUPAK” līgumu izpildīja un deva garantiju produkcijai un montāžas

darbiem, bet atbildētāja lietā nav iesniegusi pierādījumus, ka garantijas laikā tā būtu vērsusies ar lūgumu veikt garantijas darbus.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasītājas iebildumi neatbilst lietas apstākļiem, proti, arī apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances

tiesas nodibinātais fakts, ka lietā nav pierādījumu par to, ka kāda no pusēm būtu nodošanas-pieņemšanas aktu parakstījusi vai lūgusi to parakstīt.

Minētais apstiprina atbildētājas iebildumus, ka nav iestājies līguma 2.2.3.punktā noteiktais priekšnoteikums galīgā norēķina 18 763,47 euro

veikšanai, proti, 5 dienu laikā pēc nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas.

No lietas materiāliem nav redzams, ka prasītāja būtu piedāvājusi atbildētājai parakstīt nodošanas-pieņemšanas aktu, tādējādi nav pierādīts fakts, ka

prasītāja no savas puses saistību pret atbildētāju būtu pienācīgi izpildījusi un atbilstoši līgumam nodevusi izpildīto pasūtījumu SIA “RMC Architectural

Management”.

Atbildētāja lietā iesniegusi kādas personas parakstītu konstatēto defektu sarakstu /l.l.33-34/, apgalvojot, ka dokumentu sastādījis prasītājas

darbinieks /pers. R/. Taču no dokumenta satura tas nav redzams, jo tajā personu identificējošas ziņas (vārds, uzvārds) nav norādītas, un puses nav

lūgušas minēto personu uzaicināt uz tiesu kā liecinieku. Apelācijas sūdzībā apgalvots, ka defektācijas aktu nav sastādījis prasītājas darbinieks, bet

atbildētājas pārstāvis, un par tā esamību prasītāja uzzinājusi tikai no civillietas materiāliem.

Līdz ar to, tiesas ieskatā, dokuments liecina par trūkumiem produkcijas uzstādīšanas darbu izpildē, taču nepierāda to, ka šos trūkumus būtu

konstatējis tieši prasītājas pārstāvis un līdz ar to prasītāja par šiem trūkumiem būtu informēta.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzina, ka līgumā puses nav noteikušas kārtību, kādā izpildītājs tiek informēts par defektiem pasūtījuma izpildē un

nav noteikušas termiņu trūkumu novēršanai. Tomēr par šiem apstākļiem tiesas sēdē liecības sniedzis /pers. J/, kurš bija atbildētājas valdes loceklis līguma

slēgšanas laikā, apliecinot, ka defekti bija jānovērš pēc iespējas ātrāk un prasītājai lūgts to darīt gan mutiski, sazinoties telefoniski, gan pušu pārstāvjiem

tiekoties objektā, tomēr defektus novērsuši paši atbildētājas darbinieki.

[7.5] Kļūdains ir prasītājas viedoklis, ka prasību pierāda atbildētājas grāmatvedes /pers. L/ 2016.gada 5.februārī parakstītais akts par savstarpējo

norēķinu salīdzināšanu /l.l.15/.

Kā norādīts sprieduma 7.2.punktā, minētais akts ir atgādinājums, kas pārtrauc prasījuma noilgumu.

Atbildētāja juridiski šo rakstveida pierādījumu nav apstrīdējusi, līdz ar to nav pamata nepiekrist apelācijas sūdzībā izteiktajam viedoklim, ka

saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu dokumenta parakstīšana uzskatāma par piekrišanu tā saturam, proti, SIA “RMC Architectural Management” ir

apliecinājusi, ka grāmatvedības dokumentos atrodas prasītājas 2015.gada 7.decembrī izrakstītā pavadzīme Nr. ALP253 par 18 763,47 euro, kas nav

apmaksāta, par ko lietā strīds nepastāv.

Vienlaikus tiesa piekrīt atbildētājas viedoklim, ka 2016.gada 5.februārī parakstītais akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu nepierāda

atbildētājas piekrišanu pavadzīmi apmaksāt, jo, kā jau spriedumā norādīts iepriekš, nav iestājušies pielīgtie samaksas priekšnoteikumi, proti, prasītāja nav

piedāvājusi parakstīt nodošanas-pieņemšanas aktu. Atbildētājas rakstveida paskaidrojumā par apelācijas sūdzību pamatoti norādīts, ka uzņēmuma

grāmatvede ir tiesīga juridiskās personas vārdā parakstīt ar grāmatvedību saistītus dokumentus, tomēr Civillikuma un Komerclikuma izpratnē viņa nav

uzskatāma par juridiskās personas (atbildētājas) likumīgo vai pilnvaroto pārstāvi un nav tiesīga atbildētājas vārdā nodibināt vai grozīt starp pusēm

pastāvošās tiesiskās attiecības.

[7.6] Noraidot prasību par parāda pamatsummas piedziņu, nav pamata piedzīt no atbildētājas līgumsodu un likumiskos nokavējuma procentus, kā

to pareizi atzinusi pirmās instances tiesa.

Ievērojot minētos apsvērumus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasības un apelācijas sūdzības apmierināšanai nav pamata.

[7.7] Pirmās instances tiesa lietas apstākļus ir novērtējusi vispusīgi un objektīvi, spriedumā rūpīgi izvērtējot visus pušu argumentus un atzīstot, ka

prasītāja nav pierādījusi līguma izpildi no savas puses. Pastāvot šādiem apstākļiem, lietas materiāliem neatbilstoši ir apelācijas sūdzībā izvirzītie argumenti,

ka prasītājas iesniegtie pierādījumi neesot ņemti vērā, bet priekšroka dota atbildētājas nepierādītajiem apgalvojumiem, tādā veidā pieļaujot Civilprocesa

likuma 97., 193.panta, 189.panta trešās daļas pārkāpumu un nonākot pie lietas nepareizas izspriešanas.

[7.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Ievērojot minēto, no prasītājas atbildētājas labā piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi – kancelejas nodeva par liecinieka uzaicināšanu 5 euro,

kuras samaksu pierāda lietā iesniegtais maksājuma uzdevums /l.l.46/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas uzziņas lapas redzams, ka pirmās instances tiesā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi bija 2,63 euro /l.l.3/. Apelācijas instancē šādu

tiesas izdevumu nav, jo dokumenti lietas dalībniekiem nosūtīti elektroniski. Pie prasības celšanas prasītāja samaksāja ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,30 euro /l.l.10/, līdz ar to tiesas izdevumu papildus piedziņai no prasītājas nav pamata.

[7.9] Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka tiesa taisot spriedumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu, nosaka termiņu, kas nevar būt garāks

par desmit dienām, sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

SIA “ALUPAK” prasību pret SIA “RMC Architectural Management” par parāda, līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu

noraidīt.

Piedzīt no SIA “ALUPAK”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, SIA “RMC Architectural Management”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

labā tiesas izdevumus 5 euro (pieci euro), ko veido kancelejas nodeva par liecinieka uzaicināšanu.

Noteikt prasītājai termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Zvaigznekalna-Žagare

Tiesnesis J.Freimanis

Tiesnese I.Ramane