Court dismisses servitude claim where existing road makes new easement unnecessary and unenforceable.

Lietas arhīva Nr. C-0352-19/3

ECLI:LV:DAUT:2019:0423.C12193218.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2019.gada 23.aprīlī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Beitāne

ar sekretāri R.Znotiņu,

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Valsts amatpersona, atbildētājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/, atbildētājas

pārstāves pilnvarotajai pārstāvei zvērinātajai advokātei Valsts amatpersona,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par servitūta nodibināšanu;

Aprakstošā daļa

2018.gada 2.augustā (ar 2019.gada 14.februāra grozījumiem) prasītāja /pers. B/ ir cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/ par servitūta

nodibināšanu. Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma “/nosaukums/”, ar kadastra Nr./numurs A/īpašniece. Atbildētāja ir

prasītājas kaimiņiene, nekustamā īpašuma ,,/nosaukums/”, ar kadastra Nr./numurs B/īpašniece. Prasītājas īpašums atrodas aiz atbildētājas īpašuma un

nokļūt no valsts autoceļa V703, prasītāja var tikai pa atbildētājas īpašumu. Zemesgrāmatā neviens servitūts nav reģistrēts.

2008.gada 13.martā starp bijušo nekustamā īpašuma “/nosaukums/” īpašnieku /pers. D/ un prasītāju /pers. B/ tika noslēgts servitūta ceļa līgums. Ar

šo līgumu, /pers. B/ pieņēma pagaidu lietošanā /pers. D/ piederošo zemes gabalu servitūtceļa ierīkošanai, lai nokļūtu ar autotransportu, kājām no pagasta

ceļa Nr.74-16 līdz /pers. B/ īpašumam 125 m garumā un 4,5 m platumā.

2016.gada 18.aprīlī starp esošo nekustamā īpašuma ,,/nosaukums/” īpašnieci /pers. C/, un prasītāju /pers. B/ tika noslēgts servitūta ceļa līgums. Ar

šo līgumu, /pers. B/ pieņēma pagaidu lietošanā /pers. C/ piederošo zemes gabalu servitūtceļa ierīkošanai, lai nokļūtu ar autotransportu, kājām no valsts

ceļa V703 līdz /pers. B/ īpašumam 110,03 m garumā un 4,5 m platumā.

2016.gada 14.jūlijā starp esošo nekustamā īpašuma “/nosaukums/” īpašnieci /pers. C/, un prasītāju /pers. B/ tika noslēgts servitūta ceļa līgums. Ar

šo līgumu, /pers. B/ pieņēma pagaidu lietošanā /pers. C/ piederošo zemes gabalu servitūtceļa ierīkošanai, lai nokļūtu ar autotransportu, kājām no pagasta

ceļa 74-16 līdz /pers. B/ īpašumam 157,14 m garumā un 4,5 m platumā.

Neviens no iepriekš minētiem servitūta ceļa līgumiem nebija ierakstīts zemesgrāmatā. Un līdz ar to pusēm vienmēr ir strīds, domstarpības par

servitūta ierīkošanu. Tas ceļa servitūts, kurš atrunāts 14.07.2016. servitūta ceļa līgumā, dabā nav faktiski izmantojams, jo tur ir slikts ceļš,

Izpētot karti, ir redzams, ka pastāv faktisks ceļa servitūts, bet to izmantošanai nepiekrīt atbildētāja - blakus atbildētajās mājas, un nav saprotams

kāpēc jāveido cits servitūts, ja tur jau ir braucamais ceļš. Šo ceļu var pieņemt pagaidu lietošanā, lai nokļūtu ar autotransportu, kājām no valsts ceļa V703

līdz /pers. B/ īpašumam ,,/nosaukums A/”. Minētais zemes gabals sākas no valsts ceļa V703, blakus atbildētājai piederošajai mājai, un stiepjas līdz /pers.

B/ īpašumam ,,/nosaukums A/”. Atbildētāja ir uzstādinājusi uz šī ceļa barjeru un iedeva atslēgu, bet atbildētāja nevēlas lai šo ceļu prasītāja izmantotu

braukšanai. Prasītāja pagaidām izmanto šo ceļu, faktiski brauc pa to, bet atbildētāja vēlas lai prasītāja izmantotu servitūtu, kas atrunāts 14.07.2016.

servitūta ceļa līgumā. Atbildētāja to motivē ar to, ka ceļš ir ar grunts segumu, un no tās nāk putekļi tieši uz atbildētājas māju. Puses nevar panākt

vienošanos savā starpā, atbildētāja atteicās nodibināt servitūtu un reģistrēt to zemesgrāmatā. Šis ceļš ir atzīmēts ar oranžu krāsu kartē, kas pievienota šim

prasības pieteikumam. Izrakstā no Valsts zemes dienesta arhīva redzams, ka tur ir konstatēts ceļa servitūts.

12.03.2018. /pers. B/ bija nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu, ka lūdz uzskatīt 14.07.2016. servitūta ceļa līgumu par spēku zaudējušu, t.i. tas

dabiski nevar pastāvēt. Prasītāja noradīja uz to, ka konsultējoties ar speciālistiem, tika konstatēts, ka ceļu šajā vietā ierīkot nav iespējams, jo tur ceļš ir

izskalots plūdu dēļ.

02.07.2018. prasītāja nosūtīja pieprasījumu Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesai, ar lūgumu sniegt paskaidrojumus, kāpēc netika saņemta

izveidotajām servitūtam piekrītošo nekustamo īpašnieku piekrišana, un kāpēc izveidoja servitūtu tur, kur nav iespējams normāli braukt, bet ignorēja jau

vēsturiski pastāvošo servitūta ceļu. Uz ko Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesa atbildēja, ka Pidane negribēja, lai gar viņas māju ietu servitūts, un

bāriņtiesai nav zināms kāpēc puses servitūta ceļa līgumu nav reģistrējušas zemesgrāmatā.

02.07.2018. prasītāja nosūtīja pieprasījumu SIA “Latvijasmernieks.lv”. Savā pieprasījumā prasītāja noradīja uz to, ka 2016.gada 14.jūlijā, /pers.

C/ (zemes gabala “/nosaukums/” ar kadastra Nr./numurs B/, īpašniece) un /pers. B/ (nekustama īpašuma “/nosaukums A/” ar kadastra Nr./numurs A/,

īpašniece) noslēdza servitūta ceļa līgumu. Šim līguma tika pievienots “/nosaukums/” zemes robežu noteikšanas akts. Darbus veica 2006.gada

11.novembrī, VSIA “Latvijas Valsts mērnieks” un arī pievienots nekustamā īpašuma “/nosaukums/” zemes robežu plāns. Zemes robežu plānā netika

atzīmēts ceļš no valsts autoceļa V703, līdz nekustamajam īpašumam “/nosaukums A/” ar kadastra Nr./numurs A/, kurš iet garām mājai zemes gabalā

“/nosaukums/ “. Šis ceļš ir redzams kartē, arī zemes robežu plāna kartē, bet tas nav atzīmēts ne kā ceļš, ne kā apgrūtinājums - servitūts.

No SIA “Latvijasmernieks.lv” uz tiesas pieprasījumu sniegtās atbildes ir redzams, ka atbilstoši 2006.gada zemes robežu uzmērīšanas materiāliem

ceļš ir reģistrēts ar platību 0,05 ha ar lietošanas veidu “zemes zem ceļiem” (garums 125 metri, platība 4 metri). Šis strīdus ceļš atrodas tur vēsturiski, tas ir

vienīgais ceļš, pa kuru var tikt līdz prasītājas mājai.

Faktiski šis ceļš vēsturiski pastāv jau no paša sākuma un faktiski skaitās kā servitūts, bet zemesgrāmatā par tādu nav ierakstīts. Bija sastādīti jau

trīs servitūta ceļa līgumi un katru reizi ar jaunu ceļu, un puses tā arī nevar panākt vienošanos. Līdz ar to ir nepieciešams nodibināt ceļa servitūtu tiesas ceļā.

Prasītāja lūdz nodibināt vēsturisko servitūtu 125 metru garumā 4 m platumā par labu /pers. B/ nekustamajam īpašumam ,,/nosaukums A/”, ar

kadastra Nr./numurs A/, kas sākas no valsts ceļa V703 un stiepjas līdz /pers. B/ īpašumam ,,/nosaukums A/” un iekļaut ceļu nekustamā īpašuma zemes

lietošanas tiesību apgrūtinājumos, reģistrējot ceļa servitūtu zemesgrāmatā; piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanas izdevumus.

2018.gada 21.septembrī un 2019.gada 24.janvārī atbildētājas pilnvarotā pārstāve ir iesniegusi tiesā paskaidrojumu par prasību, norādot, ka

prasību neatzīst pilnā apmērā. Paskaidrojumā norādīts, ka atbildētājai piederošā zemes gabala teritorija visā savā platībā ir maz piemērota vieglo

automašīnu caurbraukšanai. To apstiprina arī tas, ka prasītāja jau sen (vismaz no 2008. gada) cenšas atrast ērtu vietu piebraukšanai savam zemes

gabalam ar automašīnu. Noslēdzot 18.04.2016. un 14.07.2016. servitūtu līgumus, meklējot servitūta vietu, teritorija tika rūpīgi apsekota, piedaloties

abām pusēm (prasītāja un atbildētāja), tika atrasts caurbraukšanai vispiemērotākais variants, kurš tika atspoguļots 2016.gada 14.jūlija līgumā. Kas

attiecas uz “vēsturisko servitūtu pēc kartes”, uz kuru atsaucas prasītājas pārstāvis, tad tas variants nav ērtāks caurbraukšanai salīdzinājumā ar

iepriekšējiem diviem, taču diemžēl rada lielas neērtības zemes gabala īpašniecei (/pers. C/), it īpaši kas attiecas uz augsnes apstrādāšanu un saimniecības

vešanu. Prasītāja uzstāj uz 2016.gada 14.jūlija līguma ievērošanu un piekrīt reģistrēt to zemesgrāmatā.

2016.gada 14.jūlija servitūta ceļa līguma pielikumā - zemes gabala (kadastra apzīmējums /numurs B/) zemes robežu plānā redzams servitūtceļa

apzīmējums, tā piekrišanai parakstījās servitūta devējs /pers. C/ un servitūta ņēmējs /pers. B/.

2016.gada 14.jūlija servitūta ceļa līgums uz šo dienu ir vienīgais dokuments, kas ir spēkā esošs, jo nav atcelts, nav atzīts par spēkā neesošu.

Minētais līgums paredz līguma nosacījumu maiņu abpusējas vienošanās gadījumā. Prasītāja nevar vienpusēji atkāpties no 2016.gada 14.jūlijā noslēgtā

servitūta ceļa līguma, ko pati parakstījusi, jo minētā līguma noteikumi to neparedz.

Prasītāja nav lūgusi mainīt 2016.gada 14.jūlija noslēgto servitūta ceļa līgumu. Nav lūgusi to ierakstīt zemesgrāmatā.

Atbildētāja, kā kalpojošās lietas īpašniece nav likusi šķēršļus servitūta lietotājai izmantot servitūta ceļu braukšanai un iešanai un jau divas reizes ir

pēc prasītājas lūguma mainījusi servitūta atrašanās vietu.

Apstāklis, ka kādreiz esot bijis (vēsturiski) nodibināts servitūts iepriekšējiem zemes gabalu īpašniekiem, bet nav iezīmēts pušu zemes robežu plānā

un ierakstīts zemesgrāmatā, nedod likumā noteiktās tiesības prasītājai vērsties tiesā ar prasību pret atbildētāju. Pēc 2016.gada 14.jūlija līguma

noslēgšanas apstākļi nav tā mainījušies, kas dotu jebkādu tiesisku pamatu dibināt citu servitūtu un citā vietā.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā, apstiprināja prasības pieteikumā norādītos apstākļus, papildus norādīja, ka prasītāja

lūdz nodibināt ceļa servitūtu 125 m garumā, 4 m platumā viņas nekustamajam īpašumam “/nosaukums A/”, kas sākas no valsts ceļa V703 un stiepjas līdz

prasītājas īpašumam “/nosaukums A/”, reģistrējot ceļa servitūtu zemesgrāmatā. Tas ir vēsturiskais ceļa servitūts. Latvijas mērnieks sniedza atbildi, ka šis

ceļš netika ierakstīts kā apgrūtinājums, bet plānā ir atzīmēts kā zeme zem ceļiem 0,05 ha platībā. Zemes dienesta arhīva dokuments apstiprina, ka tur bija

vēsturiskais ceļš. Runa ir par servitūta nodibināšanu. Attiecībā uz atbildētājas paskaidrojumiem, ka puses noslēgušās servitūta ceļa līgumus 2016.gada

18.aprīlī un 2016.gada 14.jūlijā, un tāpēc ceļa servitūts ir nodibināts, tad prasītāja līgumos paredzētajās vietās servitūtu nevar izmantot, jo tur nav

iespējams ierīkot braucamo ceļu. 2016.gada 18.aprīļa līgums ir reģistrēts Zemes dienesta kadastrā, bet šo līgumu arī nevar izpildīt, jo atbildētājai ir strīds

ar kaimiņu. Iepriekš noslēgtie ceļa servitūta līgumi neliedz iespēju celt prasību un ar tiesas spriedumu nodibināt servitūtu. Konkrētie līgumi nav izpildāmi.

Prasītāja uzzināja par vēsturisko ceļa servitūtu, kad parakstot 2016.gada 14.jūlija ceļa servitūta līgumu, saņēma pielikumā zemes plānu, tad nolēma celt

prasību par ceļa servitūta nodibināšanu. Šo vēsturisko ceļu izmantoja prasītājas māte, bērni, pati prasītāja. Lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājas pārstāves tiesas sēdē prasībai nepiekrita, papildus paskaidroja, ka uztur paskaidrojumos rakstīto. Prasītājas tiesības nebija aizskartas,

tāpēc nav pamata celt prasību. Pastāv jau trīs ceļa servitūti. Atbildētāja nekustamo īpašumu nopirka 2013.gadā, pirkuma līgumā nekas nav atrunāts par

ceļa servitūtu. Prasītāja vēlējās iegādāties atbildētājas īpašumu. Prasītāja izmantoja pēc 2016.gada 14.jūlija līguma ceļu, brauca ar smago tehniku.

2016.gada 18.aprīļa līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Prasītājas vēstule, ka piedāvāto servitūtu nevar izmantot, tā ir tikai informatīvā vēstule, nevis

līguma atcelšana. Lūdza prasību noraidīt. Piedzīt no prasītājas tiesāšanas izdevumus.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā gūtos un tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesas sēdē pušu pārstāvju sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

noraidāma pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm

vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

Ar lietā esošu Daugavpils tiesas zemesgrāmatas nodaļas zemesgrāmatu apliecību pierādīts, ka prasītājai /pers. B/ pieder nekustamais īpašums

„/nosaukums A/, ar kadastra Nr. /numurs A/, tai skaitā zemes gabals ar kadastra apzīmējumu /numurs A/. Īpašuma tiesības uz īpašumu “/nosaukums A/”

zemesgrāmatā reģistrētas /datums/, pamatojoties uz /datums/pirkuma līgumu Nr.107.

Ar Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas informāciju ir pierādīts, ka atbildētājai pieder nekustamais īpašums “/nosaukums/”, /adrese/, ar

kadastra Nr. /numurs B/, tai skaitā zemes gabals ar kadastra apzīmējumu /numurs B/. Atbildētājas īpašuma tiesības reģistrētas zemesgrāmatā 2015.gada

26.augustā, pamatojoties uz /datums/dāvinājuma līgumu.

Kā ir redzams no lietā esošā zemes robežu plāna, tad prasītājai /pers. B/ piederošais zemes gabals ar kadastra apzīmējumu nr./numurs A/robežojās

ar atbildētājai /pers. C/ piederošo zemes gabalu ar kadastra apzīmējumu /numurs B/.

Lietā esošie pierādījumi apliecina, ka /pers. B/ piederošais nekustamais īpašums /nosaukums A/, ar kadastra Nr. /numurs A/, nerobežojas ar valsts

vai pašvaldības ceļu.

Civillikuma 1131.pants noteic, ka servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai, ir personālservitūts; servitūts, kas

nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks, ir reālservitūts.

No minētās tiesību normas izriet servitūtu iedalījums, proti, tie tiek iedalīti personālservitūtos un reālservitūtos atkarībā no tā, vai to mērķis ir dot

labumu noteiktai personai vai nekustamam īpašumam (sk. G.Višņakova, K.Balodis. Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu.

Rīga: Mans īpašums, 1998, 65.lpp.).

Kā ir redzams no lietā esošās zemesgrāmatas informācijas par īpašumu “/nosaukums/”, īpašnieks /pers. C/, tad šim īpašumam zemesgrāmatas

nodalījumā nav ierakstu, ka nekustamajam īpašumam ir uzlikts apgrūtinājums- ceļa servitūts par labu /pers. B/ piederošajam nekustamajam īpašumam

„/nosaukums A/” ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs A/.

Kā ir redzams no lietā esošā 2008.gada 13.marta servitūta ceļa līguma, tad 2008.gada 13.martā starp bijušo nekustamā īpašuma “/nosaukums/”

īpašnieci /pers. D/ (īpašuma tiesības no 2007.gada 11.maija līdz 2013.gada 12.augustam) un prasītāju /pers. B/ tika noslēgts servitūta ceļa līgums. Ar šo

līgumu, /pers. B/ pieņēma pagaidu lietošanā /pers. D/ piederošo zemes gabalu servitūtceļa ierīkošanai, lai nokļūtu ar autotransportu, kājām no pagasta

ceļa Nr.74-16 līdz /pers. B/ īpašumam. Līgumā norādīts, ka minētais zemes gabals sākas no pagasta ceļa Nr.74-16 un stiepjas līdz /pers. B/ īpašumam

,,/nosaukums A/” 125 m garumā un 4,5 m platumā. Līgums tika sastādīts Daugavpils rajona Naujenes pagastā Naujenē, Naujenes pagasta bāriņtiesā.

Līgumam pievienota robežu shēma, kur puses atzīmēja servitūta izvietošanu.

Kā ir redzams no lietā esošā 2016.gada 18.aprīļa servitūta ceļa līguma, tad 2016.gada 18.aprīlī starp esošo nekustamā īpašuma “/nosaukums/”

īpašnieci /pers. C/, un prasītāju /pers. B/ tika noslēgts servitūta ceļa līgums. Ar šo līgumu, /pers. B/ pieņēma pagaidu lietošanā /pers. C/ piederošo zemes

gabalu servitūtceļa ierīkošanai, lai nokļūtu ar autotransportu, kājām no valsts ceļa V703 līdz /pers. B/ īpašumam. Līgumā norādīts, ka minētais zemes

gabals sākas no valsts ceļa V703 un stiepjas līdz /pers. B/ īpašumam ,,/nosaukums A/” 110,03 m garumā un 4,5 m platumā. Līgums tika sastādīts

Daugavpils rajona Naujenes pagastā Naujenē, Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesā. Līgumam pievienota robežu shēma, kur puses atzīmēja servitūta

izvietošanu.

Kā ir redzams no lietā esošā 2016.gada 14.jūlija servitūta ceļa līguma, tad 2016.gada 14.jūlijā starp esošo nekustamā īpašuma “/nosaukums/”

īpašnieci /pers. C/, un prasītāju /pers. B/ tika noslēgts servitūta ceļa līgums. Ar šo līgumu, /pers. B/ pieņēma pagaidu lietošanā /pers. C/ piederošo zemes

gabalu servitūtceļa ierīkošanai, lai nokļūtu ar autotransportu, kājām no pagasta ceļa 74-16 līdz /pers. B/ īpašumam. Tika norādīts, ka minētais zemes

gabals sākas no pagasta ceļa 74-16 un stiepjas līdz /pers. B/ īpašumam ,,/nosaukums A/” 157,14 m garumā un 4,5 m platumā. Līgums tika sastādīts

Daugavpils rajona Naujenes pagastā Naujenē, Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesā. Līgumam pievienota robežu shēma, kur puses atzīmēja servitūta

izvietošanu.

Kā ir redzams no lietā esošiem pierādījumiem, tad 2018.gada 12.martā /pers. B/ bija nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu, kurā lūdza uzskatīt

2016.gada 14.jūlija servitūta ceļa līgumu par spēka zaudējošo, t.i. tas dabiski nevar pastāvēt. Prasītāja noradīja uz to, ka konsultējoties ar speciālistiem,

tika konstatēts, ka ceļu šajā vietā ierīkot nav iespējams, jo tur ceļš ir izskalots plūdu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

No minētās tiesību normas izriet, tiesība atkāpties no līguma var izrietēt no līguma rakstura, piemēram, ja kreditors nerada līgumā vai likumā

noteiktus priekšnoteikumus parādnieka darbībai. Būvniecības līgumu būvētājs nevar pildīt, ja viņam netiek uzrādīts zemes gabals būvēšanai. Likumos par

atsevišķiem līgumu veidiem ir norādes par vienas puses tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma, piemēram, izbeigt to pirms termiņa

(sk.,piem.,1951.,2229.,2313.p.).Puses līgumā var paredzēt jebkurus citus pamatus, kas dod tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Tiesības atkāpties

no līguma nedrīkst jaukt ar tiesībām bez otras puses piekrišanas prasīt līguma atcelšanu (sk.,piem.,2171.,2172.p.). Pēdējā gadījumā, lai līgums izbeigtos,

ir vajadzīgs tiesas spriedums. (sk. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-

2400.p.).Otrais izdevums. Rīga: Mans īpašums, 2000, 119.lpp.).

2008.gada 13.marta, 2016.gada 18.marta, 2016.gada 14.jūlija servitūta ceļa līgumu 4.punktā līguma nosacījumos līguma pastāvēšanai un

izbeigšanas termiņiem tika noteikts, ka, pamatojoties uz šo līgumu servitūta ceļam ir beztermiņa lietošanas laiks; ceļa servitūts beidz pastāvēt gadījumā, ja

abi zemes gabali, kurus savieno ceļš saplūst vienā veselā, mainoties īpašniekiem; servitūts saglabā savu spēku 1.punktā minēto zemes īpašnieku maiņas

gadījumā; abpusējās vienošanās gadījumā, līguma nosacījumus var mainīt. No kā var secināt, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma 2016.gada 14.jūlija

servitūta ceļa līgumā nav bijusi noteikti pielīgta. 2018.gada 12.marta /pers. B/ atbildētājai nosūtītais brīdinājums, kurā viņa lūdza uzskatīt 2016.gada

14.jūlija servitūta ceļa līgumu par spēku zaudējošu, t.i. tas dabiski nevar pastāvēt, nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka 2014.gada 14.jūlija servitūta ceļa

līgums uz šo brīdi nav spēkā.

Kā ir redzams no lietā esošiem pierādījumiem, tad 2018.gada 2.jūlijā prasītāja nosūtīja pieprasījumu Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesai, ar

lūgumu sniegt paskaidrojumus, kāpēc netika saņemta izveidotajam servitūtam piekrītošo nekustamo īpašnieku piekrišana, un kāpēc izveidoja servitūtu tur,

kur nav iespējams normāli braukt, bet ignorēja jau vēsturiski pastāvošo servitūta ceļu, kas ir redzams no kartes.

2018.gada 24.jūlijā Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesa informēja prasītāju, ka atnākot uz bāriņtiesu abas puses informēja, ka blakus esošiem

īpašniekiem ir pilnīgi vienalga, ka gar viņu robežu ies servitūts, tas ir viens, otrs, Pidane negribēja, lai gar viņas māju ietu servitūts, līgumā ir teikts, ka visi

strīdi, kuri izriet no servitūta līguma tiek risināmi Latvijas tiesā, ja puses nevar atrast kopējo risinājumu, otrkārt katru reizi abas puses bija brīdinātas, ka

servitūtu ir nepieciešams reģistrēt zemesgrāmatā, ka tas ir obligāti, kāpēc personas to nav izdarījuši, tas nav bāriņtiesas kompetencē.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Lietā no prasītājas puses nav celti iebildumi pret to, ka viņa nav parakstījusi 2008.gada 13.marta, 2016.gada 18.marta, 2016.gada 14.jūlija

servitūta ceļa līgumus vai rakstiski ierunājusi pret to saturu. Vispārpieņemts ir uzskats, ka jebkurā gadījumā paraksts, kas izdarīts bez rakstiskās ierunas,

pauž parakstītāja piekrišanu.

Pie tam, kā izriet no lietā esošiem pierādījumiem, tad Valsts zemes dienesta Latgales reģionālā nodaļa apliecina, ka zemes vienības ar kadastra

apzīmējumu /numurs B/apgrūtinājums - ceļa servitūta teritorija 0.0495ha platībā ir reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā pamatojoties uz Daugavpils

novada Naujenes bāriņtiesas 2016.gada 18.aprīļa servitūta ceļa līgumu Nr.124. Šo līgumu apgrūtinājuma reģistrēšanai iesniedza pati prasītāja.

Kā ir redzams no SIA “Latvijasmernieks.lv” 2018.gada 28.septembra atbildes, tad strīdus ceļš netika ierakstīts kā apgrūtinājums, jo pamatojoties

uz 2006.gada 30.novembra Latvijas Republikas Daugavpils rajona Naujenes pagasta padomes izziņu Nr.3-13/722 nav iekļauts zemes lietošanas tiesību

apgrūtinājumos (zemes īpašums “/nosaukums/”, ar kadastra apzīmējumu /numurs B/); atbilstoši 2006,gada zemes robežu uzmērīšanas materiāliem ceļš ir

reģistrēts ar platību 0,05 ha ar lietošanu veidu “zemes zem ceļiem” (garums 125 metri, platība 4 metri).

Civillikuma 1231.pants noteic, ka servitūtus nodibina ar likumu, tiesas spriedumu, līgumu vai testamentu.

Saskaņā ar Civillikuma 1235.pantu no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i. valdošā un kalpojošā nekustamā

īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemes grāmatās; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu

zemes grāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi.

Prasītāja lūdz nodibināt vēsturisko servitūtu 125 metru garumā 4 m platumā par labu /pers. B/ nekustamajam īpašumam ,,/nosaukums A/”, ar

kadastra Nr./numurs A/, kas sākas no valsts ceļa V703 un stiepjas līdz /pers. B/ īpašumam ,,/nosaukums A/” un iekļaut ceļu nekustamā īpašuma zemes

lietošanas tiesību apgrūtinājumos, reģistrējot ceļa servitūtu zemesgrāmatā.

Prasītāja pamatojusi savu prasību ar to, ka iepriekš sastādīti trīs servitūta ceļa līgumi ir katru reizi ar jaunu ceļu, un puses tā arī nevar panākt

vienošanos, tāpēc prasītāja lūdz nodibināt vēsturisko ceļa servitūtu vēl citā vietā.

Kā izriet no Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2006.gada tiesu prakses apkopojuma „ Par tiesu praksi lietās, kas izriet no servitūtu tiesībām”

secinājumu 1.3.punkta, tad servitūtu nodibināšanas pamati ir (Civillikuma 1231.pants): līgums – abpusēja, apzināta vienošanās, kas pauž abu pušu brīvu

gribu un kas noformēta rakstveidā saskaņā ar Civillikuma 1483.panta 3.punkta prasību. Ja vienošanās par servitūta nodibināšanu notikusi mutvārdos, tad

nav izslēgta šādas vienošanās pielīdzināšana rakstveida līgumam saskaņā ar Civillikuma 1488. panta noteikumiem.

Tiesa, pārbaudot lietā esošus pierādījumus, nav guvusi pierādījumus tam apstāklim, ka 2008.gada 13.marta, 2016.gada 18.marta, 2016.gada

14.jūlija servitūta ceļa līgumos ir teikts, ka visi strīdi, kuri izriet no servitūta līguma tiek risināmi Latvijas tiesā, ja puses nevar atrast kopējo risinājumu,

otrkārt katru reizi abas puses bija brīdinātas, ka servitūtu ir nepieciešams reģistrēt zemesgrāmatā, ka tas ir obligāti, kā to ir norādījusi 2018.gada 24.jūlijā

Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesa. Kā arī nav gūti pierādījumi tam apstāklim, ka prasītāja uzzināja par vēsturisko ceļa servitūtu tikai tad, kad pie

2016.gada 14.jūlija servitūta līguma tika pievienots 2006.gada zemes robežu plāns, jo uz šī plāna ir atzīmēta aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu

gaisvadu līniju 0.4kV-0,17ha un SIA “Latvijasmernieks.lv” 2018.gada 28.septembra atbilde apstiprina, ka šis ceļš netika ierakstīts kā apgrūtinājums

2006.gada zemes plānā.

Civillikuma 1135.panta izpratnē servitūta tiesības nodibināšanas pamatojums ir vajadzība nodrošināt valdošo īpašumu ar labumu, kas nepieciešams

valdošā īpašuma funkcionēšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1130.pantu, servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai

personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.

Saskaņā ar Civillikuma 1156. pantu ar ceļa servitūtu var piešķirt tiesību: 1) uz kājceļu, 2) uz lopu ceļu, un 3) uz braucamo ceļu.

Saskaņā ar Civillikuma 1159.pantu, ceļa servitūtam pakļauta katra kalpojošā zemes gabala daļa. Tomēr šā servitūta izlietotājam, ja nav bijis

norunāts pretējais, jāaprobežojas ar vienu noteiktu ceļu, kuru viņš gan pats drīkst izvēlēties, bet pēc iespējas saudzīgi.

Civillikuma 1139.panta komentārā ir norādīts, ka servitūta izlietotājam sava tiesība jāizmanto tā, lai īpašnieka (kalpojošā nekustamā īpašuma

īpašnieka) tiesības uz savu lietu, it sevišķi lietošanas tiesība, tiktu ierobežota tikai tiktāl, ciktāl šāds ierobežojums ir absolūti nepieciešams (G.Višņakova,

KBalodis, Civillikuma komentāri, Rīga, 1998.gads, 70. lpp.). Servitūts nav nodibināms valdošā nekustamā īpašnieka ērtības labad (Civillikuma komentāri

67. lpp.).

Kā izriet no Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2006.gada tiesu prakses apkopojuma „ Par tiesu praksi lietās, kas izriet no servitūtu tiesībām”

secinājumu 16.punkta, servitūts dod labumu valdošajam nekustamajam īpašumam un tā izlietotājam (Civillikuma 1135.pants). Jēdzieni „labums servitūta

izlietotājam” un „taisnprātība, saudzot kalpojošo nekustamo īpašumu” vērtējami objektīvi, nesaistot tos ar subjektīvām personu interesēm.

Kā izriet no Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2006.gada tiesu prakses apkopojuma „ Par tiesu praksi lietās, kas izriet no servitūtu tiesībām”

secinājumu 20.punkta, tad braucamā ceļa servitūtu var nodibināt uz vēl neesošu ceļu (Civillikuma 1233.pants), kas jāiekārto servitūta izlietotājam

(Civillikuma 1156.panta komentārs – G.Višņakova, K.Balodis, Civillikuma komentāri, Rīga, 1998.gads, 86. lpp.).

Kā ir nodibināts lietas izskatīšanas gaitā, tad 2008.gada 13.marta, 2016.gada 18.marta, 2016.gada 14.jūlija servitūta ceļa līgumi ir spēkā, nav

atcelti, un tie ir abpusēja, apzināta vienošanās, kas pauž abu pušu brīvu gribu un kas noformēta rakstveidā saskaņā ar Civillikuma 1483.panta 3.punkta

prasību.

Servitūts nodibināms, ja tā ir nepieciešamība valdošā īpašuma labumam (Civillikuma 1135.pants), bet ne lai radītu zināmas ērtības vai labierīcības

valdošā nekustamā īpašuma īpašniekam.

Saskaņā ar Civillikuma 1159.pantu servitūta izlietotājam, ja nav bijis norunāts pretējais, jāaprobežojas ar vienu noteiktu ceļu, kuru viņš gan pats

drīkst izvēlēties, bet pēc iespējas saudzīgi.

Ņemot vērā, ka piekļūšanai prasītājas zemes gabalam ar 2008.gada 13.marta, 2016.gada 18.marta, 2016.gada 14.jūlija servitūta ceļa līgumiem ir

nodibināti ceļa servitūti, un prasītājai jāaprobežojas ar vienu noteiktu ceļu, bet viņa lūdz nodibināt viņai vēl vienu ceļa servitūtu ar tiesas spriedumu, tiesa

uzskata, ka šāds /pers. B/ prasījums ir noraidāms, jo konkrētajā situācijā servitūts nav nodibināms valdošā nekustamā īpašuma īpašnieka ērtības labad.

Civilprocesa likuma 33.panta trešā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir: 1) izdevumi par advokāta palīdzību; 2) izdevumi sakarā ar

ierašanos uz tiesas sēdēm.

Lietā esošie 2019.gada 18.janvāra rēķins Nr.2019-5, 2019.gada 23.janvāra maksājuma uzdevums Nr.713 apliecina, ka atbildētāja veikusi

samaksu zvērinātai advokātei Valsts amatpersona par juridiskās palīdzības sniegšanu civillietā 450 EUR apmērā.

Lietā esošais 2019.gada 7.marta rēķins Nr.2019-9 apliecina, ka atbildētāja veikusi samaksu zvērinātai advokātei Valsts amatpersona par

juridiskās palīdzības sniegšanu civillietā 465 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām nav mantiska rakstura,— to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa paredz, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam.

Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa paredz, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Ņemot vērā, ka lieta izskatīta tikai pirmās instances tiesā, maksimālā atlīdzināmā ar lietas vešanu saistīto izdevumu summa advokāta palīdzības

samaksai ir 2850 EUR, 50% ir 1425 EUR. Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi

advokāta palīdzības samaksai ir 915 EUR apmērā.

Lietā esošie 2019.gada 5.februāra čeks Nr.2260257 apliecina, ka ceļa izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē 2019.gad 6.februārī bija 45,77

eiro, 2019.gada 25.marta čeks Nr.2221612 apliecina, ka ceļa izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē 2019.gada 25.martā bija 34,05 eiro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta nosacījumiem no prasītājas par labu atbildētājai ir piedzenami kopā tiesāšanas izdevumi 994,82 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu, no prasītājas valsts labā ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,45 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.,15.,41.,42.,97.,190.,195., 204.1pantu, tiesa,-

nosprieda

noraidīt pilnīgi /pers. B/ prasību pret /pers. C/ par vēsturiskā ceļa servitūta 125 metru garumā 4 m platumā nodibināšanu par labu /pers. B/

nekustamajam īpašumam ,,/nosaukums A/”, ar kadastra Nr./numurs A/, kas sākas no valsts ceļa V703 un stiepjas līdz /pers. B/ īpašumam ,,/nosaukums

A/” un to iekļaušanu ceļu nekustamā īpašuma zemes lietošanas tiesību apgrūtinājumos, reģistrējot ceļa servitūtu zemesgrāmatā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesāšanas izdevumus 994,82 EUR (deviņi

simti deviņdesmit četri eiro 82 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,45 EUR (deviņi eiro 45 centi), ieskaitot

kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi:

21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, civillietā Nr.C12193218, C-0352, 2019.

Noteikt termiņu sprieduma daļā par naudas summu piedziņu labprātīgai izpildei – desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.

Daugavpils tiesas tiesnese: I.Beitāne