Supreme Court quashes lower court ruling denying severance pay due to alleged harm to company interests.

NORAKSTS

Lieta Nr.C32267011

SKC – 2053/2013

SPRIEDUMS

Rīgā 2013.gada 23.oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā:

senatore referente A.Vītola

senators A.Laviņš

senators V.Maksimovs

izskatīja rakstveida procesā /pers. A/ pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Uģa Grūbes kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 18.marta spriedumu /pers. A/ prasībā pret AS „/nosaukums/” ar trešo personu Ekonomikas

ministriju par atlaišanas pabalsta piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Saskaņā ar 2008.gada 9.novembrī noslēgto darba līgumu Nr.D8205.110-08 /pers. A/ uz laiku līdz 2011.gada 9.novembrim (t.i.,

uz trīs gadiem) pieņemts darbā AS „/nosaukums/” valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja amatā (līguma 1.1. un 7.1.punkts),

paredzot vienotu atlīdzību Ls 6000 mēnesī (3.1.punkts). Līguma 6.4.punktā līdzēji vienojušies, ka gadījumā, ja sabiedrība uzteic šo

līgumu pirms termiņa beigām, tai ir pienākums izmaksāt valdes priekšsēdētājam atlaišanas pabalstu sešu mēnešu atlīdzību apmērā.

Savukārt 7.2.punktā paredzēts, ka līguma noteikumiem dodama priekšroka pret visiem citiem rakstveida darījumu noteikumiem starp

pusēm, kas ir pastāvējuši līdz šā līguma spēkā stāšanās brīdim, kā arī pret likuma normām, kurām nav imperatīvs (pavēlošs) raksturs.

[2] Ar AS „/nosaukums/” akcionāru sapulces 2010.gada 22.jūnija lēmumu /pers. A/ pirms termiņa beigām atsaukts no sabiedrības

valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata, norādot, ka viņš ir zaudējis sabiedrības akcionāru sapulces uzticību, kā arī

nepieciešams nodrošināt sabiedrības darba nepārtrauktību.

[3] /pers.A/ 2011.gada 22.februārī cēlis prasību tiesā pret AS „/nosaukums/” ar trešo personu Ekonomikas ministriju par atlaišanas

pabalsta Ls 36 000 piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka AS ,,/nosaukums/” akcionāru sapulces 2010.gada 22.jūnija lēmums, ar kuru /pers. A/ pirms termiņa

atsaukts no sabiedrības valdes priekšsēdētāja amata, pamatots ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām” 76.panta pirmās daļas 3.punktu un 95.pantu, par svarīgu iemeslu uzskatot Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja 2010.gada 18.jūnija vēstulē Nr.1/5643 ietverto paziņojumu par kriminālprocesa Nr.16870001410 uzsākšanu par

iespējamām pretlikumīgām darbībām un par to, ka minētā kriminālprocesa ietvaros par aizdomās turētām atzītas sabiedrības

amatpersonas, tostarp /pers. A/. Akcionāru sapulces lēmumā konstatēts, ka /pers.A./ tiesa piemērojusi drošības līdzekli -

apcietinājumu.

Tā kā darba līgumā nav noteikti gadījumi, kad atlaišanas pabalstu darba devēja varētu neizmaksāt, un nepastāv arī neviens no likuma

,,Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 94.panta ceturtajā daļā noteiktajiem atlaišanas pabalsta

neizmaksāšanas gadījumiem (pamatiem), prasītājam ir tiesības saņemt darba līguma 6.4.punktā pielīgto atlaišanas pabalstu.

Prasītājs AS „/nosaukums/” 2010.gada 5.novembrī nosūtījis priekšlikumu saprātīgā termiņā veikt viņam pienākošās naudas summas

samaksu, bet atbildētāja 2011.gada 17.janvārī noraidījusi iespēju atrisināt strīdu ārpustiesas kārtībā.

Ievērojot, ka /pers. A/ par atsaukšanu no valdes priekšsēdētāja amata pirms nolīgtā termiņa beigām atlaišanas pabalstu nav saņēmis,

prasības summu veido Ls 36 000 (atlaišanas pabalsts par 6 mēnešiem x Ls 6000 mēnesī).

Prasība pamatota ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 94.panta ceturto daļu un šā likuma

Pārejas noteikumu 44. un 45.punktu.

[4] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2012.gada 23.janvāra spriedumu prasība noraidīta.

[5] Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar

2012.gada 2.maija spriedumu prasību apmierinājusi daļēji, piedzenot no AS „/nosaukums/” par labu /pers. A/ atlaišanas pabalstu divu

mēnešalgu apmērā Ls 5640. Pārējā daļā prasība noraidīta.

[6] Ar Senāta 2012.gada 14.novembra spriedumu minētais apelācijas instances tiesas spriedums atcelts daļā, ar kuru prasība

apmierināta, nododot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai. Senāts norādījis, ka tiesa, pamatojot spriedumu, pretēji Civilprocesa likuma

193.panta piektajai daļai nav paskaidrojusi, kādēļ uz lietā nodibinātajiem apstākļiem nav attiecināms likuma ,,Par valsts un

pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 94.panta ceturtās daļas otrajā teikumā ietvertais regulējums. Minētā norma, kā

uzskata Senāts, satur imperatīva rakstura priekšrakstus, kas katrā ziņā jāņem vērā gadījumā, kad sabiedrības valdes loceklis tiek

atsaukts no amata pirms darba līgumā noteiktā termiņa beigām.

[7] Izskatījusi lietu no jauna, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2013.gada 18.marta spriedumu /pers. A/ prasību

noraidījusi.

[7.1] Tiesas kolēģija konstatējusi, ka likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 94.panta ceturtās daļas

pirmais teikums paredz tiesības saņemt atlaišanas pabalstu ne vairāk kā divu mēnešalgu apmērā, ja valdes loceklis atsaukts pirms

termiņa un ja ar viņu noslēgtajā darba līgumā paredzēts atlaišanas pabalsts, kā tas ir konkrētajā gadījumā. Tomēr minētās normas

otrajā teikumā precizēts, ka atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja valdes loceklis atsaukts rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu

neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, kā arī gadījumā, ja nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm. Savukārt šā likuma

95.pants noteic, ka valdes locekli var atsaukt akcionāru sapulce, ja tam ir svarīgs iemesls, par kādu jebkurā gadījumā uzskatāma

rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces

izteiktā neuzticība.

Izskatāmajā lietā akcionāri likumā ietverto ģenerālklauzulu „svarīgs iemesls” aizpildījuši ar saturu atbilstoši Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja 2010.gada 18.jūnija vēstulē Nr.1/5643 ietvertajai informācijai par kriminālprocesa ierosināšanu un apcietinājuma

piemērošanu prasītājam, ar kuru pamatots akcionāru sapulces 2010.gada 22.jūnija lēmums par neuzticības izteikšanu (lietas 33.lpp.).

Ekonomikas ministrija 2011.gada 6.janvāra vēstulē AS ,,/nosaukums/” norādījusi, ka prasītājs atsaukts no amata, jo ir zaudējis

akcionāru uzticību un piemērotā drošības līdzekļa dēļ nespēj pildīt uzticētos valdes locekļa pienākumus, līdz ar to pabalsts nav

jāizmaksā (lietas 27.-28.lpp.).

[7.2] Ņemot vērā, ka prasītājs kā AS „/nosaukums/” valdes priekšsēdētājs saskaņā ar darba līgumu vada un pārstāv uzņēmumu, ar

savu darbību nodrošina tā sekmīgu darbību un attīstību, un valdes priekšsēdētāja reputācija vistiešākajā veidā ietekmē arī pašas

kapitālsabiedrības reputāciju, turpretim ierosinātajā kriminālprocesā prasītājs atzīts par aizdomās turēto par darbībām, kas saistītas

ar tīšu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšanu, minētais ir vērtējams kā kaitējuma nodarīšana

sabiedrības interesēm. Neuzticības izteikšana valdes priekšsēdētājam no akcionāru puses pati par sevi loģiski izslēdz secinājumu

par to, ka valdes priekšsēdētājs rīkojies saskaņā ar sabiedrības interesēm.

[7.3] No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2011.gada 29.novembra paziņojuma AS „/nosaukums/” izriet, ka /pers.A./

2010.gada 17.jūnijā atzīts par aizdomās turēto un viņam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, 2010.gada 17.augustā

pieņemts lēmums apcietinājumu atcelt, ja līdz 2010.gada 17.septembrim tiks samaksāta drošības nauda, 2010.gada 18.augustā

drošības nauda iemaksāta un /pers. A/ atbrīvots no apcietinājuma. Savukārt 2010.gada 19.augustā pieņemts lēmums piemērot

drošības līdzekli – aizliegumu tuvoties noteiktām personām un vietām, aizliegumu izbraukt no valsts, aizliegumu /pers.A./ pirmstiesas

izmeklēšanas laikā strādāt valsts AS „/nosaukums/” struktūrvienībās (lietas 66.lpp.).

Ievērojot šos apstākļus, tiesas kolēģija atzinusi, ka atlaišanas pabalsta izmaksāšana prasītājam būtu pretēja Kapitālsabiedrību likuma

94.panta ceturtās daļas jēgai un mērķim (ratio legis), līdz ar to prasība tās uzturētajā daļā noraidāma.

[8] Kasācijas sūdzību par šo spriedumu iesniedzis /pers. A/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe, lūdzot spriedumu

atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Prasītāja pārstāvis norādījis, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

netiek pierādīta un atzīta likumā noteiktā kārtībā. Pretēji šim Satversmē, krimināltiesībās un kriminālprocesā nostiprinātajam

principam, apelācijas instances tiesa kā pierādījumu absolutizējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja paziņojumu par

kriminālprocesa uzsākšanu, a priori piedodot tam iepriekšnoteiktu spēku, kas saista AS „/nosaukums/”, Ekonomikas ministriju un

pašu tiesu, un secinot, ka minētais paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu jau nepārprotami nozīmē prasītāja vainu akciju

sabiedrības interesēm pretējā darbībā.

Tādējādi tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 3.panta pirmo daļu, 8., 92.pantu, 93.panta pirmo daļu, 95.panta pirmo un otro daļu,

97.panta pirmo daļu, 193.panta piekto daļu, nepareizi iztulkojusi likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām” 94.panta ceturto daļu un šā likuma 95.panta otrajā daļā ietverto jēdzienu „akcionāru sapulces izteiktā neuzticība”,

to automātiski pielīdzinot sabiedrības interesēm pretējai rīcībai, kas nozīmē kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm.

[9] Paskaidrojumos par kasācijas sūdzību AS „/nosaukums/” pilnvarotā pārstāve norādījusi argumentus, kuru dēļ lūgusi kasācijas

sūdzību kā nepamatotu noraidīt.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz personu, kura to pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti

kasācijas sūdzībā, kā to noteic Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Senāts atzīst, ka spriedums atceļams tālāk norādīto

apsvērumu dēļ.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 94.panta ceturtā daļa noteic, ka, ja sabiedrības

valdes loceklis tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un ja darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir

paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tad viņam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu ne vairāk kā

divu mēnešalgu apmērā. Atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja valdes loceklis atsaukts rupjas pilnvaru pārkāpšanas, pienākumu

neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, kā arī gadījumā, ja nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm.

Civillietu tiesas kolēģija, konstatēdama minētā likuma 94.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā norādītos apstākļus, proti, ka

sabiedrības valdes loceklis atsaukts no amata pirms termiņa beigām un ar viņu noslēgtajā darba līgumā ir paredzēts atlaišanas

pabalsts, atzinusi, ka formāli pastāv priekšnoteikums pabalsta izmaksai prasītājam divu mēnešalgu apmērā.

Tajā pašā laikā tiesa konstatējusi, ka 2010.gada 14.jūnijā ierosinātajā kriminālprocesā prasītājs atzīts par aizdomās turēto par

darbībām, kas saistītas ar tīšu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšanu, un akcionāru sapulce

sakarā ar ierosināto kriminālprocesu prasītājam izteikusi neuzticību. Tā kā kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja reputācija

ietekmē pašas kapitālsabiedrības reputāciju, tiesas kolēģija atzinusi, ka pastāv likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām” 94.panta ceturtajā daļā norādītais gadījums „nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm".

Kaitējums ir tiesību aizsargātu mantisku un nemantisku labumu samazinājums tiesību pārkāpuma gadījumā. Vārds „kaitējums”

ir attiecināms uz paveiktu darbību, rezultātu, sekām (sal. K.Torgāns, Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006, 179.-180.lpp.).

Tas nozīmē, ka, lai atzītu kaitējuma nodarīšanu sabiedrībai, nepieciešams konstatēt tiesību aizskārēja vainojamu

neattaisnojamu darbību un šīs darbības rezultātā sabiedrībai radušās konkrētās nelabvēlīgās sekas (sabiedrības nemantisko tiesību

vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu vai arī mantisku zaudējumu).

Tiesa pati nav nodibinājusi, ka /pers. A/ veicis konkrētas prettiesiskas darbības, kā rezultātā sabiedrībai radušās kādas

nelabvēlīgas sekas, bet atsaukusies uz kriminālprocesu, kas ierosināts par AS „/nosaukums/” amatpersonu iespējamām

pretlikumīgām darbībām, un kurā prasītājs atzīts par aizdomās turēto. /pers. C/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā likumā noteiktā

kārtībā nav pierādīta.

Nav šaubu, ka kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja rīcība var ietekmēt kapitālsabiedrības reputāciju. Tomēr, lai atzītu,

ka uzņēmuma vadītāja neattaisnojamā rīcība negatīvi ietekmējusi kapitālsabiedrības reputāciju, nepieciešams konstatēt konkrētus šo

faktu pamatojošus apstākļus, kas nodibināmi ar pierādījumiem lietā, kā to paredz Civilprocesa likuma 8.panta pirmā daļa un

190.panta otrās daļas pirmais teikums.

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām” 94.panta ceturtās daļas normu (atlaišanas pabalstu nemaksā gadījumā, ja sabiedrības interesēm nodarīts

kaitējums) piemērojusi bez pietiekama pamata, tāpēc spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai.

Atceļot spriedumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu prasītājam atmaksājama drošības nauda Ls 200.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Senāts

nosprieda

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 18.marta spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas

instances tiesā.

Atmaksāt /pers.A/ drošības naudu Ls 200 (divi simti latu).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore (paraksts) A.Vītola

Senators (paraksts) A.Laviņš

Senators (paraksts) V.Maksimovs

NORAKSTS PAREIZS

Senatore A.Vītola

Rīgā 2013.gada 23.oktobrī