Court convicts defendant of administrative offense for violating police control curfew by absence.

Lieta Nr. 112043717

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī, 2017.gada 18.oktobrī

Daugavpils tiesa,

tiesnesis K.Rinčs,

tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvesvieta /adrese A/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,

k o n s t a t ē j a :

/pers. A/ ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 22.septembra lēmumu galīgais sods noteikts brīvības atņemšana, kā papildsods viņam

noteikta policijas kontrole uz trijiem gadiem.

/pers. A/ 2017.gada 12.septembrī plkst. 00.35 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, tādā veidā ļaunprātīgi pārkāpa policijas kontroles noteikumus.

2017.gada 12.septembrī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļā sastādīts

administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr. 135395, kurā norādīts, ka /pers. A/ ir pārkāpis policijas kontroles ierobežojumus, līdz ar ko ir izdarījis

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 177.pants nosaka, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas

kontrole, uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

/pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka atradās savā dzīvesvietā, bet nedzirdēja zvani pie durvīm, jo atradās vannas istabā, tāpat nedzirdēja telefona

zvanu. Savu rīcību vērtē kā bezatbildību pret uzliktajiem pienākumiem.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās.

Tiesa, izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus secina, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietas

materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24.punkts nosaka, ka papildsodu — policijas kontrole — turpina izciest personas,

kurām tas piespriests; šī punkta noteikumu 4.apakšpunkts nosaka, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada

30.jūnija noteikumus Nr.479 „Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”. Minēto noteikumu 18. punkts nosaka, ka

kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā –, ir pienākums novērst

iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles

ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par

kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

/pers. A/ notiesāts ar brīvības atņemšanu, kā papildsods viņam noteikta policijas kontrole uz diviem gadiem (lietas 9-17.lapa).

2016.gada 19.jūlija lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu norādīts, ka /pers. A/ noteikts ierobežojums aizliegts atstāt dzīves

vietu telts ielā 3-23, Daugavpilī, laikā no plkst. 23.00 līdz 06.00. /pers. A/ ar savu parakstu apstiprināja, ka ar lēmumu ir iepazinies, policijas kontroles

izpildes kārtība viņam ir izskaidrota (lietas 19.-20.lapa).

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Rietumu nodaļas inspektora pārbaudes aktā un ziņojumā

norādīts, ka /pers. A/ 2017.gada 12.septembrī pārbaudes laikā plkst. 00.35 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/ (lietas 21.,22. lapa).

Līdz ar to tiesa secina, ka /pers. A/ ar savu rīcību ir tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumu nosacījumu – aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no

plkst. 22.00 līdz 06.00., tādēļ ir pamats /pers. A/ saukt pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177.panta un piemērot viņam administratīvo

sodu.

/pers. A/ paskaidrojumos norādītie apstākļi ir vērtējami kā bezdarbība, kas liedza policijas darbiniekiem pārliecināties par viņa atrašanos

dzīvesvietā un neattaisno viņa rīcību.

Uzliekot sodu, tiesa, saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, ņem vērā, ka /pers. A/ ar savu rīcību ir izdarījis tīšu administratīvo pārkāpumu, ka

apdraud noteikto pārvaldes kārtību. /pers. A/ ir ienākumi, viņš ir administratīvi sodīts. /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi lietā nav konstatēti. Atbildību

pastiprinošs apstāklis – gada laikā tiek atkārtoti izdarīts tāds pats pārkāpums. Ievērojot minēto administratīvā soda mērķa panākšanai, tiesa uzskata, ka

/pers. A/ ir nosakāms administratīvais sods – naudas sods. Ievērojot personas atbildību ietekmējošos apstākļus, soda apmērs nav nosakāms tuvāk panta

sankcijā paredzētajai minimālajai robežai.

Vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 26., 177., 289.13, 289.16, 289.18 panta, tiesa

no s pri e da

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 177.pantā un noteikt viņam administratīvo sodu – naudas sodu 20 (divdesmit) euro.

Naudas sods jāsamaksā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Kvīts par soda naudas samaksu iesniedzama Daugavpils tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības tiesas kancelejā (2017.gada 18.oktobra),

iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnesis K.Rinčs