Court convicts driver of driving without license and imposes 14 days detention and fine.

NORAKSTS

Lieta Nr. 115022214/14

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2014.gada 2.oktobrī

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,

atklātā tiesas sēdē 2014.gada 22.septembrī, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods: /personas kods/,

deklarēta dzīvesvieta: /adrese A/, Dobeles novadā, faktiskā dzīvesvieta: /adrese B/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 149.4 panta septītās daļas 1.punkta,

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 19.septembrī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Kārtības policijas

biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas inspektora kapteiņa A.Tutiņa š.g. 18.septembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

Nr.PA879074 (turpmāk – Protokols) un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2014.gada 16.septembrī plkst.23:46

Jelgavā pa Dobeles ielas /numurs/. nama pagalmu virzienā uz Dobeles ielas pusi /pers. A/ (turpmāk – Persona) vadīja transportlīdzekli BMW 524, valsts

numurs /TL numurs/ (turpmāk tekstā – BMW 524), atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras nav iegūtas noteiktajā kārtībā.

Protokolā norādīts, ka Persona ar savu rīcību izdarījusi Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā minēto administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Protokolā Persona ar parakstu apliecinājusi, ka ir iepazinusies ar protokola saturu, Personai izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie

administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmusi protokola eksemplāru, kurā norādīts administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanas laiks un vieta. Iebildumus pret Protokola saturu nav izteikusi.

2014.gada 17.septembra rakstveida paskaidrojumā Persona paskaidroja, ka 2014.gada 16.septembrī ap plkst.17:00 bija atbraukusi ciemos pie

/pers. B/ uz Jelgavu, Uzvaras ielu /numurs/, ar automašīnu BMW 524, kuru vadīja viņam nepazīstams vīrietis. Automašīna palika Uzvaras ielas /numurs/

pagalmā, tās vadītājs devās prom. Pēc viesošanās nogāja lejā pie BMW 524 un gribēja iedarbināt šo automašīnu. Automašīnā neviena cilvēka nebija.

Automašīnai bija nosēdies akumulators, tāpēc mēģināja nostumt malā, lai tā netraucētu izbraukt. Sāka stumt un automašīna, ripojot uz priekšu, uzbrauca

koka lūkai, kā rezultātā priekšējais labais ritenis ielūza. Redzēja, ka ar šo automašīnu tālāk nevar braukt, tāpēc aizslēdza to, ar kājām devās uz mājām,

bet /pers. B/ aizgāja uz savu dzīvesvietu. BMW 524 nav vadījis, jo nav vadītāja apliecības un tiesības vadīt transportlīdzekli.

Persona uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja un lūgumus par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu neizteica.

Tiesnese secina, ka tādējādi Persona nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un lieta izskatāma bez Personas

klātbūtnes.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 149. 4 panta

septītās daļas 1.punktā paredzētu administratīvo pārkāpumu, t.i., Persona atkārtoti gada laikā ir vadījusi transportlīdzekli, ja nav transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas).

Atbilstoši Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktam par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas

tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no

piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām nepieciešams konstatēt:

- vai konkrētai personai nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas

vai ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros);

- vai konkrētā persona ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;

- vai konkrētā persona ir uzskatāma par transportlīdzekļa vadītāju.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli vai apmāca vadīt

transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli,

attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 26.pantam, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu

transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa

vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju

valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktu un MK 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes

noteikumi” 39.4.apakšpunktu, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības,

eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi,

procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Tiesnese administratīvajā lietā konstatē sekojošus pierādījumus un lietas faktiskos apstākļus:

1) ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2014.gada 16.septembrī plkst.23:46 Jelgavā pa Dobeles ielas /numurs/.nama pagalmu

virzienā uz Dobeles ielas pusi Persona vadīja automašīnu BMW 524 atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras nav iegūtas

noteiktajā kārtībā;

2) savā rakstveida paskaidrojumā (lietas lapa 7) /pers. B/ paskaidroja, ka 2014.gada 16.septembrī atradās savā dzīves vietā, kur svinēja

dzimšanas dienu. Ciemos bija ieradusies Persona ar draudzeni /pers. C/. Ap plkst.23:45 trijatā nogāja pie BMW 524 un nolēma to pastumt malā, lai

netraucētu kaimiņiem. Pie BMW 524 stūres neviens cilvēks nesēdēja. Stumjot uz priekšu, BMW priekšējais labais ritenis ielūza kokā akā un automašīna

tālāk nestūmās. Pēc tam piebrauca Pašvaldības policija un jautāja, kas ir braucis ar automašīnu. Kad policija darbinieki aizbrauca prom, devās prom uz

savu dzīvesvietu. Nevar pateikt, kurš pa dienu bija atbraucis pie viņa ar BMW 524.

3) savā rakstveida paskaidrojumā (lietas lapa 8) /pers. D/ paskaidroja, ka 2014.gada 21.augustā iegādājās BMW 524. Pašai vadītājas tiesību

nav. 2014.gada 16.septembrī BMW 524 nodeva pabraukāties Personai, ar kuru ir paziņas. Sīkāk neko pateikt nevar;

4) lietas materiāliem pievienotajā Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk tekstā- JPPP) Patruļpolicijas jaunākā inspektora E.Kalniņa

rakstveida paskaidrojumā un dienesta ziņojumā (lietas lapas 9-10), kā arī JPPP Patruļpolicijas vecākā inspektora I.Grēna ziņojumā (lietas lapa 11)

norādīti analogi lietas faktiskie apstākļi, no kuriem izriet, ka 2014.gada 16.septembrī, plkst.22:53 no JPPP operatīvas vadības nodaļas saņēma izsaukumu

uz adresi /adrese. C/, kur vīrieši sit sievieti. Ierodoties augstāk minētajā adresē plkst.22:57 JPPP inspektori I.Grēns, /Valsts amatpersona. D/, E.Kalniņš

redzēja, kā divi vīrieši metās bēgt un pie daudzdzīvokļu mājas pagalma uz iebraucamā ceļa gulēja sieviete. /Valsts amatpersona. B/ ar /Valsts

amatpersona. D/ skrēja pakaļ abiem vīriešiem, kurus veiksmīgi aizturēja, un nogādāja atpakaļ notikuma vietā. Sakarā ar to, ka vīrieši agresīvi uzvedās,

nesakarīgi runāja – abi vīrieši tika ievietoti automašīnas aizturēto nodalījumā, lai noskaidrotu vīriešu personības. Uz notikuma vietu tika izsaukta

Neatliekamā Medicīniskā Palīdzība, jo sieviete bija alkohola reibuma stāvoklī un viņai bija redzami miesas bojājumi, tika noskaidrota sievietes personība

– /pers. C/. Sieviete paskaidroja, ka zaudējusi samaņu, jo sievieti piekāvis vīrs un izgrūdis no automašīnas. Tika noskaidrotas vīriešu personības- /pers.

A/ un /pers. B/. Persona bija alkohola reibuma stāvoklī un paskaidroja, ka ir /pers. C/ vīrs un nav sitis sievu. /pers. B/ arī bija alkohola reibuma stāvoklī,

varēja paskaidrot tikai to, bija kopā ar Personu un /pers. C/. Pēc personu datu pārbaudes abi vīrieši tika aizraidīti no notikuma vietas, un devās līdz

daudzdzīvokļu nama pagalmam (/adrese. D/) un tur arī stāvēja- tālāk nedevās. Tāpēc tika izlemts, ka policijas darbinieks /Valsts amatpersona. B/ vīriešus

novēros no tuvākā skvēra, kas atrodas /adrese. E/, aiz Jelgavas kultūras nama. /Valsts amatpersona. B/ ziņoja pa rāciju, ka iereibusī Persona iesēdās

automašīnā BMW 524, kura atradās /adrese. F/ daudzdzīvokļu namu iekšpagalmā iedarbināja to un veica kustību. Policijas darbinieki /Valsts

amatpersona. B/, /Valsts amatpersona. C/ un /Valsts amatpersona. D/ nekavējoties ieradās notikumu vietā un konstatēja, ka automašīna iebraukusi

iekšpagalmā esošajā akā, kura ir apklāta ar dēļiem un automašīnas priekšējais, labais ritenis ir ielūzis tajā, kā rezultātā BMW 524 nevarēja veikt tālāko

kustību. Notikumu vietā ieradās Ceļu policija. Pie BMW 524 atradās Persona un /pers. B/, kuri paskaidroja, ka ar BMW 524 nav braukuši. No JPPP

Operatīvās vadības nodaļas tika saņemta informācija, ka notikušo redzējis blakus esošais daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs, kurš vēlāk policijas

darbiniekam /Valsts amatpersona. C/ mutiski sniedza informāciju, ka ir redzējis, kā Persona iesēdās BMW 524 un iebrauca pagalmā esošajā akā, bet

nevēlējās doties līdzi policijas darbiniekiem uz mājas pagalmu un vizuāli sevi parādīt pārkāpējiem. Kamēr policijas inspektors /Valsts amatpersona. C/

aptaujāja mājas iedzīvotāju, /pers. B/ pagalmā sāka mēģināt konfliktēt ar garāmgājējiem un policijas darbinieki /Valsts amatpersona. B/ un /Valsts

amatpersona. D/ veica pārrunas ar /pers. B/ konflikta novēršanai, kad konstatēja, ka Persona no skvēra puses jau skrien Jelgavas kultūras nama virzienā.

Policijas darbinieki /Valsts amatpersona. B/ un /Valsts amatpersona. D/ skriešus metās viņam pakaļ, bet uz vairākkārtējām, likumīgajām prasībām

„Stāvēt! Policija! Nemukt!”, Persona nereaģēja un turpināja skriet tālāk, iesēdās Krišjāņa Barona ielā esošajā taksometrā un aizbrauca. Atgriežoties

notikuma vietā konstatēja, ka arī /pers. B/ ir patvaļīgi pametis notikuma vietu. Apskatot BMW 524 salonu no ārpuses, konstatēja, ka salonā atrodas

melna sieviešu rokas somiņa un arī citas mantas. BMW 524 ar evakuatoru tika nogādāta Valsts policijā.

5) Tiesnese konstatē, ka 2014.gada 18.septembrī Personai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA879073 (lietas lapa 21) par

Latvijas APK 149. 4 panta ceturtajā un četrpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem, kurā Persona pašrocīgi ir izdarījusi ierakstu, ka šī protokola

saturam nepiekrīt;

6) Transportlīdzeklis BMW 524 lietā nav izņemts;

7) No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) informācijas sistēmas izdrukas (lietas lapas 17-18), zināms, ka Personai ir

piemērots vadīšanas tiesību liegums saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30. panta otrās daļas 3. punktu, ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda

uzlikšanas dienas. Lietā nav ziņu, ka Persona ieguvusi transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

8) No IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem (lietas lapa 14) par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka Persona

vairākkārt administratīvi sodīta par pārkāpumiem ceļu satiksmē, tajā skaitā 2014.gada 10.septembrī saukta pie atbildības pēc Latvijas APK 149. 4 panta

septītās daļas 1.punkta.

Senāta Administratīvo lietu departaments vairākkārtīgi atzinis, ka vērtējot Latvijas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes

izmantojama Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta judikatūra, kas saistīta ar personu saukšanu pie kriminālatbildības (skat. Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 23. oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-501/2006 7. punktu, Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2006. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. SKA-61/2007 7. punktu).

Tādējādi tiesnese vērtējot „atkārtotības” jēdziena saturu secina, ka par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvi sodāmu pārkāpumu atzīstams

pārkāpums, kad persona tādu pašu administratīvo pārkāpumu gada laikā izdarījusi ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē, pārkāpējam zinot,

tas likumā noteiktajā kārtībā fiksēts. (Krastiņš. U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 1.Vispārīgā daļa.

2007, 98. lpp.).

No minētā tiesnese secina, ka pārkāpumu Persona ir izdarījusi atkārtoti gada laikā.

Vērtējot policijas darbinieku dienesta ziņojumus, tiesnese konstatē, ka tie ir detalizēti, loģiski, secīgi, savstarpēji saskanīgi un bez pretrunām ar

lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem. Nav saskatāmi citi iemesli, kādēļ policijas darbinieki būtu izvēlējušies sastādīt protokolu par administratīvo

pārkāpumu tieši Personai. Konkrētajā gadījumā policijas darbinieki ir rīkojušies atbilstoši situācijai. Tādi apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas

darbinieku objektivitāti, vai arī norādītu uz ieinteresētību sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu tieši Personai, nav konstatēti. Uz policijas

inspektoru objektivitāti norāda arī tas, ka Persona ar policijas darbiniekiem savstarpēji nav pazīstami un tādejādi Persona ir tikai viens no daudziem ceļu

satiksmes dalībniekiem, ar kuriem policijas darbiniekiem jāsastopas, pildot savus dienesta pienākumus. Tiesnesei nav pamata uzskatīt, ka policijas

darbinieki nepamatoti vainojuši Personu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tādejādi riskējot pieļaut likuma pārkāpumu. Līdz ar to tiesnese atzīst, ka

nav pamata neticēt policijas darbinieku ziņojumos un liecībās norādītajai informācijai par administratīvās lietas faktiskajiem apstākļiem, un piešķir tām ļoti

augstu ticamību.

Vērtējot /pers. B/ paskaidrojumu, tiesnese atzīst, ka tajā minētais, ka Persona nevadīja BMW524, nerada pārliecību par lietas faktiskajiem

apstākļiem, un ir pretrunā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem – policijas darbinieku dienesta ziņojumiem. Ņemot vērā apstākli, ka /pers. B/ ir Personas

paziņa, ir pietiekošs pamats aizdomām par /pers. B/ iespējamu ieinteresētību liecināt par labu Personai.

Vērtējot Personas paskaidrojumu, tiesnese uzskata, ka tas daļā par transportlīdzekļa vadīšanas faktu neatspoguļo patiesas ziņas par faktiem un ir

pretrunā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un sniegts ar nolūku izvairīties no administratīvās atbildības, tādēļ Personas paskaidrojumam nav

piedodama ticamība.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese atzīst, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem

faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka viņš ir izdarījis ne tikai protokolā norādīto MK 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571

„Ceļu satiksmes noteikumi” 39.4.apakšpunkta pārkāpumu, bet arī Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu.

Tiesnese atzīst, ka ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem – Protokolu, policijas darbinieku dienesta ziņojumiem un paskaidrojumiem,

CSDD Informatīvās sistēmas datiem, IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un lietas materiāliem

kopumā ir pilnībā pierādīta Personas vaina Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ir

pierādīts fakts, ka Persona Protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām,

kuras noteiktajā kārtībā nav iegūtas.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

Persona saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punkta soda sankcijas

ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un personas mantisko stāvokli, proti, ir

vairākas reizes administratīvi sodīts par pārkāpumiem ceļu satiksmē, tai skaitā agrāk ir bijis sodīts par līdzīgu pārkāpumu izdarīšanu, sodi nav izpildīti. Līdz

ar to tiesnese secina, ka iepriekš piemērotie sodi nav nesuši audzinošo raksturu, Persona turpina ignorēt likuma normas un izdarīt jaunus līdzīgus

pārkāpumus. Persona algotu darbu nestrādā un nav ziņu par Personas ienākumiem, apgādībā viens bērns. Atbildību mīkstinošos apstākļus tiesnese

nekonstatē.

Atbilstoši Latvijas APK 317. pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un

lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.

Saskaņā ar Latvijas APK 299. 1 panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30

dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Lūgumi par naudas soda vai administratīvā arests izpildes atlikšanu nav izteikti.

Tiesnese nekonstatē apstākļus saskaņā ar LAPK 31. pantu, kas liegtu administratīvā aresta piemērošanu vai pamatus administratīvā aresta

izpildes atlikšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktu, 213., 243., 270,. 272., 274.- 276., 285., 289.6-

289. ., 289.13 ., 289.16-289.18., 2991., 309. un 317.pantu, tiesnese

no s pri e da :

1. Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzēta administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 14 (četrpadsmit) diennaktīm, naudas sodu 570,00 EUR (piecsimt septiņdesmit euro)

apmērā.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 2.oktobrī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas 2014.gada 2.oktobra, lietas dalībniekam ir tiesības pārsūdzēt

Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā

pēc tā nodošanas pastā.

Naudas sods (euro 570 apmērā) jāsamaksā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi,

Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma dokumentā jāuzrāda pārkāpēja vārds, uzvārds, personas kods, lietas numurs (Nr. 115022214/14) un administratīvā

pārkāpuma protokola numurs (PA 879074).

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 19. kabinetā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe

NORAKSTS PAREIZS

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe

Jelgavā, 02.10.2014.