Court dismisses noise violation fine due to insufficient evidence and reasonable doubt regarding the recording time.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative fine against the complainant for disturbing the night peace, ordering the administrative commission's decision to be revoked. The complainant argued that the secret audio recording of the conversation was inadmissible and that the noise did not actually occur after 23:00, citing inconsistencies in the recording's timestamp. The court found that the prosecution failed to provide convincing proof of the violation, noting the recording's potential motive for intimidation and the lack of consistent timing data, thus applying the principle that reasonable doubts must be interpreted in favor of the accused.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punkts; 289. panta 12. punkts 2. daļa: Ja tiesā nav gūti pārliecinoši pierādījumi administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai, lieta ir izbeidzama un lēmums par sodu atceļams.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130072814
Lietas arhīva Nr. 1-0139-15/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 17. aprīlī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane,
sekretāre S.Jansone,
piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. B/ un iestādes pārstāvim /pers. C/
tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatījusi /pers. B/ sūdzību par Ādažu novada domes administratīvās komisijas 2014. gada 25.
septembra lēmumu NR. B68-16/26
konstatēja:
Ā dažu pašvaldības policijas vecākā inspektore E.Rūdolfa-Spēka 2014. gada 28. augustā sastādīja administratīvā pārkāpuma
protokolu EM NR. 803116 /pers. B/, personas kods /personas kods/, par to, ka 2014. gada 22. jūlijā pēc plkst. 23:00 Ādažu novada ,
“/Nosaukums N/”, ar balsi radīja trokšņošanu, kas traucēja naktsmieru kaimiņienei /pers. D/. Tādējādi ar savām darbībām /pers. B/ ir
pārkāpis Ādažu novada domes saistošo noteikumu Nr.20 2.7. pkt. nosacījumus.
Ar Ādažu novada domes administratīvās komisijas 20-14. gada 25. septembra lēmumu, par Ādažu novada domes saistošo
noteikumu Nr.20 2.7. pkt. pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu EUR 25 apmērā.
A pstrīdētajā lēmumā norādīts, ka /pers. B/ vaina pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, pašvaldības policijas
inspektoru ziņojumiem, iesniedzējas iesniegumu un paskaidrojumu un lietas materiāliem to kopumā.
/pers. B/ sūdzībā par apstrīdēto lēmumu norādījis, ka viņam ar /pers. D/ mājas “/Nosaukums N/” pieder kopīpašumā, pastāv
strīds par kopīpašuma sadali un šajā sakarībā notiek tiesvedība. Lietā nav pierādīta /pers. B/ trokšņošana pēc plkst. 23:00, kas traucējis
/pers. D/ mieru, izņemot /pers. D/ apgalvojumus. /pers. D/ slepeni veikto sūdzības iesniedzēja un viņa sievas sarunu ierakstu nevar
izmantot kā pierādījumu lietā, jo nav iegūts likumā noteiktā kārtībā, pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības. No
sarunu ieraksta nevar secināt, ka tas ierakstīts 22.07.2014. Lūdz tiesu atcelt Ādažu novada administratīvās komisijas lēmumu Nr. B68-
16/27 un izbeigt administratīvo lietu.
Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē, sūdzību uzturēja lūdza to apmierināt, noliedza, ka pēc pulksten 23:00 skaļi runājis, kas traucējis
/pers. D/ nakts mieru.
Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina, lūdza to noraidīt.
Uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst par pamatotu
Ādažu novada domes administratīvās komisijas 2014. gada 25. septembra lēmumu NR. B68-16/27 atcelt un administratīvā pārkāpuma
lietu izbeigt.
No apstrīdētā lēmuma izriet, ka /pers. B/ vaina par izdarīto pārkāpumu pierādīta ar pārkāpuma protokolu, pašvaldības policijas
inspektoru ziņojumiem, iesniedzējas iesniegumu, paskaidrojumu un lietas materiāliem kopumā.
Kā izriet no administratīvā pārkāpuma protokola EM Nr. 803116, tas pašvaldības policijā sastādīts 2014. gada 28. augustā, pēc
tam, kad /pers. D/ 2014. gada 13. augustā vērsusies ar iesniegumu par /pers. B/ trokšņošanu.
No /pers. D/ iesnieguma Ādažu novada domei, kas tālāk pārsūtīts Ādažu pašvaldības policijai, redzams, ka /pers. D/ vēršas ar
sūdzībām par /pers. B/ iespējamo necienīgu, godu un cieņu aizkarošu rīcību pret /pers. D/. Savukārt attiecībā par 2014. gada 22. jūlijā
iespējamo trokšņošanu pēc plkst. 23:00 /pers. D/ norādījusi, ka plkst. 23:00 /pers. B/ ir izslēdzis mūziku, jo mūziku var klausīties līdz
plkst. 23:00, savukārt, pēc plkst. 23:00 /pers. D/ ieskatā, sākas viņas psiholoģiska pazemošana, no kā traucēts viņas nakts.
Izvērtējusi /pers. D/ iesniegumu, uz kura pamata sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, tiesa secina, ka /pers. D/
nenorāda uz apstākļiem, kas liecina par /pers. B/ trokšņošanu, un, ka ar /pers. B/ balsi 22.07.2014. pēc plkst. 23:00. tiek traucēts /pers.
D/ nakts miers. /pers. D/ /pers. B/ sarunu ar dzīvesbiedri ir ierakstījusi un lūgusi ierakstu noklausīties.
Pretēji Ādažu administratīvās komisijas lēmumā norādītajam, lietas materiāliem nav pievienoti pašvaldības policijas inspektoru
ziņojumi, turklāt, tiesas ieskatā šādi ziņojumi par pārkāpuma faktu lietā nav iespējami, jo lietā nav strīda par to, ka /pers. D/ 2014. gada
22. jūlijā nav izsaukusi pašvaldības policiju.
Izvērtējot iesniegumu sastādīšanas laiku, tiesa secina, ka /pers. D/ 2014. gada 2. jūnija un 2014. gada 9. jūlija iesniegums Ādažu
novada pašvaldības policijai, nav attiecināmi uz administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto 22.07.2014. pārkāpumu, jo pārkāpuma
datums uz iesniegumu sagatavošanas laiku 02.06.2014. un 09.07.2014. nav iestājies.
No lietas materiāliem pievienotā 2014. gada 8. augusta /pers. D/ iesnieguma Valsts Datu inspekcijai, redzams, ka /pers. D/
norāda, ka plkst. 22:20 tiek izslēgta mūzika un pielikusi pie loga diktofonu, jo bijusi pārliecināta, ka tiks emocionāli pazemota.
No lietas materiāliem pievienotā /pers. B/ un /pers. G/ 2014. gada 30. augsta iesnieguma Ādažu novada pašvaldībai izriet, ka
2014. gada 22. jūlijā vakarā, neprecizējot laiku cikos, /pers. B/ un /pers. G/ gatavojuši vakariņas un norāda uz /pers. D/ nelikumīgi
veiktu sarunu noklausīšanos.
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Saskaņā ar LAPK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās
personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem,
rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem;
lietiskie pierādījumi. Atbilstoši Latvijas APK 243.panta ceturtajai daļai ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts
pretējais, bez papildus procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma
konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
Lietā nav gūti pierādījumi apstāklim, ka ziņas, kas fiksētas administratīvā pārkāpuma protokolā ir fiksējusi amatpersona
pārkāpuma konstatēšanas brīdi, jo atbilstoši lietas materiāliem, administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, pamatojoties uz /pers. D/
2014. gada 13. augusta iesniegumu, kurš iesniegts trīs nedēļas pēc 22.07.2014. kas norādīts kā pārkāpuma laiks. /pers. D/ policiju nav
izsaukusi, par ko strīda lietā nav un ko apliecina arī /pers. D/ iesnieguma saturs. Līdz ar ko tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma
protokolā norādītais pats par sevi nepierāda pārkāpuma izdarīšanu un /pers. B/ vainu.
Izvērtējusi lietas materiālus un pierādījumus, tiesa secina, ka tie nepierāda administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto
pārkāpumu t.i. 2014. gada 22. jūlijā /pers. B/ ar balsti trokšņojis pēc plkst. 23.00, kas traucējis /pers. D/ nakts mieru. Tas apstāklis, ka
/pers. D/ diktofonu, pieliekot pie loga, noklausījusies /pers. B/ un viņa dzīvesbiedres sarunas, apliecina faktu, ka troksnis no /pers. B/
balss nav bijis tāda skaļuma, lai traucētu /pers. D/ nakts mieru, turklāt kā izriet no lietas materiāliem sarunu noklausīšanās mērķis bijis
saistīts ar pierādījumu fiksēšanu iespējamai emocionālai /pers. D/ pazemošanai, kā norādījusi /pers. D/ 2014. ada 8. augusta iesniegumā
Valsts Datu inspekcijai.
Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka /pers. D/ savos iesniegumos institūcijām nav konsekventa, norādot laiku, kad uzsākusi
sarunu ierakstu plkst.22:45 vai 22:20.ņemot vērā to, ka sarunu ilgums atšifrēts 38 minūtes, tiesai pastāv pamatotas šaubas par sarunu
fiksēšanas laiku, vai tas attiecas uz laiku 22.07.2014. pēc plkst. 23:00.
Izvērtējot pierādījumu lietā un lemjot jautājumu par /pers. B/ vainu, ņem vērā, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir
pielīdzināmas krimināllietām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē, uz ko norādījusi
Satversmes tiesa 2002. gada 20. jūnija spriedumā lietā Nr.2001-17-0106, līdz ar ko tiesa atzīst par pamatotu izskatāmajā piemērot
kriminālprocesā nostiprināto principu, kas ietverts Kriminālprocesa likuma 19. pantā, ka visas saprātīgas šaubas par vainu tulkojamas par
labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.
Tiesa par nepamatotiem atzīst /pers. B/ sūdzībā norādītos iebildumus, ka audioierakstu nav likumīga pamata izmantot lietā kā
pierādījumu, jo /pers. D/ pārkāpusi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. panta prasības, jo atbilstoši lietā iesniegtajam 2015.
gada 2. marta Datu valsts inspekcijas lēmumam DVI/2-1/2473, /pers. D/ veiktajai sarunu ierakstam bijis tiesisks pamats leģitīms mērķi
un Datu valsts inspekcija /pers. D/ rīcībā nav saskatījusi administratīvo pārkāpumu.
Atbilstoši Latvijas APK 243. panta otrajai daļai pierādīšanas pienākums tiesā ir uzlikts iestādei.
Izvērtējusi ietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka lietā nav gūti pārliecinoši pierādījumi administratīvā pārkāpuma protokolā
Nr.EM Nr.803116 norādītajam /pers. B/ Ādažu novada domes saistošo noteikumu Nr.20 2.7. pkt. pārkāpumam protokolā norādītajos
apstākļos.
Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Atbilstoši Latvijas
APK 239. panta 1.pkt. lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Ievērojot minēto, ka lietā nav gūti pārliecinoši pierādījumi /pers. B/ vainai pārkāpuma izdarīšanā, tiesa secina, ka Ādažu
administratīvās komisijas lēmums atceļams un lietvedība izbeidzama.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1.pkt., 289 12. panta otrās
daļas 2.pkt. tiesa
nosprieda:
Atcelt Ādažu novada domes Administratīvās komisijas 2014.gada 25. septembra lēmumu Nr.B68-16/27 un administratīvā
pārkāpuma lietu izbeigt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 17. aprīlī.
Tiesnese A.Feldmane