Court allows guilty plea settlement for money laundering and tax evasion charges with conditional sentence.

Lietas arhīva Nr. K75-0256-22

ECLI:LV:ELT:2022:0715.15840093718.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā /Datums A/

Ekonomisko lietu tiesa,

tiesnese Dagnija Muceniece,

piedaloties prokurorei /Persona F/, aizstāvjiem /Persona O/, /Persona N/, /Persona M/, /Persona L/, /Persona

K/, ar tulci /Persona J/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja vienošanās procesa kārtībā iesniegtu krimināllietu /Persona G/ apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, /Persona B/ un /Persona A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās

daļas, /Persona C/, /Persona D/ un /Persona E/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta

otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] Apsūdzētie /Persona G/, /Persona B/, /Persona A/, /Persona C/, /Persona D/ un /Persona E/ izdarīja

noziedzīgu nodarījumu turpmāk norādītajos apstākļos.

[1.1] /Persona G/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā

(likuma redakcijā, kas bija spēkā no /Datums G/) – legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus lielā apmērā –

turpmāk norādītajos apstākļos.

[1.1.1] /Persona D/, atbalstot /Persona B/ un /Persona A/ kopīgo noziedzīgo nodomu, laika posmā no

/Datums AV/ līdz /Datums EU/ noziedzīgā ceļā ieguva finanšu līdzekļus, atbalstot /Organizācija AJ/ (reģ.

Nr./Organizācija Q/), turpmāk tekstā – SIA, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tas ir, laika posmā no /Datums AV/

līdz /Datums EU/ /Persona D/ nodrošināja /Organizācija H/ (reģ. Nr./Organizācija T/) fiktīvu (reāli nenotikušu

darījumu) dokumentu sagatavošanu ar /Organizācija B/, lai radītu šķietamu darījumu izpildi un reālu saimniecisko

darbības veikšanu, un uz minēto dokumentu pamata /Organizācija H/ norēķina kontos no /Organizācija B/ saņēma

4 615 601,52 euro, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā – PVN) 968 046,29 euro apmērā,

tādējādi izdarīja Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[1.1.2] Kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotos apstākļos, bet ne vēlāk kā līdz /Datums EW/ pirmstiesas

izmeklēšanā nenoskaidrota persona vienojās ar /Persona G/, ka viņš pret samaksu nodrošinās /Organizācija H/

fiktīvus darījumu partnerus, lai nodrošinātu turpmāko finanšu plūsmu bez faktiskas saimniecisko darījumu

veikšanas. /Persona G/ apņēmās nodrošināt fiktīvo uzņēmumu reģistrēšanu uz personām, kuras faktiski

saimniecisko darbību neveiks, bet faktiski šos uzņēmumus kontrolēs /Persona G/, kā arī nodrošinās viltotu

dokumentu izgatavošanu par faktiski nenotikušiem saimnieciskiem darījumiem un šo darījumu deklarēšanu Valsts

ieņēmuma dienesta (turpmāk tekstā – VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Pildot vienošanos ar nenoskaidroto personu, /Persona G/:

1. /Datums CT/ par samaksu organizēja /Organizācija AG/ (reģ. Nr./Organizācija AI/) reģistrēšanu Uzņēmumu

reģistrā, par /Organizācija AG/ dalībnieku un vienīgo valdes locekli reģistrējot personu, kura neplānoja veikt

un neveica saimniecisko darbību uzņēmumā;

2. /Datums EV/ par samaksu organizēja /Organizācija AF/ (reģ. Nr./Organizācija AH/) reģistrēšanu Uzņēmumu

reģistrā, par /Organizācija AF/ dalībnieku un vienīgo valdes locekli reģistrējot personu, kura neplānoja veikt

un neveica saimniecisko darbību uzņēmumā.

Pēc /Organizācija AG/ un /Organizācija AF/ reģistrēšanas un norēķina kontu atvēršanas kredītiestādēs,

/Persona G/ paturēja sev uzņēmumu reģistrācijas dokumentus, zīmogus un uzņēmumu maksāšanas instrumentus –

piekļuves kodus pieslēgšanai pie /Organizācija AG/ un /Organizācija AF/ norēķina kontu attālinātās vadības

sistēmām, tādā veidā kļūstot par /Organizācija AG/ un /Organizācija AF/ faktisko vadītāju ar mērķi šos uzņēmumus

izmantot, lai uz fiktīvu (patiesībai neatbilstošu) rēķinu pamata /Organizācija H/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

rezultātā iegūtos līdzekļus 968 046,29 euro apmērā varētu pārskaitīt uz citu uzņēmumu norēķina kontiem, slēpjot

noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu izcelsmi.

Turpinot noziedzīgā nodoma realizāciju, /Persona G/ laika periodā no /Datums AV/ līdz /Datums EU/

nodrošināja /Organizācija AG/ un /Organizācija AF/ darījumu apliecinošo dokumentu ar /Organizācija H/ viltošanu,

apzināti norādot tajos nepatiesu informāciju par piegādātām precēm, ko nodeva /Persona D/, kā arī /Persona G/

nodrošināja /Organizācija AG/ un /Organizācija AF/ PVN deklarāciju iesniegšanu VID Elektroniskās deklarēšanas

sistēmā, norādot it kā notikušos darījumus ar /Organizācija H/, lai radītu šķietamu darījumu izpildi un reālu

saimniecisko darbības veikšanu.

Uz /Persona G/ iesniegto viltoto /Organizācija AG/ un /Organizācija AF/ darījumu apliecinošo dokumentu

pamata, /Persona D/ no /Organizācija B/ saņemto valstij maksājamo PVN daļu – noziedzīgi iegūtus līdzekļus ne

mazāk kā 968 046,29 euro apmērā, laika posmā no /Datums ET/ līdz /Datums ES/ pārskaitīja uz /Organizācija AC/

norēķina kontu, kā maksājuma mērķi norādot patiesībai neatbilstošus un neeksistējošus darījumus ar /Organizācija

AG/ un /Organizācija AF/, sajaucot naudas līdzekļus ar citu uzņēmumu naudas līdzekļiem.

[1.1.3] Turpmāk pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota persona /Organizācija AC/ norēķinu kontos

esošos no /Organizācija H/ saņemtos noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus sajauca ar no citiem uzņēmumiem

saņemtiem naudas līdzekļiem un pārskaitīja uz /Organizācija AE/ (reģ. Nr./Organizācija AD/) norēķina kontu ne

mazāk kā 1 319 395 euro apmērā, slēpjot izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā iegūto naudas līdzekļu

izcelsmi. Pēc kā pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota persona pirmstiesas izmeklēšanā precīzi

nenoskaidrotā veidā uz /Organizācija AC/ norēķina kontiem saņemtos naudas līdzekļus ne mazāk kā 36 400 euro

apmērā nodeva /Persona G/ rīcībā, ko /Persona G/ nolēma legalizēt, iegādājoties automašīnu /Transportlīdzeklis A/

uz citas personas vārda, slēpjot automašīnas iegādei nepieciešamo līdzekļu izcelsmi un automašīnas faktisko

piederību.

[1.1.4] Ne vēlāk kā līdz /Datums ER/ /Persona G/ noziedzīgā nodarījumā iesaistīja /Persona I/, kura nezināja

par /Persona G/ nodomu legalizēt noziedzīgas izcelsmes finanšu līdzekļus, dodot norādījumus iegādāties

automašīnu /Transportlīdzeklis A/, izmantojot /Persona G/ rīcībā esošos noziedzīgi iegūtos līdzekļus, kā arī

apzinoties, ka faktiski minētās automašīnas īpašnieks būs /Persona G/. Ne vēlāk kā līdz /Datums ER/ /Persona I/

kopā ar /Persona G/ vienojās ar /Organizācija AA/ par automašīnas /Transportlīdzeklis A/ iegādi par 75 900 euro.

/Persona I/ un /Persona G/ vienojās, ka automašīnas pirkuma maksu daļēji veiks /Persona G/, izmantojot viņa rīcībā

esošos noziedzīgi iegūtos līdzekļus, proti:

/Datums EQ/ /Persona I/ uz /Organizācija AA/ norēķina kontu /Organizācija AB/ pārskaitīja 39 500 euro, ko

/Persona I/ ieguva /Datums EP/ pārdodot /Persona G/ faktiskā īpašumā esošo automašīnu /Transportlīdzeklis B/.

/Datums EO/ /Persona G/ no /Persona I/ norēķinu konta uz /Organizācija AA/ norēķina kontu Panamā

reģistrētā finanšu iestādē /Organizācija Z/ pārskaitīja 36 400 euro, kas faktiski saņemti no /Persona G/, bet, slēpjot

šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, saskaņā ar aizdevuma līgumu Nr.V-182/18 saņemti no /Organizācija Y/.

Pēc pilnas pirkuma summas samaksas automašīna /Transportlīdzeklis A/ /Datums EN/ tika reģistrēta uz

/Persona I/ vārda, bet faktiski automašīnu lietoja /Persona G/.

[1.1.5] Tādējādi nolūkā slēpt noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūto finanšu līdzekļu izcelsmi un piederību,

/Persona G/ laika posmā no /Datums EM/ līdz /Datums EL/ mainīja noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu atrašanās

vietu, slēpa un maskēja to piederību un izcelsmi: noziedzīgi iegūtie līdzekļi ne mazāk kā 36 400 euro apmērā tika

pārvērsti citos aktīvos – automašīnā /Transportlīdzeklis A/, proti, legalizēja noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus ne

mazāk kā 36 400 euro apmērā, kas ir finanšu līdzekļi lielā apmērā – veica darbības atbilstoši Noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktam.

[1.1.6] Ar savām darbībām /Persona G/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

195.panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā no /Datums G/ ).

[1.2] /Persona B/ un /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta

otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) – izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot

zaudējumus valstij lielā apmērā sekojošos apstākļos.

[1.2.1] /Organizācija R/, turpmāk tekstā arī – SIA,reģistrēta LR Komercreģistrā /Datums AU/ ar vienoto

reģistrācijas numuru /Organizācija Q/, juridiskā adrese no /Datums AT/ – /Adrese C/; reģistrētaVID ar pievienotās

vērtības nodokli (turpmāk tekstā – PVN) apliekamo personu reģistrā /Datums AS/; deklarētais darbības veids –

ziedu un augu vairumtirdzniecība. /Datums AR/ /Organizācija B/ izslēgta no VID PVN maksātāju reģistra sakarā ar

nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijās. /Datums AQ/ /Organizācija B/ likvidēts.

/Organizācija B/ amatpersonas – valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no /Datums AO/

līdz /Datums AP/ bija /Persona B/, bet prokūrists ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no/Datums AO/ līdz

/Datums AN/ bija /Persona A/./Persona B/ un /Persona A/ bija /Organizācija B/ faktiskie vadītāji un ar nodokli

apliekamās saimnieciskās darbības faktiskie veicēji, kuriem kā nodokļu maksātāja /Organizācija I/ faktiskajiem

vadītājiem bija pienākums zināt un ievērot Latvijas Republikas nodokļu likumus. Saskaņā ar likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 15.pantu /Persona B/ un /Persona A/ kā uzņēmuma faktisko vadītāju pienākums bija “(..)

aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt

nodokļus un nodevas”, un saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu bija pienākums “(..) kārtot

grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi”. Turklāt saskaņā ar

likuma “Par grāmatvedību” 2.pantu “grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai,

nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.”

/Persona A/ kopā ar /Persona B/ /Organizācija B/ vārdā organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko

darbību, tas ir, veica faktiski notikušus un ar PVN apliekamus darījumus, iepērkot no ārvalstu vairumtirgotājiem

ziedus un pārdodot tos citiem komersantiem – PVN maksātājiem, par ko /Organizācija B/ norēķinu kontos

kredītiestādēs no darījumu partneriem tika saņemta samaksa, tajā skaitā valstij maksājamais PVN. Saskaņā ar

/Persona B/ un /Persona A/ savstarpējo pienākumu sadali /Organizācija B/ saimnieciskās darbības vadīšanā

/Persona A/ bija atbildīgs par ziedu pasūtījumiem no ārvalstu komersantiem, bet /Persona B/ par to turpmāko

realizāciju.Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115.panta pirmo daļu /Organizācija B/ pievienotās

vērtības nodokļa taksācijas periods bija viens kalendārais mēnesis, līdz ar to, saskaņā ar Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AB/) /Organizācija B/ pienākums bija

aprēķināto maksājamo nodokli par taksācijas periodu iemaksāt valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda

beigām.

[1.2.2] Kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā līdz /Datums AM/ /Persona B/ un /Persona A/ nolēma

mantkārīgā nolūkā un /Organizācija B/ interesēs prettiesiski iegūt /Organizācija B/ tiesības uz PVN priekšnodokļa

atskaitīšanu par faktiski nenotikušiem darījumiem. Minētā nodoma īstenošanai /Persona A/ un /Persona B/ nolēma,

vienojoties ar citu komersantu amatpersonām par atbalstu /Persona A/ un /Persona B/ nodomam prettiesiski

samazināt /Organizācija B/ valsts budžetā maksājamo PVN, veikt ziedu iegādāšanos un transportēšanu no ārvalstu

vairumtirgotājiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai minēto komersantu (PVN maksātāju) vārdā,

tādējādi bez ekonomiska pamatojuma iesaistot minētos komersantus - PVN maksātājus kā starpniekus ziedu iegādē

un transportēšanā no ziedu ārvalstu vairumtirgotājiem.

[1.2.3.] Lai īstenotu savu noziedzīgo nodomu, kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotos apstākļos ne vēlāk kā

līdz /Datums EB/ /Persona A/ un/Persona B/, izmantojot citu personu starpniecību, vienojās ar /Organizācija

G/(reģ. Nr./Organizācija W/)valdes locekli /Persona C/ par to, ka viņa atbalstīs /Organizācija B/ izvairīšanos no

nodokļu nomaksas, un tieši, /Persona C/ atļāva /Organizācija B/ pārstāvjiem, tajā skaitā /Persona A/, /Organizācija

B/ saimnieciskās darbības nodrošināšanai veikt ziedu iegādi un transportēšanu no Eiropas ziedu vairumtirgotājiem,

izmantojot /Organizācija G/ nosaukumu (firmu), norēķinu kontus kredītiestādēs un elektroniskā pasta adreses, kā

arī vienojās, ka /Persona C/ /Organizācija G/ vārdā sastādīs un izsniegs /Organizācija B/ apmaksai apzināti

nepatiesus rēķinus par ziedu pārdošanas un to transportēšanas darījumiem, kas apliekami ar PVN, bet kas atzīstami

par faktiski nenotikušiem, jo ziedus no ārvalstu vairumtirgotājiem iegādājās un to transportēšanas pakalpojumus

faktiski (pēc būtības) pasūtīja un saņēma nevis /Organizācija G/, bet /Organizācija B/. /Organizācija G/ ziedu

iegādes un transportēšanas darījumu ķēdē tika iesaistīts bez ekonomiskā pamatojuma, un ar mērķi deklarēt faktiski

nenotikušus, ar PVN apliekamus darījumus, it kā /Organizācija B/ saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādā

veidā nodrošinot /Organizācija B/ iespēju izvairīties no PVN nomaksas valsts budžetā. Tādā veidā/Persona C/ kā

/Organizācija G/ valdes locekle atbalstīja /Persona A/ un /Persona B/ viņu noziedzīgā nodoma realizācijā.

Realizējot noziedzīgo nodomu, laika posmā no /Datums EK/ līdz /Datums DZ/ /Persona A/, kā arī viņa un

/Persona B/ uzdevumā citi precīzi nenoskaidroti /Organizācija B/ darbinieki /Organizācija B/ interesēs, bet

/Organizācija G/ vārdā (izmantojot /Organizācija G/ nosaukumu (firmu)) pasūtīja ar pēcapmaksu pie ārvalstu

komersantiem /Organizācija O/, /Organizācija N/, Hamifleurs, /Organizācija M/ ziedus, bet pie komersanta

/Organizācija L/pasūtīja pakalpojumu – minēto ziedu piegādi uz /Organizācija B/ noliktavu. Pasūtījumi, cita starpā,

tika veikti arī telefoniski, mobilajā aplikācijā Whatsapp un izmantojot /Organizācija B/ lietošanā esošo elektroniskā

pasta adresi/E-Pasts A/. Pēc ziedu piegādes /Organizācija B/ noliktavā, /Persona C/ /Organizācija G/ vārdā

izrakstīja un izsniedza /Organizācija B/ apmaksai apzināti nepatiesus grāmatvedības dokumentus - rēķinus par it kā

/Organizācija G/ veiktām ziedu piegādēm un sniegtajiem ziedu transportēšanas pakalpojumiem uz /Organizācija B/

noliktavu. Lai gan laika periodā no /Datums CI/ līdz /Datums CH/ /Organizācija B/ faktiski notikušus darījumus ar

/Organizācija G/ neveica, tas apmaksāja visus /Organizācija G/ izsniegtos rēķinus, tajā skaitā PVN uz /Organizācija

G/ norēķinu kontu kredītiestādē, no kurienes finanšu līdzekļi, izņemot no /Organizācija B/ saņemto PVN,

tikaārvalstu ziedu vairumtirgotājiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem. Tādā veidā tika radīts nepatiess

priekšstats, ka /Organizācija B/ savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai veica ar PVN apliekamus preču

(ziedu) iegādes un transportēšanas darījumus no /Organizācija G/. /Organizācija J/ faktiskie vadītāji nodrošināja no

/Organizācija G/ saņemto nepatieso rēķinu par faktiski nenotikušiem darījumiem iekļaušanu /Organizācija I/

grāmatvedībā un PVN deklarācijās. Nolūkā radīt šķietamību par reālas saimnieciskās darbības veikšanu, /Persona

C/ VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā deklarēja faktiski nenotikušus darījumus par /Organizācija G/ it kā

veiktiem preču (ziedu) piegādes (pārdošana un transportēšana) darījumiem ar /Organizācija I/.

Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, /Persona A/ kopā ar /Persona B/ nodrošināja, ka

/Organizācija B/ grāmatvedībā un PVN deklarācijās, kas tika iesniegtas VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā

(turpmāk - EDS), tika iekļauti /Organizācija G/ izsniegti nepatiesi rēķini par faktiski nenotikušiem darījumiem

(preču piegādēm un pakalpojumiem) par ikmēneša taksācijas periodiem no /Datums CI/ līdz /Datums CH/ par

kopējo summu 9 881 735,45euro, par kuriem aprēķināts PVN 2 075 164,51 euro.

/Persona A/ uzdevumā /Organizācija B/ grāmatvede, kurai nebija zināms /Persona A/ un /Persona B/

noziedzīgais nodoms, izmantojot /Persona A/ piekļuves rekvizītus, iesniedza VID EDS šādas PVN deklarācijas:

- /Datums DY/ iesniedza /Organizācija K/ /Datums CI/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums DN/,

iekļaujot tajā apzināti nepatiesu informāciju no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 42 rēķiniem par faktiski

nenotikušiem darījumiem 177 975,03 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 37 374,76

euroapmērā; kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN

summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas

perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu,

tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus37 374,76 euro apmērā.

- /Datums DX/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DW/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DN/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 105 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

551 134,21 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 115 738,19 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus115 738,19 euro apmērā;

- /Datums DV/ iesniedza VID EDS /Organizācija V/ /Datums DU/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija G/izsniegtiem 88 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 437 581,44 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 91 892,10 euroapmērā, kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja

valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus91 892,10 euro apmērā;

- /Datums DT/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DS/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija G/izsniegtiem 85 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 476 024,46 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 99 965,14 euroapmērā, kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja

valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus99 965,14 euro apmērā;

- /Datums DR/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DQ/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DN/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 108 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

506 785,22 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodokli 106 424,90 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus106 424,90 euro apmērā;

- /Datums DP/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DO/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DN/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 81 rēķina par faktiski šādiem nenotikušiem

darījumiem 426 401,82 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 89 544,38 euroapmērā, kā rezultātā

minētajā apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās

vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī

turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties

no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus89 544,38 euro apmērā;

- /Datums DM/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DL/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DK/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 97 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

553 966,44 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 116 332,97 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus116 332,97 euro apmērā;

- /Datums DJ/ iesniedza VID EDS /Organizācija B/ /Datums DI/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DB/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 107 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

850 951,78 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 178 699,80 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus178 699,80 euro apmērā;

- /Datums DH/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DG/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DB/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 115 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

892 048,80 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 187 330,25 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus187 330,25 euro apmērā;

- /Datums DF/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DE/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DB/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 93 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

530 006,45 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 111 301,37 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus111 301,37 euro apmērā;

- /Datums DD/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DC/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DB/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 123 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

715 667,68 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 150 290,21 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus150 290,21 euro apmērā;

- /Datums DA/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CZ/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija G/izsniegtiem 111 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 514 523,26 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 108 049,89 euroapmērā, kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja

valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus108 049,89 euro apmērā;

- /Datums CY/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CX/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija G/izsniegtiem 101 rēķina par faktiski nenotikušiem darījumiem 435 027,31 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 91 355,73 euroapmērā, kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja

valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus91 355,73 euro apmērā;

- /Datums CW/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CV/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

CU/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 122 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

59 5142,36 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 124 979,90 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus124 979,90 euro apmērā;

- /Datums CT/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CS/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

CR/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 103 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

496 600,23 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 104 286,05 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus104 286,05 euro apmērā;

- /Datums CQ/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CP/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

CO/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 113 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

523 088,79 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 109 848,65 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus109 848,65 euro apmērā;

- /Datums CN/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CM/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

CJ/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 103 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

527 248,85 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 110 722,26 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus110 722,26 euro apmērā;

- /Datums CL/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CK/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

CJ/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 109 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

511 634,37 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 107 443,23 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus107 443,23 euro apmērā;

- /Datums BV/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums BF/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

BU/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 46 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

159 927,28 euro apmērā, no kura aprēķināts PVN priekšnodoklis 33 584,73 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus33 584,73 euro apmērā.

/Organizācija B/ PVN aprēķināšanas un maksāšanas pareizības pārbaude par laika periodu no /Datums CI/

līdz /Datums CH/ VID tika veikta, pamatojoties uz /Organizācija B/ iesniegtajās PVN deklarācijās un to pielikumos

uzrādīto informāciju, kā arī paļaujoties, ka /Organizācija B/ PVN deklarācijās un to pielikumos sniegtā informācija

atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 2.pantam ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115.panta pirmo daļu /Organizācija B/ pievienotās vērtības

nodokļa taksācijas periods bija viens kalendārais mēnesis, līdz ar to, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa

likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AB/) 119.panta pirmo daļu nodoklis, kas aprēķināts par taksācijas

periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs, proti, /Organizācija B/, jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc

taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Neskatoties uz minēto pienākumu /Persona A/ un

/Persona B/ kā /Organizācija B/ faktiskie saimnieciskās darbības veicēji un faktiskie vadītāji minēto pienākumu

neizpildīja un nolūkā izvairīties no PVN nomaksas/Organizācija G/izsniegtajos rēķinos norādītajā PVN apmērā, 20

dienu laikā pēc iepriekšējā taksācijas perioda beigām (/Datums CG/, /Datums Z/, /Datums Y/, /Datums CE/,

/Datums CD/, /Datums CC/, /Datums CF/, /Datums BC/, /Datums BB/, /Datums BA/, /Datums AZ/, /Datums AY/,

/Datums AX/, /Datums Z/, /Datums Y/, /Datums CE/, /Datums CD/, /Datums CC/, /Datums BD/) neiemaksāja

valsts budžetā PVN tādā apmērā, kāds bija iekļauts /Organizācija G/ izsniegtajos rēķinos. Kopumā līdz /Datums

CB/ /Persona B/ un /Persona A/, samazinot ar PVN apliekamo objektu /Organizācija G/ izsniegtajos rēķinos

norādītā apmērā, izvairījās no PVN nomaksas2 075 164,51 euro apmērā.

[1.2.4.] Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu, kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotos apstākļos ne

vēlāk kā līdz /Datums BY/ /Persona A/ un/Persona B/vienojās aizstāt /Organizācija G/ ar citu uzņēmumu, kurš bez

ekonomiska pamatojuma pildīs starpnieka funkcijas starp /Organizācija B/ un ārvalstu ziedu tirgotājiem, un

izsniegs /Organizācija B/ rēķinus par faktiski nenotikušiem ziedu piegādes darījumiem. /Persona A/ un/Persona B/

ar citu personu starpniecībuvienojās ar Igaunijā reģistrētā uzņēmuma /Organizācija H/(reģ. Nr./Organizācija T/)

valdes locekli /Persona D/ par to, ka /Persona D/atbalstīs /Organizācija J/ izvairīšanos no nodokļu nomaksas,

untieši, atļaus /Organizācija B/ darbiniekiem izmantot /Organizācija H/ nosaukumu (firmu), norēķinu kontus

kredītiestādēs un elektroniskā pasta adresi, lai /Organizācija B/ veiktu ziedu iegādi un transportēšanu no Eiropas

komersantiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai /Organizācija H/ vārdā.

Realizējot noziedzīgo nodomu, laika posmā no /Datums BX/ līdz /Datums EJ/ /Persona B/ un /Persona A/

uzdevumā precīzi nenoskaidrota persona /Organizācija B/ interesēs, bet /Organizācija H/ vārdā (izmantojot

/Organizācija H/ nosaukumu (firmu)) pasūtīja pie ārvalstu komersantiem/Organizācija O/, /Organizācija N/,

Hamifleurs, /Organizācija M/ ziedus, bet pie komersanta /Organizācija L/pasūtīja pakalpojumu – minēto ziedu

piegādi uz /Organizācija B/ noliktavu. Pasūtījumi, cita starpā, tika veikti arī telefoniski, mobilajā aplikācijā

Whatsapp un izmantojot /Organizācija B/ lietošanā esošo elektroniskā pasta adresi/E-Pasts A/.Pēc ziedu piegādes

/Organizācija B/ noliktavā, /Persona D/ /Organizācija H/ vārdā izrakstīja un izsniedza /Organizācija B/ apmaksai

apzināti nepatiesus grāmatvedības dokumentus - rēķinus par it kā veiktu ziedu piegādi (pārdošanu un

transportēšanu) uz /Organizācija B/ noliktavu. Lai gan laika periodā no/Datums BF/ līdz /Datums

BW//Organizācija B/ faktiski notikušus darījumus ar /Organizācija H/ neveica, tas apmaksāja visus /Organizācija

H/ izsniegtos rēķinus, tajā skaitā PVN uz /Organizācija H/ norēķinu kontu kredītiestādē, no kurienes tika veikta

ārvalstu komersantu – ziedu pārdevēju un piegādātāju izsniegto rēķinu apmaksa. Tādā veidā tika radīts nepatiess

priekšstats, ka /Organizācija B/ savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai veica ar PVN apliekamus preču

(ziedu) iegādes un transportēšanas darījumus no /Organizācija H/. /Organizācija J/ faktiskie vadītājinodrošināja no

/Organizācija H/saņemto viltoto rēķinu par faktiski nenotikušiem darījumiem iekļaušanu /Organizācija I/

grāmatvedībā un PVN deklarācijās. Nolūkā radīt šķietamību par reālas saimnieciskās darbības veikšanu, /Persona

D/ VID Elektroniskā deklarēšanas sistēmā deklarēja faktiski nenotikušus darījumus par /Organizācija H/ it kā

veiktiem preču (ziedu) piegādes (pārdošana un transportēšana) darījumiem ar /Organizācija I/.

Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, /Persona A/ kopā ar /Persona B/ nodrošināja, ka

/Organizācija B/ grāmatvedībā un PVN deklarācijās, kas tika iesniegtas VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā,

tika iekļauti /Organizācija H/ izsniegti nepatiesi rēķini par faktiski nenotikušiem darījumiem (preču piegādēm un

pakalpojumiem) par taksācijas periodu no /Datums EI/ līdz /Datums BW/ par kopējo summu 4 615 601,52euro, par

kuriem aprēķināts PVN 968 046,29 euro.

/Persona A/ un /Persona B/ uzdevumā /Organizācija B/ grāmatvede, kurai nebija zināms /Persona A/ un

/Persona B/ noziedzīgais nodoms, izmantojot /Persona A/ piekļuves rekvizītus, iesniedza VID EDS šādas PVN

deklarācijas:

- /Datums BV/ VID EDS iesniegtajā /Organizācija K/ /Datums BF/ PVN deklarācijā, kas precizēta /Datums

BU/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija H/izsniegtiem 89 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

460 367,42 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 96 677,17 euro apmērā, kā arī norādīja

informāciju par 8 atgriezto preču darījumiem ar /Organizācija H/1245,40 euro apmērā, par kuriem aprēķināts

maksājamais PVN 261,55 euroapmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo

PVN summu par 96 415,62euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu

laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti

samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus96

415,62 euro apmērā;

- /Datums BT/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums EH/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

BR/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija H/izsniegtiem 130 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

846 340,08 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 177 731,42 euroapmērā. Ņemot vērā, ka par

/Datums BQ/ /Organizācija B/ deklarēja priekšnodokļa pārmaksu 1629,57euroapmērā, kurš budžetā maksājamo

nodokļu apmaksai netika izmantots, /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN

summu 176 101,85euro apmērā. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu

laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti

samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus176

101,85 euro apmērā;

- /Datums BP/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums EG/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

AI/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija H/izsniegtiem 156 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

921 141,38 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 193 439,69 euro apmērā, kā arī norādīja

informāciju par 8 atgriezto preču darījumiem ar /Organizācija H/515,01 euro apmērā, par kuriem aprēķināts

maksājamais PVN 108,15 euroapmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo

PVN summu par 193 331,54euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu

laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti

samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus193

331,54 euro apmērā;

- /Datums BN/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums BM/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

AI/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija H/izsniegtiem 126 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

541 256,78 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 113 663,93 euro apmērā, kā arī norādīja

informāciju par 8 atgriezto preču darījumiem ar /Organizācija H/1028,25 euro apmērā, par kuriem aprēķināts

maksājamais PVN 215,94 euroapmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo

PVN summu par 113 447,99euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu

laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti

samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus113

447,99 euro apmērā;

- /Datums BL/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums EF/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija H/izsniegtiem 144 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 786 319,66 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 165 127,13 euro apmērā, kā arī norādīja informāciju par 7 atgriezto preču

darījumiem ar /Organizācija H/475,59 euro apmērā, par kuriem aprēķināts maksājamais PVN 99,88 euroapmērā.

Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu par 165 027,25euro.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119. panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda

beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā

veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus165 027,25 euro apmērā;

- /Datums BJ/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums BI/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija H/izsniegtiem 118 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 641 050,22 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 134620,55 euro apmērā, kā arī norādīja informāciju par 19 atgriezto preču

darījumiem ar /Organizācija H/1288,57 euro apmērā, par kuriem aprēķināts maksājamais PVN 270,60 euroapmērā.

Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu par 134349,95euro.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119. panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda

beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā

veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus 134 349,95 euro apmērā;

- /Datums AI/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums AD/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija H/izsniegtiem 108 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 419 125,96 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 88016,45 euro apmērā, kā arī norādīja informāciju par 16 atgriezto preču

darījumiem ar /Organizācija H/1304,36 euro apmērā, par kuriem aprēķināts maksājamais PVN 273,93 euroapmērā.

Ņemot vērā, ka par /Datums BG/ /Organizācija B/ deklarēja priekšnodokļa pārmaksu 12 583,22euroapmērā, kurš

budžetā maksājamo nodokļu apmaksai netika izmantots, /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā

maksājamo PVN summu 75 159,30euro apmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā

maksājamo PVN summu par 87 742,52euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā

20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā

nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai

zaudējumus75 159,30 euro apmērā.

/Organizācija B/ PVN aprēķināšanas un maksāšanas pareizības pārbaude par laika periodu no /Datums BF/

līdz /Datums BE/ VID tika veikta, pamatojoties uz /Organizācija B/ iesniegtajās PVN deklarācijās un to pielikumos

uzrādīto informāciju, kā arī paļaujoties, ka /Organizācija B/ PVN deklarācijās un to pielikumos sniegtā informācija

atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 2. pantam ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115.panta pirmo daļu /Organizācija B/ pievienotās vērtības

nodokļa taksācijas periods bija viens kalendārais mēnesis, līdz ar to, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa

likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AB/) 119.panta pirmo daļu nodoklis, kas aprēķināts par taksācijas

periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs, proti, /Organizācija B/, jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc

taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Neskatoties uz minēto pienākumu /Persona A/ un

/Persona B/ kā /Organizācija B/ faktiskie saimnieciskās darbības veicēji un faktiskie vadītāji minēto pienākumu

neizpildīja un nolūkā izvairīties no PVN nomaksas/Organizācija H/izsniegtajos rēķinos norādītajā PVN apmērā, 20

dienu laikā pēc iepriekšējā taksācijas perioda beigām (/Datums BD/, /Datums BC/, /Datums BB/, /Datums BA/,

/Datums AZ/, /Datums AY/, /Datums AX/) neiemaksāja valsts budžetā PVN tādā apmērā, kāds bija

iekļauts/Organizācija H/izsniegtajos rēķinos. Kopumā līdz /Datums EE/ /Persona B/ un /Persona A/, samazinot ar

PVN apliekamo objektu/Organizācija H/izsniegtajos rēķinos norādītā apmērā, izvairījās no PVN nomaksas 968

046,29 euro apmērā.

[1.2.5.] Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu, kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotos apstākļos ne

vēlāk kā līdz /Datums AL/ /Persona A/ un/Persona B/vienojās aizstāt /Organizācija H/ ar citu uzņēmumu, kurš bez

ekonomiska pamatojuma pildīs starpnieka funkcijas starp /Organizācija B/ un ārvalstu ziedu tirgotājiem, un

izsniegs /Organizācija B/ rēķinus par faktiski nenotikušiem ziedu piegādes darījumiem. /Persona A/ un/Persona B/

ar citu personu starpniecību vienojās ar /Organizācija F/(reģ. Nr./Organizācija P/) valdes locekli /Persona E/ par to,

ka /Persona E/atbalstīs /Organizācija J/ izvairīšanos no nodokļu nomaksas,proti, atļaus /Organizācija B/ pārstāvjiem

izmantot /Organizācija F/ nosaukumu (firmu), norēķinu kontus kredītiestādēs un elektroniskā pasta adreses, lai

/Organizācija B/ veiktu ziedu iegādi un transportēšanu no Eiropas komersantiem savas saimnieciskās darbības

nodrošināšanai /Organizācija F/ vārdā.

/Persona B/ un /Persona A/ uzdevumā precīzi nenoskaidrota persona /Organizācija B/ interesēs, bet

/Organizācija F/ vārdā (izmantojot /Organizācija F/ nosaukumu (firmu)) precīzi nenoskaidroti /Organizācija B/

darbinieki pasūtīja ar pēcapmaksu pie ārvalstu komersantiem /Organizācija O/, /Organizācija N/, Hamifleurs,

/Organizācija M/ ziedus, bet pie komersanta /Organizācija L/pasūtīja pakalpojumu – minēto ziedu piegādi uz

/Organizācija B/ noliktavu. Pasūtījumi, cita starpā, tika veikti arī telefoniski, mobilajā aplikācijā Whatsapp un

izmantojot /Organizācija B/ lietošanā esošo elektroniskā pasta adresi/E-Pasts A/. Pēc ziedu piegādes /Organizācija

B/ noliktavā /Persona E//Organizācija F/vārdā izrakstīja un izsniedza /Organizācija B/ apmaksai apzināti nepatiesus

grāmatvedības dokumentus - rēķinus par it kā veiktu ziedu piegādi (pārdošanu un transportēšanu) uz /Organizācija

B/ noliktavu. Lai gan laika periodā no/Datums ED/ līdz /Datums EC//Organizācija B/ faktiski notikušus darījumus

ar/Organizācija F/ neveica, tas apmaksāja visus /Organizācija F/ izsniegtos rēķinus, tajā skaitā PVN uz

/Organizācija F/norēķinu kontu kredītiestādē, no kurienes tika veikta ārvalstu komersantu – ziedu pārdevēju un

piegādātāju izsniegto rēķinu apmaksa. Tādā veidā tika radīts nepatiess priekšstats, ka /Organizācija B/ savas

saimnieciskās darbības nodrošināšanai veica ar PVN apliekamus preču (ziedu) iegādes un transportēšanas

darījumus no/Organizācija F/. Nolūkā radīt šķietamību par reālas saimnieciskās darbības veikšanu, /Persona E/ VID

Elektroniskā deklarēšanas sistēmā deklarēja faktiski nenotikušus darījumus par /Organizācija F/ it kā veiktiem

preču (ziedu) piegādes (pārdošana un transportēšana) darījumiem ar /Organizācija I/.Turklāt /Persona E/

/Organizācija F/norēķina kontos no /Organizācija B/ saņemtos naudas līdzekļus (izņemot PVN daļu),pārskaitīja uz

ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu /Organizācija O/, /Organizācija N/, Hamifleurs, /Organizācija M/, /Organizācija

L/kontiem par precēm un pakalpojumiem, kas tika sniegti /Organizācija J/, nevis/Organizācija F/ saimnieciskās

darbības nodrošināšanai.

Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, /Persona A/ kopā ar /Persona B/ nodrošināja, ka

/Organizācija B/ grāmatvedībā un PVN deklarācijās, kas tika iesniegtas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID)

Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (turpmāk - EDS), tika iekļauti /Organizācija F/ izsniegti nepatiesi rēķini par

faktiski nenotikušiem darījumiem (preču piegādēm un pakalpojumiem) par taksācijas periodu no /Datums AD/ līdz

/Datums AJ/ par kopējo summu 1 250 829,96euro, par kuriem aprēķināts PVN 262 206,95 euro.

/Persona A/ uzdevumā /Organizācija B/ grāmatvede, kurai nebija zināms /Persona A/ un /Persona B/

noziedzīgais nodoms, izmantojot /Persona A/ piekļuves rekvizītus, iesniedza VID EDS šādas PVN deklarācijas:

- /Datums AI/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums AD/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija F/izsniegtiem 28 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 78 217,06 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 16 425,68 euroapmērā, kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja

valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus16 425,68 euro apmērā;

- /Datums AH/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums AG/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija F/izsniegtiem 148 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 673 372,70 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 141 408,27 euro apmērā, kā arī norādīja informāciju par 9 atgriezto preču

darījumiem ar /Organizācija F/1286,10 euro apmērā, par kuriem aprēķināts maksājamais PVN 270,07 euroapmērā.

Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu par 141 138,20euro.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām

un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā

izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus141 138,20 euro apmērā;

- /Datums AF/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums AE/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija F/izsniegtiem 114 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 499 240,20 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 104 840,44 euro apmērā, kā arī norādīja informāciju par 16 atgriezto preču

darījumiem ar /Organizācija F/939,36 euro apmērā, par kuriem aprēķināts maksājamais PVN 197,27 euroapmērā.

Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu par 104 643,17euro.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām

un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā

izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus104 643,17 euro apmērā.

/Organizācija B/ PVN aprēķināšanas un maksāšanas pareizības pārbaude par laika periodu no /Datums AD/

līdz /Datums AC/ VID tika veikta, pamatojoties uz /Organizācija B/ iesniegtajās PVN deklarācijās un to pielikumos

uzrādīto informāciju, kā arī paļaujoties, ka /Organizācija B/ PVN deklarācijās un to pielikumos sniegtā informācija

atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 2. pantam ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115.panta pirmo daļu /Organizācija B/ pievienotās vērtības

nodokļa taksācijas periods bija viens kalendārais mēnesis, līdz ar to, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa

likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AB/) 119.panta pirmo daļu nodoklis, kas aprēķināts par taksācijas

periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs, proti, /Organizācija B/, jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc

taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Neskatoties uz minēto pienākumu /Persona A/ un

/Persona B/ kā /Organizācija B/ faktiskie saimnieciskās darbības veicēji un faktiskie vadītāji minēto pienākumu

neizpildīja un nolūkā izvairīties no PVN nomaksas/Organizācija F/izsniegtajos rēķinos norādītajā PVN apmērā, 20

dienu laikā pēc iepriekšējā taksācijas perioda beigām (/Datums AA/, /Datums Z/, /Datums Y/) neiemaksāja valsts

budžetā/Organizācija F/izsniegtajos rēķinos norādīto PVN. Kopumā līdz /Datums X/ /Persona B/ un /Persona A/,

samazinot ar PVN apliekamo objektu/Organizācija F/izsniegtajos rēķinos norādītā apmērā, izvairījās no PVN

nomaksas 262 206,95 euro apmērā.

[1.2.6.] Kopumā par taksācijas periodu no /Datums CA/ līdz /Datums V/ /Organizācija I/ VIDdeklarēja ar

PVN apliekamus darījumus par kopējo summu 22 705 860,03 euro, par kuriem aprēķināts valsts budžetā

maksājamais PVN 4 308 600,41 euro.

Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, /Persona H/ un /Persona B/ nodrošināja, ka par

ikmēneša taksācijas periodiem no /Datums CA/ līdz /Datums V/ /Organizācija B/ grāmatvedībā un VID iesniegtajās

PVN deklarācijās par minētajiem taksācijas periodiem tika iekļautas ziņas par faktiski nenotikušiem darījumiem ar

/Organizācija G/,/Organizācija H/, /Organizācija F/par it kā saņemtām precēm un pakalpojumiem savas

saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tajā skaitā PVN 3 291 204,96 euro apmērā, kas tika norādīts VID

iesniegtajās PVN deklarācijās kā priekšnodoklis, tas ir, summa, par kādu samazināms budžetā maksājamais PVN

apmērs.

/Organizācija B/ darījumi ar /Organizācija G/,/Organizācija H/un /Organizācija F/neatbilst Pievienotās

vērtības likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkta, 97.panta pirmās daļas prasībām, jo šie darījumi faktiski nav

notikuši, tie neapliecina uzņēmuma saimniecisko darījumu esamību un darījumi nav saistīti ar /Organizācija B/ ar

nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, līdz ar to /Organizācija J/ nevarēja PVN deklarācijās un to pielikumos

„Pārskats par priekšnodokļa summām, kas iekļautas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā” uzrādīt un kā

priekšnodokli atskaitīt par /Organizācija J/ darījumiem ar/Organizācija G/, /Organizācija H/ un /Organizācija F/

noformētos dokumentos uzrādīto PVN summu.

[1.2.7.] /Persona A/ un /Persona B//Organizācija X/ saimnieciskajā darbībā nenodrošināja uzņēmējdarbību

reglamentējošu normatīvo aktu, tajā skaitāPievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1. punkta,

97.panta pirmās daļas, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta prasību izpildi.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta 1. daļas 1. punktu „Ja preces iegādātas un

pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu

nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir: 1) no citiem

reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem.”; saskaņā ar 97.panta 1.daļu “Priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai

pakalpojumiem, (…) no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad

saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu

sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas. (…)”.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta 1.daļas 1. un 2.punkts nosaka „nodokļu maksātāju vispārīgie

pienākumi ir šādi: aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas; noteiktajā termiņā un pilnā apmērā

nomaksāt nodokļus un nodevas”; 1.panta 1.daļas 4.punkts nosaka „nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai

ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to

pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. (..). Šā likuma un

konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli

apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no

maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem”; 1. panta 1. daļas 14.punkts nosaka „izvairīšanās

no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu

deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās

informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita

apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji”.

Tādējādi VID EDS tika iesniegtas /Organizācija I/ PVN deklarācijas par taksācijas periodu no /Datums CA/

līdz/Datums V/, kuras saturēja apzināti nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem darījumiem ar

/Organizācija G/, /Organizācija H/ un /Organizācija F/. Tādā veidā /Organizācija B/ faktiskajiem vadītājiem

/Persona B/ un /Persona A/, darbojoties personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās,/Organizācija I/ nepamatoti

samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu, izvairoties no PVN nomaksas un nodarot zaudējumus valstij3

291 204,96 euro apmērā, kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

20.pantu atbilst lieliem apmēriem.

[1.2.8.] Ar savām darbībām /Persona B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/).

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta

otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/).

[1.3.] /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un

218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) – atbalstīja izvairīšanos no nodokļu

nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā – sekojošos apstākļos.

[1.3.1.] /Organizācija R/, turpmāk tekstā – SIA,reģistrēta LR Komercreģistrā /Datums AU/ ar vienoto

reģistrācijas numuru /Organizācija Q/, juridiskā adrese no /Datums AT/ – /Adrese C/; reģistrētaVID ar pievienotās

vērtības nodokli (turpmāk tekstā – PVN) apliekamo personu reģistrā /Datums AS/; deklarētais darbības veids –

ziedu un augu vairumtirdzniecība. /Datums AR/ /Organizācija B/ izslēgta no VID PVN maksātāju reģistra sakarā ar

nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijās. /Datums AQ/ /Organizācija B/ likvidēts.

/Organizācija B/ amatpersonas – valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no /Datums AO/

līdz /Datums AP/ bija /Persona B/, bet prokūrists ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no/Datums AO/ līdz

/Datums AN/ bija /Persona A/.

/Persona B/ un /Persona A/ bija /Organizācija B/ faktiskie vadītāji un ar nodokli apliekamās saimnieciskās

darbības faktiskie veicēji, kuriem kā nodokļu maksātāja /Organizācija I/ faktiskajiem vadītājiem bija pienākums

zināt un ievērot Latvijas Republikas nodokļu likumus. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15. pantu

/Persona B/ un /Persona A/ kā uzņēmuma faktisko vadītāju pienākums bija “(..) aprēķināt maksājamo

(iemaksājamo) nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas”, un

saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu bija pienākums “(..) kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā

uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi”. Turklāt saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 2.

pantu “grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un

pilnīgai.”

/Persona A/ kopā ar /Persona B/ /Organizācija B/ vārdā organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko

darbību, tas ir, veica faktiski notikušus un ar PVN apliekamus darījumus, iepērkot no ārvalstu vairumtirgotājiem

ziedus un pārdodot tos citiem komersantiem – PVN maksātājiem, par ko /Organizācija B/ norēķinu kontos

kredītiestādēs no darījumu partneriem tika saņemta samaksa, tajā skaitā valstij maksājamais PVN. Saskaņā ar

/Persona B/ un /Persona A/ savstarpējo pienākumu sadali /Organizācija B/ saimnieciskās darbības vadīšanā

/Persona A/ bija atbildīgs par ziedu pasūtījumiem no ārvalstu komersantiem, bet /Persona B/ par to turpmāko

realizāciju.Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115.panta pirmo daļu /Organizācija B/ pievienotās

vērtības nodokļa taksācijas periods bija viens kalendārais mēnesis, līdz ar to, saskaņā ar Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AB/) /Organizācija B/ pienākums bija

aprēķināto maksājamo nodokli par taksācijas periodu iemaksāt valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda

beigām.

[1.3.2] Kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā līdz /Datums AM/ /Persona B/ un /Persona A/ nolēma

mantkārīgā nolūkā un /Organizācija B/ interesēs prettiesiski iegūt /Organizācija B/ tiesības uz PVN priekšnodokļa

atskaitīšanu par faktiski nenotikušiem darījumiem. Minētā nodoma īstenošanai /Persona A/ un /Persona B/ nolēma,

vienojoties ar citu komersantu amatpersonām par atbalstu /Persona A/ un /Persona B/ nodomam prettiesiski

samazināt /Organizācija B/ valsts budžetā maksājamo PVN, veikt ziedu iegādāšanos un transportēšanu no ārvalstu

vairumtirgotājiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai minēto komersantu (PVN maksātāju) vārdā,

tādējādi bez ekonomiska pamatojuma iesaistot minētos komersantus - PVN maksātājus kā starpniekus ziedu iegādē

un transportēšanā no ziedu ārvalstu vairumtirgotājiem.

[1.3.3.] Lai īstenotu savu noziedzīgo nodomu, kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotos apstākļos ne vēlāk kā

līdz /Datums EB/ /Persona A/ un/Persona B/, izmantojot citu personu starpniecību, vienojās ar /Organizācija

G/(reģ. Nr./Organizācija W/)valdes locekli /Persona C/ par to, ka viņa atbalstīs /Organizācija B/ izvairīšanos no

nodokļu nomaksas, un tieši, /Persona C/ atļāva /Organizācija B/ pārstāvjiem, tajā skaitā /Persona A/, /Organizācija

B/ saimnieciskās darbības nodrošināšanai veikt ziedu iegādi un transportēšanu no Eiropas ziedu vairumtirgotājiem,

izmantojot /Organizācija G/ nosaukumu (firmu), norēķinu kontus kredītiestādēs un elektroniskā pasta adreses, kā

arī vienojās, ka /Persona C/ /Organizācija G/ vārdā sastādīs un izsniegs /Organizācija B/ apmaksai apzināti

nepatiesus rēķinus par ziedu pārdošanas un to transportēšanas darījumiem, kas apliekami ar PVN, bet kas atzīstami

par faktiski nenotikušiem, jo ziedus no ārvalstu vairumtirgotājiem iegādājās un to transportēšanas pakalpojumus

faktiski (pēc būtības) pasūtīja un saņēma nevis /Organizācija G/, bet /Organizācija B/. /Organizācija G/ ziedu

iegādes un transportēšanas darījumu ķēdē tika iesaistīts bez ekonomiskā pamatojuma, un ar mērķi deklarēt faktiski

nenotikušus, ar PVN apliekamus darījumus, it kā /Organizācija B/ saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādā

veidā nodrošinot /Organizācija B/ iespēju izvairīties no PVN nomaksas valsts budžetā. Tādā veidā/Persona C/ kā

/Organizācija G/ valdes locekle atbalstīja /Persona A/ un /Persona B/ viņu noziedzīgā nodoma realizācijā.

Realizējot noziedzīgo nodomu, laika posmā no /Datums EA/ līdz /Datums DZ/ /Persona A/, kā arī viņa un

/Persona B/ uzdevumā citi precīzi nenoskaidroti /Organizācija B/ darbinieki /Organizācija B/ interesēs, bet

/Organizācija G/ vārdā (izmantojot /Organizācija G/ nosaukumu (firmu)) pasūtīja ar pēcapmaksu pie ārvalstu

komersantiem /Organizācija O/, /Organizācija N/, Hamifleurs, /Organizācija M/ ziedus, bet pie komersanta

/Organizācija L/pasūtīja pakalpojumu – minēto ziedu piegādi uz /Organizācija B/ noliktavu. Pasūtījumi, cita starpā,

tika veikti arī telefoniski, mobilajā aplikācijā Whatsapp un izmantojot /Organizācija B/ lietošanā esošo elektroniskā

pasta adresi/E-Pasts A/. Pēc ziedu piegādes /Organizācija B/ noliktavā, /Persona C/ /Organizācija G/ vārdā

izrakstīja un izsniedza /Organizācija B/ apmaksai apzināti nepatiesus grāmatvedības dokumentus - rēķinus par it kā

/Organizācija G/ veiktām ziedu piegādēm un sniegtajiem ziedu transportēšanas pakalpojumiem uz /Organizācija B/

noliktavu. Lai gan laika periodā no /Datums CI/ līdz /Datums CH/ /Organizācija B/ faktiski notikušus darījumus ar

/Organizācija G/ neveica, tas apmaksāja visus /Organizācija G/ izsniegtos rēķinus, tajā skaitā PVN uz /Organizācija

G/ norēķinu kontu kredītiestādē, no kurienes finanšu līdzekļi, izņemot no /Organizācija B/ saņemto PVN,

tikaārvalstu ziedu vairumtirgotājiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem. Tādā veidā tika radīts nepatiess

priekšstats, ka /Organizācija B/ savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai veica ar PVN apliekamus preču

(ziedu) iegādes un transportēšanas darījumus no /Organizācija G/. /Organizācija J/ faktiskie vadītāji nodrošināja no

/Organizācija G/ saņemto nepatieso rēķinu par faktiski nenotikušiem darījumiem iekļaušanu /Organizācija I/

grāmatvedībā un PVN deklarācijās. Nolūkā radīt šķietamību par reālas saimnieciskās darbības veikšanu, /Persona

C/ VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā deklarēja faktiski nenotikušus darījumus par /Organizācija G/ it kā

veiktiem preču (ziedu) piegādes (pārdošana un transportēšana) darījumiem ar /Organizācija I/.

Lai gan /Organizācija G/ neveica nevienu faktisku darījumu ar /Organizācija B/, nolūkā atbalstīt /Persona A/

un /Persona B/ nodarījumu – samazināt valsts budžetā maksājamo /Organizācija B/ PVN apmēru, /Persona C/

nodrošināja, ka viņas vadītā /Organizācija G/ izsniedza /Organizācija B/ nepatiesus rēķinus par faktiski

nenotikušiem darījumiem (preču piegādēm un pakalpojumiem) par taksācijas periodu no /Datums CI/ līdz /Datums

CH/ par kopējo summu 9 881 735,45 euro, par kuriem aprēķināts PVN 2 075 164,51 euro.

Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, /Persona A/ kopā ar /Persona B/ nodrošināja, ka

/Organizācija B/ grāmatvedībā un PVN deklarācijās, kas tika iesniegtas VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā

(turpmāk - EDS), tika iekļauti /Organizācija G/ izsniegti nepatiesi rēķini par faktiski nenotikušiem darījumiem

(preču piegādēm un pakalpojumiem) par ikmēneša taksācijas periodiem no /Datums CI/ līdz /Datums CH/ par

kopējo summu 9 881 735,45euro, par kuriem aprēķināts PVN 2 075 164,51 euro.

/Persona A/ uzdevumā /Organizācija B/ grāmatvede, kurai nebija zināms /Persona A/ un /Persona B/

noziedzīgais nodoms, izmantojot /Persona A/ piekļuves rekvizītus, iesniedza VID EDS šādas PVN deklarācijas:

- /Datums DY/ iesniedza /Organizācija K/ /Datums CI/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums DN/,

iekļaujot tajā apzināti nepatiesu informāciju no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 42 rēķiniem par faktiski

nenotikušiem darījumiem 177 975,03 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 37 374,76

euroapmērā; kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN

summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas

perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu,

tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus37 374,76 euro apmērā.

- /Datums DX/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DW/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DN/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 105 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

551 134,21 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 115 738,19 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus115 738,19 euro apmērā;

- /Datums DV/ iesniedza VID EDS /Organizācija V/ /Datums DU/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija G/izsniegtiem 88 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 437 581,44 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 91 892,10 euroapmērā, kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja

valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus91 892,10 euro apmērā;

- /Datums DT/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DS/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija G/izsniegtiem 85 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 476 024,46 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 99 965,14 euroapmērā, kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja

valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus99 965,14 euro apmērā;

- /Datums DR/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DQ/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DN/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 108 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

506 785,22 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodokli 106 424,90 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus106 424,90 euro apmērā;

- /Datums DP/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DO/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DN/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 81 rēķina par faktiski šādiem nenotikušiem

darījumiem 426 401,82 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 89 544,38 euroapmērā, kā rezultātā

minētajā apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās

vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī

turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties

no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus89 544,38 euro apmērā;

- /Datums DM/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DL/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DK/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 97 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

553 966,44 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 116 332,97 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus116 332,97 euro apmērā;

- /Datums DJ/ iesniedza VID EDS /Organizācija B/ /Datums DI/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DB/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 107 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

850 951,78 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 178 699,80 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus178 699,80 euro apmērā;

- /Datums DH/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DG/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DB/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 115 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

892 048,80 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 187 330,25 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus187 330,25 euro apmērā;

- /Datums DF/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DE/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DB/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 93 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

530 006,45 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 111 301,37 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus111 301,37 euro apmērā;

- /Datums DD/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums DC/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

DB/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 123 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

715 667,68 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 150 290,21 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus150 290,21 euro apmērā;

- /Datums DA/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CZ/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija G/izsniegtiem 111 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 514 523,26 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 108 049,89 euroapmērā, kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja

valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus108 049,89 euro apmērā;

- /Datums CY/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CX/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem/Organizācija G/izsniegtiem 101 rēķina par faktiski nenotikušiem darījumiem 435 027,31 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 91 355,73 euroapmērā, kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja

valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus91 355,73 euro apmērā;

- /Datums CW/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CV/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

CU/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 122 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

59 5142,36 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 124 979,90 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus124 979,90 euro apmērā;

- /Datums CT/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CS/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

CR/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 103 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

496 600,23 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 104 286,05 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus104 286,05 euro apmērā;

- /Datums CQ/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CP/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

CO/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 113 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

523 088,79 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 109 848,65 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus109 848,65 euro apmērā;

- /Datums CN/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CM/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

CJ/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 103 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

527 248,85 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 110 722,26 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus110 722,26 euro apmērā;

- /Datums CL/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums CK/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

CJ/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 109 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

511 634,37 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 107 443,23 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus107 443,23 euro apmērā;

- /Datums BV/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums BF/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

BU/, iekļaujot tajā ziņas no visiem/Organizācija G/izsniegtiem 46 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

159 927,28 euro apmērā, no kura aprēķināts PVN priekšnodoklis 33 584,73 euroapmērā, kā rezultātā minētajā

apmērā /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk

/Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN

nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus33 584,73 euro apmērā.

/Organizācija B/ PVN aprēķināšanas un maksāšanas pareizības pārbaude par laika periodu no /Datums CI/

līdz /Datums CH/ VID tika veikta, pamatojoties uz /Organizācija B/ iesniegtajās PVN deklarācijās un to pielikumos

uzrādīto informāciju, kā arī paļaujoties, ka /Organizācija B/ PVN deklarācijās un to pielikumos sniegtā informācija

atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 2.pantam ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga.

/Persona A/ un /Persona B/ /Organizācija B/ saimnieciskajā darbībā nenodrošināja uzņēmējdarbību

reglamentējošu normatīvo aktu, tajā skaitā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkta,

97.panta pirmās daļas, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta prasību izpildi.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115.panta pirmo daļu /Organizācija B/ pievienotās vērtības

nodokļa taksācijas periods bija viens kalendārais mēnesis, līdz ar to, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa

likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AB/) 119.panta pirmo daļu nodoklis, kas aprēķināts par taksācijas

periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs, proti, /Organizācija B/, jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc

taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Neskatoties uz minēto pienākumu /Persona A/ un

/Persona B/ kā /Organizācija B/ faktiskie saimnieciskās darbības veicēji un faktiskie vadītāji minēto pienākumu

neizpildīja un nolūkā izvairīties no PVN nomaksas/Organizācija G/izsniegtajos rēķinos norādītajā PVN apmērā, 20

dienu laikā pēc iepriekšējā taksācijas perioda beigām (/Datums CG/, /Datums Z/, /Datums Y/, /Datums CE/,

/Datums CD/, /Datums CC/, /Datums CF/, /Datums BC/, /Datums BB/, /Datums BA/, /Datums AZ/, /Datums AY/,

/Datums AX/, /Datums Z/, /Datums Y/, /Datums CE/, /Datums CD/, /Datums CC/, /Datums BD/) neiemaksāja

valsts budžetā PVN tādā apmērā, kāds bija iekļauts /Organizācija G/ izsniegtajos rēķinos. Kopumā līdz /Datums

CB/ /Persona B/ un /Persona A/, samazinot ar PVN apliekamo objektu /Organizācija G/ izsniegtajos rēķinos

norādītā apmērā, izvairījās no PVN nomaksas2 075 164,51 euro apmērā.

[1.3.4.] /Organizācija B/ darījumi ar/Organizācija G/neatbilst Pievienotās vērtības likuma 92.panta pirmās

daļas 1. punkta, 97.panta pirmās daļas prasībām, jo šie darījumi faktiski nav notikuši, tie neapliecina uzņēmuma

saimniecisko darījumu esamību un darījumi nav saistīti ar /Organizācija B/ ar nodokli apliekamu darījumu

nodrošināšanai, līdz ar to /Organizācija J/ nevarēja PVN deklarācijās un to pielikumos „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā” uzrādīt un kā priekšnodokli atskaitīt par

/Organizācija J/ darījumiem ar/Organizācija G/noformētos dokumentos uzrādīto PVN summu.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta 1.daļas 1.punktu „Ja preces iegādātas un

pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu

nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir: 1) no citiem

reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem.”; saskaņā ar 97.panta 1.daļu “Priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai

pakalpojumiem, (…) no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad

saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu

sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas. (…)”.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta 1.daļas 1. un 2.punkts nosaka „nodokļu maksātāju vispārīgie

pienākumi ir šādi: aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas; noteiktajā termiņā un pilnā apmērā

nomaksāt nodokļus un nodevas”; 1. panta 1.daļas 4.punkts nosaka „nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai

ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to

pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. (..). Šā likuma un

konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli

apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no

maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem”; 1.panta 1. daļas 14.punkts nosaka „izvairīšanās

no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu

deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās

informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita

apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji”.

[1.3.5.] Tādā veidā /Persona C/ kā /Organizācija G/ valdes locekle apzināti veicināja /Persona A/ un

/Persona B/ izdarītu /Organizācija B/ izvairīšanos no PVN nomaksas lielā apmērā, dodot līdzekļus (/Organizācija

G/ nosaukumu, bankas kontu, elektroniskā pasta adresi, /Organizācija G/ izrakstītie rēķini /Organizācija B/) minētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai.

Tādējādi ar /Persona C/ atbalstu VID EDS tika iesniegtas /Organizācija I/ PVN deklarācijas par taksācijas

periodu no /Datums CA/ līdz /Datums BZ/, kas saturēja apzināti nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem

darījumiem ar /Organizācija G/. Tādā veidā /Organizācija B/ faktiskajiem vadītājiem /Persona B/ un /Persona A/,

darbojoties personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, un ar /Persona C/ atbalstu, /Organizācija I/ nepamatoti

samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu, izvairoties no PVN nomaksas un nodarot zaudējumus valstij 2

075 164,51 euro apmērā, kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

20.pantu atbilst lieliem apmēriem.

[1.3.6] Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/).

[1.4.] /Persona D/izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un

218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) – atbalstīja izvairīšanos no nodokļu

nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā.

[1.4.1.] /Organizācija R/, turpmāk tekstā – /Organizācija U/,reģistrēta LR Komercreģistrā /Datums AU/ ar

vienoto reģistrācijas numuru /Organizācija Q/, juridiskā adrese no /Datums AT/ – /Adrese C/; reģistrētaVID ar

pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā – PVN) apliekamo personu reģistrā /Datums AS/; deklarētais darbības

veids – ziedu un augu vairumtirdzniecība. /Datums AR/ /Organizācija B/ izslēgta no VID PVN maksātāju reģistra

sakarā ar nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijās. /Datums AQ/ /Organizācija B/ likvidēts.

/Organizācija B/ amatpersonas – valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no /Datums AO/

līdz /Datums AP/ bija /Persona B/, bet prokūrists ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no/Datums AO/ līdz

/Datums AN/ bija /Persona A/.

/Persona B/ un /Persona A/ bija /Organizācija B/ faktiskie vadītāji un ar nodokli apliekamās saimnieciskās

darbības faktiskie veicēji, kuriem kā nodokļu maksātāja /Organizācija I/ faktiskajiem vadītājiem bija pienākums

zināt un ievērot Latvijas Republikas nodokļu likumus. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.pantu

/Persona B/ un /Persona A/ kā uzņēmuma faktisko vadītāju pienākums bija “(..) aprēķināt maksājamo

(iemaksājamo) nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas”, un

saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu bija pienākums “(..) kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā

uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi”. Turklāt saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 2.

pantu “grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un

pilnīgai.”

/Persona A/ kopā ar /Persona B/ /Organizācija B/ vārdā organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko

darbību, tas ir, veica faktiski notikušus un ar PVN apliekamus darījumus, iepērkot no ārvalstu vairumtirgotājiem

ziedus un pārdodot tos citiem komersantiem – PVN maksātājiem, par ko /Organizācija B/ norēķinu kontos

kredītiestādēs no darījumu partneriem tika saņemta samaksa, tajā skaitā valstij maksājamais PVN. Saskaņā ar

/Persona B/ un /Persona A/ savstarpējo pienākumu sadali /Organizācija B/ saimnieciskās darbības vadīšanā

/Persona A/ bija atbildīgs par ziedu pasūtījumiem no ārvalstu komersantiem, bet /Persona B/ par to turpmāko

realizāciju.Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115.panta pirmo daļu /Organizācija B/ pievienotās

vērtības nodokļa taksācijas periods bija viens kalendārais mēnesis, līdz ar to, saskaņā ar Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AB/) /Organizācija B/ pienākums bija

aprēķināto maksājamo nodokli par taksācijas periodu iemaksāt valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda

beigām.

[1.4.2] Kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā līdz /Datums AM/ /Persona B/ un /Persona A/ nolēma

mantkārīgā nolūkā un /Organizācija B/ interesēs prettiesiski iegūt /Organizācija B/ tiesības uz PVN priekšnodokļa

atskaitīšanu par faktiski nenotikušiem darījumiem. Minētā nodoma īstenošanai /Persona A/ un /Persona B/ nolēma,

vienojoties ar citu komersantu amatpersonām par atbalstu /Persona A/ un /Persona B/ nodomam prettiesiski

samazināt /Organizācija B/ valsts budžetā maksājamo PVN, veikt ziedu iegādāšanos un transportēšanu no ārvalstu

vairumtirgotājiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai minēto komersantu (PVN maksātāju) vārdā,

tādējādi bez ekonomiska pamatojuma iesaistot minētos komersantus - PVN maksātājus kā starpniekus ziedu iegādē

un transportēšanā no ziedu ārvalstu vairumtirgotājiem.

[1.4.3.] Lai īstenotu savu noziedzīgo nodomu, kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotos apstākļos ne vēlāk kā

līdz /Datums BY/ /Persona A/ un /Persona B/ vienojās aizstāt /Organizācija G/ ar citu uzņēmumu, kurš bez

ekonomiska pamatojuma pildīs starpnieka funkcijas starp /Organizācija B/ un ārvalstu ziedu tirgotājiem, un

izsniegs /Organizācija B/ rēķinus par faktiski nenotikušiem ziedu piegādes darījumiem. /Persona A/ un /Persona B/

ar citu personu starpniecību vienojās ar Igaunijā reģistrētā uzņēmuma /Organizācija H/ (reģ. Nr./Organizācija T/)

valdes locekli /Persona D/ par to, ka /Persona D/ atbalstīs /Organizācija J/ izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un

tieši, atļaus /Organizācija B/ darbiniekiem izmantot /Organizācija H/ nosaukumu (firmu), norēķinu kontus

kredītiestādēs un elektroniskā pasta adresi, lai /Organizācija B/ veiktu ziedu iegādi un transportēšanu no Eiropas

komersantiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai /Organizācija H/ vārdā.

Realizējot noziedzīgo nodomu, laika posmā no /Datums BX/ līdz /Datums AL/ /Persona B/ un /Persona A/

uzdevumā precīzi nenoskaidrota persona /Organizācija B/ interesēs, bet /Organizācija H/ vārdā (izmantojot

/Organizācija H/ nosaukumu (firmu)) pasūtīja pie ārvalstu komersantiem /Organizācija O/, /Organizācija N/,

/Organizācija S/, /Organizācija M/ ziedus, bet pie komersanta /Organizācija L/ pasūtīja pakalpojumu – minēto ziedu

piegādi uz /Organizācija B/ noliktavu. Pasūtījumi, cita starpā, tika veikti arī telefoniski, mobilajā aplikācijā

Whatsapp un izmantojot /Organizācija B/ lietošanā esošo elektroniskā pasta adresi/E-Pasts A/. Pēc ziedu piegādes

/Organizācija B/ noliktavā, /Persona D/ /Organizācija H/ vārdā izrakstīja un izsniedza /Organizācija B/ apmaksai

apzināti nepatiesus grāmatvedības dokumentus - rēķinus par it kā veiktu ziedu piegādi (pārdošanu un

transportēšanu) uz /Organizācija B/ noliktavu. Lai gan laika periodā no /Datums BF/ līdz /Datums BW/

/Organizācija B/ faktiski notikušus darījumus ar /Organizācija H/ neveica, tas apmaksāja visus /Organizācija H/

izsniegtos rēķinus, tajā skaitā PVN uz /Organizācija H/ norēķinu kontu kredītiestādē, no kurienes tika veikta

ārvalstu komersantu – ziedu pārdevēju un piegādātāju izsniegto rēķinu apmaksa. Tādā veidā tika radīts nepatiess

priekšstats, ka /Organizācija B/ savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai veica ar PVN apliekamus preču

(ziedu) iegādes un transportēšanas darījumus no /Organizācija H/. /Organizācija J/ faktiskie vadītāji nodrošināja no

/Organizācija H/ saņemto viltoto rēķinu par faktiski nenotikušiem darījumiem iekļaušanu /Organizācija I/

grāmatvedībā un PVN deklarācijās. Nolūkā radīt šķietamību par reālas saimnieciskās darbības veikšanu, /Persona

D/ VID Elektroniskā deklarēšanas sistēmā deklarēja faktiski nenotikušus darījumus par /Organizācija H/ it kā

veiktiem preču (ziedu) piegādes (pārdošana un transportēšana) darījumiem ar /Organizācija I/.

Lai gan /Organizācija H/ neveica nevienu faktisku darījumu ar /Organizācija B/, nolūkā atbalstīt /Persona A/

un /Persona B/ nodarījumu - samazināt valsts budžetā maksājamo /Organizācija B/ PVN apmēru, /Persona D/

nodrošināja, ka viņa vadītā /Organizācija H/ izsniedza /Organizācija B/ nepatiesus rēķinus par faktiski

nenotikušiem darījumiem (preču piegādēm un pakalpojumiem) par taksācijas periodu no /Datums BF/ līdz /Datums

BW/ par kopējo summu 4 615 601,52 euro, par kuriem aprēķināts PVN 968 046,29 euro.

Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, /Persona A/ kopā ar /Persona B/ nodrošināja, ka

/Organizācija B/ grāmatvedībā un PVN deklarācijās, kas tika iesniegtas VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā,

tika iekļauti /Organizācija H/ izsniegti nepatiesi rēķini par faktiski nenotikušiem darījumiem (preču piegādēm un

pakalpojumiem) par taksācijas periodu no /Datums BF/ līdz /Datums BW/ par kopējo summu 4 615 601,52 euro,

par kuriem aprēķināts PVN 968 046,29 euro.

/Persona A/ uzdevumā /Organizācija B/ grāmatvede, kurai nebija zināms /Persona A/ un /Persona B/

noziedzīgais nodoms, izmantojot /Persona A/ piekļuves rekvizītus, iesniedza VID EDS šādas PVN deklarācijas:

- /Datums BV/ VID EDS iesniegtajā /Organizācija K/ /Datums BF/ PVN deklarācijā, kas precizēta /Datums

BU/, iekļaujot tajā ziņas no visiem /Organizācija H/ izsniegtiem 89 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

460 367,42 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 96 677,17 euro apmērā, kā arī norādīja

informāciju par 8 atgriezto preču darījumiem ar /Organizācija H/ 1245,40 euro apmērā, par kuriem aprēķināts

maksājamais PVN 261,55 euro apmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā

maksājamo PVN summu par 96 415,62 euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā

20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā

nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai

zaudējumus 96 415,62 euro apmērā;

- /Datums BT/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums BS/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

BR/, iekļaujot tajā ziņas no visiem /Organizācija H/ izsniegtiem 130 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

846340,08 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 17 7731,42 euro apmērā. Ņemot vērā, ka par

/Datums BQ/ /Organizācija B/ deklarēja priekšnodokļa pārmaksu 1629,57 euro apmērā, kurš budžetā maksājamo

nodokļu apmaksai netika izmantots, /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN

summu 176 101,85 euro apmērā. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu

laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti

samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus 176

101,85 euro apmērā;

- /Datums BP/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums BO/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

AI/, iekļaujot tajā ziņas no visiem /Organizācija H/ izsniegtiem 156 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

921 141,38 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 193 439,69 euro apmērā, kā arī norādīja

informāciju par 8 atgriezto preču darījumiem ar /Organizācija H/ 515,01 euro apmērā, par kuriem aprēķināts

maksājamais PVN 108,15 euro apmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā

maksājamo PVN summu par 193 331,54 euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā

noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā

nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai

zaudējumus 193 331,54 euro apmērā;

- /Datums BN/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums BM/ PVN deklarāciju, kas precizēta /Datums

AI/, iekļaujot tajā ziņas no visiem /Organizācija H/ izsniegtiem 126 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem

541 256,78 euro apmērā, no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 113 663,93 euro apmērā, kā arī norādīja

informāciju par 8 atgriezto preču darījumiem ar /Organizācija H/ 1028,25 euro apmērā, par kuriem aprēķināts

maksājamais PVN 215,94 euro apmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā

maksājamo PVN summu par 113 447,99 euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā

noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā

nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai

zaudējumus 113 447,99 euro apmērā;

- /Datums BL/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums BK/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem /Organizācija H/ izsniegtiem 144 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 786 319,66 euro apmērā,

no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 165 127,13 euro apmērā, kā arī norādīja informāciju par 7 atgriezto

preču darījumiem ar /Organizācija H/ 475,59 euro apmērā, par kuriem aprēķināts maksājamais PVN 99,88 euro

apmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu par 165 027,25

euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda

beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā

veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus 165 027,25 euro apmērā;

- /Datums BJ/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums BI/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem /Organizācija H/ izsniegtiem 118 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 641 050,22 euro apmērā,

no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 134 620,55 euro apmērā, kā arī norādīja informāciju par 19 atgriezto

preču darījumiem ar /Organizācija H/ 1288,57 euro apmērā, par kuriem aprēķināts maksājamais PVN 270,60 euro

apmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu par 134 349,95

euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda

beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā

veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus 134 349,95 euro apmērā;

- /Datums AI/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums BH/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem /Organizācija H/ izsniegtiem 108 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 419 125,96 euro apmērā,

no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 88016,45 euro apmērā, kā arī norādīja informāciju par 16 atgriezto preču

darījumiem ar /Organizācija H/ 1304,36 euro apmērā, par kuriem aprēķināts maksājamais PVN 273,93 euro

apmērā. Ņemot vērā, ka par /Datums BG/ /Organizācija B/ deklarēja priekšnodokļa pārmaksu 12 583,22 euro

apmērā, kurš budžetā maksājamo nodokļu apmaksai netika izmantots, /Organizācija B/ nepamatoti samazināja

valsts budžetā maksājamo PVN summu 75 159,30 euro apmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja

valsts budžetā maksājamo PVN summu par 87 742,52 euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā

daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts

budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus 75 159,30 euro apmērā.

[1.4.4.] /Organizācija B/ PVN aprēķināšanas un maksāšanas pareizības pārbaude par laika periodu no

/Datums BF/ līdz /Datums BE/ VID tika veikta, pamatojoties uz /Organizācija B/ iesniegtajās PVN deklarācijās un

to pielikumos uzrādīto informāciju, kā arī paļaujoties, ka /Organizācija B/ PVN deklarācijās un to pielikumos

sniegtā informācija atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 2.pantam ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga,

saprotama un pilnīga.

/Persona A/ un /Persona B/ /Organizācija B/ saimnieciskajā darbībā nenodrošināja uzņēmējdarbību

reglamentējošu normatīvo aktu, tajā skaitā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkta,

97.panta pirmās daļas, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta prasību izpildi.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115.panta pirmo daļu /Organizācija B/ pievienotās vērtības

nodokļa taksācijas periods bija viens kalendārais mēnesis, līdz ar to, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa

likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AB/) 119.panta pirmo daļu nodoklis, kas aprēķināts par taksācijas

periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs, proti, /Organizācija B/, jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc

taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Neskatoties uz minēto, /Persona A/ un /Persona B/ kā

/Organizācija B/ faktiskie saimnieciskās darbības veicēji un faktiskie vadītāji minēto pienākumu neizpildīja un

nolūkā izvairīties no PVN nomaksas /Organizācija H/ izsniegtajos rēķinos norādītajā PVN apmērā, 20 dienu laikā

pēc iepriekšējā taksācijas perioda beigām (/Datums BD/, /Datums BC/, /Datums BB/, /Datums BA/, /Datums AZ/,

/Datums AY/, /Datums AX/) neiemaksāja valsts budžetā PVN tādā apmērā, kāds bija iekļauts /Organizācija H/

izsniegtajos rēķinos. Kopumā līdz /Datums AW/ /Persona B/ un /Persona A/, samazinot ar PVN apliekamo objektu

/Organizācija H/ izsniegtajos rēķinos norādītā apmērā, izvairījās no PVN nomaksas 968 046,29 euro apmērā.

/Organizācija B/ darījumi ar /Organizācija H/ neatbilst Pievienotās vērtības likuma 92.panta pirmās daļas 1.

punkta, 97.panta pirmās daļas prasībām, jo šie darījumi faktiski nav notikuši, tie neapliecina uzņēmuma

saimniecisko darījumu esamību un darījumi nav saistīti ar /Organizācija B/ ar nodokli apliekamu darījumu

nodrošināšanai, līdz ar to /Organizācija J/ nevarēja PVN deklarācijās un to pielikumos „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā” uzrādīt un kā priekšnodokli atskaitīt par

/Organizācija J/ darījumiem ar /Organizācija H/ noformētos dokumentos uzrādīto PVN summu.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta 1.daļas 1.punktu „Ja preces iegādātas un

pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu

nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir: 1) no citiem

reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem.”; saskaņā ar 97.panta 1.daļu “Priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai

pakalpojumiem, (…) no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad

saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu

sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas. (…)”.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts nosaka, ka nodokļu maksātāju

vispārīgie pienākumi ir šādi: aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas; noteiktajā termiņā un pilnā

apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas”; 1.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka „nodokļu maksātāji — Latvijas

Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu

grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. (..). Šā

likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības

nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no

maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem”; 1.panta pirmās daļas 14.punkts nosaka

„izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu

deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās

pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai

jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai

daļēji”.

[1.4.5.] Tādā veidā /Persona D/ kā /Organizācija H/ valdes loceklis apzināti veicināja /Persona A/ un

/Persona B/ izdarītu /Organizācija B/ izvairīšanos no PVN nomaksas lielā apmērā, dodot līdzekļus (/Organizācija

H/ nosaukumu, bankas kontu, elektroniskā pasta adresi, /Organizācija H/ izrakstītie rēķini /Organizācija B/) minētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai.

Tādējādi ar /Persona D/ atbalstu VID EDS tika iesniegtas /Organizācija I/ PVN deklarācijas par taksācijas

periodu no /Datums AV/ līdz /Datums AL/, kuras saturēja apzināti nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem

darījumiem ar /Organizācija H/. Tādā veidā /Organizācija B/ faktiskajiem vadītājiem /Persona B/ un /Persona A/,

darbojoties personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, un ar /Persona D/ atbalstu, /Organizācija I/ nepamatoti

samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu, izvairoties no PVN nomaksas un nodarot zaudējumus valstij

968 046,29 euro apmērā, kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

20.pantu atbilst lieliem apmēriem.

[1.4.6] Ar savām darbībām /Persona D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/).

[1.5] Ar savām darbībām /Persona E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) - atbalstīja

izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, turpmāk aprakstītajā veidā.

[1.5.1.] /Organizācija R/, turpmāk tekstā – SIA,reģistrēta LR Komercreģistrā /Datums AU/ ar vienoto

reģistrācijas numuru /Organizācija Q/, juridiskā adrese no /Datums AT/ – /Adrese C/; reģistrētaVID ar pievienotās

vērtības nodokli (turpmāk tekstā – PVN) apliekamo personu reģistrā /Datums AS/; deklarētais darbības veids –

ziedu un augu vairumtirdzniecība. /Datums AR/ /Organizācija B/ izslēgta no VID PVN maksātāju reģistra sakarā ar

nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijās. /Datums AQ/ /Organizācija B/ likvidēts.

/Organizācija B/ amatpersonas – valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no /Datums AO/

līdz /Datums AP/ bija /Persona B/, bet prokūrists ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no/Datums AO/ līdz

/Datums AN/ bija /Persona A/./Persona B/ un /Persona A/ bija /Organizācija B/ faktiskie vadītāji un ar nodokli

apliekamās saimnieciskās darbības faktiskie veicēji, kuriem kā nodokļu maksātāja /Organizācija I/ faktiskajiem

vadītājiem bija pienākums zināt un ievērot Latvijas Republikas nodokļu likumus. Saskaņā ar likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 15.pantu /Persona B/ un /Persona A/ kā uzņēmuma faktisko vadītāju pienākums bija “(..)

aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt

nodokļus un nodevas”, un saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu bija pienākums “(..) kārtot

grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi”. Turklāt saskaņā ar

likuma “Par grāmatvedību” 2.pantu “grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai,

nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.”

/Persona A/ kopā ar /Persona B/ /Organizācija B/ vārdā organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko

darbību, tas ir, veica faktiski notikušus un ar PVN apliekamus darījumus, iepērkot no ārvalstu vairumtirgotājiem

ziedus un pārdodot tos citiem komersantiem – PVN maksātājiem, par ko /Organizācija B/ norēķinu kontos

kredītiestādēs no darījumu partneriem tika saņemta samaksa, tajā skaitā valstij maksājamais PVN. Saskaņā ar

/Persona B/ un /Persona A/ savstarpējo pienākumu sadali /Organizācija B/ saimnieciskās darbības vadīšanā

/Persona A/ bija atbildīgs par ziedu pasūtījumiem no ārvalstu komersantiem, bet /Persona B/ par to turpmāko

realizāciju.Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115.panta pirmo daļu /Organizācija B/ pievienotās

vērtības nodokļa taksācijas periods bija viens kalendārais mēnesis, līdz ar to, saskaņā ar Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 119.panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AB/) /Organizācija B/ pienākums bija

aprēķināto maksājamo nodokli par taksācijas periodu iemaksāt valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda

beigām.

[1.5.2] Kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā līdz /Datums AM/ /Persona B/ un /Persona A/ nolēma

mantkārīgā nolūkā un /Organizācija B/ interesēs prettiesiski iegūt /Organizācija B/ tiesības uz PVN priekšnodokļa

atskaitīšanu par faktiski nenotikušiem darījumiem. Minētā nodoma īstenošanai /Persona A/ un /Persona B/ nolēma,

vienojoties ar citu komersantu amatpersonām par atbalstu /Persona A/ un /Persona B/ nodomam prettiesiski

samazināt /Organizācija B/ valsts budžetā maksājamo PVN, veikt ziedu iegādāšanos un transportēšanu no ārvalstu

vairumtirgotājiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai minēto komersantu (PVN maksātāju) vārdā,

tādējādi bez ekonomiska pamatojuma iesaistot minētos komersantus - PVN maksātājus kā starpniekus ziedu iegādē

un transportēšanā no ziedu ārvalstu vairumtirgotājiem.

[1.5.3] Lai īstenotu savu noziedzīgo nodomu, kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotos apstākļos ne vēlāk kā

līdz /Datums AL/ /Persona A/ un /Persona B/ vienojās aizstāt /Organizācija H/ ar citu uzņēmumu, kurš bez

ekonomiska pamatojuma pildīs starpnieka funkcijas starp /Organizācija B/ un ārvalstu ziedu tirgotājiem, un

izsniegs /Organizācija B/ rēķinus par faktiski nenotikušiem ziedu piegādes darījumiem. /Persona A/ un /Persona B/

ar citu personu starpniecību vienojās ar /Organizācija F/ (reģ. Nr./Organizācija P/) valdes locekli /Persona E/ par to,

ka /Persona E/ atbalstīs /Organizācija J/ izvairīšanos no nodokļu nomaksas, proti, atļaus /Organizācija B/

pārstāvjiem izmantot /Organizācija F/ nosaukumu (firmu), norēķinu kontus kredītiestādēs un elektroniskā pasta

adreses, lai /Organizācija B/ veiktu ziedu iegādi un transportēšanu no Eiropas komersantiem savas saimnieciskās

darbības nodrošināšanai /Organizācija F/ vārdā.

/Persona B/ un /Persona A/ uzdevumā precīzi nenoskaidrota persona /Organizācija B/ interesēs, bet

/Organizācija F/ vārdā (izmantojot /Organizācija F/ nosaukumu (firmu)) precīzi nenoskaidroti /Organizācija B/

darbinieki pasūtīja ar pēcapmaksu pie ārvalstu komersantiem /Organizācija O/, /Organizācija N/, Hamifleurs,

/Organizācija M/ ziedus, bet pie komersanta /Organizācija L/ pasūtīja pakalpojumu – minēto ziedu piegādi uz

/Organizācija B/ noliktavu. Pasūtījumi, cita starpā, tika veikti arī telefoniski, mobilajā aplikācijā Whatsapp un

izmantojot /Organizācija B/ lietošanā esošo elektroniskā pasta adresi/E-Pasts A/. Pēc ziedu piegādes /Organizācija

B/ noliktavā /Persona E/ /Organizācija F/ vārdā izrakstīja un izsniedza /Organizācija B/ apmaksai apzināti

nepatiesus grāmatvedības dokumentus - rēķinus par it kā veiktu ziedu piegādi (pārdošanu un transportēšanu) uz

/Organizācija B/ noliktavu. Lai gan laika periodā no /Datums AG/ līdz /Datums AK/ /Organizācija B/ faktiski

notikušus darījumus ar /Organizācija F/ neveica, tas apmaksāja visus /Organizācija F/ izsniegtos rēķinus, tajā skaitā

PVN uz /Organizācija F/ norēķinu kontu kredītiestādē, no kurienes tika veikta ārvalstu komersantu – ziedu

pārdevēju un piegādātāju izsniegto rēķinu apmaksa. Tādā veidā tika radīts nepatiess priekšstats, ka /Organizācija B/

savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai veica ar PVN apliekamus preču (ziedu) iegādes un transportēšanas

darījumus no /Organizācija F/. Nolūkā radīt šķietamību par reālas saimnieciskās darbības veikšanu, /Persona E/

VID Elektroniskā deklarēšanas sistēmā deklarēja faktiski nenotikušus darījumus par /Organizācija F/ it kā veiktiem

preču (ziedu) piegādes (pārdošana un transportēšana) darījumiem ar /Organizācija I/. Turklāt /Persona E/

/Organizācija F/ norēķina kontos no /Organizācija B/ saņemtos naudas līdzekļus (izņemot PVN daļu), pārskaitīja uz

ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu /Organizācija O/, /Organizācija N/, Hamifleurs, /Organizācija M/, /Organizācija L/

kontiem par precēm un pakalpojumiem, kas tika sniegti /Organizācija J/, nevis /Organizācija F/ saimnieciskās

darbības nodrošināšanai.

[1.5.3] Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, /Persona A/ kopā ar /Persona B/

nodrošināja, ka /Organizācija B/ grāmatvedībā un PVN deklarācijās, kas tika iesniegtas Valsts ieņēmumu dienesta

(turpmāk - VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (turpmāk - EDS), tika iekļauti /Organizācija F/ izsniegti

nepatiesi rēķini par faktiski nenotikušiem darījumiem (preču piegādēm un pakalpojumiem) par taksācijas periodu

no /Datums AD/ līdz /Datums AJ/ par kopējo summu 1 250 829,96 euro, par kuriem aprēķināts PVN 262 206,95

euro.

/Persona A/ uzdevumā /Organizācija B/ grāmatvede, kurai nebija zināms /Persona A/ un /Persona B/

noziedzīgais nodoms, izmantojot /Persona A/ piekļuves rekvizītus, iesniedza VID EDS šādas PVN deklarācijas:

- /Datums AI/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums AD/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem /Organizācija F/ izsniegtiem 28 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 78 217,06 euro apmērā, no

kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 16 425,68 euro apmērā, kā rezultātā minētajā apmērā /Organizācija B/

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja

valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas

Republikai zaudējumus 16 425,68 euro;

- /Datums AH/ iesniedza VID EDS /Organizācija K/ /Datums AG/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem /Organizācija F/ izsniegtiem 148 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 673 372,70 euro apmērā,

no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 141 408,27 euro apmērā, kā arī norādīja informāciju par 9 atgriezto

preču darījumiem ar /Organizācija F/ 1286,10 euro apmērā, par kuriem aprēķināts maksājamais PVN 270,07 euro

apmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu par 141 138,20

euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda

beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā

veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus 141 138,20 euro;

- /Datums AF/ iesniedza VID EDS /Organizācija B/ /Datums AE/ PVN deklarāciju, iekļaujot tajā ziņas no

visiem /Organizācija F/ izsniegtiem 114 rēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem 499 240,20 euro apmērā,

no kuriem aprēķināts PVN priekšnodoklis 104 840,44 euro apmērā, kā arī norādīja informāciju par 16 atgriezto

preču darījumiem ar /Organizācija F/ 939,36 euro apmērā, par kuriem aprēķināts maksājamais PVN 197,27 euro

apmērā. Tādējādi /Organizācija B/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu par 104 643,17

euro. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda

beigām un arī turpmāk /Organizācija B/ nesamaksāja valsts budžetā nepamatoti samazināto PVN summu, tādā

veidā izvairoties no PVN nomaksas un nodarot Latvijas Republikai zaudējumus 104 643,17 euro.

/Organizācija B/ PVN aprēķināšanas un maksāšanas pareizības pārbaude par laika periodu no /Datums AD/

līdz /Datums AC/ VID tika veikta, pamatojoties uz /Organizācija B/ iesniegtajās PVN deklarācijās un to pielikumos

uzrādīto informāciju, kā arī paļaujoties, ka /Organizācija B/ PVN deklarācijās un to pielikumos sniegtā informācija

atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 2.pantam ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga.

[1.5.4] /Persona A/ un /Persona B/ /Organizācija B/ saimnieciskajā darbībā nenodrošināja uzņēmējdarbību

reglamentējošu normatīvo aktu, tajā skaitā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkta,

97.panta pirmās daļas, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta prasību izpildi.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115.panta pirmo daļu /Organizācija B/ pievienotās vērtības

nodokļa taksācijas periods bija viens kalendārais mēnesis, līdz ar to, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa

likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums AB/) 119.panta pirmo daļu nodoklis, kas aprēķināts par taksācijas

periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs, proti, /Organizācija B/, jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc

taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Neskatoties uz minēto pienākumu /Persona A/ un

/Persona B/ kā /Organizācija B/ faktiskie saimnieciskās darbības veicēji un faktiskie vadītāji minēto pienākumu

neizpildīja un nolūkā izvairīties no PVN nomaksas /Organizācija F/ izsniegtajos rēķinos norādītajā PVN apmērā,

20 dienu laikā pēc iepriekšējā taksācijas perioda beigām (/Datums AA/, /Datums Z/, /Datums Y/) neiemaksāja

valsts budžetā /Organizācija F/ izsniegtajos rēķinos norādīto PVN. Kopumā līdz /Datums X/ /Persona B/ un

/Persona A/, samazinot ar PVN apliekamo objektu /Organizācija F/ izsniegtajos rēķinos norādītā apmērā, izvairījās

no PVN nomaksas 262 206,95 euro apmērā.

/Organizācija B/ darījumi ar /Organizācija F/ neatbilst Pievienotās vērtības likuma 92.panta pirmās daļas

1.punkta, 97.panta pirmās daļas prasībām, jo šie darījumi faktiski nav notikuši, tie neapliecina uzņēmuma

saimniecisko darījumu esamību un darījumi nav saistīti ar /Organizācija B/ ar nodokli apliekamu darījumu

nodrošināšanai, līdz ar to /Organizācija J/ nevarēja PVN deklarācijās un to pielikumos „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā” uzrādīt un kā priekšnodokli atskaitīt par

/Organizācija J/ darījumiem ar /Organizācija F/ noformētos dokumentos uzrādīto PVN summu.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, ja preces iegādātas un

pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu

nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir: 1) no citiem

reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem.”; saskaņā ar 97.panta pirmo daļu “Priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai

pakalpojumiem, (…) no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad

saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu

sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas. (…)”.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts nosaka, ka nodokļu maksātāju

vispārīgie pienākumi ir šādi: aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas; noteiktajā termiņā un pilnā

apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas”; 1.panta 1.daļas 4.punkts nosaka „nodokļu maksātāji — Latvijas

Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu

grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. (..). Šā

likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības

nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no

maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem; 1. panta pirmās daļas 14.punkts nosaka

„izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu

deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās

pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai

jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai

daļēji”.

[1.5.5] Tādā veidā /Persona E/ kā /Organizācija F/ valdes loceklis apzināti veicināja /Persona A/ un /Persona

B/ izdarītu /Organizācija B/ izvairīšanos no PVN nomaksas lielā apmērā, dodot līdzekļus (/Organizācija F/

nosaukumu, bankas kontu, elektroniskā pasta adresi, /Organizācija F/ izrakstītie rēķini /Organizācija B/) minētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai. Tādējādi ar /Persona E/ atbalstu VID EDS tika iesniegtas /Organizācija I/ PVN

deklarācijas par taksācijas periodu no /Datums W/ līdz /Datums V/, kas saturēja apzināti nepatiesu informāciju par

faktiski nenotikušiem darījumiem ar /Organizācija F/. Tādā veidā /Organizācija B/ faktiskajiem vadītājiem /Persona

B/ un /Persona A/, darbojoties personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, un ar /Persona E/ atbalstu, /Organizācija

I/ nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN summu, izvairoties no PVN nomaksas un nodarot

zaudējumus valstij 262 206,95 euro apmērā, kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību” 20.pantu atbilst lieliem apmēriem.

[1.5.6] Ar savām darbībām /Persona E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/).

[2] /Datums K/ kriminālprocesā par cietušo atzīta Latvijas Republika, kuras pārstāvis Valsts ieņēmumu

dienests pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju. Kriminālprocesā konstatētais kaitējums daļēji ir segts,

apsūdzētie atzinuši ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, apņēmušies atlīdzināt radīto zaudējumu, piekrituši

tam, ka tiesa piedzīs solidāri atlikušo radītā kaitējuma daļu, ir nodrošināti līdzekļi kompensācijas un iespējamās

mantas konfiskācijas nodrošināšanai turpmāk norādītajos apstākļos.

[2.1] Cietušā Latvijas Republikas pārstāvis Valsts ieņēmumu dienests pieteicis materiālā kaitējuma

kompensāciju 3 291 204,96 euro, kas noteikta šādi:

[2.1.1] Ar apsūdzētā /Persona E/ atbalstu (/Organizācija F/) /Organizācija I/ amatpersonas /Persona B/ un

/Persona A/, izdarot noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, nodarīja zaudējumus

Latvijas Republikai 262 206,95 euro apmērā.

[2.1.2] Ar apsūdzētā /Persona D/ atbalstu (/Organizācija H/) /Organizācija I/ amatpersonas /Persona B/ un

/Persona A/, izdarot noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, nodarīja zaudējumus

Latvijas Republikai 968 046,29 euro apmērā.

Daļā par deklarētajiem /Organizācija I/ un /Organizācija H/ darījumiem cietusī Latvijas Republika savu

kaitējuma kompensāciju samazināja par 14 212,79 euro veiktā nodokļa audita rezultātā, tādējādi nekompensētā

zaudējuma summa sastāda 953 833,50 euro.

[2.1.3] Ar apsūdzētās /Persona C/ atbalstu (/Organizācija G/) /Organizācija I/ amatpersonas /Persona B/ un

/Persona A/, izdarot noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, nodarīja zaudējumus

Latvijas Republikai 2 075 164,51 euro apmērā.

[2.2] Kriminālprocesā konstatētais kaitējums daļēji segts šādos apstākļos:

[2.2.1] /Organizācija I/ amatpersonas /Persona A/ un /Persona B/ labprātīgi sedza cietušajam Latvijas

Republikai ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu 1 605 600 euro.

[2.2.2] Zemgales rajona tiesa ar /Datums J/ lēmumu /Organizācija F/ arestētos finanšu līdzekļus 59 487,45

euro apmērā atzina par noziedzīgi iegūtu mantu, kas, visticamāk iegūta, izvairoties no nodokļu nomaksas, un

konfiscēja to valsts labā. Ņemot vērā, ka Latvijas Republika atzīta par cietušo /Datums K/, proti, pēc tiesas lēmuma

pieņemšanas, uzskatāms, ka ar konfiscētajiem finanšu līdzekļiem 59 487,45 euro daļēji ir segts ar apsūdzētā

/Persona E/ atbalstu (/Organizācija F/) cietušajam Latvijas Republikai radītais kaitējums. Pēc minēto finanšu

līdzekļu konfiskācijas /Persona E/ (/Organizācija F/) nesegtais kaitējums ir 202 719,50 euro (262 206,95 euro - 59

487,45 euro).

[2.2.3] /Persona A/ un /Persona B/ labprātīgi atlīdzinātā kaitējuma summa 1 605 600 euro apmērā sadalāma

trīs vienādās daļās atbilstoši /Organizācija B/ izmantoto atbalstītāju skaitam (1 605 600 : 3 = 535 200 euro) un par

attiecīgo summu samazināma Latvijas Republikai kompensējamā kaitējuma apmērs, kāds radīts ar katra atsevišķa

atbalstītāja palīdzību, un tieši, ar /Persona D/ atbalstu (/Organizācija H/) nekompensētā kaitējuma apmērs Latvijas

Republikai samazināms līdz 418 633,50 euro (953 833,50 euro - 535 200 euro ); ar /Persona C/ atbalstu

(/Organizācija G/) nekompensētā kaitējuma apmērs Latvijas Republikai samazināms līdz 1 539 964,51 euro (2 075

164,51 euro - 535 200 euro).

[2.2.4] Ar /Persona E/ atbalstu (/Organizācija F/) radītā zaudējuma apmērs kompensēts pilnā apmērā, jo 535

200 euro pārsniedz radītā un vēl nekompensētā kaitējuma ( 202 719,50 euro) apmēru. Summa, kas veido

pārpalikumu pēc kaitējuma segšanas, kas radīts ar /Persona E/ atbalstu (/Organizācija F/), sadalāms divās vienādās

daļās ((535 200 euro – 202 719,50 euro) : 2 = 166 240,25 euro ), un attiecīgajā apmērā samazināma ar /Persona D/

atbalstu (/Organizācija H/ ) un ar /Persona C/ atbalstu (/Organizācija G/) nekompensētā kaitējuma apmērs. Tādējādi

galīgais nekompensētais kaitējums Latvijas Republikai, kas nodarīts ar /Persona D/ atbalstu (/Organizācija H/),

sastāda 252 393,25 euro (418 633,50 euro – 166 240,25 euro), bet galīgais nekompensētais kaitējums Latvijas

Republikai, kas nodarīts ar /Persona C/ atbalstu (/Organizācija G/), sastāda 1 373 724,26 euro (1 539 964,51 euro -

166 240,25 euro).

[2.3] Apsūdzētie atzīst ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu sekojošā apmērā:

- /Persona B/ un /Persona A/ atzīst ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu 3 291 204,96 euro apmērā;

- /Persona C/ atzīst ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu 2 075 164,51 euro apmērā.

- /Persona D/ atzīst ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu 968 046,29 euro apmērā.

[2.4] Apsūdzētie apņemas atlīdzināt radīto zaudējumu un piekrituši tam, ka tiesa piedzīs solidāri atlikušo

radītā kaitējuma daļu sekojoši:

- 252 393,25 euro apmērā no apsūdzētajiem /Persona D/, /Persona B/ un /Persona A/;

- 1 373 724,26 euro apmērā no apsūdzētajiem /Persona C/, /Persona B/ un /Persona A/.

[2.5] Līdzekļi kompensācijas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai.

[2.5.1] /Datums U/ tika uzlikts arests /Persona A/ piederošajam nekustamajam īpašumam /Adrese B/

(kadastra Nr./Adrese A/), kadastrālā vērtība 267 873,00 EUR, nolūkā nodrošināt cietušajam nodarītā kaitējuma

kompensācijas piedziņu, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Ar /Datums T/ Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores /Persona F/

lēmumu tika atļauts /Persona A/ pārdot viņam piederošo nekustamo īpašumu, lai no arestētā nekustamā īpašuma

pārdošanas varētu iegūt pēc iespējas lielāku samaksu, realizējot to par taisnīgu tirgus vērtību, pretstatā finanšu

līdzekļu apmēram, kādu no nekustamā īpašuma pārdošanas varētu iegūt piespiedu realizācijas procesā, pēc kā lai

nodrošinātu visas pirkuma maksas novirzīšanu ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma kompensācijai

cietušajam. /Datums S/ arestētais nekustamais īpašums tika pārdots par pēc iespējas lielāku tirgus vērtību, saņemot

samaksu 750 000 euro apmērā, turklāt visa pirkuma samaksa novirzīta ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma

cietušajam segšanai. Arests atcelts /Datums R/.

[2.5.2] Zemgales rajona tiesa ar /Datums J/ lēmumu arestētos /Organizācija F/ finanšu līdzekļus 59 487,45

euro apmērā atzina par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēja valsts labā, atzīstot to kā nenomaksāto nodokļu

naudu.

[3] Ar tiesneses /Datums Q/ lēmumu vienošanās iztiesāšana noteikta tiesas sēdē saskaņā arKriminālprocesa

likuma 540.1 panta ceturto daļu.

[3.1] Tiesas sēdē prokurore iepazīstināja ar katru apsūdzēto noslēgto vienošanos. Izskaidroja, kā noteikta

kaitējuma kompensācijas samaksa un norādīja, ka nav pieļaujama dubultā kompensācijas piedziņa.

Apsūdzētie tiesas sēdē apstiprināja, ka saprot, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā katrs no viņiem tiek

apsūdzēts, ka atzīst sevi par vainīgu un, ka vienošanos katrs apsūdzētais ir parakstījis apzināti un labprātīgi, saprot

tās sekas. Neko papildus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem neviens no apsūdzētajiem piebilst nevēlējās.

Aizstāvji tiesas sēdē paskaidroja, ka vienošanās atbilst Kriminālprocesa likuma noteikumiem, un lūdza to

apstiprināt. Norādīja, ka cietušā pārstāvja iebildumi par kaitējuma kompensācijas daļu, kas konfiscēta procesā par

noziedzīgi iegūtu mantu, nav pamatoti.

Cietušā pārstāve tiesas sēdē uzturēja rakstveidā iesniegtos iebildumus par kaitējuma kompensācijas daļas

nepamatotu samazināšanu ar līdzekļiem, kas konfiscēti procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Vienlaikus pārstāve

tiesas sēdē atzina, ka neiebilst, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu valsts labā konfiscētie līdzekļi 59 487,45

euro ietilpst cietušā zaudējumu kompensācijā, par ko noslēgtas vienošanās.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus kopsakarā ar apsūdzētajiem noslēgtajām vienošanām, atzīst, ka

pirmstiesas procesā noslēgtās vienošanās ir apstiprināmas un lietā taisāms notiesājošs spriedums, piespriežot

apsūdzētajiem sodu.

[4.1] Pirmstiesas kriminālprocesa laikā /Datums O/ starp Organizētās noziedzības un citu nozaru

specializētās prokuratūras prokurori /Persona F/ un apsūdzēto /Persona G/ noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu

un sodu.

Vienošanās protokolā apsūdzētais /Persona G/ atzina sevi par vainīgu viņam inkriminētajās darbībās.

Prokurore un apsūdzētais vienojušies par to, ka tiesai lūgs noteikt sodu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc

Krimināllikuma 195.panta trešās daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums P/) – brīvības atņemšana uz 3

gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3

gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu reāla soda izciešanas gadījumā ieskaitīt /Persona G/ aizturēšanā

pavadīto laiku no /Datums F/ līdz /Datums E/.

No lietas materiāliem tiesa secina, ka apsūdzētajam /Persona G/ inkriminētās darbībās viņa vaina ir pilnībā

pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, un tiesai nerodas šaubas par

apsūdzētā vainu, ko apliecina likumīgi, attiecināmi un ticami pierādījumi, un viņa darbības ir kvalificētas pareizi.

Tāpat tiesa secina, ka noslēgtā vienošanās ir likumīga un pamatota, sastādīta ievērojot Kriminālprocesa

likuma 437.panta prasības, un vienošanās noslēgšanā nav pieļauti Krimināllikuma normu pārkāpumi, kā arī tajā

norādītais sods ir atbilstošs panta sankcijai un samērīgs ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētais labprātīgi piekritis iespējai noregulēt krimināltiesiskās attiecības slēdzot

vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, izmantojot savas Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz

sadarbību, kas izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā sekmējot ātrāku kriminālprocesa norisi.

Apsūdzētajam ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas ar vienošanās noslēgšanu, kas

apliecināts ar viņa parakstu. Krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu.

Apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, pilnībā atzīstot savu vainu celtajā

apsūdzībā.

Vienošanas procesā un soda noteikšanā atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai un trešajai daļai ņemts

vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī ņemta vērā apsūdzētā personība, un

konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā savas vainas atzīšana un

izdarītā nožēlošana. Labprātīgi segti procesuālie izdevumi. Atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka noslēgtajā vienošanās /Persona G/ izvēlētais soda veids un mērs noteikts saskaņā ar

Krimināllikuma nosacījumiem, t.i., sods apsūdzētajam noteikts, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu,

izdarīšanas apstākļus, radītā kaitējuma apmēru, atbildību mīkstinošo apstākli, kā arī, izvērtējot apsūdzētā personību,

kā to noteic Krimināllikuma 46.panta otrā un trešā daļa.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanas termiņā pamatoti ieskaitāms laiks, kad

apsūdzētais tika aizturēts un atradās apcietinājumā no /Datums F/ līdz /Datums E/.

[4.2] Pirmstiesas kriminālprocesa laikā /Datums O/ starp Organizētās noziedzības un citu nozaru

specializētās prokuratūras prokurori /Persona F/ un apsūdzētajiem /Persona B/, /Persona A/ noslēgtas vienošanās

par vainas atzīšanu un sodu.

Vienošanās apsūdzētie /Persona B/ un /Persona A/ atzina sevi par vainīgiem viņiem inkriminētajās darbībās.

Prokurore un apsūdzētie vienojušies par to, ka tiesai lūgs noteikt sodu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc

Krimināllikuma 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) - naudas sods 100 Latvijas

Republikā noteikto minimālo mēneša algu apmērā, kas atbilst 50 000 euro, atņemot tiesības veikt visu veidu

komercdarbību uz 2 gadiem.

No lietas materiāliem tiesa secina, ka apsūdzētajiem /Persona B/ un /Persona A/ inkriminētās darbībās viņu

vaina ir pilnībā pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, un tiesai nerodas

šaubas par apsūdzēto vainu, jo to apliecina likumīgi, attiecināmi un ticami pierādījumi, un viņu darbības ir

kvalificētas pareizi.

Tāpat tiesa secina, ka noslēgtā vienošanās ir likumīga un pamatota, sastādīta ievērojot Kriminālprocesa

likuma 437.panta prasības, un vienošanās noslēgšanā nav pieļauti Krimināllikuma normu pārkāpumi, kā arī tajā

norādītais sods ir atbilstošs panta sankcijai un samērīgs ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētie labprātīgi piekrituši iespējai noregulēt krimināltiesiskās attiecības, slēdzot

vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, izmantojot savas Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz

sadarbību, kas izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā sekmējot ātrāku kriminālprocesa norisi.

Apsūdzētajiem ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas ar vienošanās noslēgšanu, ko viņi

apliecinājuši katrs ar savu parakstu. Krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu.

Apsūdzētie piekrīt viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, pilnībā atzīstot savu vainu celtajā

apsūdzībā.

Vienošanās procesā un soda noteikšanā atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai un trešajai daļai ņemts

vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī apsūdzēto personība, un konstatēts

atbildību mīkstinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā savas vainas atzīšana un izdarītā

nožēlošana. Labprātīgi samaksāti procesuālie izdevumi. Atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

/Datums K/ par cietušo atzīta Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, kas pieteicis

materiālā kaitējuma kompensāciju 3 291 204,96 euro. Ar apsūdzētajiem panākta vienošanās, ka prokurore lūgs

tiesai piedzīt solidāri no apsūdzētajiem /Persona D/, /Persona B/ un /Persona A/ ar noziedzīgo nodarījumu atlikušo

radītā kaitējuma daļu 252 393,25 euro apmērā un lūgs piedzīt solidāri no apsūdzētajiem /Persona C/, /Persona B/,

/Persona A/ ar noziedzīgo nodarījumu atlikušo radītā kaitējuma daļu 1 373 724,26 euro.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka noslēgtajās vienošanās /Persona B/ un /Persona A/ izvēlētais soda veids un mērs

noteikts saskaņā ar Krimināllikuma nosacījumiem, t.i., sods apsūdzētajiem noteikts, ņemot vērā noziedzīgā

nodarījumu raksturu, izdarīšanas apstākļus, radītā kaitējuma apmēru, atbildību mīkstinošo apstākli, kā arī, izvērtējot

apsūdzēto personību, kā to noteic Krimināllikuma 46.panta otrā un trešā daļa.

[4.3] Pirmstiesas kriminālprocesa laikā /Datums O/ starp Organizētās noziedzības un citu nozaru

specializētās prokuratūras prokurori /Persona F/ un apsūdzēto /Persona C/ noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu

un sodu.

Vienošanās apsūdzētā /Persona C/ atzina sevi par vainīgu viņai inkriminētajās darbībās. Prokurore un

apsūdzētā vienojās par to, ka tiesai lūgs noteikt sodu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma

20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) – brīvības

atņemšana uz 10 mēnešiem, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 2 gadiem. Saskaņā ar

Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu un 6 mēnešiem ar

pienākumu reģistrēties Valsts probācijas dienestā atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmajai daļai.

No lietas materiāliem tiesa secina, ka apsūdzētās /Persona C/ inkriminētās darbībās viņas vaina ir pilnībā

pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, un tiesai nerodas šaubas par

apsūdzētās vainu, jo to apliecina likumīgi, attiecināmi un ticami pierādījumi, un viņas darbības ir kvalificētas

pareizi.

Tāpat tiesa secina, ka noslēgtā vienošanās ir likumīga un pamatota, sastādīta ievērojot Kriminālprocesa

likuma 437.panta prasības, un vienošanās noslēgšanā nav pieļauti Krimināllikuma normu pārkāpumi, kā arī tajā

norādītais sods ir atbilstošs panta sankcijai un samērīgs ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētā labprātīgi piekritusi iespējai noregulēt krimināltiesiskās attiecības, slēdzot

vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, izmantojot savas Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz

sadarbību, kas izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā sekmējot ātrāku kriminālprocesa norisi.

Apsūdzētajai ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas ar vienošanās noslēgšanu, ko viņa

apliecinājusi ar savu parakstu. Krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu.

Apsūdzētā piekrīt viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, pilnībā atzīstot savu vainu celtajā

apsūdzībā.

Vienošanās procesā un soda noteikšanā atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai un trešajai daļai ņemts

vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī apsūdzētās personība un konstatēts

atbildību mīkstinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā savas vainas atzīšana un izdarītā

nožēlošana. Atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

/Datums K/ par cietušo atzīta Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, kas pieteicis

materiālā kaitējuma kompensāciju 3 291 204,96 euro. Ar apsūdzētajiem panākta vienošanās, ka prokurore, t.sk.,

lūgs tiesai piedzīt solidāri no apsūdzētajiem /Persona C/, /Persona B/, /Persona A/ ar noziedzīgo nodarījumu

atlikušo radītā kaitējuma daļu 1 373 724,26 euro.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka noslēgtajā vienošanās /Persona C/ izvēlētais soda veids un mērs noteikts saskaņā ar

Krimināllikuma nosacījumiem, t.i., sods apsūdzētajai noteikts, ņemot vērā noziedzīgā nodarījumu raksturu,

izdarīšanas apstākļus, radītā kaitējuma apmēru, atbildību mīkstinošo apstākli, kā arī, izvērtējot apsūdzētās

personību, kā to noteic Krimināllikuma 46.panta otrā un trešā daļa.

[4.4] Pirmstiesas kriminālprocesa laikā /Datums N/ starp Organizētās noziedzības un citu nozaru

specializētās prokuratūras prokurori /Persona F/ un apsūdzēto /Persona D/ noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu

un sodu.

Vienošanās apsūdzētais /Persona D/ atzina sevi par vainīgu viņam inkriminētajās darbībās. Prokurore un

apsūdzētais vienojās par to, ka tiesai lūgs noteikt sodu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma

20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) – brīvības

atņemšana uz 6 mēnešiem, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 2 gadiem. Saskaņā ar

Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu ar pienākumu

reģistrēties Valsts probācijas dienestā atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmajai daļai. Saskaņā ar

Krimināllikuma 52.pantu reāla soda izciešanas gadījumā ieskaitīt /Persona D/ aizturēšanā pavadīto laiku no

/Datums D/ plkst. 12.36 līdz /Datums C/ plkst.12.10.

No lietas materiāliem tiesa secina, ka apsūdzētajam /Persona D/ inkriminētās darbībās viņa vaina ir pilnībā

pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, un tiesai nerodas šaubas par

apsūdzētā vainu, jo to apliecina likumīgi, attiecināmi un ticami pierādījumi, un viņa darbības ir kvalificētas pareizi.

Tiesa secina, ka noslēgtā vienošanās ir likumīga un pamatota, sastādīta ievērojot Kriminālprocesa likuma

437.panta prasības, un vienošanās noslēgšanā nav pieļauti Krimināllikuma normu pārkāpumi, kā arī tajā norādītais

sods ir atbilstošs panta sankcijai un samērīgs ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētais labprātīgi piekritis iespējai noregulēt krimināltiesiskās attiecības, slēdzot

vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, izmantojot savas Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz

sadarbību, kas izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā sekmējot ātrāku kriminālprocesa norisi.

Apsūdzētajam ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas ar vienošanās noslēgšanu, ko viņš

apliecinājis ar savu parakstu. Krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu.

Apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, pilnībā atzīstot savu vainu celtajā

apsūdzībā.

Tiesa konstatē, ka vienošanās procesā un soda noteikšanā atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai un

trešajai daļai ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī ņemta vērā apsūdzētā

personība un atbildību mīkstinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā savas vainas atzīšana

un izdarītā nožēlošana. Atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

/Datums K/ par cietušo atzīta Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, kas pieteicis

materiālā kaitējuma kompensāciju 3 291 204,96 euro. Ar apsūdzēto /Persona D/ ir panākta vienošanās par to, ka

prokurore lūgs tiesai piedzīt solidāri no apsūdzētajiem /Persona D/, /Persona B/ un /Persona A/ ar noziedzīgo

nodarījumu radītā kaitējuma atlikušo daļu 252 393,25 euro.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka noslēgtajā vienošanās /Persona D/ izvēlētais soda veids un mērs noteikts saskaņā ar

Krimināllikuma nosacījumiem, t.i., sods apsūdzētajam noteikts, ņemot vērā noziedzīgā nodarījumu raksturu,

izdarīšanas apstākļus, radītā kaitējuma apmēru, atbildību mīkstinošo apstākli, kā arī, izvērtējot apsūdzētā personību,

kā to noteic Krimināllikuma 46.panta otrā un trešā daļa.

[4.5] Pirmstiesas kriminālprocesa laikā /Datums M/ starp Organizētās noziedzības un citu nozaru

specializētās prokuratūras prokurori /Persona F/ un apsūdzēto /Persona E/ noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu

un sodu.

Vienošanās apsūdzētais /Persona E/ atzina sevi par vainīgu viņam inkriminētajās darbībās. Prokurore un

apsūdzētais vienojās par to, ka tiesai lūgs noteikt sodu par par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc

Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/)

– brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 2 gadiem. Saskaņā ar

Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 10 mēnešiem ar

pienākumu reģistrēties Valsts probācijas dienestā atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmajai daļai.

No lietas materiāliem tiesa secina, ka apsūdzētajam /Persona E/ inkriminētās darbībās viņa vaina ir pilnībā

pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, un tiesai nerodas šaubas par

apsūdzētā vainu, jo to apliecina likumīgi, attiecināmi un ticami pierādījumi, un viņa darbības ir kvalificētas pareizi.

Tiesa secina, ka noslēgtā vienošanās ir likumīga un pamatota, sastādīta ievērojot Kriminālprocesa likuma

437.panta prasības, un vienošanās noslēgšanā nav pieļauti Krimināllikuma normu pārkāpumi, kā arī tajā norādītais

sods ir atbilstošs panta sankcijai un samērīgs ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Pārbaudot krimināllietas materiālus, tiesa konstatē, ka apsūdzētais labprātīgi piekritis iespējai noregulēt

krimināltiesiskās attiecības, slēdzot vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, izmantojot savas Kriminālprocesa

likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā

sekmējot ātrāku kriminālprocesa norisi. Apsūdzētajam ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas

rodas ar vienošanās noslēgšanu, ko viņš apliecinājis ar savu parakstu. Krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas

attiecas uz pierādīšanas priekšmetu. Apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai,

pilnībā atzīstot savu vainu celtajā apsūdzībā.

Tiesa konstatē, ka vienošanās procesā un soda noteikšanā atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai un

trešajai daļai ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī ņemta vērā apsūdzētā

personība un atbildību mīkstinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā savas vainas atzīšana

un izdarītā nožēlošana. Atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka noslēgtajā vienošanās /Persona E/ izvēlētais soda veids un mērs noteikts saskaņā ar

Krimināllikuma nosacījumiem, t.i., sods apsūdzētajam noteikts, ņemot vērā noziedzīgā nodarījumu raksturu,

izdarīšanas apstākļus, radītā kaitējuma apmēru, atbildību mīkstinošo apstākli, kā arī, izvērtējot apsūdzētā personību,

kā to noteic Krimināllikuma 46.panta otrā un trešā daļa.

[4.6] Tiesa konstatē, ka cietušā pārstāvis Valsts ieņēmumu dienests /Datums L/ izteicis iebildumus par

vienošanās apstiprināšanu saistībā ar valstij radītā kaitējuma samazināšanu par 59 487,45 euro, jo saskaņā ar

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 43.panta otro daļu valsts kā cietušā prasījumu par

kaitējuma kompensāciju sedz pēc nolēmuma izpildes izdevumiem, bet atbilstoši šī likuma 45.pantam daļu

konfiscētos noziedzīgi iegūtos līdzekļus valsts novirza Tieslietu ministrijas atsevišķā budžeta programmā.

No lietas materiāliem ir redzams, ka kriminālprocesā par cietušo atzīta Latvijas Republika, kuras pārstāvis

Valsts ieņēmumu dienests pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 3 291 204,96 euro, kas noteikta šī sprieduma

2.punktā norādītajā kārtībā.

Apsūdzētie ir atzinuši ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu pilnā apmērā un ir daļēji seguši kaitējumu

valstij, bet atlikušajā daļā ir vienojušies ar prokurori atlīdzināt radīto kaitējumu solidāri vienošanās norādītajās

proporcijās, par ko lietā strīda nav.

Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka no kriminālprocesa tika izdalīts process par noziedzīgi iegūtu

mantu un ar Zemgales rajona tiesas /Datums J/ lēmumu /Organizācija F/ arestētie finanšu līdzekļi 59 487,45 euro

atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu, kas, visticamāk, iegūta, izvairoties no nodokļu nomaksas, konfiscējot to valsts

labā.

Prokurore norādījusi, ka Latvijas Republika atzīta par cietušo /Datums K/, t.i., pēc minētā tiesas lēmuma

pieņemšanas, tāpēc ir uzskatāms, ka ar konfiscētajiem finanšu līdzekļiem 59 487,45 euro daļēji ir segts ar apsūdzētā

/Persona E/ atbalstu (/Organizācija F/) cietušajam Latvijas Republikai radītais kaitējums.

Proti, izdalītajā procesā par labu valstij konfiscētie finanšu līdzekļi ieskaitīti kaitējuma kompensācijas par

labu valstij kā cietušajam apmērā, un vienošanās slēgtas par atlikušo kaitējuma kompensācijas apmēru.

Tiesa secina, ka cietušā pārstāvja iebildumos nepamatoti piemērots Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas

izpildes likums, kurš atbilstoši tā 1.panta pirmajā daļā ietvertajam mērķim attiecas uz noziedzīgi iegūtas mantas

konfiskācijas izpildi, kas pamatota ar zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā iesniegtiem izpildu dokumentiem.

Valsts ieņēmumu dienests ne iebildumos, ne tiesas sēdē nenorādīja, ka par Zemgales rajona tiesas /Datums

J/ lēmumu izsniegtais izpildu raksts būtu iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Tiesa secina, ka atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 634.¹ panta piektās daļas 3.punktam(izpildu dokumentu daļā par noziedzīgi iegūtas mantas

konfiskāciju nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, ja lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pieņemts šā

likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā un kriminālprocesā cietušais nav pieteicis kaitējuma kompensāciju vai

vienīgais cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteicējs ir valsts) izpildu dokumentu daļā par noziedzīgi

iegūtas mantas konfiskāciju nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, un šādos apstākļos minētā panta sestā daļa nav

piemērojama.

Līdz ar to nav pamata apsvērt eventuālus nolēmuma izpildes izdevumus, kas varētu ietekmēt kaitējuma

kompensācijas apmēru apstākļos, kad par to nav iesniegti pierādījumi, bet ar pieņēmumiem tiesa nolēmumu

pamatot nevar, tāpēc šādi cietušā pārstāvja pieņēmumi nav šķērslis vienošanās apstiprināšanai konkrētajā gadījumā.

Tāpat tiesa secina, ka nevar ietekmēt vienošanās apstiprināšanu cietušā pārstāvja iebildums par Noziedzīgi

iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 45.pantā norādīto konfiscēto līdzekļu izlietojumu (Pusi no valsts

budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus euro

saimnieciskajā gadā novirza Tieslietu ministrijas atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos

pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos

cietušajiem. Tieslietu ministrijas budžeta programmas finansēšanas, līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību

nosaka Ministru kabinets), jo nav nozīmes tam, kur valsts tālāk novirza šos konfiscētos līdzekļus, t.i., šāda valsts

politika par konfiscēto līdzekļu izlietojumu nav atkarīga no privātpersonām un, tāpēc arī nevar atstāt negatīvu

ietekmi uz tām, t.sk. uz apsūdzētajiem, kuri labprātīgi vienojušies par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Vienlaikus tiesa ņem vērā dubultās piedziņas nepieļaujamību, ko uzsvērusi arī Augstākā tiesa (sk., piem.,

Senāta /Datums I/ lēmumu lietā Nr.SKK-748/2017, Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces

/Datums H/ lēmumu “Par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas”),

kāda izveidotos situācijā, ja konkrētajā gadījumā kaitējuma kompensācijā cietušajam-vastij neņemtu vērā no šī

kriminālprocesa izdalītajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu konfiscētos par labu valstij finanšu līdzekļus, uz ko

pamatoti norādīja prokurore un aizstāvji.

Turklāt arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve tiesas sēdē atzina, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

valsts labā konfiscētie līdzekļi 59 487,45 euro ietilpst cietušā zaudējumu kompensācijā, par ko noslēgtas

vienošanās.

Visbeidzot, tiesa secina, ka radušos situāciju risina Kriminālprocesa likuma 359.panta pirmā daļa, kas

noteic, ka - pēc tam kad stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas

rezultātā iegūtos līdzekļus vispirms izmanto pieprasītās kaitējuma kompensācijas nodrošināšanai un samaksai.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka cietušā pārstāvja iebildumi nav pamatoti un, tāpēc ir noraidāmi, bet

apsūdzēto ar prokurori noslēgtās vienošanās arī daļā par kaitējuma kompensāciju atbilst likuma prasībām un aptver

visas pieteiktās kompensācijas atlīdzību, kas ir par pamatu vienošanās apstiprināšanai.

[4.7] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmo daļu lietiskos pierādījumus: 3 ārējos cietos diskus

Maxtor, 5 Blue Ray diskus, darījumu dokumentus, piezīmju lapiņas, 2 CD-R diskus ar deklasificētām

telefonsarunām, 2 CD-R diskus ar Čehijas Republikas Finanšu izlūkošanas dienesta atbildēm; CD-R disku ar audio

ierakstu, CD disku ar /Organizācija E/ konta pārskatu, 2 Finanšu izlūkošanas dienesta CD diskus, CD-R disku ar

/Organizācija D/ un /Organizācija C/ atbildēm, 2 DVD-DL diskus, CD-R disku ar video ierakstu, CD-R disku ar

/Organizācija B/ konta pārskatu, CD disku no Somijas Republikas un 9 sarkanas mapes ar uzņēmuma /Organizācija

A/ darījuma dokumentiem - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 541., 543.pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /Persona G/, personas kods /Personas kods F/, par vainīgu Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā (likuma

redakcijā, kas bija spēkā no /Datums G/) paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Apstiprināt Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores /Persona F/ un

apsūdzētā /Persona G/ noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, un sodīt/Persona G/, personas kods

/Personas kods F/, parKrimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar

brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trīs)

gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu reāla soda izciešanas gadījumā ieskaitīt /Persona G/ aizturēšanā

pavadīto laiku no /Datums F/ līdz /Datums E/.

Drošības līdzekli /Persona G/ nepiemērot.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmo daļu /Persona G/ ir pienākums reģistrēties Valsts

probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai 10 (desmit) darbdienu laikā

pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Atzīt /Persona B/, personas kods /Personas kods E/, par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (likuma

redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Apstiprināt Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores /Persona F/ un

apsūdzētā /Persona B/ noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, un sodīt /Persona B/, personas kods

/Personas kods E/, par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļāparedzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar naudas

sodu 100 (simts) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēneša algu apmērā, tas ir, naudas sodu 50 000 euro

(piecdesmit tūkstoši euro), atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 2 (diviem) gadiem.

Noteikt /Persona B/ termiņu naudas soda samaksai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas – un

noteikt pienākumu iesniegt tiesai dokumentu par naudas soda samaksu.

Drošības līdzekli /Persona B/ nepiemērot.

Atzīt /Persona A/, personas kods /Personas kods D/, par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (likuma

redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Apstiprināt Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores /Persona F/ un

apsūdzētā /Persona A/ noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, un sodīt /Persona A/, personas kods

/Personas kods D/, par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar naudas

sodu 100 (simts) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēneša algu apmērā, tas ir, naudas sodu 50 000 euro

(piecdesmit tūkstoši euro), atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 2 (diviem) gadiem.

Noteikt /Persona A/ termiņu naudas soda samaksai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas – un

noteikt pienākumu iesniegt tiesai dokumentu par naudas soda samaksu.

Drošības līdzekli /Persona A/ nepiemērot.

Atzīt /Persona C/, personas kods /Personas kods C/, par vainīgu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un

218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) paredzētā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā.

Apstiprināt Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores /Persona F/ un apsūdzētās

/Persona C/ noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, un sodīt /Persona C/, personas kods /Personas kods

C/, par Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu

ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) mēnešiem, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1

(vienu) gadu un 6 (sešiem) mēnešiem.

Drošības līdzekli /Persona C/ nepiemērot.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmo daļu /Persona C/ ir pienākums reģistrēties Valsts

probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai 10 (desmit) darbdienu laikā

pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Atzīt /Persona D/, personas kods /Personas kods B/, par vainīgu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un

218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) paredzētā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā.

Apstiprināt Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores /Persona F/ un

apsūdzētā /Persona D/ noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, un sodīt /Persona D/, personas kods

/Personas kods B/, par Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot tiesības veikt visu veidu

komercdarbību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1

(vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu reāla soda izciešanas gadījumā ieskaitīt /Persona D/ aizturēšanā

pavadīto laiku no /Datums D/ plkst. 12.36 līdz /Datums C/ plkst.12.10.

Drošības līdzekli /Persona D/ nepiemērot.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmo daļu /Persona D/ ir pienākums reģistrēties Valsts

probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai 10 (desmit) darbdienu laikā

pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Atzīt /Persona E/, personas kods /Personas kods A/, par vainīgu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un

218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz /Datums B/) paredzētā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā.

Apstiprināt Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores /Persona F/ un

apsūdzētā /Persona E/ noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, un sodīt /Persona E/, personas kods

/Personas kods A/, par Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, atņemot tiesības veikt visu veidu

komercdarbību uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 10

(desmit) mēnešiem.

Drošības līdzekli /Persona E/ nepiemērot.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmo daļu /Persona E/ ir pienākums reģistrēties Valsts

probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai 10 (desmit) darbdienu laikā

pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Atzīt cietušajai Latvijas Republikai mantiskā kaitējuma kompensāciju 3 291 204,96 EUR (trīs miljoni divi simti

deviņdesmit viens tūkstotis divi simti četri euro un 96 eurocenti) apmērā.

Piedzīt par labu cietušajai Latvijas Republikai mantiskā kaitējuma kompensācijas nesamaksāto daļu 1 626 117,51

EUR (viens miljons seši simti divdesmit seši tūkstoši viens simts septiņpadsmit euro un 51 eirocents) šādā kārtībā:

- 252 393,25 EUR (divis simti piecdesmit divi tūkstoši trīs simti deviņdesmit trīs euroun 25 eirocenti) piedzīt

solidāri no /Persona D/, /Persona B/ un /Persona A/;

- 1 373 724,26 EUR (viens miljons trīs simti septiņdesmit trīs tūkstoši septiņi simti divdesmit četri euroun 26

eirocenti) piedzīt solidāri no /Persona C/, /Persona B/ un /Persona A/.

Kompensācija cietušajai samaksājama pēc šādiem rekvizītiem: saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas

Nr.90000050138, konta Nr./IBAN A/,saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22. Iemaksas mērķī norādīt

datus personas vai lietas identificēšanai: lietas numurs, fiziskas personas vārds, uzvārds, personas kods.

Noteikt kaitējuma kompensācijas samaksai labprātīgas izpildes termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās, iesniedzot maksājumu apliecinošu dokumentu tiesā.

Lietiskos pierādījumus: 3 ārējos cietos diskus Maxtor, 5 Blue Ray diskus, darījumu dokumentus, piezīmju

lapiņas, 2 CD-R diskus ar deklasificētām telefonsarunām, 2 CD-R diskus ar Čehijas Republikas Finanšu

izlūkošanas dienesta atbildēm; CD-R disku ar audio ierakstu, CD disku ar /Organizācija E/ konta pārskatu, 2

Finanšu izlūkošanas dienesta CD diskus, CD-R disku ar /Organizācija D/ un /Organizācija C/ atbildēm, 2 DVD-DL

diskus, CD-R disku ar video ierakstu, CD-R disku ar /Organizācija B/ konta pārskatu, CD disku no Somijas

Republikas un 9 sarkanas mapes ar uzņēmuma /Organizācija A/ darījuma dokumentiem - pēc sprieduma spēkā

stāšanās iznīcināt.

Procesuālie izdevumi lietā nav.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt 10 dienu laikā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā,

iesniedzot kasācijas sūdzību vai protestu Ekonomisko lietu tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams /Datums A/.

Tiesnese D.Muceniece