Court orders defendant to pay 70,000 EUR for failed property registration due to missing mortgage release documents.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the defendant to pay 70,000 EUR and litigation costs to the plaintiff for failing to register property rights within the contract deadline. The plaintiff argued the delay resulted from the defendant's failure to remove mortgage restrictions and provide necessary documents. The court ruled in favor of the plaintiff, finding the defendant breached the agreement by not securing the required land registry entries.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1587. panta 1. daļa; 1587. panta 2. daļa: If a seller fails to register property rights or provide necessary documents within the agreed period, the buyer may claim the purchase price and damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3445-17/20
ECLI:LV:RVPT:2017:0919.C30836016.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 19.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā tiesnese I.Casno
ar sekretāri L.Petrovu
piedaloties prasītāja SIA “OZcredit.lv” pārstāvei zvērinātai advokātei Z.Zaharenko
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “OZcredit.lv” (pirms nosaukumu maiņas SIA OZERINGS GRUPA) prasībā pret /pers. B/
ar trešo personu Swedbank AS par naudas līdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja SIA “OZcredit.lv” iesniegusi tiesā prasību, ar vēlākiem grozījumiem, pret /pers. B/ ar trešo personu Swedbank AS par
naudas līdzekļu piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas naudas summu 70 000 EUR, visus
tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā uz sprieduma taisīšanas brīdi, kā arī atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai
izpildei (izsoles) dienai saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.
Prasībā norādīts, ka 2016.gada 11.novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums (turpmāk -
pirkuma līgums). Saskaņā ar pirkuma līguma 3.punkta 2.teikumā noteikto, prasītāja pirkuma līguma noslēgšanas dienā, t.i., 2016.gada
11.novembrī, samaksājusi atbildētājai pilnu pirkuma maksu 70 000 EUR.
Pirkuma līguma 3.punkta 4.teikumā noteikts, ka pārdevēja apliecina un garantē, ka nodos visus dokumentus, kuri ir viņas rīcībā vai
kuriem ir jābūt viņas rīcībā, un kuri attiecināmi uz dzīvokli un nepieciešami, lai reģistrētu pircēja īpašumtiesības uz dzīvokli
zemesgrāmatā, oriģinālus.
Pirkuma līguma 4.punkta 2.teikumā noteikts, ka pārdevējai ir pienākums nodrošināt hipotēkas un aizlieguma bez Swedbank AS
rakstiskas piekrišanas atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt dzīvokli ar lietu tiesībām dzēšanu no zemesgrāmatas.
Savukārt pirkuma līguma 4.punkta 10.teikums noteic, ka gadījumā, ja viena mēneša laikā no līguma parakstīšanas nav reģistrētas
īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz pircēja vārda, noslēgto pirkuma līgumu puses atzīst par spēkā neesošu no tā parakstīšanas brīža un
pārdevējam jāatgriež saņemtā pirkuma maksa, vai arī puses, noslēdzot vienošanos var vienoties par īpašuma tiesību uz dzīvokli
reģistrācijas pagarināšanu.
Prasītāja norāda, ka pirkuma līguma atrunātajā termiņā no prasītājas neatkarīgu apstākļu dēļ nav izdevies nostiprināt prasītājas
īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu atbildētājas vainas dēļ, t.i. atbildētāja nav izpildījusi ar pirkuma līguma uzņemto pienākumu
nodrošināt hipotēkas ar to saistītās aizlieguma atzīmes dzēšanu no zemesgrāmatas un pienākumu izsniegt prasītājai dokumentus, kuri
nepieciešami, lai reģistrētu prasītājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā.
Papildus norāda, ka ņemot vērā to, ka atbildētāja nav atbildējusi uz prasītājas vairākkārtīgi sūtītajām vēstulēm, jāsecina, ka
vienošanās par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu reģistrācijas pagarināšanu nav panākta. Līdz ar to 2016.gada 10.decembrī
iestājies pirkuma līguma 4.punkta 10.teikumā minētais apstāklis, ka pirkuma līgums atzīstams par spēkā neesošu no tā parakstīšanas
brīža un atbildētājai jāatgriež saņemtā pirkuma maksa, ko atbildētāja līdz prasības pieteikuma grozījumu iesniegšanas brīdim nav
atmaksājusi.
Vienlaicīgi prasītāja lūgusi nodrošināt celto prasību un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 137.pantu un 138.panta piekto daļu,
ierakstīt Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/uz /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu – 707/35339 domājamām
daļām no zemes un ēkas, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs B/, ar atsevišķā lietošanā esošo dzīvokli Nr.32 ēkā lit.001, 76,3 m2
platībā, ķīlas tiesības atzīmi, norādot nodrošināmās prasības summas apmēru 70 000 EUR.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2017.gada 3.marta lēmumu pieteikums par prasības nodrošināšanu -
noraidīts.
Trešā persona Swedbank AS sniegusi lietā rakstveida paskaidrojumus par sākotnēji celto prasību par īpašuma tiesību atzīšanu
(lietas 83.-84.lapa).
Atbildētāja/pers. B/ paskaidrojumus vai iebildumus par celto prasību nav sniegusi.
Prasītājas SIA “OZcredit.lv” pārstāve zvērināta advokāte Z.Zaharenko tiesas sēdē prasību uzturēja prasības grozījumos iesniegtajā
redakcijā, uz tajā norādītajiem pamatiem un apstākļiem. Papildus norādīja, ka nepiekrīt sarunām ar atbildētāju un uzskata, ka mediācija
un izlīguma noslēgšana nav iespējama.
Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2017.gada 1.septembrī lietā saņemts atbildētājas iesniegums par lietas atlikšanu
izlīguma noslēgšanai un pierādījumu nodrošināšanai, kurā lūgts atlikt lietas izskatīšanu dodot iespēju noslēgt izlīgumu un izlemt šo
jautājumu bez atbildētājas klātbūtnes, jo no šā gada 1.septembra atbildētāja atradīsies ārpus Latvijas jau gada sākumā paredzētā
komandējumā.
Pierādījumus par neierašanās iemesliem atbildētāja nav iesniegusi, līdz ar ko atbildētāja nav izpildījusi pienākumu, kas noteikts ar
Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 2.punktu - pusēm ir pienākums savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar
ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus. Šāda pienākuma neizpilde rada tiesai šķērsli lietas dalībnieka neierašanos atzīt
par attaisnojošu un līdz ar to konstatēt Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktu pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.
Ievērojot minēto, kā arī noklausoties prasītājas pārstāves viedokli, tiesa atzīst atbildētājas neierašanos uz tiesas sēdi par
neattaisnojošu un nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktos priekšnoteikumus lietas izskatīšanas atlikšanai,
saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.
Trešās personas Swedbank AS pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, lietā saņemts trešās personas lūgums lietu izskatīt bez trešās
personas pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, ņemot vērā, ka prasītāja grozījusi prasību, atsakoties no prasījuma par īpašuma tiesību atzīšanu
uz nekustamo īpašumu, kas ieķīlāts par labu trešajai personai, un lūdzot piedzīt no atbildētājas samaksāto pirkuma summu, spriedums
lietā tieši neskar trešās personas kā hipotekārā kreditora intereses.
Tiesa, noklausoties prasītājas pārstāves viedokli un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.pantu un 156.panta pirmo daļu, uzskata
par iespējamu izskatīt lietu bez trešās personas pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamatoto savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Juridiskajā literatūrā jautājumā par pierādīšanas pienākuma sadalījumu starp pusēm atzīts: „(..) pēc vispārējiem noteikumiem
prasītājam jāpierāda: 1) prasības aktīvais pamats, t.i., ka viņam pieder tās tiesības, kuru aizstāvēšanu viņš lūdz (īpašuma vai valdīšanas
tiesības, prasījumu tiesības, kas pamatotas uz līguma vai likuma); 2) prasības pasīvais pamats, t.i., ka šīs viņa tiesības ir aizskartas, vai, ka
atbildētājs šo tiesību realizēšanai liek šķēršļus ceļā, kādēļ viņam vajadzīga aizsardzība. (..) attiecībā uz prasības pasīvo pamatu prasītājs,
(..), ir atbrīvots no pierādījumu iesniegšanas par tādiem no atbildētāja pielaistiem un prasītāja tiesības traucējošiem faktiem, kas
izteikušies negatīvi, kaut gan patiesībā atbildētāja pienākumiem pret prasītāju būtu vajadzējis izteikties pozitīvi (in faciendo). Šinī
gadījumā atbildētājam jāpierāda, ka tiesību traucēšana vai nu nav notikusi, vai nav pieskaitāma viņam par vainu. Tā piem., pēc piegādes
līguma atbildētājs apņēmies piegādāt prasītājam malku un jau saņēmis par to maksu, bet malku nav piegādājis. Ievērojot to, ka līguma
pārkāpums no atbildētāja puses izteicas negatīvi, t.i. tāda pienākuma nepildīšanā, ko tam vajadzēja izpildīt, tad prasītājs uzlūkojams kā
pilnā mērā pierādījis savu prasību, tiklīdz tas pierādījis prasības aktīvo pamatu: piegādes līguma noslēgšanu un cenas samaksu; uz
atbildētāju pāriet jau onus probandi, ka līguma pārkāpšana nav notikusi, ka malku viņš piegādājis vai nav piegādājis aiz svarīgiem
iemesliem. Tiklīdz prasītājs pierādījis aktīvo un, zināmos gadījumos, arī pasīvo prasības pamatu, atbildētājs jau vairs nevar aprobežoties
vienīgi ar noliegšanu vai apstrīdēšanu, - tagad jau viņa pienākums apstiprināt savus iebildumus ar attiecīgiem pierādījumiem.” (sk.
Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 341., 344.-345.lpp.).
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja prasība pamatota ar apstākli, ka atbildētājs saistības nav izpildījis, t.i., atbildētāja pārkāpums
izpaužas viņa bezdarbībā, tad pierādīšanas pienākums, ka saistība ir izpildīta, pāriet uz atbildētāju.
Prasība celta par naudas līdzekļu, ko veido samaksātā pirkuma maksa par nekustamo īpašumu, piedziņu un pamatota ar to, ka
atbildētāja nepilda starp pusēm noslēgto pirkuma līgumu, jo, lai gan prasītāja veikusi pirkuma maksas samaksu, atbildētāja nav izpildījusi
ar pirkuma līguma uzņemto pienākumu nodrošināt hipotēkas un ar to saistītās aizlieguma atzīmes dzēšanu no zemesgrāmatas, kā arī nav
izsniegusi prasītājai dokumentus, kuri nepieciešami, lai reģistrētu prasītājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā.
Atbilstoši Civillikuma 2002.pantam pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātās naudas summas samaksu
atdot zināmu lietu vai tiesību. Tādējādi pirkuma līgums ir konsensuāls atlīdzības un līdz ar to divpusējs līgums, kas satur divus pretēji
vērstus apsolījums: dot lietu un pretī dot norunāto naudas summu.
Tādējādi no minētās tiesību normas izriet, ka prasībā uzlikt atbildētājai par pienākumu izpildīt ar divpusēju līgumu uzņemtās
saistības prasītājai jāpierāda: 1) līguma esamība; 2) ka viņa savus no līguma izrietošus pienākumus ir jau izpildījusi, vai arī jāizteic
gatavība izpildīt ar līgumu uzņemtās saistības. Turpretim atbildētājai jāpierāda: 1) ka viņa ir jau izpildījusi ar līgumu uzņemtās saistības;
2) vai arī, ka pēc darījuma rakstura izpildīšana papriekš izdarāma no prasītājas puses (sal. sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības
grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 773.lpp.).
Lietā nav strīda, ka 2016.gada 11.novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums, saskaņā ar
kuru atbildētāja pārdod sev piederošo nekustamo īpašumu, t.i. 707/35339 domājamās daļas no zemes un ēkas /adrese/, ar atsevišķā
lietošanā esošo dzīvokli Nr.32 ēkā lit.001, par pirkuma maksu 70 000 EUR (lietas 47.-48.lapa).
No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši pirkuma līguma 3.punkta 2.teikumā noteiktajam, prasītāja pirkuma līguma
noslēgšanas dienā, t.i., 2016.gada 11.novembrī, samaksājusi atbildētājai līgumā nolīgto pirkuma maksu 70 000 EUR (lietas 49.lapa).
Atbilstoši pirkuma līguma 3.punkta 4.teikumā noteiktajam pārdevēja (atbildētāja) apliecina un garantē, ka nodos visus dokumentus,
kuri ir viņas rīcībā vai kuriem ir jābūt viņas rīcībā, un kuri attiecināmi uz dzīvokli un nepieciešami, lai reģistrētu pircēja (prasītājas)
īpašuma tiesības uz dzīvokli zemesgrāmatā, oriģinālus.
Savukārt pirkuma līguma 4.punkta 2.teikumā noteikts, ka pārdevējai ir pienākums nodrošināt hipotēkas un aizlieguma bez
Swedbank AS rakstiskas piekrišanas atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt dzīvokli ar lietu tiesībām dzēšanu no zemesgrāmatas.
Pirkuma līguma 4.punkta 10.teikums noteic, ka gadījumā, ja viena mēneša laikā no līguma parakstīšanas nav reģistrētas īpašuma
tiesības zemesgrāmatā uz pircēja vārda, noslēgto pirkuma līgumu puses atzīst par spēkā neesošu no tā parakstīšanas brīža un pārdevējam
jāatgriež saņemtā pirkuma maksa, vai arī puses, noslēdzot vienošanos var vienoties par īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas
pagarināšanu.
Tādējādi prasītāja ir pierādījusi, ka starp pusēm noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma, par kuru viņa ir veikusi pirkuma
maksas samaksu, pirkumu. Tas nozīmē, ka konkrētajā gadījumā strīdā par divpusēja līguma izpildi, atbildētājai ir pienākums pierādīt, ka
viņa no savas puses ar līgumu uzņemtās saistības – līdz 2016.gada 10.decembrim nodrošināt hipotēkas un aizlieguma dzēšanu no
zemesgrāmatas un dokumentu nodošanu prasītājai, ir izpildījusi.
Tā kā konkrētajā gadījumā izšķiroša nozīme ir apstāklim, vai atbildētāja ir izpildījusi saistības un viena mēneša laikā no līguma
noslēgšanas dienas nodrošinājusi hipotēkas un aizlieguma dzēšanu no zemesgrāmatas un nodevusi prasītājai dokumentus, tad
atbildētājai, izmantojot visus atļautos pierādīšanas līdzekļus, jāpierāda saistību izpilde. Atbildētāja pierādījumus savu saistību izpildei
nav iesniegusi.
No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 28.novembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai vēstuli, lūdzot izpildīt ar līgumu
uzņemtās saistības un nekavējoties izsniegt prasītājai Swedbank AS pārstāvja parakstītu nostiprinājuma lūgumu par hipotēkas un ar to
saistīto aizlieguma atzīmju dzēšanu. Papildus norādot, ja līdz 2016.gada 10.decembrim prasītājas īpašuma tiesības netiks reģistrētas
zemesgrāmatā, atbildētājai līdz minētajam datumam jāatmaksā prasītājai saņemtā pirkuma maksa pilnā apmērā (lietas 53.-54.lapa).
Minēto vēstuli atbildētāja saņēmusi 2016.gada 14.decembrī (lietas 119.-120.lapa). Lietā nodibināts, ka pēc vēstules saņemšanas
atbildētāja nav izpildījusi vēstulē izteikto lūgumu, atbildi nav sniegusi, ar prasītaju nav sazinājusies.
Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 7.decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai vēstuli, atkārtoti lūdzot izpildīt ar
līgumu uzņemtās saistības, cita starpā, piedāvājot satikties, lai pabeigtu līguma izpildi (lietas 98.-99., 106.lapa).
Minēto vēstuli atbildētāja saņēmusi 2016.gada 14.decembrī, taču atbildi nav sniegusi un nav sazinājusies ar prasītāju (lietas
121.lapa).
2016.gada 12.decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu par naudas atmaksu, norādot, ka atbilstoši līguma
nosacījumiem 2016.gada 10.decembrī līgums atzīts par spēkā neesošu bez papildus līgumslēdzējupušu vienošanās, līdz ar ko no
2016.gada 11.decembra prasītāja samaksātās summas atrašanās pie atbildētājas pamats ir atkritis. Ievērojot minēto, lūgts līdz 2016.gada
16.decembrim atgriezt prasītājai samaksāto pirkuma maksu (lietas 102.-103., 106.lapa).
Civillikuma 2021.pants noteic, ka no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu,
tā arī uz zaudējumu atlīdzību.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Ņemot vērā, ka lietā nav iesniegti pierādījumi atbildētājas saistību izpildei, kā arī apstākli, ka atbildētāja uz prasītājas vairākkārt
sūtītajām vēstulēm nav atbildējusi un nav izrādījusi vēlmi atrisināt radušos situāciju, tiesa atzīst, ka starp pusēm nav tikusi panākta
vienošanās par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu reģistrācijas pagarināšanu, līdz ar ko atbilstoši pirkuma līguma 4.punkta
10.teikumā noteiktajam atbildētājai iestājies pienākums atmaksāt prasītājai samaksāto pirkuma maksu.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnā apmērā un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā
pirkuma summa 70 000 EUR.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 1871,67 EUR, ko veido samaksātā
valsts nodeva par prasības celšanu 1866,97 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājai lietas izskatīšanas gaitā radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi sakarā ar
zvērinātas advokātes Z.Zaharenko sniegto juridisko palīdzību 500 EUR, ko apliecina 2017.gada 20.februāra rēķins Nr.Z20/02/17-01
par juridisko palīdzību un 2017.gada 20.februāra maksājuma uzdevums par minētā rēķina apmaksu (lietas 188.-189.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu
prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi [..].
Ar lietas vešanu saistītie izdevumi, t.i. izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās
prasības summa pārsniedz 57 001 euro ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās
daļas (Civilprocesa likuma 44.panta pirmas daļas 1.punkta c)apakšpunkts).
Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi
advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta nosacījumiem no atbildētājas par labu prasītājai izdevumi
advokāta palīdzības saņemšanai piedzenami to faktiskajā apmērā, , t.i. 500 EUR, jo tie nepārsniedz ne 5 procentus no prasījuma
apmierinātās daļas, ne 50 procentus no maksimālā atlīdzības apmēra.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un VAS „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi lietā sastāda 15,63 EUR, no kuriem 4,70 EUR piedzenami par labu prasītājai, bet atlikušajā apmērā 10,93 EUR piedzenami no
atbildētājas par labu valstij.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais
termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 204.1pantu, 41.panta pirmo daļu un 44.panta pirmo, otro un ceturto daļu,
tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “OZcredit.lv”, reģ.Nr.40103432760, naudas līdzekļus 70
000 EUR un tiesāšanās izdevumus 2371,67 EUR, t.i. kopā 72 371,67 EUR (septiņdesmit divi tūkstoši trīs simti septiņdesmit viens
euro 67 centi).
Samaksa veicama prasītāja kontā : Swedbank AS, konta Nr.LV58HABA0551031281279.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,93 EUR (desmit
euro 93 centi).
Samaksa veicama Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods
TRELLV22, klasifikācijas kods 21499.
Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pierādījumi par sprieduma
labprātīgu izpildi daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzami Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas kancelejā tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņa laikā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2017.gada 3.oktobris.
Tiesnese (paraksts) I.Casno