Court orders Latvenergo to collect debt, interest, and court costs from a private individual for unpaid electricity.

Lietas Nr. C33609416

Lietas arhīva Nr. C-6094-16/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 21.decembrī

Rīgas rajona tiesa: tiesnese Vineta Mazure, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu, un

k o ns t a t ē j a

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2016.gada 6.jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemts AS “Latvenergo” prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz 26.06.2007. Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, 21.07.2009. Ministru

kabineta Nr.793. “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un 31.punktu, 29.11.2011. Ministru kabineta “Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr.914 27., 29., 32.punkts, līguma 2.6.punkts, Civillikuma 1587., 1757., 1765., 1811., 2121., 2107., 2109.,

2033.pantu, lūdz tiesu piedzīt no /pers. A/ par labu AS “Latvenergo” parādu 156,36 euro, likumiskos 6% no parāda summas, kas uz prasības

iesniegšanas brīdi sastāda 60,27 euro, samaksāto valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 292,47 euro.

Parāda summa ieskaitāma AS “SEB banka” kontā Nr./konta numurs/.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar saskaņā ar 2001.gada 16.maija savstarpēji noslēgto līgumu Nr. CJ 4710-82 (jaunais līguma Nr.

1008316313, turpmāk tekstā saukts - līgums) starp AS ”Latvenergo” un /pers. A/, atbildētāja dzīvoklim /adrese A/, tika piegādāta elektroenerģija.

[1.3] Lietojot elektroenerģiju atbildētājam bija pienākums ievērot MK „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.452, MK

„Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.793, kas regulēja elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā, un MK „Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr.914 (spēkā no 15.12.2011.) un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju.

[1.4] Saskaņā ar līguma 2.6.punktu atbildētājam bija pienākums katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus,

izrakstīt rēķinu par izlietoto elektroenerģiju un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto kavējuma maksu, ja

maksājums nav izdarīts termiņā.

[1.5] Augstāk minētajā objektā pēc AS „Latvenergo” darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto

elektroenerģiju, kā rezultātā par laika periodu 2009.gada 13.maija līdz 2010.gada 28.janvārim ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par

kopējo summu 156,36 euro.

[1.6] Sakarā ar to, ka parāds netika samaksāts rēķinā noteiktajā laikā, prasītājs 2010.gada 17.martā uzsāka parāda piedziņu ar trešās personas

SIA „Paus Konsults” starpniecību. 2013.gada 3.janvārī no inkasso organizācijas saņemta informācija, ka uzsāktā lieta slēgta.

[1.7] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

[1.8] 2013.gada 15.augustā atbildētājs tika brīdināts par parāda samaksu un viņam tika dots termiņš parāda apmaksai līdz 2013.gada

10.septembrim Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja, parādu neapstrīd, līdz ar ko viņa rīcība vērtējama kā piekrišana parādam. Līdz prasības

iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts. Uzskatam, ka atbildētājs ar savu bezdarbību radīja prasītāja tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītājs nav

saņēmis samaksu par piegādāto elektroenerģiju parāda summas 156,36 euro apmērā.

[1.9] Civillikuma 1811. pants nosaka, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu.

[1.10] Norāda, ka AS „Latvenergo” vienmēr cenšas panākt strīda ārpustiesas risinājumu. Tādēļ jau nosūtot brīdinājumu, ir aicinājuši norādīt

atbildētāja iebildumus pret mūsu prasījumu. Tā kā atbildētājs pirms tiesas strīda risināšanā iebildumus nav sniedzis, AS “Latvenergo” turpmāk mediāciju

nevēlas izmantot.

[2] 2016.gada 8.jūlijā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu atbildētājam uz pieteikumā norādīto dzīves vietu ierakstītā

sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma

nosūtīšanas dienas (lietas 29.lapa).

2016.gada 16.augustā minētais pasta sūtījums atgriezts tiesai (lietas 30.lapa).

[2.1] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētājam nav deklarētā dzīves vietas (lietas 27.lapa,

42.lapa).

Atbildētājs par sprieduma saņemšanas datumu – 2016.gada 21.decembri - informēts ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”

2016.gada 26.septembra laidienā Nr.186 (lietas 38.lapa), ievērojot Civilprocesa likuma 59.panta ceturtajā daļā noteikto paziņošanas kārtību.

[2.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas noraidījumu

tiesnesim. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.

[2.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

[2.4] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2016.gada 8.septembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs

saņemt 2016.gada 21.decembrī (lietas 31.lapa).

2016.gada 26.septembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, atbildētājam ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas

Vēstnesis” paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs saņemt 2016.gada 21.decembrī (lietas 38.lapa)

[2.5] Apstākļos, kad atbildētājai par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par

iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība

apmierināma.

[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

[4.1] Ar lietā esošajiem pierādījumiem tiesa nodibināja, ka lietā nav strīda par to, ka starp pusēm pastāvējušas līgumattiecības par

elektroenerģijas piegādi un lietošanu objektā/adrese A/.

[4.2] Pušu saistību apliecina lietas materiāliem pievienotais 2001.gada 16.maija līgums Nr.CJ4710-82 par elektroenerģijas piegādi

objektam – dzīvoklim/adrese A/(lietas 16.lapa).

[4.3] Līguma 2.6.punktā noteikts, ka lietotājs apņemas katra mēneša pirmajā datumā izrakstīt rēķinu par izlietoto enerģiju un samaksāt to

līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto kavējumu maksu, ja maksājums nav izdarīts termiņā.

[4.4] Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu piegādātājs apņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu.

[4.5] Civillikuma 2109.pants noteic, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem.

Savukārt Civillikuma 2033.pants paredz pircēja pienākumu samaksāt pirkuma maksu.

[4.6] Lietā nepastāv strīds par faktu, ka prasītājs ar līgumu uzņemtās saistības ir izpildījis pilnā apmērā.

[4.7] No 2010.gada 11.janvāra rēķina Nr.200408199779 redzams, ka par periodu no 2009.gada 13.maija līdz 2009.gada 24.novembrim

rēķina summa kopā ar 10% PVN ir Ls 84,78 (120,63 euro), apmaksai Ls 84,78 (120,63 euro) (lietas 13.lapa).

No 2010.gada 15.marta rēķina Nr.200425978449 redzams, ka par periodu no 2009.gada 25.novembra līdz 2010.gada 28.janvārim rēķina

summa kopā ar 10% PVN ir Ls 25,11 (35,73 euro), apmaksai Ls 25,11 (35,73 euro) (lietas 14.lapa).

[4.8] 2013.gada 15.augustā atbildētājam nosūtīts brīdinājums Nr.01VD00-33/907 par parāda Ls 109,89 (156,36 euro) samaksu līdz

2013.gada 10.septembrim, vienlaicīgi brīdinot, ka pretējā gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu (lietas 11.-12.lapa).

[4.9] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590.

pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

[4.10] Šajā gadījumā atbildētāja pienākums ir segt ar līgumu uzņemtās saistības pilnā apmērā.

[4.11] Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par

noteiktu tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības

tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

[4.12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību,

kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[4.13] Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību

nav sniedzis, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, noslēgtā līguma tiesiskumu un parāda aprēķinu nav apstrīdējis, atbilstoši

Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības viņš būtu izpildījis un parādu par izmantoto

elektroenerģiju samaksājis.

[4.17] Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas parāda saistības pret

prasītāju par izmantoto elektroenerģiju 156,36 euro apmērā, kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

[5] Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus no pamatparāda summas, par rēķina Nr.200408199779 samaksas kavējumu –

46,78 euro, kavēto dienu skaits – 2359, laikā no 2010.gada 11.janvāra līdz 2016.gada 27.jūnijam, par rēķina Nr.200425978449 samaksas kavējumu

– 13,49 euro, kavēto dienu skaits – 2296, laikā no 2010.gada 156.marta līdz 2016.gada 27.jūnijam, kopā 60,27 euro.

[5.1] Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma

1946.pants).

[5.2] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

[5.3] Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

[5.4] Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

[5.6] Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[5.7] Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājs nav veicis maksu par patērēto elektroenerģiju un ir izveidojies parāds, tiesa

atzīst par pamatotu atbildētāja pienākumu maksāt likumiskos procentus (6% gadā) par periodu no 2010.gada 11.janvāra līdz 2016.gada 27.jūnijam

46,78 euro apmērā un par periodu no 2010.gada 156.marta līdz 2016.gada 27.jūnijam 13,49 euro apmērā, kopā 60,27 euro.

[6] Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams galvenais parāds par patērēto elektroenerģiju 156,36

euro un likumiskie nokavējuma procenti 60,27 euro.

[7] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[7.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

[7.2] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz

2134 euro, valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

[7.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no

prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 71,14 euro.

[7.4] Prasītājs ceļot prasību tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam, samaksājis valsts

nodevu 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 9.-10.lapa).

[7.5] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja izdevumus, kas saistīti ar publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Lietas materiāliem pievienotas 2016.gada 22.septembra AS „SEB banka” kvīts Nr.39995, par summu 1,71 euro un 2016.gada

3.oktobra AS „SEB banka” kvīts Nr.40385, par summu 15,65 euro, kopā 17,36 euro. (lietas 39.-40.lapa).

[7.6] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja

samaksātā valsts nodeva 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu 4,70 euro apmērā, kā arī izdevumi, kas saistīti ar publikācijas ievietošanu 17,36 euro apmērā.

[7.7] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 6,20 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 1,50 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25pantu tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvenergo”, reģ. Nr.40003032949, parādu 156,36 euro (viens simts

piecdesmit seši euro un 36 centi), likumiskos procentus 60,27 euro (sešdesmit euro un 27 centi), un tiesas izdevumus: samaksāto valsts nodevu 71,14

euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi), izdevumus, kas saistīti ar

publikācijas ievietošanu 17,36 euro (septiņpadsmit euro un 36 centi) apmērā, kopā 309,83 euro (trīs simti deviņi euro un 83 centi).

Parāda summa ieskaitāma AS “SEB banka” kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,50 euro (viens euro un 50 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda civillietas numurs.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu par labu valstij, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27,

sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure