Court convicted defendant of illegal cannabis purchase, storage, transport, and sale under Criminal Law.

Lietas Nr. 19050004923

K73-0299-25/16

ECLI:LV:ZRT:2025:0409.19050004923.6.S

Zemgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē /Datums M/

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Evita Sietniece,

piedaloties prokuroram /Persona C/ un aizstāvim /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas, 253.1panta

trešās daļas un 262.panta pirmās daļas apsūdzēts /Persona A/, personas kods /Personas kods A/.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ neatļauti iegādājās, glabāja un pārvadāja narkotisko vielu realizācijas nolūkā, kā arī neatļauti

realizēja narkotisko vielu.

/Persona A/ pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā līdz /Datums L/, Rīgā, precīzi

nenoskaidrotā vietā un nenoskaidrotos apstākļos, neatļauti iegādājās

tālākas realizācijas nolūkā 7,7509 g aizliegtās sevišķi bīstamas narkotiskās vielas – kanabis (izžāvētas marihuānas).

Šo narkotisko vielu /Persona A/ realizācijas nolūkā neatļauti glabāja pie sevis no iegādes brīža un pārveda no Rīgas

uz Jēkabpili.

/Datums F/ ap plkst.17.50, sazinoties caur mobilā telefona aplikāciju “Telegram”, /Persona A/ vienojās ar

personu, kura bija iesaistīta speciālajā izmeklēšanas eksperimentā, par 10 gramu minetās narkotiskās vielas

realizāciju.

Neatļauti iegādāto narkotisko vielu - kanabiss (izžāvētu marihuānu), /Persona A/ realizācijas nolūka glabāja

pie sevis līdz brīdim, kad /Datums F/ ap plkst.21.10 Krustpils dzelzceļa stacijas teritorijā, pie ēkas /Adrese D/.

/nosaukums/ novadā, narkotisko vielu - kanabiss (izžāvētu marihuānu) 7,7509 g par 120 EUR neatļauti realizēja

speciālā izmeklēšanas eksperimenta veicējam.

Šādos apstākļos /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 253.1 panta pirmaja daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

[2] Turklāt /Persona A/ neatļauti iegādājās, glabāja un pārvadāja narkotisko vielu realizācijas nolūkā, kā arī

neatļauti realizēja narkotisko vielu.

/Persona A/ pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā līdz /Datums K/, Rīgā, precīzi

nenoskaidrotā vietā un nenoskaidrotos apstākļos, neatļauti iegādājās tālākas realizācijas nolūkā 9,4208 g aizliegtas

sevišķi bīstamas narkotiskās vielas - kanabisa (izžāvētas marihuānas). Šo narkotisko vielu /Persona A/ realizācijas

nolūkā neatļauti glabāja pie sevis no iegādes brīža un pārveda no Rīgas uz Jēkabpili.

/Datums E/ ap plkst.17.20, sazinoties caur lietotni “Telegram”, /Persona A/ vienojās ar personu, kura bija

iesaistīta speciālajā izmeklēšanas eksperimentā, par 10 gramu minētās narkotiskās vielas realizāciju par 120 EUR.

Tajā pašā dienā ap plkst.18.30 /Persona A/ ar automašīnu/Transportlīdzeklis B/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, ieradās Krustpils dzelzceļa stacijas teritorijā, pie ēkas /Adrese C/, kur speciālā izmeklēšanas

eksperimenta veicējam par 120 EUR neatļauti realizēja deviņus folijas iepakojumus kanabisa (izžāvētas

marihuānas). Pēc kā /Persona A/ norādīja, ka dosies pakaļ atlikušajam gramam marihuānas. Ap plkst.18.39

/Persona A/ ar automašīnu/Transportlīdzeklis B/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atgriezās

Krustpils dzelzceļa stacijas teritorijā, pie ēkas /Adrese B/ , un neatļauti realizēja speciālā izmeklēšanas

eksperimenta veicējam vēl vienu folijas iepakojumu kanabisa (izžāvētas marihuānas). Tādā veidā /Persona A/

neatļauti realizēja speciālā izmeklēšanas eksperimenta veicējam narkotisko vielu - kanabisu (izžāvētu marihuānu)

ar kopējo masu 7,4694 g.

Pārējo narkotisko vielu - 1,9514 g kanabisa (izžāvētas marihuānas) /Persona A/ realizācijas nolūkā turpināja

glabāt pie sevis līdz /Datums D/ plkst.18.40, kad aizturēšanas laikā policijas darbinieki minēto vielu atrada un

izņēma.

Šādos apstākļos /Persona A/ izdarīja Kriminllikuma 253.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

[3] Turklāt /Persona A/ personu grupā pec iepriekšējas vienošanās realizācijas nolūkā neatļauti glabāja

narkotisko vielu lielā apmērā.

Pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā līdz /Datums K/, nenoskaidrotā vietā un

nenoskaidrotos apstākļos, /Persona A/ ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, vienojās

par 1 kg kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā. Uzreiz pēc tam /Persona A/ kopā ar personu, pret kuru

kriminālprocess izdalīts atsevišķa lietvedībā, devās uz /Persona A/ dzīvesvietu /Adrese A/, kur /Persona A/ no

personas, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, glabāšanai realizācijas nolūkā saņēma ne mazāk

kā 869,2034 g baltas krāsas, sapresētas, pulverveida vielas, kas satur 70 % jeb 608,9423 g kokaīna. Norādīto vielu

/Persona A/ realizācijas nolūkā neatļauti glabāja savā dzīvesvietā /Adrese A/ līdz /Datums D/ plkst.23.55, kad to

sankcionētas kratīšanas laikā izņēma policijas darbinieki.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikumu (II saraksts)

kokaīna daudzums, sākot ar 5 g, ir atzīstams par lielu apmēru.

Šādos apstākļos /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

[4] Turklāt /Persona A/ vadīja transportlīdzekli bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām (transportīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties narkotisko vielu ietekmē.

/Datums E/ ap plkst.18.40 /Persona A/ /nosaukums/, pa Zvaigžņu ielu virzienā uz Madonas ielu, vadīja

transportlīdzekli/Transportlīdzeklis B/, valsts registrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bez atbilstošas kategorijas

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties

narkotiskās vielas - hašiša (marihuānas) un kokaīna - ietekmē. /Persona A/ apturēja un aizturēja policijas darbinieki.

/Persona A/ tika nogādāts uz medicīnisko pārbaudi, kur viņam urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe, kokaīna

metabolīti - benzoilekgomīns un metilekgonīns, bet asinīs atrasti hašiša (marihuānas) kanabinoīdi.

Šādos apstākļos /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Motīvu daļa

[5] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /Persona A/ sevi par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas

paredzēti Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā, 253.1 panta trešajā daļā un 262.panta pirmajā daļā atzina

pilnībā, neapstrīdēja noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica

lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

[6] Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrotas pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas,

kas viņam saprotamas, apsūdzētais piekrita pierādījumu pārbaudes neveikšanai tiesas izmeklēšanā.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa konstatē, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādītas apsūdzētā

darbības, tās ir pareizi kvalificētas, lietā ir pierādīts apsūdzētā vainīgums noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un

tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā, līdz ar to tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499.pantu nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi visā apsūdzības apjomā.

Tā kā tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaude netika veikta, tad, ievērojot Kriminālprocesa likuma

527.panta trešajā daļā noteikto, šajā spriedumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

[7] Atzīstot apsūdzētā vainīgumu par pierādītu, noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju par atbilstošu

Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz

Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmā daļa.

[8] Kā noteikts Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, ka

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Uzsverams ir tas, ka tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu

saskaņā ar soda noteikšanas vispārīgiem principiem, ievērojot soda mērķi. Tomēr tiesai nav pienākums ikreiz

noteikt vainīgajam visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus.

[9] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmo daļu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu

noteic Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas, 253.1 panta trešās daļas un 262.panta pirmās daļas sankcijas,

ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus.

Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas (likuma redakcijā līdz /Datums J/) sankcija paredz sodu brīvības

atņemšanu uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar

probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem;

Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas (likuma redakcijā līdz /Datums J/) sankcija paredz sodu brīvības

atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar

probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem;

Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas (likuma redakcijā līdz /Datums J/) sankcija paredz sodu brīvības

atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko

darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

[9] Krimināllikuma 46.panta otrā daļa noteic, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta

trešo daļu, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesai jāņem vērā Krimināllikuma 35.pantā definētais soda mērķis, proti,

aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, tā

izmantojot savas tiesības uz sadarbību, ko noteic Kriminālprocesa likuma 21.pants. Tas, ka apsūdzētais izmanto

savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu

apstākli, bet ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta nolēmumu lietā SKK-232/08).

[9.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /Persona A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas

paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, ir klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu /Persona A/ izdarītie divi noziedzīgie nodarījumi, kas

paredzēti Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā, ir klasificējami kā smagi noziegumi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu /Persona A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas

paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā, ir klasificējams kā sevišķi smags noziegums.

[9.2] Izdarot Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā un 253.1 panta trešajā daļā paredzētos noziedzīgos

nodarījumus, apsūdzētais ir apdraudējis sabiedrības vispārējo drošību un apdraudējis valstī noteikto narkotisko un

psihotropo vielu aprites kārtību. Bez ievērības nav atstājams tas, ka apsūdzētais /Persona A/ gan individuāli, gan

darbojoties grupā ar personu,pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā,ar tiešu nodomu un apzināti

prettiesiskām darbībām ir radījis reālus draudus ar likumu aizsargātām interesēm, t.sk., piemēram, citu sabiedrības

locekļu veselībai un drošībai, un tādā veidā sekmējot arī sevišķa sociālā ļaunuma- narkomānijas- izplatīšanos.

Tāpat tiesa ņem vērā to apstākli, ka /Persona A/ personu grupā izdarītās noziedzīgas darbības norāda uz konkrēto

darbību paaugstinātu kaitīgumu un paaugstinātu sabiedrisko bīstamību.

Savukārt, izdarot Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, apsūdzētais ir

apdraudējis sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas sfērā.

[9.3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā,

pārbaudot apsūdzētā /Persona A/ personu raksturojošos datus, tiesa konstatē, ka apsūdzētais ir Latvijas Republikas

pilsonis, ar 10 klašu izglītību, ir precējies, viņa apgādībā ir viens mazgadīgs bērns, strādājošs gadījuma dabus,

vidējie mēneša ienākumi ap 2000 EUR mēnesī, uz noziedzīgu nodarījuma izdarīšanas brīdi bija sodīts 1 reizi,

sodāmība dzēsta, viņam ir patstāvīga dzīvesvieta. Apsūdzētais ir bijis vairākas reizes administratīvi sodīts par

dažādiem administratīvajiem pārkāpumiem. Apsūdzētajam iepriekš ir ticis piemērots sods sabiedriskā darba

(piespiedu darba) veidā, kas ticis aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (lietas 1.sējuma 189.lapa).

Vērtējot apsūdzētā personību, atzīstams, ka viņš ir persona ar samērā zemu tiesiskās apziņas līmeni.

Neraugoties uz iepriekš piemēroto kriminālsodu, savu sociālo dzīves veidu apsūdzētais nav mainījis. Nosakot soda

veidu un mēru, tiesa pievienojas tiesību zinātnē paustajai atziņai, ka “vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī

persona ir negatīvāk vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka sabiedrībā var dzīvot, savas

personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk par citu cilvēku tiesībām un interesēm” (sk. /Persona G/.

Noziedzīgs nodarījums. Juridiskā mācību un izglītojošā literatūra. Rīga: /Organizācija A/, /Datums I/, 185.lpp).

Nenoliedzami, ka persona, kas regulāri izdara noziedzīgus nodarījumus, rada lielāku kaitējumu un ir negatīvāk

vērtējama nekā persona, kas izdara noziedzīgu nodarījumu pirmo reizi. Apsūdzētā iepriekšējā sodāmība, kā arī

izciestais kriminālsods brīvības atņemšanas soda veidā, nav bijis pietiekams pamats, lai viņš izdarītu attiecīgus

secinājumus par šādas savas uzvedības turpmāku nepieļaujamību. Secināms, ka apsūdzētajam /Persona A/

izveidojusies tendence izdarīt likumpārkāpumus, kas, savukārt, liecina, ka viņš necenšas stāties uz labošanās ceļa.

Tiesa pozitīvi vērtē to, ka apsūdzētais gan pirmstiesa izmeklēšanas laikā, gan tiesas izmeklēšanā nožēloja

izdarīto, un ņem vērā, ka viņš ir piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, ir sadarbojies ar

tiesu un veicinājis ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.

Tomēr bez ievērības nav atstājams fakts, ka noziedzīgos nodarījumus, kas paredzēti Kriminālikuma

253.1panta pirmajā un trešajā daļā, /Persona A/ veicis, kā pats norādīja tiesas izmeklēšanā, lai gūtu materiālu

labumu, realizējot narkotiskās vielas, kas tiesas ieskatā, vērtējams negatīvi, jo raksturo viņu kā sabiedrības locekli,

kam nav kritiskas attieksmes pret savu rīcību, un vēlme gūt labumus noziedzīgā ceļā, neskatoties uz iespēju gūt

ienākumus algotā darbā, tomēr ir bijusi lielāka, nekā respekts pret likumu un bailes no iespējamā kriminālsoda.

Tādējādi iepriekš noskaidrotie noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas iemesli un apstākļi savstarpējā saistībā

norāda uz to, ka /Persona A/ nav dziļas izpratnes par savu darbību patieso raksturu un to kaitīgumu, kā arī par šādu

darbību nepieļaujamību ne pie kādiem apstākļiem. Turklāt /Persona A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu

sistemātiskums liecina par to, ka notikušajam nav gadījuma, bet gan nodarbošanās raksturs.

[9.4] Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli visu

četru noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzīst savas vainas atzīšanu, izdarītā nožēlošanu.

Savukārt, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu

apstākli atzīstams tas, ka Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts

/Datums E/, un Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis

narkotisko vielu ietekmē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli

atzīstams tas, ka abus Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus apsūdzētais ir

izdarījis mantkārīgu tieksmju dēļ.

[9.5] Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība,

ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli

atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. /Persona F/. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), /Datums H/, 7.lpp.).

Ņemams vērā tas, ka apsūdzētais jau iepriekš ticis tiesāts un izcietis sodu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, taču tas nav atturējis no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, viņš nav analizējis cēloņus, kas viņu

pamudināja izdarīt noziedzīgos nodarījumus, nav spējis atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas. Tiesa ņem

vērā arī to, ka apsūdzētajam agrāk ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods- piespiedu darbs, taču

apsūdzētais to nav izcietis un tas ticis aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Tiesa secina, ka soda veidu-

sabiedriskais darbs- nav lietderīgi piemērot, jo tas nav sasniedzis likumā noteikto soda mērķi.

[9.5.1] Ņemot vērā visu minēto, tiesa uzskata, ka, lai ievērotu soda un noziedzīga nodarījuma samērības un

soda individualizācijas principu, kā arī, lai panāktu kriminātiesisko attiecību taisnīgu regulējumu, apsūdzētajam par

Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā un Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā paredzētajiem noziedzīgiem

nodarījumiem ir piemērojams brīvības atņemšanas sods, piemērojot pantu sankcijās noteikto papildsodu- probācijas

uzraudzību, lai pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas sekmētu /Persona A/ resocializāciju, tā sasniedzot

kriminālsoda piemērošanas mērķi – aizsargāt sabiedrības drošību, sodīt vainīgo par krimināltiesisko aizliegumu

neievērošanu, ietekmēt citu cilvēku uzvedību, brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas

gadījumā.

Citi soda veidi šo pantu sankcijā nav paredzēti, līdz ar to tiesa nevērtē citu soda veida piemērošanas

nepieciešamību.

[9.5.2] Nosakot sodu par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu, tiesa ņem vērā, ka Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk

smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā

paredzētajiem vieglāka soda veidiem. Minētais soda noteikšanas princips attiecināms arī uz konkrēto gadījumu.

Ievērojot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas

motīvus, nodarīto kaitējumu un apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, to, ka noziedzīgo nodarījumu /Persona A/

izdarījis,būdams vairākkārtīgi administratīvi sodīts par pārkāpumiem ceļu satiksmē, tiesa, piekrītot prokurora

viedoklim par soda veidu apsūdzētajam, par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida

ietekmējošiem apstākļiem, uzskata sodu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, piemērojot panta sankcijā noteikto

papildsodu.

Tiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā, piemērojot kādu no panta sankcijā paredzētiem vieglākiem soda

veidiem, netiks sasniegts Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis.

Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka apsūdzētajam nav pastāvīgas darba vietas, līdz ar to stabilu ienākumu,

apgādībā ir mazgadīgs bērns. Tiesa atzīst, ka tas varētu apgrūtināt soda veida- naudas soda izpildi.

Tiesa, izvērtējot, ka apsūdzētais transportlīdzekli vadījis sabiedriskā vietā, atrodoties narkotisko vielu

ietekmē, diennakts gaišajā laikā, atzīst, ka sabiedrisko darbu šajā gadījumā nav lietderīgi piemērot, tas neatbilstu

Krimināllikuma 35.pantā definētajam soda mērķim.

Tiesa konstatē, ka konkrētajā krimināllietā par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu nebūtu lietderīgi apsūdzētajam piemērot pamatsodu- probācijas uzraudzību, jo krimināllietas

materiāli satur ziņas par to, ka apsūdzētais neuzturas ne savā deklarētajā, ne arī krimināllietā norādītajā dzīvesvietā,

ir izvairījies no krimināllietas iztiesāšanas, kā dēļ ticis izsludināts meklēšanā, kas varētu apgrūtināt šī soda veida

izpildi.

Tiesa uzskata, ka sabiedrības interesēs ir apsūdzēto izolēt no tās, savukārt apsūdzētā interesēs ir laboties, un

brīvības atņemšanas sods ir šo abu nosacījumu līdzsvarojošs sods.

[9.6] Nosakot soda mēru tiesa ņem vērā konstatēto vienu apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli un divus

apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus.

Krimināllikuma 46.panta trešā prim daļa noteic, ka ja šā likuma sevišķās daļas panta sankcija par izdarīto

noziegumu paredz tikai vienu pamatsodu — brīvības atņemšanu, nosakot tās ilgumu, ņem vērā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[9.6.1] Tiesa, nosakot soda mēru, ņem vērā /Persona A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti

Krimināllikuma 253.1panta pirmajā un trešajā daļā, sabiedrisko bīstamību, to, ka šie noziedzīgie nodarījumi vērsti

pret sabiedrības vispārējo drošību psihotropo un narkotisko vielu aprites sfērā, un to, ka /Persona A/ ar tiešu

nodomu un apzinātām prettiesiskām darbībām ir radījis reālus draudus nodarīt kaitējumu ar likumu aizsargātām

interesēm- iedzīvotāju veselībai, tajā skaitā, savai veselībai, tādā veidā sekmējot sevišķa sociālā ļaunuma-

narkomānijas- izplatīšanos.

[9.6.2] Nosakot soda mēru par /Persona A/ izdarīto Krimināllikuma 253.1panta trešajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais šo noziedzīgo nodarījumu izdarījis atbildību pastiprinošos

apstākļos un to, ka šo noziedzīgu nodarījumu /Persona A/ izdarījis jau pēc cita šajā krimināllietā apsūdzībā norādīta

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

[9.6.3] Tiesa atzīst, ka par Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu /Datums F/ /Persona A/ nosakāms brīvības atņemšanas sods tuvāk panta sankcijā paredzētā soda

minimālajai robežai, piemērojot obligāto papildsodu- probācijas uzraudzību.

[9.6.4] Tiesa atzīst, ka par Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu /Datums E/ /Persona A/ nosakāms brīvības atņemšanas sods tuvāk panta sankcijā paredzētā soda

minimālajai robežai, piemērojot obligāto papildsodu- probācijas uzraudzību. Ievērojot, ka /Datums E/ izdarītais

noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos, tad brīvības atņemšanas sods par šo noziedzīgo

nodarījumu ir nosakāms bargāks nekā par /Datums F/ izdarīto Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu.

[9.6.5] Tiesa atzīst, ka par Krimināllikuma 253.1panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu /Persona A/ nosakāms brīvības atņemšanas sods tuvāk panta sankcijā paredzētā soda vidējai robežai,

piemērojot obligāto papildsodu- probācijas uzraudzību. Tiesa uzskata, ka mazāka brīvības atņemšanas soda

piemērošana nesasniegs soda mērķi, ievērojot to, ka /Persona A/ agrāk piemērotais sods nav motivējis viņu

laboties, atteikties no materiālu labumu gūšanas noziedzīgā ceļā un ievērot likumu.

[9.6.6] Tiesa atzīst, ka par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu /Persona A/ nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas soda veidā, tuvāk panta sankcijā paredzētajai

īslaicīgas brīvības atņemšanas sods maksimālajai robežai, bet zem panta sankcijā paredzētā bargākā soda veida un

termiņa robežas, piemērojot obligāto papildsodu- transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu likumā noteiktajā

termiņā.

[9.6.7] Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam sods par Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu /Datums F/ nosakāms brīvības atņemšana uz 2 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2

gadiem; par Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu /Datums E/ sods

nosakāms brīvības atņemšana uz 3 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem; par Krimināllikuma 253.1 panta

trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu sods nosakāms - brīvības atņemšana uz 7 gadiem un ar

probācijas uzraudzību uz 2 gadiem; par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu nosakāms sods – īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz 5 gadiem.

[9.7] Ievērojot, ka /Persona A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu ideālo kopību,

tiesa atzīst par iespējamu piemērot Krimināllikuma 50.pantā paredzēto apsūdzētajam labvēlīgāko sodu

saskaitīšanas principu – daļēju sodu saskaitīšanu.

Galīgā soda noteikšanai piemērojami Krimināllikuma 50.panta pirmās un trešās daļas (likuma redakcijā līdz

/Datums G/) noteikumi, noteiktos sodus daļēji saskaitot, un noteikt sodu apsūdzētajam- brīvības atņemšanu uz 9

gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 4 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

[10] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitāms apsūdzētā

aizturēšanā pavadītais laiks no /Datums D/ plkst.18.40 līdz /Datums C/ plkst.15.48 (divas dienas) un apcietinājumā

pavadītais laiks no /Datums B/ līdz šā sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[11] Kriminālprocesa likuma 241.panta trešā daļa noteic, ka gadījumos, kad par smagu vai sevišķi smagu

noziegumu tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, notiesājošs spriedums var būt par pamatu drošības līdzekļa

– apcietinājuma – izraudzīšanai.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /Persona A/ līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai ir turpināms piemērot

drošības līdzekli – apcietinājums, lai izslēgtu iespēju izvairīties no soda izciešanas, jo viņš tiek atzīts par vainīgu

par Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā paredzētu divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saskaņā ar

Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu ir atzīstami par smagiem noziegumiem, un Krimināllikuma 253.1 panta trešajā

daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu ir atzīstams

par sevišķi smagu noziegumu nodarījumu, izdarīšanā, ir izvairījies no krimināllietas iztiesāšanas, kā dēļ ticis

izsludināts meklēšanā.

[12] Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /Persona A/ nosakāms pienākums nākamajā

darba dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā

struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai vai faktiskajai dzīvesvietai probācijas uzraudzības soda izciešanas uzsākšanai.

[13] Atbilstoši Krimināllikuma 70.13 panta ceturtajai daļai konfiskācijai var pakļaut noziedzīgu nodarījumu

izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību, kā arī

atbilstoši ceturtajai daļai konfiskācijai pakļauj noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu

transportlīdzekli, ar kuru tā izdarījusi Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Savukārt Krimināllikuma 70.14 panta pirmā daļa noteic, ka, ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

priekšmets pieder citai personai, var piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību.

[13.1] Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdruku par transportlīdzekli /Transportlīdzeklis B/,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas

biroja Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas vecākās inspektores /Persona

E/ ziņojumu pierādīts, ka iepriekšminētās automašīnas īpašniece ir /Persona D/ (lietas 1.sējuma 162.lapa, lietas

2.sējuma 97.lapa).

[13.2] No Austrumzemgales prokuratūras prokurora /Persona C/ sniegtās uzziņas izriet, ka

transportlīdzeklim/Transportlīdzeklis B/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ņemot vērā pieejamo

informāciju par līdzīgas komplektācijas un tehniskā stāvokļa automašīnas tirgus cenām, noteikta vidējā vērtība

3166,50 EUR (lietas 2.sējuma 102.lapa), ko apsūdzētais un viņa aizstāvis neapstrīdēja.

Transportlīdzekļa vērtība ietver sevī transportlīdzekļa reālu un patiesu novērtējumu, ņemot vērā tā modeli,

izlaiduma gadu, nobraukumu, motora tilpumu, iespējamos bojājumus un tml. Tiesa atzīst, ka transportlīdzekļa

/Transportlīdzeklis B/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vērtība noteikta pamatoti, jo tikusi

izvērtēta līdzvērtīgu transportlīdzekļu (pēc modeļa, vecuma, ātruma kārbas veida, ātrumu skaita) tirgus vērtība

interneta sludinājumu portālā, līdz ar to pilnā apmērā piedzenama no apsūdzētā. Tiesai nav pamata apšaubīt

transportlīdzekļa/Transportlīdzeklis B/tirgus vērtību, kas ir 3166,50 EUR.

[13.3] Tiesa uzskata, ka no apsūdzētā par labu valstij piedzenama transportlīdzekļa pilna vērtība 3166,50

EUR. Lietā esošās ziņas par apsūdzētā finansiālajām iespējām, mantisko stāvokli liecina, ka apsūdzētais strādā

gadījuma darbus, norādījis, ka viņš mēnesī pelna apmēram 2000 EUR.

Piespiedu ietekmēšanas līdzeklim ir jēga tad, ja persona to reāli var samaksāt, tā izjūtot minēto kā sekas

savai neatļautajai un sodāmajai rīcībai.

Izvērtējot pilnas transportlīdzekļa vērtības piedziņas iespējamību no apsūdzētā, tiesa ņem vērā to, ka

apsūdzētais strādā gadījuma darbus un līdz ar to uzskatāms, ka viņam ir pastāvīgi ienākumi. Tiesa vērtējot

transportlīdzekļa vērtības piedziņu ņem vērā arī to, ka apsūdzētajam ir viens apgādājamais.

[14] Procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu piedzenami no

apsūdzētā pilnā apmērā, jo tiesas izmeklēšanā nav konstatēti Kriminālprocesa likuma 85.pantā un 368.panta

ceturtajā daļā paredzētie apstākļi, lai apsūdzēto no procesuālo izdevumu samaksas atbrīvotu. Tiesas izmeklēšanā

nav konstatēts, ka apsūdzētais būtu maznodrošināts vai trūcīgs.

[14.1] Procesuālos izdevumus lietā veido samaksa aizstāvim /Persona B/ par sniegto juridisko palīdzību 220

EUR apmērā(lietas 2.sējuma 146.,153.,175.lapa). Minētie procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

368.panta pirmo daļu piedzenami no apsūdzētā pilnā apmērā.

[14.2] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punktam, procesuālie izdevumi ir

summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai.

Krimināllietā saņemts Nodrošinājuma valsts aģentūras pieteikums par 34,56 EUR, ko sastāda izdevumi par

lietisko pierādījumu iznīcināšanu (lietas 2.sējuma 108., 109.,110. lapa), piedziņu krimināllietā.

Tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no /Persona A/, par labu Nodrošinājuma valsts aģentūrai procesuālos

izdevumus 34,56EUR, kas saistīti ar rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem krimināllietā.

[14.3] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 8.punktam, procesuālie izdevumi ir citi

izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

Krimināllietā radušies izdevumi 120 EUR apmērā ( lietas 2.sējuma 18.,19. lapa),kas izmantoti /Datums F/

speciālā izmeklēšanas eksperimenta laikā un nav atgūti( lietas 2.sējuma 20.,21.,22. lapa).

Tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no /Persona A/, par labu valstij procesuālos izdevumus 120,0EUR, ko

veido speciālā izmeklēšanas eksperimentā izmantotie un neatgūtie naudas līdzekļi.

[14.4] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 11.1punktu, 529.panta pirmās daļas

2.punktu, /Persona A/ nosakāms sprieduma labprātīgas atlīdzināšanas termiņš daļā par transportlīdzekļa vērtības un

procesuālo izdevumu piedziņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas un pienākums iesniegt tiesai

dokumentus par transportlīdzekļa vērtības atlīdzināšanu.

[15] Lietiskie pierādījumi - aploksne, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi 21-330534, kurā atrodas maisiņos

iepakoti pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 6,7 g marihuānas, kas glabājas Valsts policijas Galvenās kriminālpoliciajas

pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā

23.-152; aploksne, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr.21-330535, kurā atrodas drošības maiss ar pēc ekspertīzes

atlikušajiem atvērtajiem vīstokļiem, kas glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dokumentu

pārvaldības nodaļā; drošības maiss Nr.8226848, kurā atrodas maisiņos ievietoti pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 6,6 g

(kopējā masa) kanabisa (izžāvētas marihuānas) un 862 g (kopējā masa) kokaīnu saturošās vielas, kas glabājas

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu

glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr.23.-263; drošības maisi, kas aizlīmēti ar drošības uzlīmēm

Nr.21-329994-Nr.21-329996, kuros atrodas folijas fragmenti, kas glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona

pārvaldes Dokumentu pārvaldības nodaļā; aploksne, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr.21-329998, kurā atrodas

maisiņā ievietoti pec ķīmiskās izpētes atlikušie 0,88 g kokaīnu saturošans vielas, kas glabājas Valsts policijas

Galvenās kriminālpoliciajas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar

ierakstu reģistrācijas žurnālā 23.-269; drošības maiss, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi Nr.21-329999, kurā atrodas

folijas fragments, kas glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dokumentu pārvaldības nodaļā;

elektroniskie svari “Onbalance”, kas iepakoti maisā ar drošības uzlīmi Nr.1716954; kastīte ar pincetei līdzīgu

priekšmetu, papīra fragmentu un bojātu maisiņu, kas iepakoti maisā ar drošības uzlīmi Nr.1716955, kas glabājas

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dokumentu pārvaldības nodaļā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

240.panta pirmās daļas 1.punktu, iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530.pantu tiesa

nosprieda

atzīt /Persona A/ par vainīgu Krimināllikuma253.1 panta pirmajā daļāparedzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā /Datums F/ un sodīt viņuar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

Atzīt /Persona A/ par vainīgu Krimināllikuma253.1 panta pirmajā daļāparedzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā /Datums E/ un sodīt viņuar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

Atzīt /Persona A/ par vainīgu Krimināllikuma253.1 panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 7 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

Atzīt /Persona A/ par vainīgu Krimināllikuma262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz 5 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, noteiktos sodus daļēji saskaitot un pilnībā

pievienojot tiesību atņemšanas sodu, galīgo sodu /Persona A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 9 gadiem, ar probācijas

uzraudzību uz 4 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīt apsūdzētā

/Persona A/ aizturēšanā pavadīto laiku no /Datums D/ plkst.18.40 līdz /Datums C/ plkst.15.48 (divas dienas) un

apcietinājumā pavadīto laiku no /Datums B/ līdz šā sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Drošības līdzekli ­-­apcietinājumu – /Persona A/­atstāt spēkā līdz šā sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Noteikt /Persona A/ pienākumu nākamajā darba dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes

ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai vai faktiskajai dzīvesvietai

soda izciešanas uzsākšanai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.14 panta (11) daļu piedzīt no /Persona A/par labu valstij pilnīgu

transportlīdzekļa /Transportlīdzeklis B/,valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, pilnīgu vērtību

3166,50 EUR.

Piedzīt no /Persona A/ procesuālos izdevumus 220 EUR, kas saistīti ar aizstāvja zvērināta advokāta

/Persona B/ juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā pēc norīkojuma.

Piedzīt no /Persona A/, par labu Nodrošinājuma valsts aģentūrai procesuālos izdevumus 34,56EUR, kas

saistīti ar rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem krimināllietā Nr.19050004923.

Piedzīt no /Persona A/, par labu valstij procesuālos izdevumus 120,0EUR krimināllietā Nr.19050004923, ko

veido speciālā izmeklēšanas eksperimentā izmantotie un neatgūtie naudas līdzekļi.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas vērtības

un procesuālo izdevumu piedziņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot pienākumu iesniegt tiesai

dokumentus par mantas vērtības atlīdzināšanu.

Lietiskos pierādījumus –­

- aploksni, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi 21-330534, kurā atrodas maisiņos iepakoti pēc ķīmiskās izpētes

atlikušie 6,7 g marihuānas, kas glabājas Valsts policijas Galvenās kriminālpoliciajas pārvaldes Kriminālistikas

pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā 23.-152;

- aploksni, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr.21-330535, kurā atrodas drošības maiss ar pēc ekspertīzes

atlikušajiem atvērtajiem vīstokļiem, kas glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dokumentu

pārvaldības nodaļā;

- drošības maisu Nr.8226848, kurā atrodas maisiņos ievietoti pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 6,6 g (kopējā

masa) kanabisa (izžāvētas marihuānas) un 862 g (kopējā masa) kokaīnu saturošās vielas, kas glabājas Valsts

policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas

seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr.23.-263;

- drošības maisus, kas aizlīmēti ar drošības uzlīmēm Nr.21-329994-Nr.21-329996, kuros atrodas folijas

fragmenti, kas glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dokumentu pārvaldības nodaļā;

- aploksni, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr.21-329998, kurā atrodas maisiņā ievietoti pec ķīmiskās

izpētes atlikušie 0,88 g kokaīnu saturošans vielas, kas glabājas Valsts policijas Galvenās kriminālpoliciajas

pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā

23.-269;

- drošības maisu, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi Nr.21-329999, kurā atrodas folijas fragments, kas glabājas

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dokumentu pārvaldības nodaļā;

- elektroniskos svarus “Onbalance”, kas iepakoti maisā ar drošības uzlīmi Nr.1716954;

- kastīti ar pincetei līdzīgu priekšmetu, papīra fragmentu un bojātu maisiņu, kas iepakoti maisā ar drošības

uzlīmi Nr.1716955, kas glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dokumentu pārvaldības nodaļā,

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar

pieļautiem procesa pārkāpumiem Zemgales apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

/Datums A/, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts /Datums A/.

Tiesnese E.Sietniece

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu