Supreme Court dismisses appeal for lack of legal grounds, rejecting factual re-evaluation requests.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Court's conviction for contempt of court. The appellant argued the lower court erred in factually assessing evidence regarding intoxication and the number of offenses committed. The court rejected these claims because the appeal focused on factual disputes rather than legal errors, violating the requirement for cassation to address only legal issues.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 569. panta 1. daļa; 573.1 panta 1. daļa: Cassation proceedings may only be initiated for legal errors; appeals based on factual disagreements or subjective dissatisfaction with evidence evaluation do not constitute valid legal grounds for cassation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2026:0428.19310735124.4.L
Lieta Nr. 19310735124, SKK‑286/2026
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2026. gada 28. aprīlī
Senāts šādā sastāvā: senatori Irīna Jansone, Aija Branta, Māris Leja,
iepazinies ar apsūdzētā /Persona A/ kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2026. gada 20. janvāra
lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja
kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā likuma 569., 571., 572. panta un 573. panta pirmajā daļā minētajām
prasībām.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida
kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma
tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu
juridisku iemeslu dēļ. Saskaņā ar šī panta trešo daļu kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna
neizvērtē.
Senāts konstatē, ka apsūdzētais /Persona A/ kasācijas sūdzībā atkārtojis apelācijas sūdzībā norādītos argumentus
par to, ka tiesa: 1) apsūdzētā darbībās ir nepamatoti konstatējusi Krimināllikuma 168.1pantā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu, jo nav konstatējama ļaunprātība; 2) nav izvērtējusi, ka apsūdzētais bija stiprā alkohola
reibumā, nespēja pārvietoties un runāt, tādēļ nespēja apzināties un vadīt savu rīcību; 3) nav ņēmusi vērā
policijas darbinieku liecības, ka apsūdzētais dzīvesvietā gulēja, nespēja pārvietoties, nebija agresīvs; 4) nav
ņēmusi vērā liecinieces /Persona B/ liecības, ka viņa izsauca policiju, lai izliktu /Persona A/ no dzīvesvietas.
Tiesa nepamatoti apsūdzētā /Persona A/ darbībās konstatējusi divu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes, jo
apsūdzētais faktiski izdarījis vienotu noziedzīgu nodarījumu.
Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa šos argumentus ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.
Tiesa apsūdzētā /Persona A/ darbībās konstatējusi visas Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma sastāva nepieciešamās un obligātās pazīmes un secinājusi, ka apsūdzētā vainīgums divos
noziedzīgajos nodarījumos pierādīts ārpus saprātīgām šaubām.
Tiesa atzinusi, ka lietā esošie pierādījumi, proti, paša apsūdzētā /Persona A/ liecības, liecinieku /Persona C/,
/Persona D/ un /Persona B/ liecības, Latgales rajona tiesas 2024. gada 11. jūnija lēmumā par pagaidu
aizsardzību pret vardarbību norādītais, kā arī citi lietā esošie pierādījumi apstiprina, ka apsūdzētais 2024. gada
17. un 18. oktobrī ļaunprātīgi neievēroja ar Latgales rajona tiesas 2024. gada 11. jūnija lēmumā, ar kuru
apsūdzētais bija iepazīstināts 2024. gada 19. jūnijā, noteikto pienākumu – atstāt mājokli /Adrese/ – un pārkāpa
aizliegumu satikties un sazināties ar /Persona B/.
Apelācijas instances tiesa ir konstatējusi, ka /Persona A/ zināja un saprata Latgales rajona tiesas 2024. gada 11.
jūnija lēmumā noteiktos pienākumus un ierobežojumus, bet divas reizes, tas ir, 2024. gada 17. un 18. oktobrī
ignorēja tos un uzturējās mājoklī /Adrese/. Tiesa motivēti atzinusi, ka apsūdzētais veica tīšas, mērķtiecīgas
darbības, apzinājās savu darbību, kas bija vērstas uz nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību ļaunprātīgu
nepildīšanu, noziedzīgo raksturu un kaitīgumu. Tiesa norādījusi, ka apsūdzētā atrašanās stiprā alkohola ietekmē
neattaisno viņa rīcību, bet tas ir atbildību pastiprinošs apstāklis.
Tiesa ir izvērtējusi: 1) liecinieces /Persona B/ liecības, ka 2024. gada 17. un 18. oktobrī apsūdzētais ieradās
viņas mājoklī alkohola reibumā, necenzēti lamājās un apvainoja /Persona B/, negribēja iet prom, vicināja rokas;
2) liecinieku /Persona C/ un /Persona D/ liecības, ka, ierodoties uz izsaukumu, dzīvesvietā /Adrese/ viņi
konstatēja uz grīdas gulošu /Persona A/ stiprā alkohola reibumā, kurš pats nespēja pārvietoties un nebija
agresīvs; 3) apsūdzētā liecības, ka viņš neizslēdz iespēju, ka /Persona B/ dzīvesvietā uzvedās agresīvi.
Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir
pabeigts ar tiesas nolēmumā noteikto aizliegumu ļaunprātīgas pārkāpšanas brīdi un nav nepieciešams konstatēt
jebkādu kaitīgo seku iestāšanos.
Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais tiesas lēmumā noteiktos pienākumus un ierobežojumus
pārkāpa divas reizes – 2024. gada 17. un 18. oktobrī –, tādēļ /Persona A/ izdarīja divus atsevišķus noziegumus
un katrs veido atsevišķu noziedzīga nodarījuma sastāvu.
Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka apsūdzētā /Persona A/ kasācijas sūdzības argumenti ir pamatoti ar viņa
subjektīvo viedokli par lietā esošo pierādījumu vērtējumu un faktiski pauž sūdzības iesniedzēja neapmierinātību
ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, un vērsti
uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir
pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu.
Minētais ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta
pirmo daļu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta pirmo daļu, Senāts
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
I. Jansone A. Branta M. Leja