Legislator Case Law & Legislation
19310735124 / SKK-0286-26 ECLI:LV:AT:2026:0428.19310735124.4.L AI generated

Supreme Court dismisses appeal for lack of legal grounds, rejecting factual re-evaluation requests.

Case Number 19310735124 / SKK-0286-26
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Court's conviction for contempt of court. The appellant argued the lower court erred in factually assessing evidence regarding intoxication and the number of offenses committed. The court rejected these claims because the appeal focused on factual disputes rather than legal errors, violating the requirement for cassation to address only legal issues.

Legislator headnote

AI generated

Kriminālprocesa likuma 569. panta 1. daļa; 573.1 panta 1. daļa: Cassation proceedings may only be initiated for legal errors; appeals based on factual disagreements or subjective dissatisfaction with evidence evaluation do not constitute valid legal grounds for cassation.

Keywords

AI generated
cassation proceedings legal grounds requirement factual re-evaluation contempt of court appeal review limits

Cited Legislation

AI generated
Criminal Procedure Law Art. 569(1)
Criminal Procedure Law Art. 571
Criminal Procedure Law Art. 572
Criminal Procedure Law Art. 573(1)
Criminal Procedure Law Art. 573(3)
Criminal Procedure Law Art. 573(5)
Criminal Procedure Law Art. 573.1(1)

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2026:0428.19310735124.4.L

Lieta Nr. 19310735124, SKK‑286/2026

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2026. gada 28. aprīlī

Senāts šādā sastāvā: senatori Irīna Jansone, Aija Branta, Māris Leja,

iepazinies ar apsūdzētā /Persona A/ kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2026. gada 20. janvāra

lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja

kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā likuma 569., 571., 572. panta un 573. panta pirmajā daļā minētajām

prasībām.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida

kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma

tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu

juridisku iemeslu dēļ. Saskaņā ar šī panta trešo daļu kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna

neizvērtē.

Senāts konstatē, ka apsūdzētais /Persona A/ kasācijas sūdzībā atkārtojis apelācijas sūdzībā norādītos argumentus

par to, ka tiesa: 1) apsūdzētā darbībās ir nepamatoti konstatējusi Krimināllikuma 168.1pantā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, jo nav konstatējama ļaunprātība; 2) nav izvērtējusi, ka apsūdzētais bija stiprā alkohola

reibumā, nespēja pārvietoties un runāt, tādēļ nespēja apzināties un vadīt savu rīcību; 3) nav ņēmusi vērā

policijas darbinieku liecības, ka apsūdzētais dzīvesvietā gulēja, nespēja pārvietoties, nebija agresīvs; 4) nav

ņēmusi vērā liecinieces /Persona B/ liecības, ka viņa izsauca policiju, lai izliktu /Persona A/ no dzīvesvietas.

Tiesa nepamatoti apsūdzētā /Persona A/ darbībās konstatējusi divu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes, jo

apsūdzētais faktiski izdarījis vienotu noziedzīgu nodarījumu.

Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa šos argumentus ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.

Tiesa apsūdzētā /Persona A/ darbībās konstatējusi visas Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma sastāva nepieciešamās un obligātās pazīmes un secinājusi, ka apsūdzētā vainīgums divos

noziedzīgajos nodarījumos pierādīts ārpus saprātīgām šaubām.

Tiesa atzinusi, ka lietā esošie pierādījumi, proti, paša apsūdzētā /Persona A/ liecības, liecinieku /Persona C/,

/Persona D/ un /Persona B/ liecības, Latgales rajona tiesas 2024. gada 11. jūnija lēmumā par pagaidu

aizsardzību pret vardarbību norādītais, kā arī citi lietā esošie pierādījumi apstiprina, ka apsūdzētais 2024. gada

17. un 18. oktobrī ļaunprātīgi neievēroja ar Latgales rajona tiesas 2024. gada 11. jūnija lēmumā, ar kuru

apsūdzētais bija iepazīstināts 2024. gada 19. jūnijā, noteikto pienākumu – atstāt mājokli /Adrese/ – un pārkāpa

aizliegumu satikties un sazināties ar /Persona B/.

Apelācijas instances tiesa ir konstatējusi, ka /Persona A/ zināja un saprata Latgales rajona tiesas 2024. gada 11.

jūnija lēmumā noteiktos pienākumus un ierobežojumus, bet divas reizes, tas ir, 2024. gada 17. un 18. oktobrī

ignorēja tos un uzturējās mājoklī /Adrese/. Tiesa motivēti atzinusi, ka apsūdzētais veica tīšas, mērķtiecīgas

darbības, apzinājās savu darbību, kas bija vērstas uz nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību ļaunprātīgu

nepildīšanu, noziedzīgo raksturu un kaitīgumu. Tiesa norādījusi, ka apsūdzētā atrašanās stiprā alkohola ietekmē

neattaisno viņa rīcību, bet tas ir atbildību pastiprinošs apstāklis.

Tiesa ir izvērtējusi: 1) liecinieces /Persona B/ liecības, ka 2024. gada 17. un 18. oktobrī apsūdzētais ieradās

viņas mājoklī alkohola reibumā, necenzēti lamājās un apvainoja /Persona B/, negribēja iet prom, vicināja rokas;

2) liecinieku /Persona C/ un /Persona D/ liecības, ka, ierodoties uz izsaukumu, dzīvesvietā /Adrese/ viņi

konstatēja uz grīdas gulošu /Persona A/ stiprā alkohola reibumā, kurš pats nespēja pārvietoties un nebija

agresīvs; 3) apsūdzētā liecības, ka viņš neizslēdz iespēju, ka /Persona B/ dzīvesvietā uzvedās agresīvi.

Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir

pabeigts ar tiesas nolēmumā noteikto aizliegumu ļaunprātīgas pārkāpšanas brīdi un nav nepieciešams konstatēt

jebkādu kaitīgo seku iestāšanos.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais tiesas lēmumā noteiktos pienākumus un ierobežojumus

pārkāpa divas reizes – 2024. gada 17. un 18. oktobrī –, tādēļ /Persona A/ izdarīja divus atsevišķus noziegumus

un katrs veido atsevišķu noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka apsūdzētā /Persona A/ kasācijas sūdzības argumenti ir pamatoti ar viņa

subjektīvo viedokli par lietā esošo pierādījumu vērtējumu un faktiski pauž sūdzības iesniedzēja neapmierinātību

ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, un vērsti

uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir

pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu.

Minētais ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta

pirmo daļu.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta pirmo daļu, Senāts

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams.

I. Jansone A. Branta M. Leja