Court fully allows small claims debt recovery for loan, interest, penalty, and court costs against defaulting individual.

Lietas Nr. C08031616

Lietas arhīva Nr. C-0316-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2016.gada 20.oktobrī

Alūksnes rajona tiesas

tiesnese A.Strupule

rakstveida procesā izskatīja civillietu Lindorff Oy Latvijas filiāles maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu un

konstatēja

Prasītāja 2016.gada 2.maijā cēlusi Alūksnes rajona tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 8.martā starp uzņēmumu AS “GE Money” (iepriekšējais nosaukums „RD Līzinga Grupa”, tagadējais

nosaukums „MG Capital”) (cedents) un Lindorff Oy Latvijas filiāli noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem prasītāja ieguvusi prasījuma

tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

Norādīts, ka prasītājai cedēts prasījums pret atbildētāju, kas sastāv no pamatsummas parāda 1074,18 LVL apmērā un procentu parāda 335,80

LVL apmērā. Papildus šīm summām prasītāja, atbilstoši Cesijas līguma 1.2.punktam, ir izmantojusi savas tiesības aprēķināt līgumsodu un prasa arī

līgumsoda samaksu par nokavētiem maksājumiem, kurus atbildētājam bijis jāveic saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem un atmaksas grafiku.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja /pers. B/ un cedenta starpā pastāvējusi saistība – aizdevums, Civillikuma 1934.panta izpratnē,

pienākums šo saistību abpusēji pildīt, kā arī prasīt izpildījumu, pamatojoties uz noslēgto Aizdevuma līgumu Nr.1121729782.

Prasītāja norādījusi, ka no savas puses cedents līgumu ir izpildījis un ar līguma noslēgšanas dienu izsniedzis atbildētājam naudas aizdevumu. Puses

vienojušās, ka līdz 2013.gada 20.augustam atbildētājs saskaņā ar līgumā norādīto grafiku, 60 mēnešu laikā veiks atlikušās aizdevuma pamatsummas

1200,00 LVL un aizdevuma lietošanas procentu 913,30 LVL atmaksu prasītājai. Saskaņā ar līguma grafiku ikmēneša maksājums bijis 35,22 LVL.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs savas saistības neesot izpildījis pienācīgi. Šī apstākļa pēc prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī atbildētājs esot

parādā naudas summas, ko prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja.

Norādīts, ka atbildētājam neveicot apmaksu, sācies nokavējums, un tā sekas, pamatojoties uz līguma noteikumiem, paredzot prasītājai tiesības

aprēķināt un pieprasīt līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu.

Tādējādi prasītāja aprēķinājusi un no atbildētāja pieprasa līgumsodu, kas aprobežots ar 10% no pamatparāda un sastāda 152,84 EUR apmērā.

Prasītāja norāda, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 245,82 EUR apmērā par laika periodu no 2013.gada 21.augusta līdz

2016.gada 26.aprīlim.

Norādīts, ka atbildētāja bezdarbība liecinot par to, ka viņš saistības pildīt labprātīgi nevēlas, tādējādi, prasītāja esot spiesta savas tiesības aizsargāt

tiesā.

Prasītāja uzskata, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, apmierināms arī lūgums apstiprināt prasītājas tiesības saņemt 6% gadā no

neapmaksātā pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587., 1651., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1793., 1801., 1828., 1838., 1943.pantu, Civilprocesa

likuma 195.pantu, prasītāja lūdz tiesu:

1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai:

- galveno parādu 1528,42 EUR;

- aizdevuma lietošanas procentus 477,80 EUR apmērā;

- likumiskos procentus 245,82 EUR apmērā;

- līgumsodu 152,84 EUR apmērā;

- tiesas izdevumus: valsts nodevu 330,94 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR;

Kopā piedzīt 2740,52 EUR;

2) apstiprināt prasītājas tiesības saņemt procentus 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, norādījusi, ka pirms vēršanās tiesā mediāciju nav izmantojusi. Mediācijas izmantošanai prasītāja

nepiekrīt (paziņojums lietas 32.lapā).

Tiesa 2016.gada 9.maijā nosūtījusi atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi (dati no VMIS lietas 29.lapa) prasības pieteikumu un

paskaidrojuma veidlapu (lietas 30.lapa).

Atbildētājam adresētais sūtījums 14.06.2016. saņemts atpakaļ Alūksnes rajona tiesā ar pasta atzīmi “Beidzies glabāšanas laiks” (lietas 37.-

38.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar

tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Atbildētājs līdz tiesas noteiktajam termiņam - 2016.gada 9.jūnijam, paskaidrojumu tiesā nav iesniedzis. Prasības summas apmēru un aprēķinu nav

apstrīdējis.

Tiesa 2016.gada 17.jūnijā nosūtījusi pusēm, tajā skaitā atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi, tiesas paziņojumu par to, ka lieta tiks izskatīta

rakstveida procesā un sprieduma norakstu varēs saņemt no 2016.gada 20.oktobra (tiesas paziņojums lietas 41.lapā).

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

No lietas 11.-12.lapā esošās aizdevuma līguma Nr.1121729782 un aizdevuma līguma papildus noteikumu kopijas izriet, ka AS “GE Money”

2008.gada 4.septembrī ir piešķīrusi atbildētājam aizdevumu 1200,00 LVL apmērā.

Uz līguma ir gan aizdevēja pārstāvja, gan aizņēmēja – atbildētāja /pers. B/ paraksti. Atbildētājs apliecinājis, ka piekrīt, ka aizdevums tiks izsniegts,

pārskaitot starpību starp aizdevuma pamatsummu un ieturēto komisijas maksu uz iesniegumā norādīto norēķinu kontu, ar līgumu un tā klātpievienotajiem

noteikumiem ir iepazinies un apņemas tos pildīt.

No minētā izriet, ka starp pusēm ir noticis tiesisks darījums Civillikuma 1403.panta izpratnē.

Lietas 25.lapā atrodas 04.09.2008. maksājuma uzdevums, no kura redzams, ka prasītāja pārskaitījusi 1182,00 LVL uz atbildētāja kontu.

No lietas 13.lapā esošā cesijas līguma Nr.02/11LIND izraksta un 14.lietas lapā esošā izraksta no līguma pielikuma redzams, ka 2011.gada

8.martā AS “GE Money” cedējusi Lindorff Oy Latvijas filiālei atbildētāja /pers. B/ saistības, kas izriet no līguma Nr.1121729782, kopējā parāda summa

1466,30 LVL.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1828.pants paredz, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

No lietas 15.-17.lapā esošā parāda aprēķina redzams, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 1528,42 EUR.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja aizdevuma pamatparāda apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo

saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājs pilnībā būtu norēķinājies, atbildētājs nav apstrīdējis ne parāda esamības faktu, ne arī prasības pieteikumā

norādīto parāda apmēru, tāpēc tiesa uzskata, ka aizdevuma pamatparāda summa 1528,42 EUR piedzenama tiesas ceļā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu - pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

No līguma izriet, ka kredīta procentu likme ir 25,00 % no atlikuma gadā.

Līgumiskos procentus prasītāja aprēķinājusi par periodu no 20.10.2009. līdz 20.03.2011. – 477,80 EUR apmērā (aprēķins lietas 15.-17.lapā).

Tā kā šādus procentus puses pielīgušas un atbildētājs kavējis maksājumus, līgumiskie procenti 477,80 EUR piedzenami no atbildētāja tiesas ceļā.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 19.pants

paredz, ka ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļa “Nokavējums līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu”

stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Civillikuma ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļas “Nokavējums līgumiem par preces piegādi,

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu” noteikumi nav piemērojami līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada 1.jūlijam, un līgumiem, kas noslēgti iepirkuma vai

koncesijas procedūras rezultātā, ja tā izsludināta līdz 2013.gada 1.jūlijam. Līdzēji var vienoties par Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada

16.februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā prasību piemērošanu līgumiem par

preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu no 2013.gada 16.marta.

Tādēļ tiesa atzīst ka pušu attiecības par līgumsoda piedziņu izspriežamas saskaņā ar Civillikuma attiecīgajiem pantiem, kas bija spēkā līdz

2014.gada 1.janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim) – līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var

noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.panta 1.punktā uzsvērts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Aizdevuma līguma 5.1.punkts noteic, ka, gadījumā, ja aizņēmējs kavē līgumā noteiktos maksājumus, aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 10%

apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu.

Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 21.08.2009. līdz 21.08.2013. 152,84 EUR apmērā, kas ir 10% no pamatparāda summas

(līgumsoda aprēķins lietas 15.-17.lapā).

Tā kā atbildētājs ir kavējis ar līgumu uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums maksāt

līgumsodu un prasītājas aprēķinātais līgumsods ir samērīgs.

Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams līgumsods 152,84 EUR.

Civillikuma 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos:

1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem;

[..]

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (1765.pants).

Par laika periodu no 21.08.2013. līdz 26.04.2016. prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus (6% no simta gadā) par 965 kavējuma dienām –

245,82 EUR (aprēķins lietas 7.lapā).

Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai ir tiesības aprēķināt par maksājumu kavējumu likumiskos procentus pa seši procenti

no simta gadā, tādēļ summa 245,82 EUR piedzenama no atbildētāja tiesas ceļā.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Tādēļ ir pamats atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus – sešus no simta gadā

(Civilprocesa likuma 1765.pants) no pamatparāda summas 1528,42 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājai piespriežami visi tās samaksātie tiesas izdevumi.

Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 335,64 EUR, tajā skaitā: valsts nodeva 330,94 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 EUR (maksājumu dokumenti lietas 9.-10.lapā).

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu pēc 2014.gada 1.janvāra piedzītās summas konvertējamas uz euro.

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 10., 41., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Pilnīgi apmierināt Lindorff Oy Latvijas filiāles maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu Lindorff Oy Latvijas filiālei

(reģistrācijas Nr.40003514990, juridiskā adrese: Duntes iela 11, Rīga, LV-1013) pamatparādu 1528,42 EUR (viens tūkstotis pieci simti divdesmit

astoņus euro un 42 centus), procentus par aizdevuma lietošanu 477,80 EUR (četri simti septiņdesmit septiņus euro un 80 centus) par laika periodu no

20.10.2009. līdz 20.03.2011., likumiskos procentus 245,82 EUR (divi simti četrdesmit piecus euro un 82 centus) par laika periodu no 21.08.2013. līdz

26.04.2016., līgumsodu 152,84 EUR (viens simts piecdesmit divus euro un 84 centus) par laika periodu no 21.08.2009. līdz 21.08.2013., kopā

2404,88 EUR (divi tūkstoši četri simti četrus euro un 88 centus) un tiesas izdevumus 335,64 EUR (trīs simti trīsdesmit piecus euro un 64 centus),

pavisam kopā 2740,52 EUR (divi tūkstoši septiņi simti četrdesmit euro un 52 centus).

Atzīt Lindorff Oy Latvijas filiāles tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus - 6% (sešus

procentus) no simta gadā - no piespriestā, bet nepiedzītā aizdevuma pamatparāda 1528,42 EUR (viens tūkstotis pieci simti divdesmit astoņiem euro un

42 centiem).

Piespriestās summas ieskaitīt Lindorff Oy Latvijas filiāles norēķinu kontā LV84NDEA0000081667899, Nordea Bank AB Latvijas filiāle,

kredītiestādes kods NDEALV2X.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016.gada 20.oktobra, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds

no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Alūksnes rajona tiesā.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesnese A.Strupule