Court dismisses claim for loss compensation against individual as loss not proven due to prior successful enforcement.

Lietas Nr. C30802816

Lietas arhīva Nr. C-0174-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2017.gada 9.maijā

Alūksnes rajona tiesas

tiesnese A.Strupule

rakstveida procesā izskatīja civillietu Maksātnespējīgās biedrības “Vesetas nams 12” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu

un

konstatēja

Prasītāja 2016.gada 24.oktobrī (pēc trūkumu novēršanas – 2016.gada 4.novembrī) cēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maza

apmēra prasību pret atbildētāju par naudas piedziņu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2016.gada 10.novembrī pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas

priekšsēdētāja 2017.gada 25.janvārī nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 43.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim ir bijusi dzīvokļa īpašuma /adrese/,

īpašniece. /adrese/ no 2009.gada 1.novembra apsaimniekojot biedrība “Vesetas nams 12”. Ēkas īpašuma sastāvā neietilpstot zemes īpašums – tā

atrodoties uz trešajai personai piederoša zemes nekustamā īpašuma.

2010.gada 1.janvārī stājies spēkā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, saskaņā ar kura pārejas noteikumu 13.panta otro teikumu dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvā sabiedrība vai dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība dzīvokļu īpašnieku vārdā slēdz līgumus par attiecīga dzīvojamai mājai

nepieciešama pakalpojuma nodrošināšanu, koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu, kā arī līgumu par piesaistītā

zemesgabala lietošanu.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja neesot izpildījusi likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punkta

prasības, zemes īpašnieks, pamatojoties uz augstāk minētajām tiesību normām, kā arī likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

54.panta ceturto daļu, cēlis prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu tiesas ceļā pret prasītāju kā atbildētājas vietnieku un likumisko pārstāvi.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu lietā Nr.C30478210 (stājies spēkā 2012.gada 3.janvārī) tiesa

piedzinusi par labu zemes gabala /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, īpašniekam /pers. D/ no ēkas /adrese/ pārvaldnieka – biedrības “Vesetas nams 12”

zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu, tajā skaitā, par laika posmu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada

31.decembrim, kā arī nokavējuma procentus un tiesāšanās izdevumus, kā rezultātā iestājusies biedrības maksātnespēja un ēkai ticis iecelts cits

pārvaldnieks.

Ar tiesas spriedumu kopējā piedzītā zemes nomas maksas, nekustamā īpašuma nodokļa, tiesāšanās izdevumu summa esot zaudējumi, kas radušies

biedrībai “Vesetas nams 12”, dzīvokļu īpašniekiem, t.sk., atbildētājai neveicot likumā noteikto pienākumu finansēt prasītāju vai, vismaz, veikt pilnvarnieka

norēķinu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants paredzot, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, tai skaitā, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz

citai personai piederošas zemes. Zemes nomas līguma slēgšana ar zemes īpašnieku ir obligātā pārvaldīšanas darbība (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma 6.panta otrās daļas 4.punkts). Ar spriedumu piedzītais parāds (kas izriet no pienākuma veikt zemes nomas maksas samaksu) ir dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumi (likuma 7.pants), kas dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa). Minētais nozīmējot, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums bija un ir nodrošināt pārvaldnieku ar

nepieciešamo finansējumu pārvaldīšanas uzdevuma veikšanai (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešā daļa).

Norādīts, ka atbildētāja, kā ēkas /adrese/, dzīvokļa īpašniece, nav nodrošinājusi finansējumu pārvaldes uzdevuma izpildei, tādā veidā nenodrošinot,

ka pārvaldīšanas izdevumus (tostarp – atbildētāja saņemto pakalpojumu apmaksu) sedz īpašnieks. Secīgi, atbildētājai, proporcionāli viņas dzīvokļa

īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, ir jāsedz izdevumi jeb zaudējumi, kas, atbildētājas prettiesīgas rīcības un bezdarbības dēļ,

radušies pārvaldniekam, jo atbildētājas parādi no prasītāja, kā atbildētājas likumiskā vietnieka attiecīgajā laika posmā, tiek piedzīti ar tiesas starpniecību.

Atbildētājai attiecīgajā laika posmā piederējis dzīvokļa īpašums ar adresi /adrese A/, un domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas. Dzīvokļa

īpašuma likuma 5.pants noteic, ka dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu

dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību, tādejādi atbildētājai attiecīgajā laika posmā piederējušas arī 10360/215110 domājamās daļas

no daudzdzīvokļu mājas.

Lietā Nr.SKC-5/2016 Augstākās tiesas Civillietu departaments esot norādījis, ka nomas tiesiskās attiecības, kas nodibinātas ar tiesas spriedumu,

izšķirot strīdu starp zemes īpašnieku un pārvaldnieku, kuram deleģēts uzdevums slēgt līgumu dzīvokļu īpašnieku vietā, saskaņā ar Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 10.panta piekto daļu, tāpat kā pie līguma noslēgšanas bez tiesas starpniecības, ir saistošas ikvienam dzīvojamās mājas īpašniekam.

Šī norma piešķir pārvaldniekam regresa prasījuma tiesības pret īpašniekiem, kuri pretēji šī likuma 10.panta trešajai daļai nav nodrošinājuši finansējumu

pārvaldes uzdevuma izpildei, tādā veidā negrozot atbildības principu, ka pārvaldīšanas izdevumus sedz īpašnieks.

No augstāk minētā iespējams konstatēt visus zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumus (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Civillietu departamenta 2012.gada 25.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-25/2012 Motīvu daļas 8.3.punktu):

1. Zaudējumu apmērs: Ar tiesas spriedumu kopējā piedzītā parāda summa 16 626,71 LVL un tiesāšanās izdevumi 589,26 LVL, kopā 17 215,97

LVL, kas atbilst 24 496,12 EUR, ir tiešie zaudējumi, kas radušies biedrībai “Vesetas nams 12”. Atbildētājai kā 10360/215110 domājamo daļu no

daudzdzīvokļu mājas īpašniecei ir pienākums segt zaudējumus 1179,77 EUR apmērā (24 496,12*10360/215110).

2. Prettiesīga vainojama rīcība: atbildētāja, kā ēkas /adrese/, dzīvokļa īpašniece, nav nodrošinājusi finansējumu pārvaldes uzdevuma izpildei, kā to

pieprasa Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pants un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punkts, 7.pants, 10.panta trešā daļa.

3. Pastāv cēloniskais sakars starp dzīvokļa īpašnieka rīcību un biedrības zaudējumiem: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.pantā ir

nostiprināts atbildības princips, ka pārvaldīšanas izdevumus sedz īpašnieks, kas ir patiesais pakalpojuma saņēmējs. Ēkas pārvaldnieks ir tikai pilnvarnieks

– starpnieks, kuram ir tiesības saņemt visu izdevumu atlīdzināšanu, kā to paredz Civillikuma 2307.pants, un viņam ir arī tiesības prasīt, lai lietas vešanai

nepieciešamos līdzekļus viņam dod pilnvarotājs.

Pamatojoties uz Civillikuma 2307.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punktu, 7.pantu, 10.panta trešo daļu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo daļu, prasītāja lūdz tiesu:

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumu atlīdzinājumu 1179,77 EUR apmērā.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2016.gada 10.novembrī nosūtījusi atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi (dati no VMIS lietas

48.lapā) prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu (lietas 26.lapa).

2016.gada 1.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts atbildētājas rakstveida paskaidrojums par prasību (lietas 27.-31.lapa),

kurā norādīts, ka prasību neatzīst, paskaidrojot, ka 2010.gada 24.martā zemes īpašnieks /pers. D/ cēlis prasību pret biedrību “Vesetas nams 12” par

zemes nomas līguma piespiedu noslēgšanu un nomas maksas parāda piedziņu. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra

spriedumu /pers. D/ prasība apmierināta. Tiesa atzinusi, ka starp /pers. D/ un biedrību “Vesetas nams 12” pastāvējušas zemes nomas tiesiskās attiecības

no 2009.gada 1.novembra. Ar spriedumu uzlikts par pienākumu biedrībai “Vesetas nams 12” noslēgt ar zemes īpašnieku zemes nomas līgumu par zemes

gabala /adrese/, 916 kv.m platībā nomu, kā arī no biedrības “Vesetas nams 12” /pers. D/ labā piedzīts zemes nomas maksas parāds 23657,68 EUR un

tiesāšanās izdevumi. Spriedums stājies spēkā un nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Norādīts, ka 2016.gada 16.februārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija noraidījusi biedrības “Vesetas nams 12” maza apmēra prasību

pret atbildētāju par parāda piedziņu. Prasītāja šīs lietas ietvaros pēc būtības cēlusi prasību par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata. Civilprocesa

likuma 203.panta trešā daļa noteic, ka pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji, nav tiesīgi citā procesā

apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt prasību par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata. Atbilstoši Civillikuma 1772.panta

noteikumiem, biedrībai neesot nekādu zaudējumu, jo neesot noticis biedrības mantas samazinājums vai sagaidāms peļņas atrāvums. Zaudējumi varētu

rasties /pers. D/, ja būs izsmeltas visas likumā paredzētās iespējas un pastāvēs objektīvi šķēršļi izpildīt likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu pret

biedrību “Vesetas nams 12”.

Norādīts, ka atbildētājas parāds Maksātnespējīgajai biedrībai “Vesetas nams 12”, kuru tā tiesīga atgūt maksātnespējas procesa ietvaros

Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punkta noteiktajā kārtībā, kā debitora parādu, varot pastāvēt tikai tad, ja prasītāja no saviem līdzekļiem ir veikusi

zemes nomas maksu zemes gabala īpašniekam 24496,12 EUR apmērā. Prasītāja neesot arī dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldniece. No 2012.gada

jūlija mājas apsaimniekošanu veicot SIA “Vestabalt”.

2017.gada 23.februārī tiesā saņemta prasītājas atsauksme uz atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem (lietas 51.-52.lapa), kurā norādīts, ka

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016.gada 22.novembrī paplašinātā sastāvā taisījis spriedumu lietā Nr.SKC-226/2016, kurā tiesa uzsvērusi

pārvaldnieka biedrības “Vesetas nams 12” (prasītājas šajā lietā) tiesības un pienākumu vērsties pret dzīvokļu īpašniekiem, pieprasot atbilstošu

finansējumu saistības – zemes nomas maksas samaksas – pienācīgai izpildei: “Zemes nomas līguma slēgšana likumā ir paredzēta kā viena no obligātajām

pārvaldīšanas darbībām, un ēkas (dzīvokļa) īpašnieka pienākums ir nodrošināt tam attiecīgu finansējumu. [..] Piedziņas neiespējamība no mājas

pārvaldnieka pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra sprieduma, kā tas izriet no lietas materiāliem, iestājusies tādēļ, ka

no dzīvokļu īpašniekiem attiecīgie maksājumi nav iekasēti. Ievērojot to, ka zemes nomas maksāšanas pienākums gulstas tieši uz dzīvokļa īpašnieku un, ka

pārvaldnieks, kā zemes nomas tiesisko attiecību dalībnieks, uzstājas nevis savā, bet gan dzīvokļu īpašnieku labā, interesēs un uz viņu rēķina,

iepriekšminētais bija pietiekams pamats jautājumu par prasītājam piespriesto summu saņemšanu tieši no dzīvokļu īpašniekiem proporcionāli piederošajai

īpašuma domājamai daļai risināt sprieduma izpildes procesā, piemēram, biedrībai “Vesetas nams 12” vēršoties pret zemes faktisko lietotāju (dzīvokļa

īpašnieku), un pieprasot atbilstošu finansējumu šīs saistības pienācīgai izpildei. Šādas bijušā pārvaldnieka tiesības izriet arī no Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 14.punkta noteikumiem.”

Proti, kā izrietot no minētā sprieduma teksta, Augstākās tiesas Civillietu departaments paplašinātā sastāvā esot atzinis, ka biedrībai “Vesetas nams

12” ir tiesības saņemt no dzīvokļu īpašniekiem finansējumu saistību pret /pers. D/ pienācīgai izpildei. Spriedumā esot uzsvērts, ka tas atzīstams par

atbildētāja Civillikuma 1.pantā ietvertā labas ticības principa pārkāpumu, ka tiek izveidota pašu dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība ar mērķi

apsaimniekot dzīvojamo māju, bet pēc tam, kad no biedrības, kā mājas apsaimniekotāja, tika piedzīts zemes nomas maksas parāds, tā pieņēma lēmumu

likvidēties, kas nerealizējās, jo kreditora pretenzijas dēļ tika ierosināts maksātnespējas process.

Tiesai neesot pamata piemērot arī Civilprocesa likuma 203.pantu, jo prasība celta uz cita pamata – kā zaudējumu atlīdzināšanas prasība.

Maksātnespējas gadījumā zaudējumi esot uzskatāmi par jau esošiem nevis priekšā stāvošiem, tādejādi atbildētājai ir pienākums tos atlīdzināt – kā

norādījis Augstākās tiesas Civillietu departaments (paplašinātā sastāvā) 2016.gada 7.jūnija spriedumā lietā SKC-7/2016, “Naudas līdzekļi, kas

nepieciešami iepriekšējā mantiskā stāvokļa atjaunošanai, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis cietušā esošās mantas

samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā. Tāpēc apstāklis, vai

norādītais stāvoklis reāli ticis atjaunots, cietušajam veicot attiecīgus mantiskus ieguldījumus, nav izšķirošas nozīmes, un tas nevar būt pamats

tiesību aizskārēja atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības jeb zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma. Respektīvi, mantas sastāvā ietilpstošo

aktīvu samazinājums [..] ir uzskatāms par mantisku pametumu Civillikuma 1770.panta izpratnē. Līdz ar to saistību apmēra palielināšanos, ko

izraisījis tiesību pārkāpums, nevar traktēt kā priekšā stāvošu zaudējumu, kas nav jāatlīdzina.”

Norādīts, ka zaudējumu apmēra aprēķinu atbildētāja nav apstrīdējusi.

Ņemot vērā minētos apstākļus un tiesību normas, jo īpaši – spriedumā lietā SKC-226/2016 nodibināto, tostarp, attiecībā uz zaudējumu prasību kā

jaunu prasību uz cita pamata, prasītāja lūdz celto prasību apmierināt.

2017.gada 15.martā tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums (lietas 55.-56.lapa), kurā norādīts, ka Augstākās tiesas Civillietu departaments

2016.gada 22.novembrī paplašinātā sastāvā, izskatot civillietu Nr.SKC-226/2016, spriedumā uzskatīja par nepieciešanu norādīt, ka gadījumā, ja būs

izsmeltas visas likumā paredzētās iespējas un pastāvēs objektīvi šķēršļi izpildīt likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu pret biedrību “Vesetas nams 12”,

prasītājam (/pers. D/) saglabājas tiesības vērsties pret dzīvokļa īpašniekiem un nesaņemto atlīdzinājumu par īpašuma lietošanu prasīt kā zaudējumus.

Tiesības vērsties ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu esot zemes īpašniekam, bet nevis biedrībai. Biedrībai, arī maksātnespējas gadījumā, nav un nav

bijuši zaudējumi.

Norādīts, ka 2016.gada 16.februārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija noraidījusi biedrības “Vesetas nams 12” maza apmēra prasību

pret atbildētāju par parāda piedziņu par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim un nekustamā īpašuma nodokļa parādu par laiku

no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim. Prasītāja šīs lietas ietvaros pēc būtības cēlusi prasību par to pašu priekšmetu un par to pašu laika

posmu. Tātad strīds starp atbildētāju un biedrību vienreiz pēc būtības jau ir izspriests.

Ņemot vērā spriedumā lietā Nr.SKC-226/2016 izklāstīto attiecībā uz to, ka tiesības celt prasību pret dzīvokļa īpašniekiem un nesaņemto

atlīdzinājumu par īpašuma lietošanu prasīt kā zaudējumus ir zemes īpašniekam, atbildētāja lūdz Maksātnespējīgās biedrības “Vesetas nams 12” celto

prasību noraidīt.

Ņemot vērā, ka tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa

civillietas izskatīšanu nozīmēja rakstveida procesā (lietas 46.-47.lapa).

Alūksnes rajona tiesa 2017.gada 3.februārī nosūtījusi pusēm, tajā skaitā atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi, tiesas paziņojumu par to, ka

lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma norakstu varēs saņemt no 2017.gada 9.maija (tiesas paziņojums lietas 49.lapā).

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Lietā nepastāv strīds par to, ka uz /pers. D/ piederošās zemes /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, atrodas patstāvīgs īpašuma objekts –

daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas īpašums, /adrese/.

No lietas 12.lapā esošā Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/redzams, ka ar kadastra

Nr./numurs C/reģistrētā dzīvokļa Nr.9, /adrese/, īpašniece ir atbildētāja. Īpašuma tiesības reģistrētas 2006.gada 16.novembrī.

No Akta par nekustamā īpašuma nodošanu-pārņemšanu izriet, ka dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu strīdus periodā veica prasītāja

(lietas 5.lapa).

No lietas 13.lapā esošās Uzņēmumu reģistra izdrukas redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2014.gada 5.novembrī

pasludinājusi biedrības “Vesetas nams 12” maksātnespējas procesu un par administratoru maksātnespējas procesā iecelts /pers. G/.

Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka atbildētāja nav noslēgusi zemes nomas līgumu ar zemes gabala īpašnieku, līdz ar to zemes gabala

īpašnieks iesniedzis prasību tiesā pret prasītāju par zemes nomas līguma noslēgšanu.

No lietas 8.-11.lapā esošā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra sprieduma noraksta civillietā Nr.C30478210

redzams, ka tiesa piedzinusi par labu zemes gabala /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, īpašniekam /pers. D/ no ēkas /adrese/, pārvaldnieka – biedrības

“Vesetas nams 12”, zemes nomas maksu, tajā skaitā, zemes nomas maksu par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim un

nekustamā īpašuma nodokļa parādu par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim.

Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka atbildētājai, proporcionāli viņas dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram,

ir jāsedz izdevumi jeb zaudējumi, kas atbildētājas prettiesīgas rīcības un bezdarbības dēļ radušies pārvaldniekam, jo atbildētājas parādi no prasītāja, kā

atbildētājas likumiskā vietnieka, attiecīgajā laika posmā tiek piedzīti ar tiesas starpniecību.

Prasītāja savu prasību pamatojusi ar Civillikuma 2307.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punktu, 7.pantu,

10.panta trešo daļu, Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo daļu, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumus 1179,77 EUR apmērā.

Attiecībā par zaudējumiem, Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, savukārt Civillikuma

1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi

priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības

viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta otrā daļa noteic, ka

fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 16.februāra spriedumu civillietā Nr.C30462715 noraidīta Maksātnespējīgās biedrības

“Vesetas nams 12” maza apmēra prasība pret /pers. H/ par parāda piedziņu (sprieduma noraksts lietas 32.-41.lapā). Minētajā spriedumā tiesa

konstatēja, ka “lietā nav iegūti pierādījumi par to, ka biedrība “Vesetas nams 12” būtu izpildījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada

29.novembra spriedumu, veicot ar tiesas spriedumu piedzīto summu samaksu zemes gabala īpašniekam. Tāpat lietā nav gūti pierādījumi par to, ka

biedrība “Vesetas nams 12” pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas un prasības celšanas tiesā jebkad būtu informējusi atbildētāju par zemes

nomas maksas parāda esamību, pieprasījusi veikt zemes nomas maksas samaksu, iekļāvusi minēto maksājumu rēķinos, aprēķinot maksājumus par

dzīvojamās ēkas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem.”

Tiesa konstatē, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, kas apstiprinātu prasītājas zaudējumus, kas radušies izpildot Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas spriedumu civillietā Nr.C30478210.

Civillikuma 1771.pants, kā priekšnoteikumu zaudējumu piedziņas prasījuma apmierināšanai, izvirza pazīmi – jāatlīdzina tikai jau cēlies, tātad faktiski

pastāvošs zaudējums, vienlaikus noteicot, ka zaudējums, kas vēl “stāv priekšā” dod personai tiesības uz nodrošinājumu (Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 7.jūnija spriedums lietā Nr.SKC-7/2016.)

Tiesa atzīst, ka prasītāja nepamatoti prasībā norāda, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu tai ir

radušies zaudējumi, ievērojot, ka prasītāja spriedumu nav izpildījusi, tādējādi mantas samazinājums nemaz nav noticis.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.novembra spriedumu civillietā Nr.C30478210, kas stājies likumīgā spēkā

2012.gada 3.janvārī, no biedrības “Vesetas nams 12” par labu /pers. D/ piedzīts zemes nomas maksas parāds 16 626,71 LVL un tiesāšanās izdevumi

589,26 LVL. Par minētā sprieduma izpildi, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016.gada 22.novembra spriedumā lietā

Nr.SKC-226/2016 /pers. D/ maza apmēra prasībā pret citu daudzdzīvokļu mājas /adrese/ īpašnieku, ir norādījis, ka situācijā, kad pārvaldnieks, kurš

uzstājies kā dzīvokļu īpašnieku kopības klusais vietnieks, nav maksājis zemes nomas maksu un kļuvis maksātnespējīgs, zemes īpašnieks ir tiesīgs

prasību par nomas maksu vērst pret ēkas īpašnieku, jo tieši pēdējais ir piespiedu nomas (likumiskās saistības) subjekts, uz kuru visā pilnībā attiecas

pārvaldīšanas uzdevuma ietvaros nodibinātais (..), bet gadījumā, ja būs izsmeltas visas likumā paredzētās iespējas un pastāvēs objektīvi šķēršļi izpildīt

likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu pret biedrību “Vesetas nams 12”, prasītājam saglabājas tiesības vērsties pret dzīvokļa īpašniekiem un

nesaņemto atlīdzinājumu par īpašuma lietošanu prasīt kā zaudējumus. Zemes nomas līguma slēgšana likumā ir paredzēta kā viena no obligātajām

pārvaldīšanas darbībām, un ēkas (dzīvokļa) īpašnieka pienākums ir nodrošināt tam attiecīgu finansējumu. Likumā noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu

neizpilde izraisa zaudējumu atlīdzināšanas saistību.” Līdz ar to tieši zemes īpašniekam /pers. D/ (nevis biedrībai “Vesetas nams 12”) ir atzītas tiesības

zaudējumu veidā piedzīt atlīdzinājumu par īpašuma lietošanu no dzīvokļu īpašniekiem.

No minētā izriet, ka zemes īpašnieks ir tiesīgs celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pret dzīvokļa īpašnieku, ja piedziņa no biedrības

“Vesetas nams 12” nebūs iespējama.

Dzīvokļa īpašniekam, kā likumisko nomas tiesisko attiecību subjektam (nomniekam), ir tiesisks pienākums attiecībā pret zemes īpašnieku maksāt

nomas maksu. Tiesas ieskatā, nav nekāda tiesiska pamata tam, ka dzīvokļa īpašniekam no vienas un tās pašas tiesiskās attiecības (zemes nomas, kas

izriet no likuma) rodas saistība veikt maksājumus gan pret zemes īpašnieku, gan pret biedrību “Vesetas nams 12”.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājs nav pierādījis nav pierādījis zaudējumu esamību, kas ir obligāts priekšnosacījums zaudējumu piedziņai, un

prasība ir noraidāma kā nepierādīta.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Pilnīgi noraidīt Maksātnespējīgās biedrības “Vesetas nams 12” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) maza apmēra prasību pret /pers. B/

(personas kods /personas kods/) par naudas 1179,77 EUR (viens tūkstotis viens simts septiņdesmit deviņu euro un 77 centu) piedziņu (zaudējumu

atlīdzinājumu).

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2017.gada 9.maija, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Alūksnes rajona tiesā.

Tiesnese A.Strupule