Court fully allows landlord's appeal for debt collection regarding property management fees and legal interest.

Lieta Nr.C32367511

Lietvedības Nr.CA-0461-14/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 17.septembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Gavare,

tiesneši: M.Sviķis, L.Volberga

ar tiesas sēžu sekretāri S.Ģērmani,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. B/

apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada 14.jūnija spriedumu.

Civillietu tiesu kolēģija, noklausījusies tiesneses L.Gavares ziņojumu, noskaidroja:

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2011.gada 25.oktobrī SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā prasību

pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja), kurā saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu“ 10.pantu lūdz tiesu:

1) piedzīt no atbildētājas par prasītajai parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem

1964,73 LVL apmērā;

2) piedzīt no atbildētājas par labu prasītajai likumiskos procentus 328,75 LVL apmērā;

3) piedzīt no atbildētājas par labu prasītajai samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītājs norāda, ka Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Vecmīlgrāvis“ saskaņā ar 2002.gada 26.septembra

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.569 apsaimniekoja dzīvojamo māju Rīgā, Vecāķu prospektā 69.

2007.gada 13.jūlijā atbildētājai nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese A/. Atbildētāja nav noslēgusi Dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu par minēto dzīvokli.

Prasītājs saskaņā ar pilnvarojuma līgumu ir veicis minētās dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, bet atildētāja nav

norēķinājusies par saniegtajiem pakalpojumiem un laika periodā no 2007.gada 13.jūlija līdz 2011.gada 31.jūlijam izveidojies

apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds, kas 2011.gada 1.augustā sastādīja 1572,07 LVL, kas sastāv no pamatparāda

1406,80 LVL un likumiskajiem procentiem 165,27 LVL saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu.

2013.gada 1.maijā atbildētājas parāds bija jau 1964,73 LVL un likumiskie procenti 328,75 LVL, kopā 2293,48 LVL.

Atbildētāja rasktveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniegusi.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada 14.jūnija spriedumu prasība apmierināta pilnībā. Tiesa nosprieda piedzīt

no atbildētājas parādu 1964,73 LVL un likumiskos procentus 328,75 LVL apmērā, valsts nodevu 164,30 LVL apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL apmērā, kopā piedzenot 2461,08 LVL. Pirmās instances tiesa noteikusi prasītājai tiesības

līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā.

Pirmās instances tiesas konstatējusi, ka saskaņā ar 2011.gada 8.februāra Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra izziņu

Nr.7-3-17164, Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vecmīlgrāvis” tiesību un saistību pārņēmēja pēc reorganizācijas

ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”.

Tāpat pirmās instances tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda, nekustamais īpašums /adrese A/, pieder atbildētājai.

Pirmās instances tiesa atsaucoties uz likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada

31.decembrim) 8., 12 un 27.1 panta pirmo daļu, kā arī uz šobrīd spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 4.pantu secinājusi, ka

dzīvokļu īpašnieki lemj par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas formu un visi ir atbildīgi par apsaimniekošanas un

pārvaldīšanas izdevumiem, neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka dzīvojamās mājas /adrese/Rīgā, dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē nav lēmuši par

dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Tādējādi, dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu /adrese/ Rīgā,

turpina veikt prasītāja (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vecmīlgrāvis”). Līdz ar to,

atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei /adrese A/, ir pienākums segt apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu izdevumus saskaņā ar

prasītājas izsniegtajiem rēķiniem.

Vērtējot atbildētājas iebildumus par to, ka prasītāja pienācīgi neveic dzīvojamās mājas V/adrese/ Rīgā, apsaimniekošanu un

pārvaldīšanu, kas būtu par pamatu nemaksāt prasītājas izsniegtos rēķinus, pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētājas pienākums

ir maksāt prasītājas izsniegtos rēķinus, tā kā nav tikusi sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un lemts jautājums par cita

apsaimniekotāja nolīgšanu.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasītājas aprēķinātais parāds uz 2013.gada 1.maiju ir 2293,48 LVL, tajā skaitā

pamatparāds 1964,73 LVL un likumiskie procenti.

Vērtējot prasītājas iesniegto aprēķinu par likumiskajiem procentiem, pirmās instances tiesa konstatējusi, ka likumiskie procenti

par saistību izpildes nokavējumu laika periodā no 2007.gada jūlija līdz 2013.gada aprīlim ir 328,75 LVL. Tiesa atsaucoties uz

Civillikuma 1765.pantu atzinusi, ka iesniegtais aprēķins uz 2013.gada 1.maiju ir pamatots.

Atbildētāja izteikusi iebildumus par prasītājas rēķinos paredzēto maksu, kas saistīta ar atkritumu izvešanu un tiesai iesniegusi

līgumu par cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, norādot, ka sadzīves atkritumus izvieto atsevišķā konteinerā. Taču pirmās

instances tiesa, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, atzinusi, ka tai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos

pierādījumus, tā kā no atbildētājas iesniegtā līguma tiesa nevar identificēt, kādā adresē minētie pakalpojumi tiek sniegti.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasība ir apmierināma pilnībā un no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams

pamatparāds 1964,73 LVL apmērā, likumiskie procenti 328,75 LVL apmērā, kopā 2293,48 LVL un tiesāšanās izdevumi.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus – sešus procentus gadā no pamatparāda summas.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja pārsūdzot to pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka atbildētājai ar prasītāju nav

noslēgts ,,Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums”. Tāpat tiesa nav ņēmusi vērā, ka dzīvokļu īpašnieki, saskaņā

ar likumu ,,Par dzīvokļa īpašumu” 27.panta pirmo daļu, nav izlēmuši par pārvaldīšanas formu, līdz ar to, prasītāja nav tiesīga piedzīt

samaksu par apsaimniekošanu.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka prasītājas rēķinos norādīta maksa par atkritumu izvešanu kaut arī atbildētājai par cieto atkritumu

izvešanu ir noslēgts līgums ar SIA ,,L&T”.

2014.gada 20.februārī prasītāja tiesā iesniegusi prasības pieteikuma precizējumus, lūdzot piedzīt no atbildētājas pamatparādu

3089,85 EUR, likumiskos procentus 603,69, valsts nodevu 233,78 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā

3932,02 EUR. Atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās

pamatparāda summas.

2014.gada 3.aprīlī tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi par prasības precizējumiem, kuros norāda, ka prasību

neatzīst.

Norāda, ka pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 ,,Par kārtību kāda aprēķināma

maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, atbildētāja, neskatoties uz to, ka vairākkārt mutiski griezusies pie

prasītājas, nav saņēmusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmes.

2014.gada 21.augustā prasītāja tiesā iesniegusi prasības pieteikuma precizējumus, lūdzot piedzīt no atbildētājas pamatparādu

3289,75 EUR, likumiskos procentus 691,94, valsts nodevu 233,78 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā

4220,17 EUR. Atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās

pamatparāda summas.

Atbildētāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesas sēdē uzturēja prasību un apelācijas sūdzību uz norādītajiem argumentiem.

Paskaidroja, ka šobrīd viņai piederošais nekustamais īpašums ir atsavināts un viņa vairs nav īpašniece. Nenoliedza, ka parāds

jāmaksā, bet uzskata, ka strīds ir pa konkrētām pozīcijām.

Prasītājas pārstāvis Igors Zaicevs tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina, uzturēja prasību un prasības precizējumus uz tajos

minētajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka nekādas papildus maksājumi, izņemot rēķinos norādītos, no atbildētājas netiek

ieturēti.

M o t ī v u d a ļ a

Noklausījusies atbildētājas un prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst,

ka prasība pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc

būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus,

ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lietās nav strīda par to, ka nekustamā īpašuma /adrese B/, kas līdz 2014.gada 7.maijam piederēja atbildētājai (lietas 98.lapa),

uzturēšanu un apsaimniekošanu veica Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vecmīlgrāvis”, bet no 2010.gada

29.decembra pēc saistību pārņemšanas un reorganizācijas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.

Ar lietas materiālos esošo Zemesgrāmatu apliecību apstiprinās, ka atbildētājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu

/adrese A/, izbeigušās 2014.gada 7.maijā.

Atbildētājas argumentu par to, ka atbildētājai ar prasītāju nav noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums, tāpēc atbildētājai nav saistoši prasītājas izrakstītie rēķini, Civillietu tiesu kolēģija atzīst par nepamatotu.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies (..).

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (šeit un turpmāk - likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim) 8.panta pirmā

daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā.

Minētā likuma 12.pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa

īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai

nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Ja dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz rakstveida līgumu ar daudzdzīvokļu mājas

pārvaldītāju par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanu proporcionāli sava dzīvokļa

īpašuma lielumam.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1panta pirmā daļa noteica, ka par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties

par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana). Savukārt saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantu viens no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

principiem ir pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība.

Ņemot vērā minētās tiesību normas, no kurām nepārprotami izriet, ka dzīvokļa īpašniekam ir jānorēķinās ar apsaimniekotāju

par saņemtajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā viņš ir noslēdzis attiecīgu līgumu, kā arī faktu, ka atbildētāja tiesas sēdē faktiski

atzina pamatparādu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība daļā 3289,75 EUR piedziņu, par mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas pakalpojumiem, par laika periodu no 2007.gada augusta līdz 2014.gada 7.maijam, kad atbildētāja atsavinājusi

nekustama īpašumu, ir apmierināma.

Apelācijas sūdzības argumentu par to, ka prasītāja nepamatoti izrakstītajos rēķinos par komunālajiem pakalpojumiem, norāda

samaksu par atkritumu izvešanu, jo atbildētājai noslēgts individuāls līgums par atkritumu izvešanu ar SIA ,,L&T”, tāpēc par šo

pakalpojuma veidu viņai nav jāmaksā, Civillietu tiesu kolēģija vērtē kritiski. No atbildētājas iesniegtā 2007.gada 18.janvāra līguma par

cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Nr.9158/7, tiesa nevar identificēt, kādā adresē minētie pakalpojumi tiek sniegti, kā arī

atbildētāja tiesā nav iesniegusi pierādījumus apstāklim, ka viņa sadzīves atkritumus metusi atsevišķā konteinerā, kuru apkalpo SIA

,,L&T”, līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasītāja, izrakstītajos rēķinos par komunālajiem pakalpojumiem, pamatoti iekļauj

samaksu par atkritumu izvešanu.

No atbildētājas rakstveida un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka atbildētāja pēc būtības neiebilst pret

aprēķināto parādu, jo strīds ir par apsaimniekošanas kvalitāti nevis parāda apmēru.

Atbildētājas izteikusi iebildumus par to, rēķinos nav atšifrēta pozīcija ,,apsaimniekošana” un to, ka prasītāja nav uzrādījusi

atbildētājai dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi kā rezultātā atbildētāja nezina par ko tiek maksāti 21,44

EUR plānotie nākamo periodu remontdarbi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 ,,Par kārtību kāda aprēķināma maksa par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 1.punta 1.1.apakšpunktu, Noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks

sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi kalendāra gadam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētāja tiesā nav iesniegusi pierādījumus rakstveida paskaidrojumos norādītajam apgalvojumam, ka vairākkārt ir griezusies

pie apsaimniekotāja ar lūgumu iepazīstināt viņu ar mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi kalendāram gadam.

No prasītājas pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka pārvaldnieks sastāda mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

darbu tāmi kalendārajam gadam, savukārt izrakstītajos rēķinos tikai esošas pozīcijas, skaidro ar to, ka nav nepieciešams rēķinā

detalizēti norādīt, kādi tieši remontdarbi tiks veikti, jo minētais ir atšifrēts mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmes, ko

apstiprinājuši nekustamā īpašuma kopīpašnieki.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, atbildētājas apelācijas sūdzības argumentus par nepamatotiem.

Civillietu tiesu kolēģijai nav pamata apšaubīt prasītājas pārstāvja apgalvojumu, ka rēķinos iekļautie maksājumi par

apsaimniekošanu un izdevumi plānotajiem nākamo periodu remontdarbiem atspoguļoti mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

darbu tāmēs kalendāram gadam, tā kā atbildētāja atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, nevarēja pierādīt pretējo.

Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja atzinusi prasības summu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst par pamatotu prasījumu par likumisko

procentu piedziņu par laika posmu no 2007.gada 1.augusta līdz 2014.gada 1.augustam 691,94 EUR apmērā, kas piedzenams no

atbildētājas par labu prasītājai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam un ievērojot Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikto, prasītājai nosakāmas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus gadā no parāda pamatsummas

(3289,75 EUR).

Vienlaicīgi tiesu kolēģija atzīst, ka, apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas par

labu prasītājai piedzenami pēdējās samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 233,78 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR apmērā.

Tāpat, atbilstoši Civilprocesa likuma 42.pantam, no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 9,79 EUR un nesamaksātā valsts nodeva par prasības precizējumiem 160,23 EUR apmērā.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un taisījusi pamatotu un

likumīgu spriedumu, prasību apmierinot pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. 1, 432., 433., 434.pantu Civillietu tiesu kolēģija,

n o s p r i e d a:

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321,

pamatparādu 3289,75 EUR (trīs tūkstoši divi simti astoņdesmit deviņi euro un 75/100), likumiskos procentus 691,94 EUR (seši simti

deviņdesmit viens euro un 94/100) par laika posmu no 2007.gada 1.augusta līdz 2014.gada 1.augustam, valsts nodevu 233,78 EUR

(divi simti trīsdesmit trīs euro un 78/100), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro un 70/100), kopā 4220,17

EUR (četri tūkstoši divi simti divdesmit euro un 17/100).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,79 EUR

(deviņi euro un 79/100).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 160,23 EUR (viens simts sešdesmit euro un

23/100).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos

procentus 6% gadā no pamatparāda.

Noteikt /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Noteikt, ka dokuments, kas apliecina tiesvedības izdevumu samaksu valsts labā, jāiesniedz Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesu kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna

sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sagatavots 2014.gada 25.septembrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese (paraksts) L.Gavare

Tiesneši (paraksts) L.Volberga

(paraksts) M.Sviķis